SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
25. septembrī, 2012
Lasīšanai: 9 minūtes

E-pārvaldes darba kārtībā: oficiālais e-paraksts un autentifikācijas likums

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Oficiālā e-adrese būs personai individuāli piešķirta adrese oficiālai sarakstei ar valsts pārvaldes iestādēm. Tas nodrošinātu ātrāku, ērtāku un efektīvāku saziņu starp valsts pārvaldi un privātpersonām. Šādu jaunievedumu piedāvā Oficiālās e-adreses koncepcijas projekts. Tātad, īstenojot šo ieceri, ierakstītas vēstules varēsim saņemt ne vien tradicionāli pastkastītē, bet arī elektroniski (ja šādu iespēju izvēlēsimies).

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls

Pagaidām pat Pierīgas novados pašvaldības saņem pieticīgu skaitu elektroniski parakstītu iedzīvotāju iesniegumu – iedzīvotāji par drošāku saskarsmi ar varu joprojām atzīst tikai tikšanos klātienē. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisija, izskatot valsts pārvaldes un pašvaldību e-pakalpojumu ieviešanas gaitu, secināja: e- pakalpojumiem jākļūst vajadzīgiem, vienkārši pieejamiem un saprotamiem, tad arī iedzīvotāji tos sāks aktīvāk izmantot.

Publisko pakalpojumu elektronizācijas izaugsmē Latvija ir vidējā – 15.vietā Eiropas Savienībā (ES). Elektronizācijas sekmēšana ir viena no ES un arī Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) prioritātēm - deputātiem izklāstot situāciju e-pārvaldes attīstībā, uzsvēra par e-pārvaldi atbildīgās ministrijas speciālisti.

VARAM Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs Gatis Ozols informēja, ka šogad ir izvērtēta publiskās pārvaldes pakalpojumu sistēma , piemēram, iespējas samazināt administratīvo slogu.

Izvērtējumā konstatēts, ka valsts pārvaldes iestādes sniedz aptuveni 2000 pakalpojumu, pašvaldības – apmēram 700, vidēji pašvaldībā sniedz 250 dažādus pakalpojumus.

Latvijā Elektronisko dokumentu likums nosaka pienākumu ikvienai iestādei pieņemt elektroniskos dokumentus.

Elektronizācija pret korupcijuu

Apakškomisijas priekšsēdētājs deputāts Aleksejs Loskutovs uzsvēra: pakalpojumi ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem, kā mazināt pārkāpumus valsts pārvaldē, ieskaitot saskarsmē ar pašvaldībām. Ar to arī skaidrojama komisijas interese par šo jomu.

VARAM informācijā teikts: korupcijas risku mazināšanu sekmē elektronisko iepirkumu attīstība; pakalpojumu, administratīvo un tiesu procedūru elektronizācija; valsts reģistros esošās informācijas publiskošana; lēmumu publicēšana internetā, klientu apkalpošanas nodalīšana, mazinot speciālistu iesaisti pakalpojumu sniegšanā..

Ir ieviesta virkne jaunu pakalpojumu, kas mazina korupcijas riskus: portālā Latvija.lv publisko pakalpojumu katalogs, sadaļas par iedzīvotāja apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, pieejams centralizēts e-iesniegums iestādēm, iespējama datu pārbaude Valsts darbspējas ārstu komisijā.

"Valsts iestādes sniedz 2000 pakalpojumus, pašvaldības – 700, vidēji 250 dažādus pakalpojumus."

G.Ozols norāda: ir svarīga sabiedrības kontrole, kas ir iespējama, ja iedzīvotāji informāciju saņem. Viens no piemēriem ir e-veselība, kas ļauj iedzīvotājiem kontrolēt, par kādiem pakalpojumiem valsts ir maksājusi.

Iedzīvotāji publiski pieejamos pakalpojumus izmanto arvien vairāk. Šogad valsts portālu "Latvija.lv" jau ir apmeklējuši tikpat daudz iedzīvotāju cik visā 2011.gadā kopā. Tas ir saistīts gan ar pakalpojumu klāsta pieaugumu, gan iedzīvotāju lielāku interesi, spriež VARAM ierēdņi.

Oficiālā elektroniskā adrese

Lai e-pārvaldi varētu uzskatīt par pilnvērtīgu, nepieciešams ieviest oficiālo elektronisko adresi, kas ļautu valstij oficiālo saraksti ar iedzīvotājiem organizēt arī elektroniskā veidā. Pašreiz nav iespējas oficiālai elektroniskai saziņai, kam būtu tāds pats statuss kā sūtījumam uz deklarēto dzīvesvietu.

Koncepcija par oficiālās e-adreses ieviešanu, kas jūlijā izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē, paredz, ka visu privātpersonu un valsts pārvaldes iestāžu e-adreses tiks apkopotas vienotā e-adrešu katalogā. Par šo projektu atbildīgā ir Iekšlietu ministrija. Tiesiskā regulējuma izstrādes termiņš (tiks izstrādāts speciāls likums) ir 2014.gada janvāris.

Kas ir oficiālā e-adrese, vēlējās zināt deputāti. G.Ozols izklāstīja, ka oficiālā elektroniskā adrese paredzēta kā risinājums pašreiz personas deklarētajai adresei klātienē. Oficiālā e-adrese ir katrai personai individuāli piešķirta adrese, uz kuru persona var saņemt oficiālo saraksti vai no kuras tā var veikt oficiālo saraksti ar valsti. Šī informācija ir reģistrēta valsts reģistros, un iestādei, pirms tā saraksti veic, ir iespēja noskaidrot, vai persona tādu adresi ir aktivizējusi. Jo tā būs personas brīva izvēle.

Iestāde ar šo personu sazināsies elektroniski, nevis papīra formā. Un, saņemot personas sūtījumu, iestāde varēs paļauties, ka šis sūtījums patiešām ir nācis no šīs personas, ko nevar garantēt ar e-pastu.

Papildus oficiālā e-adrese nodrošinās  nevis vienkāršas, bet ierakstītas vēstules statusu, kas  ir saņemta un atvērta, tātad – apliecinājumu, ka sūtījums piegādāts.

Deputāte Lolita Čigāne uzskata, ka atsevišķām iedzīvotāju grupām jāparedz obligāta oficiālās e-adreses deklarēšana. Oficiāla e-adrese būtu nepieciešama, piemēram, tiesu darbībā, lai tiesu procesā iesaistītos cilvēkus varētu vieglāk sameklēt, jo zināms, ka viens no tiesu procesu vilcināšanās iemesliem ir nesaņemtās pavēstes. Vai arī nevēlēšanās tās saņemt.

Personas identifikācija un e-paraksts

Deputāte Rasma Kārkliņa rosināja VARAM elektronizācijas darbu un uzdevumu klāstā par prioritāti noteikt elektroniskās identifikācijas sistēmas sakārtošanu. Jo, piemēram, gan sarunās par vēlētāju reģistru, gan arī par Veselības ministrijas e-projektiem tiek skarts arī identifikācijas jautājums. Turklāt pašreiz joprojām ir neskaidrības ar vairāku veidu e-parakstiem.

G.Ozols informēja, ka saistībā ar personu identificēšanu VARAM gatavo visaptverošu regulējumu, kas šos principus noteiks centralizēti.

Jebkuram cilvēkam, ieejot portālā "Latvija. Lv" vai portālā "e-veselība", pirmais solis ir autentificēties.

VARAM valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Arnis Daugulis atzina, ka patlaban ir vairākas autentifikācijas iespējas: drošs e-paraksts, elektroniskajā identifikācijas kartē (eID) ir iestrādāts elektroniskais paraksts un plaši tiek izmantotas internetbanku sistēmas.

"Autentifikācijai jābūt ne tikai ērtai, bet arī drošai."

Pašreiz tiek izstrādāts autentifikācijas likums, kurā būs definēts jēdziens "kvalificētā autentifikācija". Kā skaidroja G.Ozols, likumprojekta sagatavošanā ir iesaistīti IT eksperti, lai sniegtu vērtējumu drošības jautājumiem, kā arī Latvijas Komercbanku asociācija. Jo arī bankām ar savām sistēmām būs iespēja kļūt par kvalificētiem autentifikācijas sniedzējiem. Lai procesā neparādītos drošības problēmas un kļūmes, tiks noteiktas papildu drošības prasības, kuras jāievēro, lai autentifikācija caur bankām būtu droša.

Visbiežāk lietotā autentifikācija portālos ir caur internetbankām, jo tā pašreiz ir visērtākā. Taču, kā atzina VARAM speciālisti un arī deputāti, banku autentifikācija nav paredzēta šim mērķim – valsts publisko pakalpojumu saņemšanai. Turklāt valsts nevar būvēt e-pakalpojumu sistēmu, izmantojot tikai internetbankas. Jo ir nepieciešams nodrošināt ne tikai ērtumu, bet arī drošību, tāpēc šīs prasības tiks iekļautas topošajā autentifikācijas likumā.

Elektroniskais serviss iekustas smagnēji

Arī Saeimas deputātiem ir informācija, ka iedzīvotāji joprojām tiek trenkāti pēc izziņām, vienai valsts iestādei nav piekļuves informācijai citas iestādes datubāzē. Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētnieks Valts Kalniņš kā piemēru minēja Tiesu informācijas sistēmu, no kuras e-spriedumus nevarot saņemt, jo šie dokumenti varot būt neatbilstošā kvalitātē, tātad neizmantojami.

Latvijas Darba devēju konfederācijas  (LDDK) sociālā dialoga koordinatore Rīgas reģionā Edīte Alksne norādīja, ka informācija par publiskajiem pakalpojumiem līdz iedzīvotājiem nonāk ļoti lēni. Un arī jauno ieceru termiņi ir tālu. E.Alksne atgādināja, ka ir runāts par to, ka portāls "Latvija.lv" mainīs vizuālo tēlu, kas vēl nav noticis. Pašvaldībās situācija ir ļoti atšķirīga, jo ir dažāds pakalpojumu skaits un attieksme. Piemēram, Salaspils pašvaldība pērn saņēmusi 10 elektroniskos dokumentus.

LDDK pārstāve izteica cerību, ka tiks iespējami ātrāk sakārtotas publisko iepirkumu lietas un izziņas vairs nebūs tik liels administratīvais slogs. Uzņēmēji arī gaida, kad valsts nodrošinās datu informācijas savietojamību. Pašreiz daudz tiek runāts par iedzīvotājiem, bet aizmirsts, ka valstī lielākos ienākumus dod uzņēmēji, un svarīgi būtu arī zināt, kā atvieglot viņu dzīvi.

Tā kā elektroniskā saziņa un pakalpojumu izmantošana attīstās lēni, kaut gan iedzīvotājiem tie ir pieejami, tostarp bibliotēkās, kurās ir bezmaksas internets, komisijā izskanēja ierosinājums: bibliotēkās vajadzētu uzrakstus, kādus e-pakalpojumus tajās iespējams saņemt. L.Čigāne vērtēja: e-paraksta lietotāju loks ir neliels, lai būtu interese to iegūt un lietot, būtu jārada vairāk pakalpojumu iespēju.

Plānotie projekti

VARAM apakškomisiju informēja arī par vairākiem plānotajiem e-pakalpojumiem un sistēmām: Būvniecības informācijas sistēma, BIS (2013.g. jūnijs); Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma, TAPIS (2013.g. novembris); eVeselības projekti (eVeselības kartes, eReceptes, apmeklējuma eRezervācija, Nozares uzraudzības informācijas sistēma, 2013.g. septembris). Portāla "Latvija.lv" jaunās versijas termiņš ir 2013.gada otrais ceturksnis.

Iesniegšanai valdībā tiek gatavota ministrijas izstrādātā Koncepcija par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU