Pārvaldes politikas un pārvaldības procedūru pārskatīšanas mērķis ir
- nostiprināt esošās regulējošās politikas nepieciešamību, lietderību un ietekmi,
- uzlabot vai nomainīt novecojušās prasības,
- pastiprināt regulējošās iestādes spēju pielāgoties,
- samazināt papīra darbu,
- samazināt administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem,
- izteikt regulējošās prasības vienkāršākā valodā,
- uzlabot administrēšanu un lēmumu ieviešanu,
- uzlabot regulējošo struktūru savstarpējo koordināciju.
Protams, neizbēgama ir pārvaldes procedūru sistemātiska atjaunošana.
Informācijas tehnoloģiju revolucionārais spēks
Reformas pasaulē, tostarp arī valsts pārvaldē, uzņēmušas strauju tempu tieši pēdējo divdesmit gadu laikā, kad notikusi revolūcija mūsdienu tehnoloģijās. Ņemot vērā pasaulē notiekošo, arī Igaunijas sabiedriskajam sektoram paveras unikālas iespējas, apgalvo Daimers Līvs. Daudzās attīstītās valstīs pārvaldes sistēmas, veidojoties garā laika posmā, informācijas saglabāšanai izmantoja milzīgus papīra kalnus. Tagad pārvaldes sistēmas ir kļuvušas elastīgākas un atbilstošākas laikmetam, arvien vairāk izmantojot elektroniskās sistēmas. Tas vienlaikus nozīmē arī lielus izdevumus iekārtu iegādei un personāla apmācībai.
Igaunijas publiskās pārvaldes sistēmā galvenais uzdevums pašlaik ir iespējami ātrāka elektronisko tehnoloģiju ieviešana, uzskata Komunikāciju tehnoloģiju izpētes centra vadītājs. Piemēram, 1995. gadā tika radīts uzņēmumu reģistrs un uzreiz paralēli arī elektroniskā uzņēmumu datubāze, vēlāk izveidots arī digitālais iedzīvotāju reģistrs. Jaunās tehnoloģijas pavēra iespēju plašākai un ātrākai informācijas apmaiņai ne tikai savā valstī, bet arī ar daudzām citām valstīm.
"Lai veiksmīgi ieviestu jaunās tehnoloģijas, līdztekus jānotiek arī darbinieku apmācībai."
Tomēr, realizējot digitālās iespējas, jāsaprot, ka jaunās pārvaldības tehnoloģijas nenozīmē tikai datoru pirkšanu un pievienošanu internetam. Kā liecina daudzu valstu pieredze, katras jaunas tehnoloģijas ieviešana saistīta vismaz ar triju citu aspektu saskaņošanu konkrētajā pārvaldes iestādes sistēmā un arī ārpus tās. Šie jautājumi ir: tiesību, tehniskie un pārvaldes pārkārtošanas (kultūras, finansiālie un politiskie) jautājumi.
Lai veiksmīgi ieviestu pārvaldībā jaunās tehnoloģijas, līdztekus ar to iegādi jānotiek arī darbinieku apmācībai. Un paralēli datoru tīkla izmantošanai jāpārskata arī tiesību jautājumi (personu datu aizsardzība, digitālais paraksts, aizsardzība pret hakeriem u.c.). Vairāku Eiropas valstu pieredze rāda, ka visu minēto aspektu pārskatīšanai ir jānotiek vienoti un pārdomāti.
Tiesību jautājumi
Jaunākā tehnika parasti lietošanā nonāk agrāk, nekā šis jautājums tiek sakārtots no likumu viedokļa. Jaunās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nav izņēmums. Tās dod agrāk nebijušas iespējas kontrolēt un atklāt cilvēka privātās dzīves detaļas pat pretēji viņa paša vēlmei. Tāpēc atļautā un neatļautā saskaņotībai informācijas tehnoloģiju sektorā ir nozīmīga loma. Vienlaikus jāpanāk, lai tiesību normas nebremzētu jauno tehnoloģiju ieviešanu, bet gan to balstītu un veicinātu.
"Igaunijā tuvojas parlamenta vēlēšanas, tāpēc parlaments grozījumus Sabiedriskās pārvaldes likumā visticamāk nepieņems."
Pārvaldes procedūru likumā, ko Igaunijā pieņēma 2001. gadā, ir apkopoti pārvaldības veikšanas mērķi un normas. Kaut arī likums nav īpaši jauns, daudzas tā sadaļas atbalsta mūsdienīgu pārvaldes metožu ieviešanu. Piemēram, likuma 5. panta 6. daļa lielu uzmanību pievērš grāmatvedības darba digitalizēšanai. Patiesībā visi likumā ietvertie nosacījumi pārvaldes iestādēm ne tikai ļauj uzlabot darbības efektivitāti, bet arī uzliek par pienākumu ikdienas darbā ieviest jaunās tehnoloģijas. Protams, ka viena likuma pieņemšana vēl neatrisina visus ar pārvaldes tehnoloģiju ieviešanu saistītos jautājumus, kaut arī ar šo likumu ir saistīts arhīvu likums, autortiesību un telekomunikāciju likums un daudzi citi. Tomēr tie pierāda, ka informācijas tehnoloģiju izraisītā revolūcija ir balstīta uz izmaiņām tiesību normu vidē, uzskata Daimers Līvs. Paralēli izmaiņām likumos nedrīkstam aizmirst par tiesību aktiem, kas ar tiem saistīti. Diemžēl jaunajiem likumiem trūkst tieši valdības noteikumu un rīkojumu pēctecība, atstājot bremzējošu iespaidu uz jauno tehnoloģiju ieviešanu.
Tehniskie jautājumi
Tehniskie jautājumi, no kuriem ir atkarīga jauno pārvaldes tehnoloģiju ieviešana, ir vienkārši risināmi. Pāreja uz jaunām tehnoloģijām, protams, sākotnēji prasa lielus izdevumus, bet pozitīvais efekts ir redzams tikai pēc vairākiem gadiem, neslēpj D. Līvs. Daudzu valstu pieredze rāda, ka, saprātīgi un secīgi plānojot digitālo tehnoloģiju iepirkumu, sākotnējos izdevumus iespējams ievērojami samazināt. Tādēļ šis process prasa precīzu plānošanu un skrupulozu izpildi.
Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju ieviešanas nozīmīgākos tehniskos jautājumus var sadalīt četros piecos soļos. Vispirms valsts iestādēm jābūt aprīkotām ar pietiekamu daudzumu kopējam tīklam pieslēgtu iekārtu (datoriem, printeriem, skeneriem u.c.). Nākamais - tehniski nepieciešams nodrošināt uz vienotiem standartiem balstītu informācijas apmaiņu starp visām tīklā saslēgtajām iekārtām. Tad tehniski jānodrošina vienota informācijas un dokumentu plūsma. Un pēdējais - jānodrošina datu apmaiņas drošība un specifisku dokumentu lietotāju identifikācija.
Paveiktais Igaunijas publiskā sektora pārvaldības digitalizēšanā
Igaunijā ieviešanas stadijā pašlaik ir vairāki lieli projekti. Vispirms noteikti jāmin valsts datu apkopošanas programma (X-tee programma), kas aptvers valsts datubāzi un ieviesīs vienotus standartus informācijas apmaiņai publiskajā pārvaldē. Programmas X-tee mugurkauls ir mūsdienīga datu apmaiņas sistēma valsts iekšienē, kas prasīs arī izmaiņas normatīvajos aktos.
Otra nozīmīgākā programma ir vienotas elektroniskas sistēmas radīšana digitālās lietvedības vajadzībām, kas prasa valsts lietvedības pamatu pārveidošanu digitālās dokumentācijas pielietošanai un arī nepieciešamo normatīvo aktu pieņemšanu.
Trešais valsts līmenī veidojamais projekts ir E-pilsoņu programma, kuras gaitā jārada elektronisko pakalpojumu vide un jānodrošina e-pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem. Tas ļaus cilvēkiem ar informācijas tehnoloģiju palīdzību aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē valsts, reģiona un vietējā līmenī. Tieši šīs programmas ieviešana visskaidrāk parāda, ka līdztekus datoram un internetam jaunās tehnoloģijas piedāvā arī citas modernas iespējas, piemēram, automātiskos tālruņa savienojumus, identifikācijas (ID) kartes, digitālo televīziju, mobilos pakalpojumus.
"Tieši no publiskā sektora darbības ir atkarīga visas valsts funkcionēšana, tajā skaitā arī saimnieciskā."
Viens no nozīmīgākajiem pēdējā laikā realizētajiem projektiem Igaunijā ir digitālā paraksta un ID kartes ieviešana, kas ir cieši saistīti. Kaut arī pirmos eksperimentālos digitālos parakstus lietoja jau 2002. gadā toreizējie Tartu un Tallinas mēri Andruss Ansips un Edgars Savisārs, visi jautājumi, kas saistīti ar pilnīgu digitālā paraksta ieviešanu, vēl nav pabeigti. Elektroniskā balsošanas sistēma pirmo reizi tika izmantota Igaunijas parlamenta vēlēšanās 2007. gada 4. martā. Toreiz šo iespēju izmantojuši tikai 5,4 procenti vēlētāju, teic D. Līvs.
Par ID kartes ieviešanu jau 2002. gadā sāka domāt Tartu un Tallinas zinātnieki. Pirmie eksperimentālie varianti tika izveidoti 2003. gadā, bet 2004. gadā - ieviestas pirmās ID transporta biļetes. Tagad ID kartes aizvieto personas apliecību un tās pašlaik lieto vairāk nekā 66 procenti no iedzīvotāju kopskaita.
Kopš 2002. gada, kad spēkā stājās Sabiedriskās pārvaldes likums, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas ir strauji attīstījušās un mainījušās, tādēļ radusies nepieciešamība likumu pilnveidot, ir pārliecināts Komunikāciju tehnoloģiju izpētes centra vadītājs.
Bremzējošais moments patlaban ir tas, ka Igaunijā tuvojas parlamenta vēlēšanas, un ir skaidrs, ka tagadējais parlamenta sastāvs grozījumus likumā nepieņems. To presē apgalvojis arī valdības koalīcijas vadošā Reformu partija, kuras biedrs ir premjerministrs Andruss Ansips. Reformu partijas loceklis Tomass Viks izteicies, ka dzīve ir jau tik tālu pavirzījusies, ka dažādi papildinājumi likumā vairs neesot vajadzīgi. Tajā pašā laikā igauņu zinātnieki domā, ka Sabiedriskās pārvaldes likuma grozījumu projektā iekļauti ļoti nozīmīgi un nepieciešami procesi, jo tieši no publiskā sektora darbības un valsts pārvaldības ir atkarīga visas valsts funkcionēšana, tajā skaitā arī saimnieciskā.
