Vērienīgi grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”(I)

Saeimā grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" pieņemti 2012.gada 21.jūnijā. Tie stājās spēkā 26.jūlijā, bet atsevišķi panti stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī.

Riska adrese

Ņemot vērā Latvijā 20 gadu garumā ilgušo situāciju, kad liela daļa personu krāpnieciskos nolūkos reģistrē uzņēmumus uz bezpajumtnieku vārda, patversmēs, cietumos vai ar trešo personu pierunāšanu, likumā izdarīti svarīgi grozījumi, kas ir ļoti nozīmīgi arī godīgiem nodokļu maksātājiem drošībai par to, ar kādām personām tie slēdz darījumus.

Proti, likuma 1.pants papildināts ar 30.punktu, kas definē riska adresi. Tā ir nodokļu maksātāja adrese, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

• Valsts ieņēmumu dienests ir konstatējis, ka ne nodokļu maksātāja juridiskajā adresē, ne reģistrētās struktūrvienības adresē, ja tāda ir, saimniecisko darbību nav iespējams veikt;
• nodokļu maksātāja juridiskā adrese vai komercsabiedrības vienīgā dalībnieka vai vienīgās amatpersonas deklarētās dzīvesvietas adrese ir sociālās institūcijas, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas, vai ieslodzījuma vietas adrese.

Līdz ar to likuma 18.pants (Nodokļu administrācijas pienākumi) ir papildināts ar 21.punktu, pirmajā daļā nosakot, ka tās pienākums ir uzturēt riska adrešu sarakstu un regulāri sniegt šo informāciju Uzņēmumu reģistram.

Kārtību, kādā tiek nodrošināta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Uzņēmumu reģistra savstarpējā informācijas apmaiņa par riska adresēm, kā arī personām, kuras ir pieteikušās reģistrācijai Uzņēmumu reģistra pārziņā esošajos reģistros un kuru juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvietas adrese atbilst šā likuma 1.pantā definētajam terminam "riska adrese", nosaka starpresoru vienošanās.

"Godīgajiem nodokļu maksātājiem ir jābūt pārliecībai, ka darījumu partneri nav krāpnieki."

Lai gan Komerclikumā ir noteikta kārtība uzņēmuma reģistrācijas pieteikumam pievienot arī juridiskās adreses īpašnieka piekrišanu, tomēr pastāv riski, ka personas ir pierunātas izsniegt šādu apliecinājumu. Līdz ar to papildus tam arī VID sekos līdzi un turpmāk brīdinās Uzņēmumu reģistru.

Šādam riska adrešu sarakstam būtu jābūt pieejamam arī VID mājaslapā, jo nodokļu maksātājam ir jāzina, ar kādu personu tas slēdz darījumu. Līdz šim tieši godīgie nodokļu maksātāji ir vislielākie cietēji, kas saņem legāli dažādus pakalpojumus un preces no krāpnieciskiem uzņēmumiem, jo nav bijusi iespēja uzzināt par krāpnieciskiem uzņēmumiem pilnīgi neko. Pārsteigumi rodas tikai VID audita laikā, kad nodokļu maksātājam VID paskaidro, ka darījums noticis ar šaubīgu personu un PVN priekšnodoklis var netikt atzīts.

Darījumi ar saistītām personām un transfertcenas

Likums papildināts ar jauniem pantiem attiecībā uz darījumiem ar saistītām personām. Likumā noteiktie nosacījumi stāsies spēkā no 2013.gada 1.janvāra.

Jaunais likuma 15.²pants nosaka nodokļu maksātāja pienākumus sniegt informāciju VID par darījumiem ar saistītām personām.

Prasība pamatot darījuma (cenas) atbilstību tirgus cenai (vērtībai) attiecas uz likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" minētajiem nodokļu maksātājiem – rezidentiem – un pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas veic darījumus ar

• saistīto personu, kas likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē ir uzskatāma par saistītu ārvalstu uzņēmumu;
• saistīto personu, kas ar nodokļu maksātāju veido likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteikto uzņēmumu grupu;
• komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuras izmanto Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides;
• šā likuma 1.panta 18.punktā minētajām fiziskajām personām;
• citām komercsabiedrībām vai personām, ja tās atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.

