Noteikti iepirkumi elektroniskajā sistēmā valsts iestādēm kļūst obligāti

Pērnruden tika prognozēts, ka obligātā elektronisko iepirkumu sistēma sāks darboties jau novembrī. Taču tikai gada beigās tika pieņemti atbilstošie Ministru kabineta noteikumi Nr. 1241 „Centralizēto elektronisko iepirkumu noteikumi”. Un tie nosaka, ka obligāti centralizētajā elektronisko iepirkumu sistēmā no 2011. gada 1. februāra vajadzēs pirkt četras preču grupas - biroja tehniku papīru, programmatūru, kā arī zāles (muskuļu un skeleta sistēmas zāles; pretinfekcijas līdzekļus). Savukārt no 15. aprīļa centralizētajos elektroniski organizētajos iepirkumos būs jāiegādājas datortehnika un drukas iekārtu piederumi.

Noteikumi par centralizētajiem elektroniskajiem iepirkumiem paredz, ka tiešās pārvaldes iestādēm obligāti jāiegādājas preces EIS, ja attiecīgās preces vai pakalpojumi ietilpst MK noteiktajā preču vai pakalpojumu grupā, to līgumcena 12 mēnešu laikā attiecīgajā grupā ir 100 latu vai lielāka, kā arī preču vai pakalpojumu sniegšana notiek Latvijas teritorijā.

Centralizēto iepirkumu sistēmas noteikumi paredz īpašu procedūru lieliem pirkumiem. Ja pasūtītāja atlasīto preču vai pakalpojumu summa pārsniedz 20 000 latu, tad no EIS visiem aktīvajiem piegādātājiem tiek nosūtīts paziņojums par šādu pasūtījumu, dodot trīs darbdienas īpaši izdevīgu cenu noteikšanai.

Elektroniskajā sistēmā tiek piedāvātas arī preces, kam nav noteikts obligāti EIS pasūtāmo preču statuss – kancelejas un saimniecības preces, biroja mēbeles, datortehnikas piederumi, medicīnas preces. E-katalogos ir vairāk nekā 40 000 preču.

Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA), ar kuras starpniecību e-kataloga sistēmas dalībnieks preces iegādājas, statistika liecina, ka centralizētajos elektroniskajos iepirkumos piedalās arvien vairāk valsts pārvaldes iestāžu. Līdz šā gada 31. janvārim EIS pakalpojumu izmantošana bija brīvprātīga. No 1. februāra atsevišķu preču iegādei sistēma būs obligāta 185 tiešās pārvaldes iestādēm.

EIS pievienojas arī citas iestādes. Janvārī vairāki desmiti organizāciju iesniegušas dokumentus, tostarp Vecumnieku novada dome, Rīgas Patversme, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Ieslodzījumu vietu pārvalde, Rīgas 1. medicīnas koledža, Jaunatnes  starptautisko programmu aģentūra. Elektronisko iepirkumu sistēmā atrodama vietnē www.eis.gov.lv.

Tirgošanās iet no rokas

Latvijā elektronisko iepirkumu sistēma darbojas kopš 2005. gada. Kopš 2009. gada 1. jūnija EIS uzturēšanu un darbību nodrošina VRAA. Pērn 1. novembrī sāka darboties sistēmas jaunā versija, kas ir vienkāršāka lietotājiem, reizē nodrošina lielāka klientu skaita apkalpošanu, ātrāku sistēmas darbību, sniedzot arī detalizētāku informāciju par precēm.

Pērn elektroniskajā sistēmā publisko pirkumu apgrozījums sasniedza 6,8 miljonus latu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu tas pieaudzis par 53 procentiem. VRAA direktors Māris Krastiņš prognozē, ka šogad EIS apgrozījums varētu sasniegt 12,59 miljonus latu, jo gaidāms, ka apgrozījuma pieaugumu veicinās arī jaunie nosacījumi. 2005. gadā e-iepirkumu apgrozījums bija nepilni 2 miljoni latu, vislielākais tas ir bijis 2008. gadā – 7,3 miljoni latu.

VRAA apkopotie dati liecina, ka visvairāk pērn EIS pirkta datortehnika (27% no kopējā apgrozījuma), medikamenti (26%) un drukas iekārtu piederumi (14%).

"EIS pamatā ir elektronisko katalogu princips, kas darbojas kā interneta veikals, kurā standarta preces piedāvā vairāki piegādātāji."

Starp aktīvākajiem medicīnas preču pasūtītājiem bijis Latvijas Infektoloģijas centrs, Daugavpils reģionālā slimnīca, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, arī vairākas citas slimnīcas. Citu preču klāstā - Lauku atbalsta dienests, Valsts ieņēmumu dienests, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Nodarbinātības valsts aģentūra, Tiesu administrācija.

Elektroniskajā sistēmā ir pārstāvēti arī Latvijas uzņēmumi „Grindeks”, „Olainfarm”, Olaines ķīmiskā rūpnīca „Biolars”, „Spodrība”, „Litava”, „Karaleks”, Līgatnes papīra fabrika un virkne citu pašmāju ražojumu piegādātāju.

Cik var ietaupīt?

EIS pamatā ir elektronisko katalogu princips, kas darbojas kā interneta veikals publiskā sektora organizācijām un kurā standarta preces piedāvā vairāki piegādātāji.

Iepērkoties EIS, 2010. gadā vidējais ietaupījums jeb neiztērētais līdzekļu daudzums uz visu pirkumu summu ir bijis 10% jeb 680 000 latu. Zemāku cenu nodrošina kopējais pirkuma apjoms. Arī tas, ka procedūra paredz ne tikai vienu uzvarētāju, bet vairākus, teiksim, ir pieci uzvarētāji, iespējamie piegādātāji. Un tie sistēmā savstarpēji cīnās par to, kurš piedāvā lētāko cenu, jo iestādes var nopirkt tikai to preci, par kuru piedāvāta zemākā cena. Piegādātāji preces cenu var mainīt, taču nepārsniedzot iepirkumā iesniegto cenu attiecīgajai precei.

Piemēram, biroja papīrs elektroniskajā sistēmā 2010. gadā iepirkts vidēji par 2,32 latiem par paku. Citviet papīrs maksājis dārgāk, piemēram, interneta veikalā salīdzini.ls vislētākā cena bijusi 2,65 lati par vienu paku, lielveikalos – 3,72 lati.

"2010. gadā vidējais ietaupījums uz visu pirkumu summu bijis 10 procentu."

Medicīnas preču katalogā vispieprasītākā prece bijuši nesterili lateksa cimdi; nopirkti 2,3 miljoni. EIS cena par 100 cimdiem bijusi 1,88 lati, Rīgas aptiekās – 4,41 lats.

Savukārt pretinfekciju medikamentu katalogā kā uzskatāmāko ietaupīšanas piemēru VRAA nosauc antibiotikas preparātu „Amoxicillinum 500 mg”. EIS cena par 20 tabletēm bijusi 0,67 lati, Rīgas aptiekās – 2,61 lats.

Ja valsts pērk lielu apjomu, tas ļauj motivēt piegādātāju un nonākt līdz zemākai cenai - tas ir centralizētā iepirkuma spēks, uzsver M. Krastiņš.

Vai zemākā cena nodrošina iespējami labāko kvalitāti?

Vaicāts, kā varam būt pārliecināti par zemāko cenu un iespējami labāko kvalitāti un kā to panākt, M. Krastiņš teic, ka šādas situācijas ir bijušas un ir domāts arī par risinājumiem: „Aģentūra ir starpnieks. Mūsu rīcībā ir sistēma, mēs nodrošinām tiltu starp pircēju un pārdevēju. Lai vērtētu kvalitāti, nepieciešams pircēju viedoklis par to, ko viņi ir nopirkuši. Jo specifikācijas ir izveidotas tādas, lai prece būtu kvalitatīva. Bet reizumis pārdevējs piegādā preci, kas it kā tāda izskatās, bet neatbilst specifikācijai. Un tajā brīdī ir vajadzīgs, lai pircējs to kontrolētu. Ja pircējs konstatē neatbilstību, lai mums par to ziņo. Esam saņēmuši pretenzijas no pircējiem, ka piegādātā prece ir nekvalitatīva vai nav piegādāta laikā, mēs esam arī pieprasījuši paskaidrojumus no pārdevējiem.

Ir vairākas iespējas, kā rīkoties, - piemērot līgumsodus, iesaldēt darbību sistēmā uz noteiktu laiku. Oficiālā vienošanās ar visiem pārdevējiem arī paredz dažādas soda sankcijas. Bet te vajadzīga sadarbība, lai arī pircējs fiksē, konstatē to, ka šī produkcija ir nekvalitatīva. Tātad ir nepieciešams pieņemšanas-nodošanas akts, citas šādos gadījumos paredzētās procedūras.”

"EIS cena par 20 tabletēm „Amoxcillinium 500 mg” bijusi 0,67 lati, Rīgas aptiekās – 2,61 lats."

Līdzdalības priekšrocības EIS ir ne tikai darba, bet arī laika ietaupījums. Klasiskajā iepirkumā, ievērojot visas procedūras un likumā tām atvēlēto laiku, nepieciešams līdz 145 dienām, elektroniskajā iepirkumu sistēmā  – līdz 30 dienām. Preci pēc tās pasūtīšanas var saņemt pat vienas dienas laikā.

EIS samazina administratīvo slogu arī piegādātājiem, kuri publiskajam sektoram piedāvā preces vai pakalpojumus, jo nav jāgatavo piedāvājumi vairākām iestādēm par vienveidīgu preču piegādi, bet tikai vienai centralizēto iepirkumu institūcijai – Valsts reģionālās attīstības aģentūrai.

Saprašanās memorandā ar Eiropas Komisiju Latvija ir apņēmusies paplašināt preču un pakalpojumu sarakstu Elektroniskajā iepirkumu sistēmā, kā arī pieņemt nepieciešamos juridiskos grozījumus, lai vispārinātu šīs sistēmas obligātu izmantošanu visās valsts pārvaldes struktūrās.