SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
20. februārī, 2014
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Drošība
1
1

Pēc trim gadiem Latvijas iedzīvotājiem varētu būt oficiālā e-adrese

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika

Kaut arī elektronisko pastu jau šodien lieto vairums Latvijas iedzīvotāju, oficiālo elektronisko adresi valsts un iedzīvotāju savstarpējai saziņai paredzēts ieviest 2017.gadā. To paredz valdībā otrdien, 18.februārī, atbalstītā Oficiālās elektroniskās adreses koncepcija. Iedzīvotāji oficiālo e-adresi varēs deklarēt brīvprātīgi.
īsumā
  • E-adresi sākotnēji ieviesīs saziņai starp iedzīvotāju/uzņēmēju un valsti.
  • Pēc pirmā posma novērtējuma lems par oficiālo e-adresi saziņai starp privātpersonām.

Koncepcijā norādīts, ka e-adresi varēs izveidot fiziskām personām, par kurām dati ir iekļauti Iedzīvotāju reģistrā, un privāto tiesību juridiskām personām un subjektiem, kuriem nav noteikts juridiskās personas statuss (piemēram, individuālie komersanti, personu apvienības, ārvalstu komersantu pārstāvniecības), par kuriem dati ir iekļauti Uzņēmumu reģistra reģistros. Šo personu e-adreses kontus varēs izveidot un izmantot portālā www.latvija.lv ar iespēju integrēt e-adreses risinājumu ar savu DVS (dokumentu vadības/lietvedības sistēmu).

Oficiālās elektroniskās adreses koncepciju izstrādājusi Iekšlietu ministrija. Tā paredz valsts iestāžu saziņu ar privātpersonām, izmantojot modernus informācijas tehnoloģiju līdzekļus, informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis. Izmantojot jau esošās e-pārvaldes iestrādes, tiks radīta droša vide, kurā valsts varēs komunicēt ar privātpersonām. Tā būs vide, kas garantēs sūtījumu piegādi un personu datu konfidencialitāti.

Oficiālo e-adresi ieviesīs divās kārtās

Pirmajā kārtā (no 2017.gada) tiks nodrošināta saziņa starp valsti (iestādēm) un privātpersonām, par kurām ziņas iekļautas vienotajā e-adrešu katalogā (proti, privātpersonas, kuras reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā (IeR) vai Uzņēmumu reģistra reģistros (URR), zvērināti notāri, zvērināti advokāti, maksātnespējas administratori).

Kā paskaidrots koncepcijā: URR reģistrēta privātpersona ir  privāto tiesību juridiskās personas un subjekti, kuriem nav noteikts juridiskās personas statuss (piemēram, individuālie komersanti, personu apvienības, ārvalstu komersantu pārstāvniecības), kuri tiek reģistrēti URR..

Otrajā kārtā, ņemot vērā iegūto pieredzi un jau ieviestā e-adreses risinājuma izvērtējumu, lems par e-adresi privātpersonu saziņai.

Par oficiālās e-adreses praktisko nodrošinājumu būs atbildīga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Plānots, ka 2017.gada 1.janvārī sistēma varētu sākt strādāt un oficiālās e-adreses izmantošana būs obligāta visām valsts iestādēm un komersantiem. Fiziskām personām tas būs brīvprātīgas izvēles jautājums, jo to nevar noteikt kā obligātu. Jāņem vērā, ka cilvēkam tomēr ir nepieciešami gan resursi, gan prasmes, piebilst J.Citskovskis. Oficiālās e-adreses izstrādātāji gan prognozē iedzīvotāju pakāpenisku atsaucību, kad cilvēki būs pārliecinājušies, ka šādā veidā saziņa ar iestādēm ir ātrāka, lētāka un vienkāršāka.

"Elektroniskai vēstulei jābūt tikpat drošam sūtījumam kā ierakstītai vēstulei."

E-adrese būs obligāta, ja persona vēlēsies no iestādes saņemt elektroniskā formā tādu dokumentu, kas satur personu datus, vai izmantot noteikta veida e-pakalpojumus, ja personai tiek nosūtīts personas datus saturošs dokuments vai paziņojums.

E-adresi piešķirs gan privātpersonām, gan iestādēm. Visu privātpersonu un iestāžu e-adreses būs apkopotas vienotā e-adrešu katalogā.

Iedzīvotāju reģistrā un Uzņēmumu reģistra reģistros reģistrētās privātpersonas e-adresi elektroniski reģistrēs portālā www.latvija.lv. Gadījumos, kad IeR reģistrētā persona būs reģistrējusies arī URR, piemēram, kā individuālais komersants, IeR un URR reģistrētajām personām būs atsevišķi e-adreses konti, lai nodalītu korespondenci personas privātajos un ar komercdarbību saistītajos jautājumos (līdzīgi kā pasta adresei ir atsevišķa deklarētā adrese un atsevišķa juridiskā adrese). Tas nodrošinās arī iespēju katram no e-adreses kontiem piesaistīt atšķirīgu personu loku, kuras tiesīgas piekļūt kontam.

Privātpersona e-adresi varēs izveidot arī klātienē, vēršoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Drošība – vēstule un dokumenti aiz privātās atslēgas

Koncepcijā norādīts, ka iestāžu privātpersonai nosūtāmie dokumenti satur ierobežotas pieejamības informāciju, fizisko personu datus, līdz ar to nav pieļaujama to sūtīšana pa elektronisko pastu nešifrētā veidā, jo tas nav drošs informācijas pārsūtīšanas veids. Pašreiz šādus dokumentus pa elektronisko pastu pieļaujams sūtīt tikai šifrētā veidā, bet šifrēšana vairumam privātpersonu nav pieejama sarežģītības dēļ.

Oficiālās e-adreses risinājumu salīdzina ar internetbankas pakalpojumiem, kurus lieto bankas klients saziņā ar savu banku.

Lai nodrošinātu, ka arī elektroniskā vidē nosūtīta vēstule ir tikpat drošs un uzticams sūtījums kā ierakstīta vēstule, un lai oficiālā e-adreses izmantošana būtu pietiekami vienkārša un ērta arī lietotājam ar interneta pamatprasmēm, kā oficiālās e-adreses risinājums tiek piedāvāts modelis, kas ir līdzīgs internetbankās realizētajai saziņai, piemēram, tāda ir funkcija "Ziņojums bankai".

VARAM valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Arnis Daugulis norāda: jau tagad iedzīvotājiem ir pieejama virkne elektronisko pakalpojumu, kuriem var pieteikties caur portālu "latvija.lv". Taču saziņa nav pilnvērtīga, jo nav īstenojama atgriezeniskā saite, proti, ja ir jānosūta kāda informācija iedzīvotājiem, iestādei nav droša veida, kā to izdarīt, jo tāds pagaidām ir tikai ierakstītai vēstulei. Ieviešot oficiālo e-adresi, iedzīvotājam, līdzīgi kā pašreiz ir deklarēta fiziskā adrese, būs deklarēta adrese virtuālajā telpā (oficiālā e-adrese) un valsts sūtījumus iedzīvotāji varēs saņemt elektroniski.

VARAM Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs Gatis Ozols skaidro, ka e-adrese darbosies līdzīgi kā internetbanka, kurā sūtījumi tiek glabāti un aizsargāti drošā vidē. Iedzīvotājam nebūs nepieciešamas kādas īpašas papildu tehniskas prasmes. Interneta lietotājam ar vidējām prasmēm, kas varbūt lieto internetbanku, e-adreses lietošana nevarētu sagādāt problēmas. Ir domāts arī par e-risinājumu, lai iedzīvotājs, kurš uz oficiālo adresi saņem elektroniskos dokumentus, bet viņam nav iespējas šos e-dokumentus uzglabāt, tos varētu kādu laiku glabāt drošajā e-vidē. Pēc nepieciešamības savus dokumentus varēs lejupielādēt vai pārsūtīt.

"Līdzīgi kā ir deklarēta fiziskā adrese, būs deklarēta adrese virtuālajā telpā (oficiālā e-adrese)."

Iedzīvotāji saviem sūtījumiem un dokumentiem, kas tiks glabāti un aizsargāti drošā veidā, varēs piekļūt tikai ar savu lietotāja paroli. Lai piekļūtu saviem e-sūtījumiem, būs nepieciešams autentificēties. Tam varēs izmantot elektronisko identifikācijas karti (eID), kādas jau ir vairāk nekā 370 000 iedzīvotājiem. Apmēram trešā daļa ir aktivizējuši identifikatorus eID kartēs. Domāts arī par citām autentifikācijas iespējām, tās ir jānosaka normatīvajos aktos.

Izstrādājot koncepciju, atbildēts arī uz lietotāju jautājumiem. Piemēram, vai tagad būs vēl viena e-pasta adrese, kura nu regulāri jāpārbauda. Tāpēc paredzēts, ka oficiālās e-pasta adreses īpašnieks varēs saņemt paziņojumus uz savu e-pasta adresi vai īsziņu uz mobilo telefonu, ka ir pienācis jauns sūtījums.

Tā kā oficiālā elektroniskā adrese paredzēta tikai saziņai ar valsti, solīts nepieļaut surogātpasta iekļūšanu komunikācijā starp iestādēm un iedzīvotājiem.

IeM līdz šā gada 1.novembrim jāizstrādā Oficiālās elektroniskās adreses likumprojekts, paredzot e-adreses piešķiršanas un izmantošanas kārtību.

Lai jauno saziņas formu – oficiālo e-adresi - ieviestu, būs nepieciešami grozījumi arī virknē citu tiesību aktu: Iesniegumu likumā, Paziņošanas likumā, Administratīvā procesa likumā, Kriminālprocesa likumā un citos.

Oficiālās elektroniskās adreses koncepcijas pirmās kārtas ieviešanai izmantos Eiropas fondu 2014.–2020.gada perioda finansējumu.

Koncepcijā ir izklāstīta vairāku citu valstu (Igaunijas, Somijas, Austrijas, Norvēģijas, Čehijas, Itālijas) pieredze par oficiālo saziņu elektroniski starp valsti un iedzīvotājiem.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI