Uzņēmumu reģistrā – arvien vairāk viltotu dokumentu

Uzņēmumu reģistrs ir valsts iestāde,  kas darbojas Tieslietu ministrijas pārraudzībā, reģistrē tiesību subjektus un apkopo ar to darbību saistītus dažādus juridiskos faktus. Attiecīgi Uzņēmumu reģistra galvenais pienākums ir valsts informācijas sistēmas uzturēšana – dažādu publisko reģistru pārraudzīšana, kā arī informācijas sniegšana par tiem sabiedrībai.

Patlaban iestādes pārziņā ir 16 publiskie reģistri, no kuriem 14 ir aktīvi reģistri, bet divi vēsturiski – sabiedrisko organizāciju reģistrs un politisko organizāciju reģistrs. Aktīvie reģistri ir: Komercreģistrs, Uzņēmumu reģistrs, Maksātnespējas reģistrs, Biedrību un nodibinājumu reģistrs, Komercķīlu reģistrs, Laulāto mantisko attiecību reģistrs, Politisko partiju reģistrs, Arodbiedrību reģistrs, Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrs, Publiskās un privātās partnerības līgumu reģistrs, Masu informācijas līdzekļu reģistrs, Pārstāvniecību reģistrs, Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrs un Šķīrējtiesu reģistrs.

Statistika – arvien satraucošāka

Tomēr pēdējos gados strauji pieaug Uzņēmumu reģistrā saņemto iesniegumu skaits, kuros privātpersonas informē, ka kļuvušas par krāpšanas upuriem. Personas norāda, ka ar viltotiem dokumentiem iestādē tiek sniegtas nepatiesas ziņas - viņas it kā pirkušas vai pārdevušas kapitāldaļas, piekritušas vai atteikušās no valdes locekļa amatiem vai devušas atļauju savā īpašumā reģistrēt juridiskās adreses. Trešdaļā gadījumu personas norāda, ka dokumenti viltoti, iespējams, tāpēc, ka viņas ir apzagtas vai nozaudējušas pasi.

Uzņēmumu reģistrā (UR) 2009. gadā reģistrēts 91 iesniegums par fiktīva uzņēmuma pazīmēm, savukārt tiesībsargājošām iestādēm nosūtīti materiāli pārbaudes veikšanai par 125 riskantiem tiesību subjektiem. Pērn tika reģistrēti jau 143 šādi iesniegumi saistībā ar 236 riskantiem tiesību subjektiem. Šajā gadā statistika kļuvusi arvien satraucošāka, jo jau pirmajos astoņos mēnešos vien UR reģistrēts 231 iesniegums saistībā ar 409 riskantiem tiesību subjektiem. Daļā iesniegumu norādīts uz krāpnieciskām darbībām vienlaikus pat vairākās kapitālsabiedrībās.

"Pēdējos gados strauji pieaug iesniegumu skaits, kuros privātpersonas informē, ka kļuvušas par krāpšanas upuriem."

Lai privātpersonas būtu gatavas saskarties ar dokumentu viltotāju radītajām sekām, ir svarīgi zināt, kā saskaņā ar pašreizējiem likumiem privātpersonas pēc iespējas ātrāk varētu panākt to UR valsts notāru lēmumu atcelšanu, kas panākti ar viltotiem dokumentiem.

Vispirms jāsaprot, ka UR ir reģistrācijas, nevis izmeklēšanas un izziņas iestāde.[1] Tas nozīmē, ka UR nevar policijas vietā notvert konkrēto parakstu viltotāju, bet sadarbībā ar privātpersonu var ātrāk novērst nepatieso ziņu atrašanos publiskajos reģistros.

Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14. panta septīto daļu, ja UR tiek iesniegti nepārprotami pierādījumi, kas apliecina paraksta viltošanas faktu, valsts notārs pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt (pievienot lietai) dokumentus vai izdarīt ierakstu Komercreģistrā. Minētās normas mērķis ir panākt, lai, saņemot nepārprotamus pierādījumus par paraksta viltošanu, UR atzītu par juridiski nesaistošiem dokumentus, uz kuriem ir viltoti paraksti, ja šiem parakstiem būtu bijusi juridiska nozīme to īstuma gadījumā.

Šī norma dod pamatu arī jau veiktu reģistrācijas aktu atcelšanai, ja reģistrācija balstījusies uz dokumentiem, kuros ir viltots paraksts. Arī Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 4. punkts nosaka: adresātam labvēlīgu prettiesisku aktu var atcelt, ja adresāts ir panācis šī akta pieņemšanu ar prettiesiskām darbībām.

Līdz ar to UR valsts notārs ir tiesīgs atteikt reģistrēt dokumentus vai izdarīt ierakstu Komercreģistrā, kā arī attiecīgi – atcelt dokumentu reģistrācijas vai ieraksta izdarīšanas Komercreģistrā lēmumu tikai tad, ja ir saņemti nepārprotami pierādījumi par paraksta viltošanas faktu. Valsts notārs nav tiesīgs pats vērtēt, vai attiecīgais paraksts ir viltots.

Kā pastiprināt drošības prasības UR iesniedzamajiem dokumentiem

Taču valsts notāram ir jāpārliecinās, vai iesniegtais dokuments, kas satur apgalvojumu par paraksta viltošanas faktu, var tikt uzskatīts par nepārprotamu pierādījumu likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 14. panta septītās daļas izpratnē. Privātpersonas apgalvojums iesniegumā, ka viņš nav parakstījis attiecīgos dokumentus, nav uzskatāms par šādu pierādījumu.

Piemēram, ir gadījumi, kad persona paraksta dokumentu, bet vēlāk iesniegumā cenšas maldināt UR, ka dokumentu nav parakstījusi. Tiesību eksperti[2] ir atzinuši, ka ar jēdzienu "nepārprotami pierādījumi" jāsaprot jebkādi pierādījumi, kas nerada šaubas par paraksta viltošanas faktu. Tāpat Augstākās tiesas Senāts[3] norādījis, ka "nepārprotams pierādījums" minētās normas izpratnē ir tāds pierādījums, kas neatstāj dažādas interpretācijas iespējas, proti, kuru nevar pārprast un kura saturs ir viennozīmīgs.

"Šogad tikai pirmajos astoņos mēnešos vien UR reģistrēts 231 iesniegums saistībā ar 409 riskantiem tiesību subjektiem."

Tas ir pierādījums, kas pats par sevi ir pietiekams, lai persona bez speciālām zināšanām parakstu ekspertīzes jautājumos varētu konstatēt faktu, ka paraksts ir viltots. Kategorisks valsts atzīta eksperta[4] atzinums, ka paraksts ir viltots, ir tieši šāds pierādījums. Pēc prakses secināms, ka eksperts atzinumu par paraksta viltošanas faktu sagatavo dažu nedēļu laikā. Attiecīgi valsts notārs uz tā pamata dažu darba dienu laikā atceļ tos lēmumus, kas panākti ar viltotiem dokumentiem.

Uzņēmumu reģistram ir saprotamas godīgo privātpersonu bažas par pašreizējo normatīvo regulējumu. Tādēļ UR kopīgi ar Tieslietu ministriju ir meklē labāko risinājumu, kā pastiprināt drošības prasības attiecībā uz UR iesniedzamajiem dokumentiem.

Pēc UR iniciatīvas šovasar ir panākti grozījumi Komercreģistrā[5], kas turpmāk nedod tiesības bez īpašnieka atļaujas reģistrēt viņam piederošajā adresē juridiskās adreses. Tieslietu ministrijas pastāvīgā Komerclikuma darba grupa, kurā ietilpst arī sabiedrības pārstāvji un eksperti, izskata iespēju, ka noteiktos gadījumos parakstiem jābūt notariāli apliecinātiem. Tātad jāvērtē, vai papildu administratīvie izdevumi privātpersonām atsver ieguvumu no notariāli apliecinātiem dokumentiem.

"Persona paraksta dokumentu, bet vēlāk iesniegumā cenšas maldināt UR, ka dokumentu nav parakstījusi."

Jāatzīst, ka liela problēma vēl ir tā, ka policijai ir grūtības atklāt dokumentu viltošanas gadījumus. Ja būtu notiesājoši spriedumi, tad negodīgi cilvēki padomātu, pirms viltotu dokumentus.

[1] Sk. arī: Datu drošības caurumi. Dienas Bizness, 31.08.2011. Pieejams: http://www.ur.gov.lv/faili/DB%2031.08.2011.tif

[2] Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem. Jurista Vārds, 06.10.2009., Nr. 40(583) Pieejams: http://www.ur.gov.lv/gvn.html?a=65&la=1288 un Jurista Vārds, 12.10.2010., Nr.41(636) Pieejams: http://www.ur.gov.lv/gvn.html?a=65&la=1502

[3] Augstākās tiesas Senāta 2011. gada 13. maija spriedums lietā Nr. SKA-210/2011.

[4] Saraksts ar valsts atzītiem ekspertiem ir atrodams šeit: http://www.ta.gov.lv/index.php/lv17/717/index.html

[5] Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=232249