Nodokļu maksātājs minētajos gadījumos, ja tā neto apgrozījums pārskata gadā pārsniedz vienu miljonu latu un darījuma summa pārsniedz 10 000 latu, darījumu cenas (vērtības) atbilstību tirgus cenai (vērtībai) pamato, norādot šādu informāciju:

1) nodokļu maksātāja darbības nozares vispārēju aprakstu – īsu nodokļu maksātāja pēdējo gadu darbības izklāstu, kas ietver:

• informāciju par nozari (attīstības tendences, raksturīgākās īpatnības), kurā nodokļu maksātājs darbojas,
• to ekonomisko un juridisko faktoru analīzi, kuri ietekmē nodokļu maksātāja preču un pakalpojumu cenu noteikšanu,
• attiecīgās komercdarbības vides raksturojumu (konkurence, realizācijas iespējas un citi tirgus faktori),
• nemateriālā ieguldījuma aprakstu, kam varētu būt potenciāla ietekme uz darījuma starp nodokļu maksātāju un saistītu personu - darījuma dalībnieku – cenas (vērtības) noteikšanu,
• informāciju par darījumos veiktajām funkcijām, uzņemtajiem riskiem un izmantotajiem (iesaistītajiem) aktīviem;

2) nodokļu maksātāja un ar to saistītu personu grupas organizatorisko un juridisko struktūru un to savstarpējo saistību;

3) informāciju par nodokļu maksātāja darbības stratēģiju:  tirgus stratēģiju, produkcijas (pakalpojumu) izplatīšanas, pārdošanas stratēģiju un vadības stratēģiju, kas var ietekmēt cenu noteikšanu darījumam ar saistītu personu;

4) saistītu personu savstarpējos saimnieciskās darbības procesus paskaidrojošu informāciju:  saistītu personu grupas locekļu funkcijas, ar tām saistītos riskus un izmantotos aktīvus, kā arī darījumos iesaistīto dalībnieku lomu un atbildību; informāciju par nodokļu maksātāja darbības reorganizāciju, kuras rezultātā saistītām personām tiek nodotas vai no tiem tiek pārņemtas saimnieciskās darbības funkcijas, aktīvi vai riski par tirgus cenai atbilstošo atlīdzību;

5) darījuma priekšmeta aprakstu, kas attiecas uz konkrēto darījumu ar saistītajām personām;

6) līguma nosacījumus darījumos saistītajām personām;

7) nodokļu maksātāja turpmākās darbības prognozi atbilstoši noslēgtajam darījumam ar saistītu personu;

8) izvēlētās metodes aprakstu, lai noteiktu darījuma cenas (vērtības) atbilstību tirgus cenai (vērtībai);

9) atkarībā no izvēlētās metodes salīdzināmu nesaistītu komersantu finanšu rādītāju analīzi vai nesaistītu komersantu salīdzināma darījuma cenas (vērtības) un piemērota atbilstoša darījuma cenas (vērtības) analīzi;

10) citus dokumentus, kas pamato piemēroto cenu (vērtību) darījumos ar saistītajām personām, – savstarpējos līgumus, izmaksas pamatojošus dokumentus, uzņēmuma valdes, padomes, akcionāru, dalībnieku sapulču lēmumus.

Šajā gadījumā darījumos ar saistītajām personām jāievēro likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 12.pants, kas noteic, ka tirgus vērtība ir jāaprēķina par jebkuru darījumu, arī tad, ja veikti aizdevumi un aizņēmumi.

Tirgus vērtības cenu aprēķināšanas metodes ir noteiktas Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumu Nr.556 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" 83.–94.punktā, kā arī sniegti aprēķina piemēri šo noteikumu 8.pielikumā.

Šo informāciju nodokļu maksātājs glabā piecus gadus un iesniedz nodokļu administrācijai mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ja nodokļu maksātājs informāciju neiesniedz noteiktajā termiņā, nodokļu administrācija nosaka darījumu tirgus cenu (vērtību) pēc tās rīcībā esošās informācijas. Līdz ar to uzņēmumiem būs nepieciešams izveidot saistītām personām atsevišķu dokumentācijas paketi. Taču daudziem uzņēmējiem tas rada bažas informācijas noplūdes dēļ, ko var izmantot konkurenti.

Vēl likums papildināts ar jaunu – 16.¹pantu (Nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu), kas attiecas uz likuma 15.²pantā minēto nodokļu maksātāju.

No 2013.gada 1.janvāra, veicot vai uzsākot darījumus ar personu, kas likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē ir saistīts ārvalstu uzņēmums, uzņēmums ir tiesīgs (nav obligāts pienākums!) ierosināt noslēgt iepriekšēju vienošanos ar VID par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu konkrētam darījumam vai darījumu veidam, ja darījuma vai plānotā darījuma vērtība ar saistīto ārvalstu personu pārsniedz vienu miljonu latu gadā.

"Pareizi jāietur IIN vai UIN nerezidentiem no zemu nodokļu un beznodokļu valstīm."

Līguma noslēgšanas kārtība tiks noteikta Ministru kabineta noteikumos. Tā kā tas būs maksas pakalpojums, tad šajos noteikumos būs norādītas arī cenas.

