Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" jau izskatīti pirmajā lasījumā. Likumprojekts Saeimā iesniegts 2011.gada 15.decembrī. Valdība grozījumus Nodokļu un nodevu likumā lūgusi izskatīt vienotā paketē ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Kooperatīvo sabiedrību likumā, Latvijas Sodu izpildes kodeksā, likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" un Komerclikumā.
Grozījumu mērķis ir paaugstināt kontroles un administrēšanas efektivitāti un novērst izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Priekšlikumi izstrādāti ēnu apkarošanas plāna ietvaros.
Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti pagājušajā nedēļā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem izklāstīja fiktīvo uzņēmumu un nodokļu izkrāpšanas un parāda veidošanās shēmas.
"No valsts budžeta varētu būt izkrāpti apmēram divi miljardi latu."
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Čerņeckis, deputātiem izklāstot, kas ir fiktīvs uzņēmums un kāda ir tā loma, organizējot noziedzīgu grupējumu darbību un atmazgājot noziedzīgi iegūtus līdzekļus, piemērā raksturoja vienkāršāko trīs līmeņu shēmu. Tās augšā ir reālie uzņēmumi, kas veic reālu saimniecisko darbību jeb tā saucamie organizētā grupējuma klienti. Tie ir uzņēmumi ar darbiniekiem, kas var būt frizētavas, veikali u.c. Pamatlīmenis ir buferuzņēmumi, caur kuriem notiek darījumi un naudas līdzekļu pārskaitījumi dažādām jomām un nozarēm. Šajā līmenī cilvēki organizē un veic saimniecisko darbību un nodrošina visu shēmas darbību. Un vēl viens līmenis ir fiktīvie uzņēmumi, kuri tiek reģistrēti uz bezpajumtnieku, studentu, narkomānu u.c. vārda.
Fiktīvie uzņēmumi tiek dibināti ar mērķi, lai darījumos tiem paliktu parādi valstij, kā arī lai izmantotu tiesības klientiem saņemt pievienotās vērtības priekšnodokļa atskaitījumus.
K.Čerņeckis salīdzināja situāciju ar būvniecību, jo fiktīvās firmas ir kā pamati mājai – kā tos iebūvē, tā māja turas. Finanšu policijas vadītājs ilustrācijai demonstrēja arī apjomīgu, aktuālu shēmu, ar kuru pašreiz strādā tiesībsargātāji. Shēmā darbojoties vairāk nekā 300 klientu uzņēmumi, patiesā labuma guvēji, tās ir 300 reālas firmas. Nākamajā līmenī ir apmēram 50 buferuzņēmumi, caur kuriem tiek veikti pārskaitījumi uz apakšējo līmeni – fiktīvajiem uzņēmumiem, kur paliek nodokļu parādi. Kodolu veidojot vairāk nekā piecas personas, kas nodrošina visas shēmas "darbu". Vidējais apgrozījums mēnesī – 2-3 miljoni latu. No tā arī attiecīgi jārēķina ikmēneša zaudējumi budžetam (tostarp nenomaksātais PVN).
Lai pierādītu shēmas organizatoru katru darbību, katru pārskaitījumu, grāmatvedības iesniegšanas dokumentus, pārskaitījumus uz ofšoriem, naudas atmaksu klientiem, Finanšu policijai būšot nepieciešams vēl vismaz pusgads. Ņemot vērā Finanšu policijas resursus un konkrētās shēmas milzīgo apjomu, K.Čerņeckis lēš, ka tikai par daļu no visiem klientiem izdosies pierādīt, ka viņi ir saņēmuši skaidro naudu caur bezpajumtniekiem, maksājuši aplokšņu algu utt.
Fiktīvo firmu galvenās darbības ir organizēt tā saucamo pseido vai neesošu saimniecisko darbību, dažādus pakalpojumus (nenotikušus darījumus), kuru apjoms nav precīzi izmērāms, piemēram, sniega šķūrēšana, zāles sēšana un pļaušana, arī būvniecība.
Administratīvo instrumentu priekšrocības – lētāk un ātrāk
FM likumprojektā piedāvā mehānismu, kā cīnīties ar fiktīvajiem uzņēmumiem, ar buferuzņēmumiem, jo ar administratīvajiem līdzekļiem to darīt ir krietni lētāk un efektīvāk nekā ar kriminālprocesā paredzētajiem, skaidrojot grozījumu būtību, uzsvēra ministrijas speciāliste Tatjana Trenko. Turklāt ar Kriminālprocesa likumā paredzētajiem līdzekļiem šī cīņa ir ne tikai krietni dārgāka, bet arī laikietilpīgāka.
Likumprojekta mērķis ir iestrādāt tādu regulējumu, kas ļauj VID konstatēt konkrētu pārkāpumu un nekavējoties apturēt nodokļa maksātāja saimniecisko darbību uzņēmumiem, kuriem ir konstatētas fiktīvu uzņēmumu pazīmes.
Saskaņā ar FM pēdējo gadu statistiku fiktīvo uzņēmumu darījumu deklarētā vērtība ir bijusi vairāk nekā 6 miljardi latu, vairāk nekā divi miljardi latu - nedeklarētā darījumu vērtība (tas nozīmē darījumu partneru deklarētā vērtība). Kopējā darījumu vērtība ir ap 10 miljardiem. Izrēķināta arī summu, kas potenciāli varētu būt izkrāpta no budžeta, - tie ir apmēram divi miljardi latu.
Riska adreses – patversmes, cietumi un "nekuriene"
Likumprojektā ir paredzēts jauns termins – riska adrese. Tās ir adreses, kas bieži tiek izmantotas fiktīvai uzņēmējdarbībai. Latvijā simtiem komercsabiedrību amatpersonas dzīvesvieta ir deklarēta kādā no Latvijas patversmēm, cietumiem ,vai tāda vispār neeksistē. T.Trenko skaidroja, ka ir panākta vienošanās ar Tieslietu ministriju, ka riska adreses var būt definējamas nodokļu administrācijas vajadzībām, lai, to konstatējot, nekavējoties reaģētu. Pagājušā gada 11 mēnešos šādu komercsabiedrību darījumi bijuši ir vismaz 178 miljoni latu.
Riska adreses faktors pagaidām likumprojektā nav noteikts kā pamatkritērijs saimnieciskās darbības apturēšanai, bet tikai kā pārkāpumu pastiprinošs faktors. Tātad, ja tiek konstatēts pamatpārkāpums, paralēli tam ir vērtējams risku pastiprinošs faktors – riska adrese.
Saimnieciskās darbības apturēšana – ar un bez brīdinājuma
Saimnieciskās darbības apturēšanas mērķis ir noteikt aizliegumu citiem komersantiem veikt darījumus ar šādu subjektu; tā ir solidārās atbildības noteikšana.
Paredzēts veidot arī uzņēmumu "melno sarakstu", izdarot ierakstu Uzņēmumu reģistrā par to, ka komersanta saimnieciskā darbība ir apturēta. Trešajām personām aizliegts veikt darījumu ar tādu komersantu. Par darījumu veikšanu ir paredzēta atbildība.
Likumprojektā definētas vairākas situācijas, kad VID varēs apturēt saimniecisko darbību: ja nodokļu maksātājs nodarbina personas bez darba līgumiem un šo personu skaits ir vairāk par 50%, un tie ir vairāk nekā trīs darbinieki; par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; ja nodokļu maksātājs lieto kases aparātu un konstatēta iejaukšanās kases aparātā; ja nodokļu maksātājs nav novērsis pārkāpumu, kas bija par pamatu izslēgšanas no VID ar PVN apliekamo personu reģistra; par aplokšņu algu maksāšanu.
Saimnieciskās darbības apturēšana ir paredzēta, gan par to iepriekš brīdinot, gan bez brīdinājuma.
Kā norādīja FM speciāliste: konceptuāls jautājums ir par to, kādos gadījumos ir jābrīdina par iespējamo saimnieciskās darbības apturēšanu, kādos – ne.
Šajā sakarā svarīga ir izšķiršanās, vai riska adrese ir uzskatāma par pārkāpuma pamatfaktoru vai tikai par tādu, kas pastiprina pārkāpumu. Piemēram, ja VID rīcībā ir informācija, ka komercreģistrā kā nodokļu maksātāja vienīgais dalībnieks vai vienīgā amatpersona ir norādīta persona (bezpajumtnieks), kuras nolūks nav bijis veikt komercdarbību, vai šādā gadījumā uzskatāms, ka šie faktori ir tikai pastiprinoši vai arī tie var būt pamatkritēriji saimnieciskās darbības apturēšanai. FM viedoklis ir, ka regulējums nav pietiekami stingrs, ja šos kritērijus nosaka tikai kā pārkāpumus pastiprinošus. FM ierosina šos faktorus iestrādāt likumā kā pamatkritērijus saimnieciskās darbības apturēšanai.
Saimnieciskās darbības apturēšanas sekas
Izvērtējot likumā definētos pārkāpumus, grozījumu izstrādātāji secinājuši, ka jebkuru no tiem var novērst triju dienu laikā: iesniegt deklarāciju, samaksāt nodokli, nomainīt kases aparātu.
Ja VID apturēs saimniecisko darbību, tiks anulētas speciālās atļaujas (licences), apturētas norēķinu operācijas. Saimnieciskās darbības apturēšanas mehānisms attieksies uz konkrēto struktūrvienību, piemēram, veikalu, kurā pārkāpums ir konstatēts, nevis uz visu attiecīgo veikalu tīklu.
"Pirms veikt darījumu, jāpārliecinās, vai partneris nav „melnajā sarakstā”."
Pēc saimnieciskās darbības apturēšanas faktiski VID kļūst par starpnieku darījuma veikšanai. Tas nozīmē, ka darījumu varēs pabeigt, ja VID pārliecināsies, ka uzņēmums neiztukšo finanšu aktīvus, skaidroja T.Trenko. Taču nodokļu maksātājam būs iespēja vērsties VID ar iesniegumu, un VID trīs dienu laikā pieņems lēmumu atļaut pabeigt darījumu. Šis regulējums ir iestrādāts, lai pasargātu nodokļu maksātāju.
Nosacījums, ka trešajām personām ir aizliegts veikt darījumus ar nodokļu maksātājiem, kuru saimnieciskā darbība ir apturēta, nozīmē, ka trešajai personai būtu jāpārliecinās par to, vai persona ir "melnajā sarakstā" (vai darījuma partnerim nav apturēta saimnieciskā darbība), ja darījumu summa pārsniedz 1000 latu.
Kā skaidroja FM speciāliste, plānots tehniski savienot divus reģistrus – PVN nodokļa maksātāju reģistru un apturētās saimnieciskās darbības veicēju sarakstu. Tātad, izrakstot rēķinu, maksātājs pārliecināsies, vai persona ir PVN maksātājs un, ja tā ir "melnajā sarakstā", tad par to automātiski parādīsies informācija.
Skaidros cilvēktiesības krāpt valsti
Fiktīvo uzņēmumu reģistrācijā ir parādījušās jaunas tendences. K.Čerņeckis informēja, ka shēmas var būt ļoti dažādas, nauda tiek pārskaitīta arī uz ārvalstīs reģistrētām kompānijām. Fiktīvās firmas tagad reģistrē ne tikai uz Latvijas bezpajumtnieku vārda, bet arī Afganistānā, Uzbekistānā, Kirgizstānā. Tātad fiktīvais uzņēmējs var "atrasties" ne tikai Latvijas patversmē, bet arī Vidusāzijas jurtā.
"Sūtot attiecīgās valsts dienestiem tiesiskās palīdzības lūgumu, mēs atbildi varam arī nesagaidīt," piebilst K.Čerņeckis. Iespējams, arī tāpēc, ka var nebūt struktūras, ar ko kontaktēties. Jaunā tendence parādījusies, kolīdz aktīvi sākts runāt par bezpajumtnieku "biznesa" ierobežošanu.
Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs atzina: mēs vienmēr šausmināmies par apjomiem nelegālajā biznesā, prasām kaut ko izdarīt, bet neesam devuši pietiekamus "ieročus" izpildvarai, lai tā šos pienākumus varētu veikt.
K.Čerņeckis informēja, ka Finanšu policijas priekšlikums attiecībā uz fiktīvo firmu amatpersonām bijis daudz radikālāks - noteikt, lai fiktīvo firmu valdes priekšsēdētājiem jeb bezpajumtniekiem (ja firmas reģistrēšanas mērķis nav bijis saimnieciskās darbības veikšana) tiek uzlikts liegums turpmākos trīs gadus reģistrēt kādu uzņēmumu uz sava vārda. Šis ierosinājums nav guvis atbalstu.
Deputāts Imants Parādnieks pauda izbrīnu, ka šāda kārtība nepastāv jau pašreiz. Viņaprāt, Uzņēmumu reģistram vajadzētu būt plašākām pilnvarām, lai, piemēram, sazinātos ar konkrētu vēstniecību, noskaidrotu par šāda pilsoņa statusu, bet, ja viņš nav atrodams adrešu reģistros, vispār nereģistrēt uzņēmumu uz šāda vārda.
Pēdējos gados fiktīvo uzņēmumu skaits un shēmotāju kopējās darījumu vērtības apjoms tomēr samazinās. VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone informēja, ka tas ir rezultāts gan jau izdarītajiem grozījumiem likumos, gan VID reorganizācijā precīzi definētās atbildības jomas. Smagākā problēma ir PVN izkrāpšana no valsts budžeta. Tāpēc maksimāli, cik vien likums atļauj, ir saīsināti termiņi izslēgšanai no PVN reģistra. Jo, ja uzņēmums nav PVN maksātājs, tas shēmotājiem vairs neesot "interesants".
Likumā "Par nodokļiem un nodevām" ir paredzēta arī virkne citu grozījumu (skaidras naudas lietošanas ierobežojumi u.c.).
Šomēnes VID informēja par jaunāko grupējuma lietu. Finanšu policijas pārvalde 23.aprīlī apturēja noziedzīga grupējuma, kas vairāk nekā triju gadu laikā (no 2009.gada janvāra līdz 2012.gada 1.aprīlim) veica krāpšanu lielā apmērā Rīgas teritorijā, darbību. Noziedzīgā grupējuma krāpniecisko darbību rezultātā valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā sešu miljonu latu apmērā. Grupējums darbojās metāllūžņu jomā, un tajā bija iesaistītas 12 fiziskas personas un 25 uzņēmumi, no kuriem 16 bija fiktīvi. Shēmā iesaistīto fiktīvo uzņēmumu amatpersonas bija nerezidenti vai personas, kurām dzīvesvieta bija patversme. Kā fiktīvo uzņēmumu darbinieki parasti tika reģistrētas viena vai divas personas, vairumā gadījumu tie bija valdes locekļi - nerezidenti.
Grupējums organizēja darījumu dokumentu noformēšanu par faktiski nenotikušiem darījumiem, tā samazinot valsts budžetā maksājamā PVN apmēru un iegūstot tiesības ar viltu (krāpšanu) pieprasīt un saņemt PVN pārmaksas atmaksu lielā apmērā.
