Pēc LIKTA iniciatīvas parakstītajā hartā paredzēti seši prioritārie virzieni, kuros strādāt tuvākajos piecos gados:
- informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā izglītoti un ar e-vides infrastruktūru aprīkoti iedzīvotāji,
- moderna e-pārvalde,
- uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām balstīta konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide,
- aktīva labklājība un ērti pieejams kultūras mantojums.
Sadarbība ar Ekonomikas ministriju (EM) akcentē uzņēmējdarbības attīstības un konkurētspējas veicināšanas nepieciešamību. Un, kā norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, ministrijai, kas atbild arī par konkurētspējas un tautsaimniecības izaugsmi, rūp, lai uzņēmējiem darbā būtu iespējami maz šķēršļu, kas arī panākams ar plašāku IKT lietošanu un e-pārvaldes un elektronisko pakalpojumu attīstību. Latvijā ir liels īpatsvars uzņēmumu ar nelielu darbinieku skaitu, dažādas kontroles tiem ir biznesa apgrūtinājums. Hartas sadaļā par konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi rosināts piedāvāt izglītības programmu mazajiem un mikrouzņēmumiem IKT zināšanu un prasmju apgūšanai un paaugstināšanai.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa tehnoloģiju izmantošanā uzsver e-pārvaldes aktualitāti, jo uzņēmēji vienmēr vēlēsies mazāk birokrātijas un elektroniskā vide nodrošina, lai birokrātija būtu mazāka, lai visi procesi būtu caurspīdīgāki, ātrāki, lai uzņēmējdarbība kļūtu konkurētspējīga.
Informācijas tehnoloģijas un to iespējas ir viens no konkurētspējas virzītājspēkiem, kas var palīdzēt attīstīt uzņēmējdarbību ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos. Latvijā jau ir vairāki reģionālie augsto tehnoloģiju parki un inkubatori, piemēram, Valmierā un Ventspilī, kuros attīstās jaunas kompānijas, no kurām vairākas darbojas tieši IKT jomā.
"Attīstīt Latvijas uzņēmējos izpratni par IKT kā efektīvu biznesa rīku, kas veicina biznesa efektivitāti, uzņēmumu konkurētspēju un veido Latvijā inovatīvu biznesa vidi, ir viens no būtiskākajiem LIKTA hartas mērķiem. Šāda mēroga IKT attīstība valstī nevar notikt bez valdības atbalsta, tādēļ sadarbība ar EM ir būtisks solis mūsu izvirzīto mērķu tālākā attīstībā un ieviešanā praksē," uzsver asociācijas prezidente.
Vērtēs atbalsta iespēju – UIN atlaides
Harta ir programmatisks uzstādījums. Vienlaikus ir nepieciešami arī konkrēti mehānismi nozares atbalstam. S.Bāliņa kā vienu no tiem min priekšlikumu, ka uzņēmumiem, kas ievieš informācijas tehnoloģijas, varētu dot, piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides. Ja informācijas tehnoloģijas izmanto gan biznesa procesa modernizācijai, gan ražošanas procesa attīstībai, tad rezultātā uzņēmums strādās kvalitatīvāk, tam būs daudz labākas iespējas eksporta tirgos, un šādam atbalsta mudinājumam informācijas tehnoloģiju izmantošanā pēc tam būs atdeve – arī papildu nodokļu ieņēmumi, spriež S.Bāliņa.
Nodokļu atlaides varētu būt viens no pasākumiem, ko EM varētu īstenot hartas ietvaros. J.Pūce norāda, ka, izvēloties kādu no atbalsta modeļiem, kas pasaules praksē ir dažādi, jāatrod vispiemērotākais, kas nodrošina konkurētspēju, jāanalizē arī fiskālie ieguvumi, proti, kuriem būtu lielākais efekts. Jo šādu instrumentu – nodokļu atlaides – izmanto gan vietējie, gan ārvalstu investori, ienākot tirgū. Prakse pārliecinot, ka efekts tiek sasniegts – jaunas darba vietas, nodokļu ieņēmumi, produkcijas pieaugums.
"Uzņēmēji vienmēr vēlēsies mazāk birokrātijas."
EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktora vietnieks Kristaps Soms attiecībā uz UIN atlaidēm norādīja, ka pašreiz, strādājot pie modernās industriālās politikas, ir nodoms pārskatīt un atrast efektīvākos atbalsta instrumentus, līdz ar to tiks vērtēti arī iespējamie ieguvumi nākotnē un iespējas atbalstu padarīt vēl efektīvāku, lai tas būtu ieguvums tām uzņēmumu grupām, kam tas vajadzīgs.
Mūsu kaimiņzeme – Igaunija – pozicionē sevi kā IT lielvalsti, kam ir spēcīga e-pārvalde un informācijas tehnoloģijas. LIKTA valdes loceklis Jānis Bergs ir pārliecināts, ka arī Latvijā var ļoti ātri realizēt iniciatīvas, jo tā ir mazas valsts priekšrocība. Savukārt hartā noteiktie uzstādījumi un vēlmes, cik ātri tiks ieviestas informācijas tehnoloģijas, viņaprāt, atkarīgi no likumdošanas, tas ir, kādus likumus Saeima pieņems. Jo normatīvo aktu formulējumiem ir jābūt tādiem, lai tie ir vienkārši īstenojami. Salīdzinājumam ar Latviju viņš min kvalitatīvo Igaunijas Zemesgrāmatu likumu. Nereti tiekot pārmests, ka Latvijā būvē dārgas IT sistēmas – par miljoniem, bet tās sanāk dārgas sarežģītības dēļ. Un sarežģītību rada arī normatīvais regulējums, piebilst nozares pārstāvis.
E-paraksts ieiesies, kad tas būs daudziem
Arī Latvijā jau ir plašs IT piedāvājums. Piemēram, e-paraksts, kas joprojām nav plaši iegājies, iespējams, arī tāpēc, ka ir tā dažādas versijas: virtuālais e-paraksts, drošais e-paraksts, sava sistēma – elektroniskā deklarēšana (EDS) – ir Valsts ieņēmumu dienestam, tagad e-paraksts ir arī jaunā personu apliecinošā dokumenta – elektroniskās identifikācijas kartes (eID) lietotājiem.
Tūkstoši e-paraksta lietotāju, ja Latvijā ir apmēram viens miljons ekonomiski aktīvu iedzīvotāju, tomēr ir pieticīgs rādītājs. Turklāt elektroniski parakstīts dokuments obligāti jāpieņem tikai valsts iestādēm. Kā IKT nozares pārstāvji vērtē šādu situāciju ar nu jau pieejamo elektroniskās sarakstes rīku, jo cilvēki nevar saprast – kurš ir īstais, kurš ir drošāks?
S.Bāliņa prognozē, ka elektroniskā paraksta lietošana kļūs populārāka, kad tas būs plaši pieejams. Šo masveidīguma iespēju nodrošina eID, kurā ir arī elektroniskais paraksts. Elektroniskās identifikācijas kartes sāka izsniegt šogad aprīlī. Pašlaik jau ir izņemtas vairāk nekā 30 000. Interese ir liela. S.Bāliņa uzsver: arī uzņēmēji saprot, ka apmainīties ar elektroniskiem dokumentiem ir vienkāršāk.
"E-paraksta lietošana kļūs populārāka, kad tas būs plaši pieejams."
Arī J.Bergs uzskata: nākamo piecu gadu laikā vairs neradīsies jautājums, ko darīt ar elektronisko parakstu, jo tas būs ikdienā plaši lietojams. Arī privātajam sektoram būs izdevīgāk ņemt pretī ar elektronisko parakstu apstiprinātus, nevis papīra dokumentus. Tātad tas ir laika jautājums.
J.Pūce atzīst, ka e-paraksta plašākā lietošanā ir svarīgi arī, lai būtu pietiekams publisko pakalpojumu loks, un piekrīt, ka arī komersantu pakalpojumi, savstarpējā saziņa attīstīsies, jo tā varēs ietaupīt līdzekļus.
LIKTA hartu jau parakstījušas un atbalstu tai izteikušas NVO un darba devēju organizācijas, vadošās augstskolas, nozares uzņēmumi un valsts iestādes. Kopumā atbalstu hartai izteikušas jau vairāk nekā 20 organizācijas.
