Viltus komersants tavā dzīvoklī

Taču var būt vēl daudz nepatīkamāk – dzīvokļa vai mājas īpašnieks nejauši var atklāt, ka ir kļuvis par kāda biznesa pajumtes turētāju, jo Uzņēmumu reģistrs (UR) šajā adresē ir reģistrējis varbūt pat ne vienu, bet vairākas komercsabiedrības.

Tādus pārsteigumus, piemēram, pieredzējusi kāda sieviete, kas dzīvo Rīgā, Kalpaka bulvārī. No februāra līdz martam viņas dzīvoklī reģistrēti 17 (!) uzņēmumi. Kopš tā laika viņa ir rakstījusi vēstules gan Saeimai, gan Tieslietu ministrijai, gan UR un kļuvusi pastāvīga kliente tiesībsargājošās iestādēs. Ja šādam cilvēkam ir vajadzīga pašvaldības sociālā palīdzība, viņš to nevar saņemt, jo skaitās saistīts ar biznesu.

Fiktīvu adrešu izmantošanai ir arī plašākas sekas – tālāk tas izvēršas nodokļu izkrāpšanas shēmās, kuras valsts budžetam sagādā miljoniem latu zaudējumu un kuru apkarošanā iesaistīti daudzu iestāžu darbinieki.

Rakstisku piekrišanu var un arī mēdz viltot

Lai cīnītos pret fiktīvo adrešu izmantošanu, kopš 2011.gada 1.jūlija spēkā stājušies grozījumii Komerclikumā, tā 149.pantā nosakot, ka pieteikumam uzņēmuma reģistrēšanai komercreģistrā cita starpā ir jāpievieno "valdes paziņojums par sabiedrības juridisko adresi, pievienojot nekustamā īpašuma (ēkas vai dzīvokļa īpašuma) īpašnieka izsniegtu piekrišanu sabiedrības juridiskās adreses reģistrācijai attiecīgajā ēkā vai dzīvokļa īpašumā". Tomēr, kā norāda UR pārstāvji, arvien biežāk atklājies, ka paraksti uz rakstiskās piekrišanas bijuši viltoti.

Šā gada piecos mēnešos UR tiesībsargājošām iestādēm pārbaudes veikšanai ir nosūtījis informāciju par 98 iespējamiem parakstu viltošanas faktiem (atbildēs saņemti 62 paziņojumi par lietvedības uzsākšanu un 39 par lietvedības izbeigšanu administratīvā pārkāpuma lietā). UR atzīmē, ka šogad nav saņemts neviens eksperta atzinums par paraksta viltošanu, kas varētu būt pamats lēmuma atcelšanai par dokumentu reģistrāciju vai ierakstu komercreģistrā..

Lielākā daļa lietu tiek kvalificētas kā administratīvs pārkāpums un tā arī izmeklētas. Kā vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai norāda Iekšlietu ministrija, ja izziņas viltotājs nav veicis citas noziedzīgas darbības ar krāpšanos, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un tamlīdzīgi, tad Krimināllikumā paredzētās soda sankcijas (275.panta pirmā daļa) paredz iespējamu brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem.

"Dzīvokļa vai mājas īpašnieks nejauši var atklāt, ka ir kļuvis par kāda biznesa turētāju."

Kā savukārt liecina tiesu prakse, šādu spriedumu ar reālu brīvības atņemšanu faktiski nav. Toties personas, kas veic šādus nodarījumus, ir labi informētas par iespēju izvairīties no reāla brīvības atņemšanas soda. Turklāt kriminālprocesu izmeklēšana daudzkārt beidzas ar kriminālprocesa izbeigšanu noilguma (divi gadi) dēļ un ne tikai tāpēc, ka ieilgušas ekspertīžu vai izmeklēšanas darbības, bet tālab, ka policija ziņas par iespējamo viltojumu nereti saņem vairākus mēnešus vai pat gadus pēc jau izdarītā viltojuma fakta.

Tātad, ja cilvēks tikai pēc kāda laika atklāj, ka viņa mājoklī viltota paraksta dēļ reģistrēts pūznis komersantu, panākt lietas aktīvu izmeklēšanu un taisnīgu spriedumu būs grūti, jo skaidri redzams jau būs noilgums.

Kāds no Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Juridiskās komisijas kopsēdes, kas notika 19.septembrī, dalībniekiem retoriski jautāja: "Kā es justos, ja pie manis piedeklarētos fiktīva firma? Par riska adresēm ir kļuvuši visi Latvijas iedzīvotāji."

Deputāts Edmunds Demiters dzēlīgi piebilda, ka Latvijā vairs nav jādomā par brīvajām ekonomiskajām zonām, jo par tām ir kļuvušas patversmes. Policija pilda sētnieka funkcijas, taču tās slota ir "ļoti šķidra".

UR galvenais notārs Vents Balodis gan uzskata, ka šogad situācija ir uzlabojusies - nodokļu administrācijas riska adrešu sarakstā reģistrēts 51 uzņēmums, taču kopš pērnā gada 1.jūlija šo riskanto adrešu izmantošana neesot fiksēta.

Simtiem neīstu adrešu, miljoniem latu iespējamo zaudējumu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uz notiekošo neraugās tik optimistiski. Šogad līdz 17.augustam VID bija reģistrētas 729 komercsabiedrības, kuru vienīgās amatpersonas (332 personas) deklarētās dzīvesvietas adrese ir kāda no Latvijā reģistrētām patversmēm. Savukārt 2788 komercsabiedrību vienīgai amatpersonai deklarētā dzīvesvietas adrese nav reģistrēta Valsts adrešu reģistrā. Turklāt šīs komercsabiedrības strādā diezgan "ražīgi", jo kopējā deklarēto darījumu vērtība, piemēram, 2011.gadā bija 352,3 milj. latu.

"Aprēķinot iespējamos zaudējumus budžetā, kas radušies no šādas komercsabiedrību darbības, iegūstam – pievienotās vērtības nodokli 77,5 milj. un uzņēmumu ienākuma nodokli 52,8 milj. latu," kopsēdes dalībniekus informēja VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridiskās daļas vadītāja Edīte Silova. "Tie ir iespējamie valsts budžetam nenomaksātie nodokļi."

Aktīvai darbībai pret negodīgiem uzņēmējiem VID rīcībā kopš 26.jūlija ir iedarbīgs ierocis - likumā "Par nodokļiem un nodevām" ietvertais jaunais regulējums, kas paredz VID tiesības apturēt nodokļu maksātāju saimniecisko darbību, ja ir konstatēti likumā noteiktie kritēriji, tostarp arī papildu apstākļi. Viens no papildu apstākļiem ir tas, ka nodokļu maksātāja adrese atbilst riska adresei.

"Arvien biežāk konstatēts, ka uz rakstiskās piekrišanas bijuši viltoti paraksti."

Likumā ir definēts, kas ir riska adrese: ja juridiskā vai amatpersonas dzīvesvietas adrese ir ieslodzījuma vieta vai kāda sociālā institūcija (piemēram, patversme). Ja dienesta rīcībā ir paskaidrojums, ka persona dibinājusi komercsabiedrību un kļuvusi par tās valdes locekli par samaksu pēc trešo personu lūguma, bet nekad nav piedalījusies komercsabiedrību darbībā, arī tas ir viens no papildu apstākļiem. Tāpat kā tas, ka nodokļu maksātāja norādītā juridiskā adrese vai deklarētās dzīvesvietas adrese nav reģistrēta Valsts adrešu reģistrā.

VID rīcībā šobrīd ir 1436 personu paskaidrojumi, ka tās nav bijušas iesaistītas komercsabiedrību reģistrācijas procesā un neko nezina par to saimniecisko darbību vai arī piedalījušās reģistrācijas procesā par samaksu. Kā liecina statistikas dati, šo komercsabiedrību apgrozījums ir liels – pērn 224,7 milj. latu, bet šā gada sešos mēnešos - 24,2 milj. latu.

"Ko nozīmē saimnieciskās darbības apturēšana likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē? Tas ir aizliegums konkrētam nodokļu maksātājam veikt darījumus un pildīt maksājumu saistības," skaidro VID pārstāve E.Silova. "Pēc saimnieciskās darbības apturēšanas nodokļa maksātājs automātiski tiek izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra un VID veic arī šā nodokļa maksātāju darbību ierobežojošus pasākumus.

Informācija par saimnieciskās darbības apturēšanu ir publiski pieejama, ziņas tiek ierakstītas komercreģistrā vai citā uzņēmumu reģistrā, tai skaitā citām valsts institūcijām tiek iesniegta prasība apturēt izsniegto licenču darbību; tiek apturētas norēķinu operācijas, fiziski noplombētas, aizzīmogotas nodokļa maksātāja struktūrvienības vai saimnieciskās darbības veikšanas telpas, arī tiek pieņemti īpašuma atsavināšanas aizliegumi."

Kā panākt juridiskas sekas par nodarījumu

VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone šo likuma grozījumu doto iespēju uzskata par efektīvu instrumentu, taču vienlaikus norāda, ka uzņēmumu saimnieciskās darbības apturēšana ir VID tiesības, nevis pienākums. "Tas ir ļoti nopietns lēmums, kas nedrīkst būt kļūdains un pārsteidzīgs."

Viņa arī sacīja: "Baloža kungs teica - salīdzinot pirmo no VID saņemto riska adrešu sarakstu ar reģistrētiem uzņēmumiem, bijis redzams, ka no pagājušā gada vasaras viss ir sakārtojies un neviens šajās adresēs nav piereģistrēts. Piereģistrēts varbūt nav, bet pārreģistrēti ir gan."

I.Pētersone skaidroja, ka saistībā ar nodokļu nemaksāšanu ir vērojama šāda tendence: vispirms "normālā" adresē piereģistrējas kāda amatpersona, pēc laika tiek veikts apjomīgs fiktīvs darījums un pēc tam uzņēmumu pārreģistrē riska adresē, turklāt nevis uz "bomžu", bet bijušo NVS valstspiederīgo vārda. Viņa minēja arī piemēru, ka vienā no Dagmāras ielas namiem Rīgā ir reģistrētas 136 komercsabiedrības. "Tā nav veca un nezināma adrese; augustā ir piereģistrēti desmit, jūlijā – septiņi uzņēmumi, jūnijā – deviņi, maijā – trīspadsmit. Un problēma ir saistīta ne tikai ar sākotnējo reģistrēšanu, bet arī pārreģistrēšanu. Paskatoties uz šo pārreģistrēto adresi, ir redzams, ka tur vairs nav amatpersonu, ar kurām tālāk strādāt, lai vērstu piedziņu un uzsāktu procesu."

Ko darīt, lai novērstu šādu situāciju, kad fiktīvu uzņēmumu dēļ valsts zaudē ieņēmumus budžetā un par krāpnieku upuri var kļūt arī ikviens valsts iedzīvotājs? 19.septembrī nebija ne pirmā, ne vienīgā reize, kad šo jautājumu izskatīja komisijās.

Uzklausot pārmetumus par tiesībsargājošo iestāžu neefektīvo darbu kriminālprocesu ierosināšanā saistībā ar riska adresēm, prokuratūras pārstāvji sacīja, ka Krimināllikums neparedz šādu dokumentu viltotājus saukt pie kriminālatbildības. Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Rauls Kviesītis norādīja: "Valsts policija, tāpat kā citas tiesību aizsardzības iestādes, ir iesaistīta otrajā – apkarošanas fāzē un cīnās jau ar konkrētām sekām. Gan policijas rīcībā esošā informācija, gan arī Uzņēmumu reģistra informācija liecina, ka tieši šīs uzņēmumu reģistrācijas administratīvās procedūras, mūsuprāt, nepilda pamata funkciju – jau pašā saknē nenovērš iespēju reģistrēt fiktīvo uzņēmējdarbību. Tādējādi tiesībaizsardzības iestādes tiek iesaistītas problēmas risināšanā, pirmām kārtām uzsākot administratīvo lietvedību (par ko tiek pārmests) vai arī lemjot par kriminālprocesa uzsākšanu. Taču labi zinām, ka administratīvā lietvedība un kriminālprocesa izmaksas ir dārgākais instruments un no valsts resursu taupīšanas viedokļa tas ir pēdējais, kas būtu jāizmanto.

Tajā pašā laikā prevenciju varētu risināt ar normatīvo regulējumu, un tas nemaksātu neko. Mēs uzskatām, ka šis rezultatīvais rādītājs – uzņēmumu reģistrācija pēc principa "vairāk, vairāk, vairāk", protams, apdraud otro mērķi – uzņēmējdarbības vides drošību."

"Līdz 17.augustam bija reģistrētas 729 komercsabiedrības, kuru vienīgās amatpersonas deklarētās dzīvesvietas adrese ir kāda no Latvijā reģistrētām patversmēm."

Iebilstot tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne aizrādīja: "Vai tiešām Uzņēmumu reģistram ir jāveic policijas funkcijas? Kā valsts notāri to var izdarīt, vadoties no datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem dokumentiem? Iedzīvotājiem nerodas uzticība tiesību aizsardzības institūcijām, ja pārkāpums ir noticis, bet persona netiek saukta pie atbildības. Tas pārkāpējus iedrošina: viņi redz, ka sods neseko. Prevencija būtu tad, ja par nodarījumu iestātos kādas juridiskas sekas."

Arī deputāts Andrejs Judins norādīja, tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem lietas ir jāizmeklē, nevis jāizvēlas vieglākais sodīšanas ceļš.

Ja Uzņēmumu reģistrā iesniegtais dokuments, policijas skatījumā, ir tikai nesvarīga lapele, par kuras viltošanu likuma pārkāpējus saukt pie kriminālatbildības nepienākas, tad ir jāmēģina tikt skaidrībā ar normatīvo aktu bāzi, kas to regulē, ieteica E.Demiters.

Komerclikuma 10.pantā ir teikts: "(4) Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu komercreģistrā vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu var pieņemt vienīgi tajā gadījumā, ja pieteikums vai tam pievienotie dokumenti neatbilst likuma noteikumiem. Lēmumam jābūt motivētam. Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norādāms termiņš trūkumu novēršanai."

Tātad Uzņēmumu reģistram patiešām nav jāpārbauda, vai komersanta reģistrācijas lietai pievienotā dzīvokļa vai ģimenes mājas īpašnieka rakstiskā piekrišana nav viltota. Ja pēc likuma viss ir pareizi, tad ir jāreģistrē, kaut vai tas būtu simtais uzņēmums vienā dzīvoklī un UR notāriem šī adrese jau zināma.

Vai te patiešām neprasās pēc kāda īpaša riska izvērtēšanas mehānisma?

Viens no risinājumiem, lai nepieļautu uzņēmumu reģistrāciju fiktīvās adresēs, būtu pienākums iesniegt notariāli apliecinātu vai ar drošu elektronisko parakstu parakstītu telpu īpašnieka atļauju (šo priekšlikumu cita starpā ierosinājusi Iekšlietu ministrija un UR), norādīja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, aicinot šo priekšlikumu vērtēt Saeimas komisijās.
Taču, protams, komercsabiedrību reģistrēšanas procesā tas atkal paaugstinātu birokrātisko slogu visiem godīgajiem uzņēmējiem, kam nāktos ciest negodīgo viltotāju dēļ. To komisiju sēdē norādīja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

I.Čepāne aicināja deputātus iesniegt priekšlikumus Komerclikuma un Krimināllikuma regulējuma uzlabošanai, lai efektīvāk cīnītos pret dokumentu viltotājiem. Viņa atzina, ka šīs problēmas risināšanai būtu nepieciešama diskusija arī ar pašiem uzņēmējiem.