Transfertcena  ir preču vai pakalpojumu cena (vērtība), kas piemērota darījumā starp personām, kas likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē uzskatāmas par saistītajiem uzņēmumiem, no kuriem viens ir ārvalstu uzņēmums.

Ražošanas uzņēmumiem, kam ir ļoti dažāds preču klāsts, īpaši pārtikas nozarē, nebūs nemaz tik viegli iepriekš noteikt atbilstošu tirgus cenu, jo gada laikā, pieaugot inflācijai, cenas var mainīties. Bet sagatavot vienošanās līgumu ar VID pirms katras preču partijas ir pārāk darbietilpīgs process.

Ja nodokļu maksātājs ir rīkojies atbilstoši noslēgtās iepriekšējās vienošanās nosacījumiem un tā saimnieciskajā darbībā nav notikušas izmaiņas, kas ir pretrunā ar šo iepriekšējo vienošanos, VID nav tiesību nodokļu revīzijā (auditā) precizēt konkrētam darījumam vai darījumu veidam noteikto tirgus cenu (vērtību). Tas zināmā mērā dod drošību un garantiju nodokļu maksātājam - ar nosacījumu, ja nav notikušas izmaiņas.

Tomēr VID saskaņā ar likuma 18.panta pirmās daļas 10.punktu ir tiesības pieņemt lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu un ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms tās uzsākšanas rakstveidā informēt nodokļu maksātāju arī par to, vai tiks pārbaudīta transfertcenas atbilstība darījuma tirgus cenai (vērtībai).

Atbilstoši likuma 23.panta jaunajai – 1.¹daļai VID, pārbaudot transfertcenas atbilstību tirgus cenai (vērtībai), nodokļu revīzijas (audita) ietvaros nosaka vai precizē nodokļu un informatīvo deklarāciju sastāvdaļās norādāmās summas, apliekamos ienākumus (zaudējumus), nodokļu aprēķinus atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, uzliek soda naudu piecu gadu laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa, izņemot gadījumos, kad transfertcenas iepriekš ar VID ir saskaņotas. Nodokļu uzrēķins var būt gan par muitas nodokli importa gadījumos, par pievienotās vērtības nodokli, jo preču piegādes cenai ir jāatbilst tirgus cenai, gan arī par uzņēmumu ienākuma nodokli.

VID ģenerāldirektors ir tiesīgs pagarināt nodokļu revīzijas (audita) lēmuma pieņemšanas termiņu līdz 60 dienām, ja ir nepieciešama informācija no nodokļu maksātāja, kuram tiek veikta transfertcenu pārbaude. Nodokļu revīzijas (audita) termiņā neieskaita laikposmu no dienas, kad transfertcenu pārbaudes ietvaros nodokļu maksātājam ir pieprasīta informācija, līdz atbildes saņemšanas dienai.

Ofšori

Ar grozījumiem ir precizēta likuma 14.panta (Nodokļu maksātāju klasifikācija) 8.¹daļa, kas noteic, ka par nodokļu maksātāju tiek uzskatīta persona, kurai ir piešķirtas un kura regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus tās fiziskās, juridiskās vai citas personas vārdā, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta kādā no

• normatīvajos aktos par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām minētajām valstīm vai teritorijām;
• valstīm, ar kuru Latvijas Republikai nav noslēgts un nav stājies spēkā starptautisks līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstis.

Beznodokļu un zemu nodokļu valstu saraksts ir apstiprināts ar MK 2001.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.276  "Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām".

Sadarbība ar zemu nodokļu un beznodokļu valstīm pati par sevi ir normāla parādība, taču pareizi jāpiemēro nodokļi, ieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli no izmaksas nerezidentiem no minētajām valstīm. Atsevišķos gadījumos, ja saņemta VID atļauja, nodoklis nav jāietur no izmaksām par iegādāto preci. Kārtība ir noteikta MK 2006.gada 4.jūlija noteikumos Nr.556 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi".

Savukārt, izmaksājot atlīdzību par preci vai pakalpojumu nerezidentiem no valstīm, kas nav ne zemu nodokļu un beznodokļu valstis, ne ES dalībvalstis vai ar kurām nav noslēgta nodokļu konvencija, jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai uzņēmumu ienākuma nodoklis. Nodokļu konvenciju no savas puses nav parakstījusi arī Krievijas Federācija. Līdz ar to, izmaksājot, piemēram, autoratlīdzību par uzstāšanos "Jaunajā Vilnī", nodoklis jāietur un jāiemaksā Latvijas valsts budžetā.

Turpmāk vēl.