SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
28. oktobrī, 2014
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: E-vide
2
3
2
3

E-paraksta popularitāte – valsts iestāžu rokās (I)

LV portāla infografika

Jau kopš 2003.gada spēkā ir Elektronisko dokumentu likums, kas cita starpā noteic, ka valsts un pašvaldību iestādēm ir pienākums no fiziskām un juridiskām personām pieņemt elektroniskus dokumentus, kopš 2006.gada – pieejams drošs e-paraksts un kopš 2008.gada - Iesniegumu likums ar vienādu nopietnību liek izturēties kā pret papīra, tā elektroniskajiem dokumentiem.
īsumā

Drošs e-paraksts:

  • personas apliecībās jeb personas elektroniskās identifikācijas kartēs (eID);
  • 5G kartēs, kas tiek izsniegtas organizācijām - uzņēmumiem, iestādēm;
  • virtuāls drošs e-paraksts - vietnē www.eparaksts.lv

Ir jāatzīst, ka vairāk nekā 10 gadu laikā elektronisko dokumentu aprite sabiedrības ikdienā tomēr ienāk ļoti gausi. Turklāt to valsts iestāžu, kas savā ikdienas darbā aktīvi izmanto e-parakstu un tādējādi būtiski veicina e-pārvaldes attīstību, nav nemaz tik daudz. Šobrīd e-pārvaldes attīstība valstī kopumā ir faktiski atstāta katra iestādes vadītāja izpratnei un atkarīga no iestādes vēlmes (ne) orientēties uz korektu saziņu ar klientu vai (ne) izvairīties no nelietderīgiem pasta tēriņiem. Šis faktors, kā arī gana sarežģītais process fiziskām personām e-paraksta iegūšanai bremzē e-pārvaldes attīstību kopumā. 

Kā atšķiras e-paraksts un drošs e-paraksts

Elektronisko dokumentu likuma 3.pants noteic, ka elektronisks dokuments ir tāds dokuments, kuram ir elektroniskais paraksts, kā arī tas atbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Dzīvē izšķir divu veidu elektroniskos parakstus:

  • elektroniskais paraksts,
  • drošs elektroniskais paraksts.

Vienkārši "elektroniskais paraksts" ir tāds paraksts, par kuru abas puses pirms tam rakstveidā ir vienojušās. Kā piemēru šeit var minēt daudzus gadus veiksmīgi pastāvējušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegto elektronisko parakstu – iestādes vai uzņēmuma paraksttiesīgā persona devās uz VID, starp abām pusēm tika noslēgts līgums par Elektronisko dokumentu sistēmas (EDS) lietošanu, un VID personai piešķīra VID elektronisko parakstu. Šis paraksts bija ļoti būtisks grāmatvežu darbā, jo ļāva atskaites iesniegt elektroniski, neizejot no biroja, elektroniski apstiprinot grāmatveža personas identitāti. Tehniski dokumenta parakstīšana ar VID e-parakstu izpaudās kā speciāla VID izsniegta faila, kurā bija ietverta informācija par parakstītāju, pievienošana dokumentam, to iesniedzot EDS.

Kopš šā gada 1.jūnija, kad algas nodokļa grāmatiņas kļuva pieejamas tikai elektroniskā formā un VID EDS tika būtiski pārbūvēta, lai sistēmai varētu piekļūt ne tikai grāmatveži, bet arī ikviens darba ņēmējs, līdzšinējam VID e-parakstam papildus klāt nākušas citas piekļuves iespējas, tostarp internetbankas, drošs elektroniskais paraksts.

Galvenā droša elektroniskā paraksta atšķirība no "vienkārša" elektroniskā paraksta ir tā, ka paraksts ir apliecināts ar kvalificētu sertifikātu. Respektīvi, ir īpaši sertificēta trešā puse, kas nodrošina un garantē to, ka persona, kas izmanto drošu elektronisko parakstu, tiešām ir tā persona, par ko uzdodas. Latvijā šī sertificētā trešā puse ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), kas nodrošina droša e-paraksta tehnisko eksistēšanu.

"Ja nav e-pakalpojumu, nav e-paraksta, un otrādi."

Protams, neviens nevar izslēgt, ka pati persona savu parakstu (karti, kurā iestrādāts paraksts un/ vai paroles, kas ļauj veikt parakstīšanas procedūru) var nodot kādam citam, taču šajā gadījumā tas ir apmēram tas pats, kā kādam citam uzticēt savu pasi vai personas apliecību.

Tādējādi elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts. Šādus – ar drošu e-parakstu parakstītus - dokumentus valsts un pašvaldību iestādēm ir pienākums pieņemt tieši tāpat kā papīra dokumentus, kas apliecināti ar personas parakstu. Ja dokuments tiek parakstīts ar augstāk minēto "vienkāršo" elektronisko parakstu, tad tas par parakstu juridiskā nozīmē uzskatāms vien tad, ja abas puses (iesniedzējs un saņēmējs) par to iepriekš rakstveidā vienojušās; citām personām šis paraksts nav saistošs (juridiska dokumenta izpratnē).

Savulaik, kad par droša e-paraksta ieviešanu oficiālā dokumentu apritē Latvijā vēl tikai sapņoja, daudzi – gan ierēdņi, gan uzņēmēji – uzskaitīja dažādus labumus, ko nesīs oficiālās saziņas pāreja no papīra dokumentiem uz elektroniskajiem dokumentiem. Kā galvenie ieguvumi tika uzsvērti dokumentu piegādes laiks (laiks ceļā līdz adresātam, pasta piegādes laiks u.tml.), kā arī izmaksas (transporta izmaksas nokļūšanai līdz adresētam, pasta izdevumi, tostarp par ierakstītu apdrošinātu korespondenci kā pierādījumu korespondences faktam u.tml.).

Trīs lietas – labas lietas

Taču pašreiz – 10 gadus pēc Elektronisko dokumentu likuma spēkā stāšanās – ar droša e-paraksta iedzīvināšanu oficiālā saziņā iet gaužām gausi.

Par droša e-paraksta tehnisko nodrošināšanu atbildīgā valsts institūcija ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). Centra Komercdepartamenta vadošais projektu vadītājs Kārlis Siliņš stāsta, ka šobrīd drošs e-paraksts – kā personas identitāti apstiprinošu datu kopums – ir pieejams ikvienam iedzīvotājam trīs atšķirīgos datu nesējos:

  1. personas apliecībās jeb personas elektroniskās identifikācijas kartēs (eID),
  2. 5G kartēs, kas tiek izsniegtas organizācijām - uzņēmumiem, iestādēm,
  3. virtuāls drošs e-paraksts, kas pieejams bez speciālas kartes. Virtuālā e-paraksta uzlikšana prasa, pirmkārt, ieiet vietnē www.eparaksts.lv; otrkārt, iekļūt sistēmā, savu identitāti apstiprinot ar internetbankas palīdzību; treškārt, augšuplādēt dokumentu, ko nepieciešams parakstīt; ceturtkārt, izvēlēties "parakstīt" un beigās – uz sava datora saglabāt jau parakstītu dokumentu. Savukārt, lai atvērtu dokumentu, kurš parakstīts ar drošu e-parakstu, vietnes sākuma lapā jāizvēlas uzraksts "pārbaudīt eDokumentu", un tālāk sistēma pati nodrošinās dokumenta atvēršanu, lai to varētu izlasīt un pārliecināties par parakstītāja identitāti. 

"Savukārt runājot par kartēm, visas tās kartiņas, kas ir izsniegtas senos laikos - vēl pirms e-paraksta lietas savā pārziņā pārņēma LVRTC – un uz kurām rakstīts, ka tajās ietverts e-paraksts, šobrīd vairs nebūs derīgas, jo tām būs beidzies derīguma termiņš. Bija cilvēki, kam tādas bija, kas tās lietoja, un kam tās savulaik, beidzoties kartes derīguma termiņam, tika aizstātas ar eID vai 5G kartēm. Tā ka, ja kādam mājās vēl tiešām ir saglabājusies kāda agrāk izdota karte, būtu nepieciešams steidzami pārliecināties par kartes derīguma termiņu un izvēlēties kādu no pašreizējām trijām droša e-paraksta lietošanas iespējām," skaidro K.Siliņš.

Akmeņainais ceļš no ID uz eID

Ikviena fiziska persona var iegūt savā īpašumā drošu e-parakstu, ja vien pati izsaka vēlmi. Respektīvi, no 2012.gada 1.aprīļa drošs e-paraksts ir iestrādāts personas apliecībās jeb personas identifikācijas kartēs (ID). Taču tikai no katra indivīda paša ir atkarīgs, vai viņa ID kļūst par eID jeb elektronisko identifikācijas karti vai tā arī paliek tikai par ID jeb plastikāta kartīti, ko likumos noteiktos gadījumos var izmantot pases vietā. K.Siliņš, piesaucot statistiku, norāda, ka šajā sarežģītajā procesā tiek zaudēti aptuveni 70% potenciālo lietotāju.

K.Siliņš kā labo piemēru min Igaunijas pieredzi: Igaunija saviem pilsoņiem nepārjautā "vai tu tiešām gribi e-parakstu"; viņiem e-paraksts jau ir iestrādāts kartēs, tas ir aktivizēts un ir apmaksāts, kas nozīmē – cilvēkam, saņemot ID karti, vairs nekas nav jādomā, viņa rīcībā jau ir darbam  (parakstīšanai) izmantojams e-paraksts. K.Siliņš uzver, ka šī Igaunijas "trīs soļu programma" būtu jāpārņem Latvijai, ja valsts tiešām vēlas panākt plašāku e-paraksta izmantošanu.

Rezultātā e-paraksta statistika ir diezgan skumja: no kopumā līdz šā gada 22.oktobrim izsniegtajām 501 925 ID kartēm tajās drošo e-parakstu aktivizējuši tikai 156 417 pilsoņu, kas pret Latvijas iedzīvotāju kopējo skaitu – ap 2 miljoni – nesasniedz pat 10 procentus.

Kādiem nolūkiem fiziskas personas lieto savu drošo e-parakstu, nav zināms, jo LVRTC tehniskās ierīces fiksē tikai ziņas par pašu dokumenta parakstīšanas faktu, taču IT sistēma nezina ne parakstītā dokumenta saturu, ne adresātu.   

"Igaunijas “trīs soļu programma” būtu jāpārņem Latvijai, ja valsts tiešām vēlas panākt plašāku e-paraksta izmantošanu."

K.Siliņš uzsver, ka e-paraksta popularitāte ir cieši saistīta ar pakalpojumiem: ja nav e-pakalpojumu, nav e-paraksta, un otrādi. Tiklīdz pieaug cilvēkiem aktuālu e-pakalpojumu klāsts, tā aktivizējas vēlme iegūt e-parakstu.

Tajā pašā laikā, skatoties dažādu e-pakalpojumu attīstību, nevar izslēgt skeptisko pieņēmumu, ka Latvija loģisko mārketinga sasaisti – no vienas puses, e-paraksta esamība veicina e-pakalpojumu attīstību, bet no otras - saistošu e-pakalpojumu esamība veicina pieprasījumu pēc e-paraksta, kur iznākumā mijiedarbības rezultātā attīstās abi - ir palaidusi garām, jo aizvien vairāk un vairāk dažādās interneta vietnēs iespējams identitāti apliecināt ar internetbankas palīdzību. Tādējādi dabiskais pieprasījums pēc droša e-paraksta kādu pakalpojumu saņemšanai mazinās.

Šā gada deviņos mēnešos ar eID ir parakstīti 156 000 dokumentu. Kopumā astoņu gadu laikā – kopš Latvijā 2006.gada oktobrī pirmo reizi parādījās drošs e-paraksts līdz šā gada janvārim – ir parakstīti 5 miljoni dokumentu. Jautāts, vai tas ir daudz vai maz, K.Siliņš salīdzinājumam min VID, kas saņemot 7 miljonus dokumentu gada laikā.

Turpmāk vēl.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU