Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Elektronisko iepirkumu sistēma izveidota tā, lai valsts iestādēm un pašvaldībām var garantēt, ka pietiks jaudas, lai visus apkalpotu. Svarīgi arī, lai sistēmas lietotāji to pārzina, saprot un strādā pareizi.
LV portāla infografika
Elektronisko iepirkumu sistēmas www.eis.gov.lv (EIS) pamatā ir elektronisku katalogu princips, kas darbojas kā interneta veikals valsts un pašvaldību iestādēm un arī komercsabiedrībām, kuras ir pakļautas Publisko iepirkumu likuma prasībām. EIS lietošanu reglamentē Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumi Nr.1241 "Centralizēto elektronisko iepirkumu noteikumi", kas nosaka, kad pasūtītājam – tiešās pārvaldes iestādei - preces vai pakalpojumi obligāti jāiegādājas elektronisko iepirkumu sistēmā.
Elektronisko iepirkumu sistēma Latvijā darbojas kopš 2005.gada. Tās pilnveidošanai saņemts ERAF finansējums, vairāk nekā divi miljoni latu. 2009.gadā sāktais funkcionalitātes attīstības projekts īstenots ātrā tempā, un jau pirms projekta pabeigšanas sistēmā varēja notikt darījumi.
VRAA direktora vietniece e-pārvaldes jautājumos Vita Narnicka stāsta, ka projekta īstenošanā IT speciālisti strādāja kopā ar iepirkuma procesa speciālistiem, iesaistīti arī pircēji un pārdevēji. Tā panākts maksimāli labākais rezultāts. Pilnveidotā sistēma atvieglo elektroniskā iepirkuma darbības visām valsts un pašvaldību iestādēm, ļauj ietaupīt administratīvos resursus. Elektroniskās sistēmas projekta rezultāts ir tās ērtums gan valsts un pašvaldību iestādēm, gan tiem, kas preci pārdot.
Sistēma izveidota tā, lai valsts iestādēm un pašvaldībām var garantēt, ka pietiks jaudas, lai visus apkalpotu, uzsver V.Narnicka. Svarīgi arī, lai sistēmas lietotāji to pārzina, saprot un strādā pareizi. Tāpēc pagājušajā gadā apmācīti 1000 cilvēki. Un šogad apmācību process turpinās.
Pērn apgrozījums gandrīz dubultots
2011.gadā apgrozījums audzis par 90% un sasniedza 13,37 miljonus latu. Daļēji pieaugumu ietekmēja tas, ka palielinājās gan preču, gan piegāžu skaits, pieauga arī pircēju organizāciju skaits. Apgrozījumu sekmēja arī tas, ka e-iepirkumi valsts iestādēm kļuva obligāti.
Atbilstoši 2010.gada beigās pieņemtajiem normatīvajiem dokumentiem valsts pārvaldes iestādēm noteiktas preču grupas obligāti jāiegādājas elektronisko iepirkumu sistēmā. Līdz ar to lietotāju skaits sistēmā pieauga. EIS arvien vairāk izmanto arī pašvaldības.
"Svarīgi arī, lai sistēmas darbība būtu caurskatāma sabiedrībai."
Pašreiz EIS izmanto 170 valsts iestādes un 111 pašvaldības iestādes.
VRAA direktors Māris Krastiņš elektronisko iepirkumu sistēmu vērtē kā strukturālo reformu valsts pārvaldē, jo aģentūra veic šīs procedūras valsts iestāžu vietā, tādējādi tām nevajag tērēt resursus un laiku tādu preču iepirkšanai, kuras ir pasūtāmas šajā sistēmā.
Līdzšinējā prakse ir pierādījusi, ka elektroniskie iepirkumi ļauj ietaupīt laiku. Ja iestāde pati veic iepirkuma procedūru, tā var patērēt līdz 145 dienām, savukārt EIS šis laiks ir līdz 35 dienām; vidējais termiņš ir aptuveni divas, trīs dienas, un preci var saņemt pat tajā pašā dienā.
Pagājušā gada nogalē valdība sistēmas darbības uzturēšanai piešķīrusi 250 000 latu.
Jaunumi katalogos
EIS sistēmā pašreiz ir 22 katalogi. Valsts pārvaldes iestādēm atbilstoši MK centralizēto elektronisko iepirkuma noteikumiem obligāti ir astoņi katalogi: biroja tehnika, kopētāji, lāzerdrukas iekārtas, digitālie pavairotāji un platformāta drukas iekārtas, programmatūra, biroja papīrs, pretinfekciju medikamenti, muskuļu un skeleta sistēmas medikamenti, drukas iekārtu piederumi (toneri, kārtridži) un datortehnikas katalogs.
Elektronisko iepirkumu sistēmā ir arī saimniecības preces, mēbeles, pārtika.
VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs informēja, ka gada otrajā pusē nāks klāt arī divi jauni katalogi (tie nebūs obligāti), kuros būs demonstrāciju iekārtas – interaktīvās tāfeles, dokumentu kameras, kā arī asmens serveri, kas ir jaunās paaudzes maza izmēra efektīvi serveri, kurus pamatā izvēlas iestādes, kas strādā ar nopietnām sistēmām, un tie ir izdevīgi gan lai administrētu, gan uzturētu datu centros. Būs izmaiņas arī jau esošajos katalogos, kuros pievienos jaunas preces. Piemēram, tiks veidoti datorkomplekti; iepērkoties EIS, līdzīgi kā interneta veikalos varēs konfigurēt datoru savām vajadzībām. Tiks papildināts mēbeļu katalogs, nāks klāt virtuves piederumi, materiāli nelieliem remontiem, ārpustelpu uzkopšanas inventārs, vēl citas saimniecības preces, jauna sadaļa būs ekoloģiskā pārtika.
Elastīgāka piekļuve uzņēmumiem reģionos
Šogad paredzēts palielināt piedāvāto preču skaitu, vienlaikus pastiprināt kvalitātes kontroli - gan specifikāciju līmenī, gan arī aktīvāk pārbaudot klientiem jau piegādāto preču kvalitāti.
Piegādāto preču kvalitāti pārbauda tie paši speciālisti, kas sadala tehniskās specifikācijas. Kā skaidro O.Fiļipovičs, " sistēmā redzams, kā noticis darījums, klientu informējam, ka būs kvalitātes pārbaude, lūdzam paziņot par piegādi un neapstiprināt kvalitāti, kamēr mēs neesam ieradušies un neesam veikuši kvalitātes pārbaudi".
Šogad vairākos katalogos būs iespēja piedāvāt savas preces tikai vienā vai vairākos reģionos - atkarībā no tā, kādā reģionā strādā konkrētais uzņēmums. Vienlaikus tiek strādāts pie minimālā pasūtījuma apjoma samazināšanas, kas, pēc VRAA speciālistu domām, kopumā varētu veicināt reģionālo uzņēmumu piedalīšanos EIS. "Mēs vienmēr esam ieinteresēti redzēt katalogā Latvijā ražotas preces par konkurētspējīgām cenām," uzsver O.Fiļipovičs. Kā labu piemēru viņš min pagājušā gada izmēģinājumprojekta katalogu – pārtikas sortimentu, kur jau pašlaik ir pieejamas 19 vietējo uzņēmumu preces. Darbs, lai Latvijas ražotāju īpatsvars palielinātos, turpināsies.
"Būs iespēja piedāvāt savas preces arī tikai vienā reģionā."
Jautāts, vai šāda pretimnākšana vietējiem ražotājiem neradīs konkurences tiesību uzraugu iebildumus, VRAA direktors M.Krastiņš uzsver: "Mēs vēlamies maksimāli informēt Latvijas ražotājus par to, ka šāds instruments ir pieejams, ka caur to notiek ievērojams skaits darījumu. Un tas arī ir viens no virzieniem, ko varam darīt, ievērojot visus konkurences nosacījumus. Skaidrs, ka iepirkumi ir pakļauti konkurences regulējumam. Mēs rosināsim ražotājus piedāvāt sistēmā preces par konkurētspējīgām cenām."
Informēšana – tas ir arī darbs ar uzņēmējiem. Bieži vien, ja uzņēmums startē iepirkumā, pieņem, ka tad preces obligāti ir jāpiedāvā visā Latvijā. E-iepirkumos tiks piedāvāta iespēja - piegādes vienā konkrētā reģionā. "Līdz ar to mēs nodrošinām šīs sistēmas pieejamību ar mērķi veicināt konkurenci," uzsver M.Krastiņš.
Kā skaidro O.Fiļipovičs, līdz šim, startējot e-iepirkumu sistēmā, jānorāda cena ar iespēju piegādāt preci visā Latvijā, bet sistēma varēja piedāvāt atšķirīgas cenas katram reģionam, jo cena atkarīga arī no piegādes attāluma. Piemēram, toneru iepirkumos būs iespēja startēt vienā reģionā.
Konkurence e-iepirkumos ir, pērn uz vienu konkursu bijuši vairāk nekā 25 piedāvājumi. Līgumi slēgti vidēji ar 10 piegādātājiem par katru katalogu. No Latvijas uzņēmumiem veiksmīgi medikamentu e-iepirkumos iesaistījies uzņēmums "Olainfarm".
Uzziņa
