Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijas Valsts radio un televīzijas centra paspārnē izveidotā jaunā e-paraksta sistēma, ar kuru prognozēja Latvijas nokļūšanu digitālajā laikmetā un 100 tūkstošus lietotāju pieaugumu gada laikā, tika atklāta 2011.gada 1.februārī.
LV portāla infografika
Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā:
Elektronisko dokumentu likums ir saistošs jebkuram elektroniskā dokumenta autoram, savukārt pienākums pieņemt elektronisko dokumentu attiecas tikai uz valsts un pašvaldību iestādēm.
Satiksmes ministrijas sākotnēji sagatavotie grozījumi (izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē šogad 8.martā) bija plašāki, piemēram, lai novērstu dokumenta parakstīšanas datuma falsifikāciju, bija paredzēts noteikt obligātu prasību droša elektroniskā paraksta lietošanai kopā ar laika zīmogu. Tomēr tas tika noraidīts kā administratīvi apgrūtinošs pienākums.
Grozījumi paredzēti četros likuma pantos.
Elektronisko dokumentu likuma 3.pantaa "Elektroniskais dokuments" sestajā daļā pašreiz ir definēts, ka šā likuma noteikumi nav piemērojami:
Grozījumu projektā šo daļu (ierobežojumu uzskaitījumu) paredzēts aizstāt ar jaunu redakciju, nosakot, ka "šis likums piemērojams tiktāl, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteikta cita kārtība un nosacījumi dokumentu noformēšanā".
Grozījumu izstrādātāji to pamatojumā uzsver: katras nozares speciālajos tiesību aktos iespējams noteikt dokumentu elektroniskās formas lietošanu, tātad, ja normatīvajā aktā būs pieļauta dokumentu elektroniskā forma, tad attiecīgi būs piemērojams Elektronisko dokumentu likums. Satiksmes ministrija norāda: pieņemot izstrādātos likuma grozījumus, tiks paplašināta droša elektroniskā paraksta lietošana, izslēdzot iepriekš noteiktos ierobežojumus elektronisko dokumentu izmantošanai (piemēram, līgumiem nekustamo īpašumu jomā, galvojuma līgumiem un privātiem darījumiem ģimenes tiesību jomā). Izņēmumi joprojām būs darījumi, kad nepieciešama personas fiziska klātbūtne.
"Nozares speciālajos tiesību aktos iespējams noteikt dokumentu elektroniskās formas lietošanu."
Tieslietu ministrija grozījumu saskaņošanas procesā vērsa uzmanību uz to, ka "nav pieļaujama publisku darījumu noslēgšana, kas ir taisīti notariālā akta formā vai apliecināti Bāriņtiesu likuma noteiktajā kārtībā, līdzējiem tos parakstot ar drošu elektronisko parakstu. Minētais radīs situācijas, ka civiltiesiski svarīgs darījums var tikt noslēgts, līdzējiem klātienē nesatiekoties un nepārrunājot darījuma noteikumus.
Šādā veidā nav iespējama līdzēju patiesās gribas noskaidrošana un darījuma tiesisko seku izskaidrošana, ko klātienē dara zvērināts notārs vai Bāriņtiesu likumā par apliecinājuma izdarīšanu atbildīgā amatpersona (bāriņtiesas priekšsēdētājs vai ar bāriņtiesas priekšsēdētāja rīkojumu pilnvarota persona, proti, bāriņtiesas priekšsēdētaja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis). Papildus personas drošs elektroniskais paraksts tiesiski nevar aizvietot notariālu parakstu apliecinājumu, ja paraksta apliecināšana ir paredzēta likumā, jo zvērinātam notāram vai Bāriņtiesu likumā noteiktajām par apliecinājuma izdarīšanu atbildīgajām amatpersonām ir jāpārbauda ne tikai personu identitāte, bet arī to rīcībspēja".
Korekcijas kvalificētā sertifikāta informācijā
IT profesionāļi nereti aizrāda, ka informācijā par e-paraksta iegādi tiek neprecīzi lietoti termini, jo izsniegts tiek e-paraksta sertifikāts (elektroniskā paraksta apliecināšanai), nevis pats e-paraksts, kuru rada paši e-paraksta sertifikāta īpašnieki.
Elektronisko dokumentu likumā noteikts, ka kvalificēts sertifikāts (kuru izsniedzis uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs) ietver šajā likumā noteikto informāciju. Elektroniskais paraksts, kas radīts pēc kvalificēta sertifikāta anulēšanas vai laikā, kad sertifikāta darbība ir bijusi apturēta, nav derīgs.
Šoreiz grozījumi paredzēti arī 16.pantā "Kvalificētā sertifikātā iekļaujamā informācija". Saskaņā ar spēkā esošo likumu kvalificētā sertifikātā iekļauj informāciju par uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja firmu, reģistrācijas numuru, parakstītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, kvalificēta sertifikāta derīguma perioda sākumu un beigas un citas ziņas, norāda arī summas ierobežojumus darījumiem, kuru veikšanai var izmantot kvalificētu sertifikātu.
Šī norma turpmāk paredzēta kā iespēja, proti, nosakot, ka papildus kvalificētā sertifikātā var iekļaut arī informāciju par summas ierobežojumu darījumiem, kuru veikšanai var izmantot kvalificētu sertifikātu.
Prasība informācijā norādīt summas ierobežojumus darījumiem likumā tika iekļauta ar grozījumiem 2007.gadā. Ne toreiz grozījumu paskaidrojumos, ne pašreiz izstrādātajos nav paskaidrota izmaiņu nepieciešamība. Tāpēc LV portāls lūdza Satiksmes ministrijas (SM) speciālistus izklāstīt šī grozījuma mērķi, kā arī to, kādos gadījumos šīs summas ierobežojums būtu svarīgs.
SM sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba skaidro: "Izstrādājot grozījumus Elektronisko dokumentu likumā, kas tika veikti ar mērķi paplašināt elektroniskā paraksta plašāku lietošanu, papildus tika konstatēts, ka Elektronisko dokumentu likuma 16.panta pirmās daļas regulējums par kvalificētā sertifikātā obligāti iekļaujamās informācijas apjomu daļēji pārsniedz Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības.
Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 13.decembra Direktīva Nr.1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (Direktīva 1999/93/EK) nosaka, kāda informācija kvalificētā sertifikātā ir iekļaujama obligāti un kāda ir iekļaujama tikai nepieciešamības gadījumā. Tā, piemēram, informācija par summas ierobežojumu darījumiem kvalificētā sertifikātā ir iekļaujama tikai nepieciešamības gadījumā. Šādas informācijas iekļaušanu kvalificētā sertifikātā var pieprasīt elektroniskā paraksta lietotājs. Prasības summas ierobežojumiem ir tiesības noteikt pašam lietotājam pēc tā individuālām vajadzībām, tomēr atzīmējams, ka praksē līdz šim nav bijis neviens gadījums, kad lietotājs prasītu iekļaut šādu informāciju kvalificētā sertifikātā.
Tādējādi, lai nodrošinātu to, ka spēkā esošajos tiesību aktos tiktu iekļautas prasības, kas nepārsniedz Eiropas Savienības normatīvo aktu minimālās prasības, tika izstrādāti papildu grozījumi, kas paredz precizēt Elektronisko dokumentu likuma 16.panta pirmās un otrās daļas regulējumu atbilstoši Direktīvā 1999/93/EK noteiktajam."
Atkārtoti saņemt – ar e-parakstu
Ar grozījumiem likuma 17.pantā "Kvalificēta sertifikāta izsniegšana" vienkāršos atkārtotu drošā elektroniskā paraksta saņemšanu, to varēs izdarīt ne tikai klātienē, bet arī ar derīgu drošu elektronisko parakstu, jo uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs jau ir pārliecinājies par personas identitāti, pirmo reizi izsniedzot kvalificētu sertifikātu.
Tāpēc 23.pantā noteiktie uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja pienākumi - nodrošināt, lai parakstītāja personu identificējošo informāciju kvalificētajā sertifikātā iekļauj, tikai pamatojoties uz parakstītāja klātbūtnē uzrādītu personu apliecinošu dokumentu, papildināti ar nosacījumu, ka parakstītāja personu identificējošo informāciju kvalificētā sertifikātā iekļauj arī, pamatojoties uz parakstītāja pieteikumu, kas parakstīts ar parakstītāja drošu elektronisko parakstu.
Lai izstrādātie likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāpieņem Saeimā. Likumprojekts Saeimā iesniegts 26.oktobrī.
E-paraksts apdrošinātāju praksē
Elektronisko dokumentu likumā arī pašreiz ir paredzēts laika zīmogs - elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir noteiktā datumā un laikā iezīmēts pie sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja. E-paraksta nodrošinātāji savulaik ir uzsvēruši: laika zīmogs apliecina parakstīšanas brīdi, tāpēc tas ir ļoti svarīgi, piemēram, apdrošinātājiem, lai novērstu situācijas, ka polisi internetā mēģina iegādāties pēc tam, kad negadījums ir noticis. Laika zīmogā nav iespējams norādīt atpakaļejošu datumu.
Apdrošinātāji Elektronisko dokumentu likuma grozījumu izstrādē nepiedalījās. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics LV portālam norādīja, ka grozījumi Elektronisko dokumentu likumā OCTA apdrošināšanu tieši neskar, jo Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā nav atrunāta īpaša elektronisko dokumentu noformēšanas kārtība.
"Direktīva nosaka, kāda informācija kvalificētā sertifikātā ir iekļaujama obligāti."
Jautāts, vai ir situācijas, kurās ar e-parakstu iesniegts dokuments netiek atzīts, J.Stengrevics informēja, ka LTAB praksē nav bijusi neviena sūdzība par to, ka netiek pieņemti dokumenti ar e-parakstu.
"Saskaņā ar OCTA likuma 4.prim panta trešo daļu, slēdzot līgumu, apdrošinātājs līguma noslēgšanas brīdī nodod datus par noslēgto līgumu sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmai. Līdz ar to nepastāv iespēja ievadīt līgumu ar atpakaļejošu datumu, piemēram, ja transportlīdzekļa bez OCTA vadītājs izraisa ceļu satiksmes negadījumu, nav iespējas noformēt OCTA līgumu ar atpakaļejošu datumu," paskaidroja LTAB vadītājs, atbildot uz jautājumu, kādi normatīvo aktu grozījumi (pilnveidojumi) apdrošināšanas sektorā būtu nepieciešami, lai elektroniskā paraksta lietošana visām pusēm būtu droša un izdevīga.
Notāri: iespējas būs nostiprinātas Notariāta likumā
Kāds ir notāru viedoklis par sagatavotajiem grozījumiem Elektronisko dokumentu likumā? Kas mainīsies notāru darbā un klientiem darījumu kārtošanā pēc šiem grozījumiem, vai būs nepieciešamas korekcijas Notariāta likumā un/vai citos normatīvajos aktos?
Latvijas Zvērinātu notāru padomes Juridiskās nodaļas jurists Vitālijs Bogdāns izklāstīja:
"Grozījumi pašlaik būtiski neietekmēs ne zvērinātus notārus, ne viņu klientus. Tie ir vērsti uz nākotni, paplašinot jomu loku, kurās var tikt izmantoti elektroniskie dokumenti, kā arī radot iespēju noformēt elektroniski arī notariālos dokumentus, ko varētu izmantot pēc attiecīgu grozījumu veikšanas Notariāta likumā.
Saskaņā ar likumprojekta anotācijā minēto Elektronisko dokumentu likuma regulējums tiks piemērots tiktāl, ciktāl nozaru speciālajos normatīvajos aktos nebūs noteikta cita kārtība un nosacījumi dokumentu noformēšanā. Tādējādi, ja normatīvajā aktā būs pieļauta dokumentu elektroniskās formas lietošana, tad attiecīgi būs piemērojams EDL.
Jau šobrīd zvērināta notāra klients var saņemt savas pilnvaras izrakstu no notariālo aktu grāmatas elektroniska dokumenta formā.
Šo iespēju plānots nostiprināt, izdarot grozījumus Notariāta likumā, vienlaikus paplašinot to dokumentu loku, kurus zvērināti notāri var noformēt elektroniski. Piemēram, zvērināti notāri elektroniska dokumenta formā varēs izdot notariālo aktu grāmatā ierakstīto dokumentu izrakstus un norakstus, taisīt dokumentu norakstus un tulkojumus."
Grozījumi Notariāta likumā pašlaik atrodas izskatīšanā Saeimā.
Rosina plašāk popularizēt e-parakstu
Elektronisko dokumentu likuma grozījumu apspriešanā Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) aicinājusi Satiksmes ministriju izvērtēt, vai paralēli projekta virzībai nav nepieciešams realizēt lietotājus izglītojošus, kā arī droša elektroniskā paraksta pozitīvo īpašību popularizējošus pasākumus, jo elektroniskā paraksta izmantošana vēl nav pietiekami attīstījusies un virknei lietotāju ir vērā ņemami psiholoģiski, emocionāli vai ekonomiska rakstura šķēršļi e-paraksta lietošanai.
Apmēram pirms gada (12.2011.gada 20.decembrī) Ministru kabinets izskatīja un pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem elektroniskā paraksta plašākas lietošanas nodrošināšanai", uz ko pamatojoties izstrādāti grozījumi Elektronisko dokumentu likumā. MK sēdes protokolā ir bijis arī uzdevums visām ministrijām līdz 2013.gada 31.decembrim nodrošināt iespēju:
