Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jo aktīvāk iedzīvotāji izmantos elektroniskās saziņas iespējas un būs prasīgāki, jo nopietnāk iestādes būs spiestas domāt par tās attīstību.
FOTO: A.F.I
Pakalpojums ir, tikai aizmirsts par to informēt
Uzņēmumu reģistra rīkotajā seminārā komersantiem tika aplūkotas gan valsts e-pakalpojumu iespējas, gan piekļuve tiem ar drošu elektronisko parakstu, kā arī izņēmumu gadījumi un problēmas, kāpēc e-vide nebūt ne visiem un vienmēr ir pieejama.
Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis, atklājot semināru, akcentēja tēmas aktualitāti, apliecinot, ka komersantu un citu Uzņēmumu reģistra klientu interese par iespējām valsts sniegtos pakalpojumus saņemt elektroniski, neapmeklējot iestādi klātienē, ievērojami palielinās. Kā liecina statistikas dati, šā gada pirmajos mēnešos Uzņēmumu reģistrā vidēji mēnesī iesniegti vairāk nekā 500 elektroniskie dokumenti. Salīdzināšanai – pirms diviem gadiem iestādē saņemto elektronisko dokumentu vidējais mēneša rādītājs bijis nedaudz virs simta. R. Balodis aicināja komersantus valsts pakalpojumu saņemšanai aktīvi izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus.
Ir dažādi iemesli, kāpēc valstī e-pakalpojumi netiek izmantoti, daļēji arī tāpēc, ka komersanti šīs iespējas nezina, jo iestādes ne vienmēr savās mājaslapās par tām informē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs Gatis Ozols stāsta, ka sekojot līdzi arī tam, ko uzņēmēji raksta sociālajos tīklos. Piemēram, tviterī komersants uzrakstījis, ka atkal stāvējis rindā trīs stundas, lai papīra formā nodotu iesniegumu iestādē. Sazinoties ar uzņēmēju, izrādījies, ka viņš šādi laiku tērējis būvkomersantu reģistrā. Izrādās, mājaslapā par iespēju elektroniski iesniegt dokumentus nekas nav bijis teikts. Savukārt normatīvie akti paredz, ka visu varētu izdarīt arī elektroniski. Sazinājušies ar iestādi, kurā apliecināts, jā, to var izdarīt arī elektroniski, taču līdz šim ir bijis tikai viens elektronisks pieteikums, neesot īpaši lielas intereses. Tagad gan mājaslapā ir informācija, ka dokumentus var iesniegt arī elektroniski, parakstot ar drošu elektronisko parakstu.
"Valsts iestādēm un pašvaldībām ir pienākums pieņemt e-dokumentus no fiziskām un juridiskām personām."
G. Ozols iesaka: ja iestādes mājaslapā nav norādes par elektroniskās saziņas iespēju, tomēr ir vērts par to painteresēties. Turklāt, ja nav īpaši prasīts, ka dokuments jāiesniedz papīra formā, visticamāk, ka to var iesniegt elektroniski.
Elektronisko dokumentu likums paredz: valsts iestādēm un pašvaldībām ir pienākums pieņemt elektroniskos dokumentus no fiziskām un juridiskām personām.
Pašreiz Latvijā elektroniski var pieteikties 95 atļaujām dažādās pakalpojumu sniegšanas jomās. Piemēram, pārtikas uzņēmumu reģistrēšanai vai atzīšanai, alus mazumtirdzniecībai, darba aizsardzības speciālistu sertificēšanai. Pilns šo pakalpojumu saraksts un piekļuve veidlapām atrodama Latvijas valsts portālā latvija.lv.
Elektroniskos dokumentus iestādei var iesniegt, gan izmantojot e-pastu, kas ir vispopulārākais veids, gan ierakstītus zibatmiņā (flash), CD, gan cita veida nesējos.
E-paraksts un tā lasīšana ir jāmācās
Visu, ko varat parakstīt elektroniski, valsts un pašvaldību iestādēm var sūtīt elektroniski, uzsver Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) sertifikācijas pakalpojumu projektu vadītājs Uvis Lapsiņš, piebilstot: ja nepaveicas, jāvelta laiks šīs iestādes pārliecināšanai. Šī replika gan ir ar atpakaļejošu datumu, jo pēdējā laikā neesot dzirdēts par iestādēm, kas iesniegumus ar e-parakstu nepieņemtu.
Elektronisko dokumentu likums paredz, ka vienas darbdienas laikā iestāde nosūta iesniedzējam paziņojumu par e-dokumenta saņemšanu. Šis nosacījums ne vienmēr tiek ievērots.
Stāsti par to, cik grūti vai viegli sokas ar e-lietu apgūšanu, katram ir zināmi no pieredzes. Ja kāds nozibina gar acīm dažas pašam "pats par sevi saprotamas darbības", klausītājam sapratne uzreiz neradīsies. Kā piemērs seminārā tika izstāstīts gadījums, kad pašvaldībai aizsūtīts elektroniski parakstīts rēķins, pašvaldības darbiniece izdrukājusi rēķinu un paziņojusi: es to nevaru pieņemt, jo tas nav parakstīts. Jo – kā tad lai to iegrāmato grāmatvedībā?
VARAM pārstāvis teic, ka valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem ir bijuši semināri, taču speciālas programmas apmācībai nav. Savulaik tādiem mērķiem varējis izmantot struktūrfondu naudu, kad valsts pārvalde optimizēta, to "nogrieza". Tagad mācības par elektronisko dokumentu sūtījumiem ir pašu iestāžu iniciatīva.
Par sabiedrības izglītošanu domā drošā e-paraksta turētājs. LVRTC noslēgti līgumi ar augstskolām par e-paraksta apmācību programmām.
UR e-pakalpojumi komersantiem
Uzņēmumu reģistrs dokumentu iesniegšanas e-pakalpojumu komersantiem ieviesa pagājušajā gadā. UR mājaslapā ir tiešsaistes forma, kas ļauj pievienot un nosūtīt elektroniski ar drošu e-parakstu parakstītus dokumentus – komersanta reģistrācijai, arī izslēgšanai no komercreģistra, informēja Funkciju vadības nodaļas vadītāja Jana Jantone, pievēršot uzmanību vairākām konsekvencēm. Uz elektroniski parakstītu iesniegumu, arī reģistrācijas pieteikumu, sūdzību un citiem sūtījumiem atbilde no Uzņēmumu reģistra pienāks elektroniskā veidā, ja nebūs īpaši norādīts, ka vēlaties saņemt dokumentu arī papīra formā (personīgi vai pa pastu). Jo pašreiz saskaņā ar normatīvajiem aktiem nereti vēl tiek prasīti dokumentu oriģināli papīra formā, piemēram, komersanta reģistrācijas apliecība.
Elektroniskie dokumenti jāparaksta tām personām, kam saskaņā ar Komerclikumu tie būtu jāparaksta arī tad, ja tiktu iesniegti papīra formā.
Ir atsevišķi izņēmumi, kad UR dokumentus var nākties iesniegt papīra formā. Ja komersanta dibināšanai, pamatkapitālam ir nepieciešama iemaksa virs 2000 latiem, par tās samaksu jāpievieno izziņa ar bankas apliecinājumu. Tiesa, banka varētu to apliecināt ar savu e-parakstu, taču pagaidām komerciestādes šajā ziņā vēl neesot īpaši atsaucīgas. Tādējādi, ja nav bankas elektroniskā apliecinājuma, tad šī izziņa pārējiem elektroniski iesniegtajiem dokumentiem tiks pievienota papīra formā. Savukārt valsts nodevas maksājuma izdruku var parakstīt pats iesniedzējs – arī ar drošu elektronisko parakstu.
"UR tiešsaistē var nosūtīt ar drošu e-parakstu parakstītus dokumentus."
Izvēloties un aizpildot nepieciešamo veidlapu UR mājaslapā, jāpievērš uzmanība norādēm par obligāti aizpildāmajiem laukiem un pievienojamajiem dokumentiem. Gan pieteikumam, gan katram dokumentam jābūt parakstītam ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu.
Ja veidlapa aizpildīta un parakstīta, parakstītie dokumenti pievienoti un esat nospiedis pogu "Nosūtīt", un ja nu gadījumā ir misējies, Uzņēmumu reģistra elektroniskā sistēma to konstatēs un parādīs paziņojumu, piemēram, ja sūtījums nav parakstīts ar laika zīmogu vai vispār nav parakstīts ar e-parakstu. Bet ja viss kārtībā, UR uz komersanta norādīto e-pasta adresi sūta paziņojumu ar lūgumu apstiprināt dokumentu iesniegšanas faktu. Tātad elektroniski sūtītais iesniegums tālāk ceļu turpina tikai tad, kad saņemts sūtītāja apstiprinājums. Pēc tam iesniegums tiek ievadīts UR sistēmā un pieteikuma iesniedzējam tiek nosūtīta atbilde ar pieteikuma reģistrācijas numuru lietvedībā un informāciju, līdz kuram datumam pieteikums tiks izskatīts un kad varēs saņemt attiecīgos, piemēram, reģistrācijas dokumentus.
Ja izskatot reģistrācijas pieteikuma dokumentus, notārs atrod kādas nepilnības, pieteicējs elektroniski (ja šādā formā informācija pasūtīta) saņem paziņojumu ar šo lēmumu. Pēc labojumu izdarīšanas sūtot pieteikumu atkārtoti, jāatzīmē, ka tā ir otrreizēja iesniegšana un jānorāda lietvedības numurs, kurš klientam ir piešķirts pēc reģistrācijas pieteikuma saņemšanas.
Elektroniski ar drošu e-parakstu var ne tikai reģistrēt jaunu komersantu, bet arī veikt izmaiņas. Atverot attiecīgo veidlapu, tiek piedāvāts saraksts, kādas izmaiņas nepieciešamas, un attiecīgi arī informācija par dokumentiem, kādi jāpievieno.
Piesakot savu jauno komersantu, vienlaikus var pieteikties arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusam, kā arī pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijai.
Pagaidām vēl elektroniski nevar iesniegt komercķīlu pieteikumu, jo tas ir jāapstiprina notariāli un šajos gadījumos likums neļauj iesniegt dokumentus elektroniski.
Lai komersantu UR reģistrētu elektroniski, vajadzīgs viedkartes vai virtuālais drošs elektroniskais paraksts.
Virtuālais drošais e-paraksts
Kopš 2006. gada Latvijā ir pieejams tradicionālais e-paraksts, kurš sastāv no viedkartes, viedkartes lasītāja un īpašas uz datora instalētas programmas, kas nepieciešama, lai šo e-parakstu lietotu. Lielas atsaucības šim e-parakstam šajos gados nav bijis.
Šogad februārī Latvija pirmā Eiropā ieviesa virtuālo elektronisko parakstu, kurš ir identisks viedkartei un ir gan auditēts, gan atbilst visām likuma prasībām. To nodrošina Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs. E-parakstu pašreiz var iegādāties tikai fiziska persona. Personas unikālo identitāti var apstiprināt tikai sertificēts pakalpojumu sniedzējs, kurš ir sertificēts Valsts datu inspekcijā un katru gadu iziet auditu pie starptautiskiem auditoriem, jo tiek auditētas drošības prasības. Latvijā šāds pakalpojumu sniedzējs ir LVRTC.
Kā skaidro U. Lapsiņš, e-paraksta būtība ir vienkārša: parakstot dokumentu, paraksts tiek ielikts aploksnē, aploksnīte tiek aizzīmogota un visa aploksnīte tiek aizsūtīta. Saņemot šo e-dokumentu, cilvēks redz aploksnīti, apskatās, vai paraksts ir derīgs.
Ja parakstāties ar e-parakstu, zīmogs nav nepieciešams. Taču ir laika zīmogs, kas apliecina, ka konkrētais dokuments ir parakstīts konkrētā laikā un šo laiku vairs nevar izmainīt, skaidro U. Lapsiņš. Ja nelietojat laika zīmogu, sūtījumā parādīsies jūsu datorlaiks. To, kā zināms, var nomainīt. Laika zīmogs apliecina parakstīšanas brīdi. Tas ir ļoti svarīgi, piemēram, apdrošinātājiem, lai novērstu situācijas, ka polisi internetā mēģina iegādāties pēc tam, kad negadījums ir noticis. Izmantojot laika zīmogu, tā nevar izdarīt. Arī slēdzot darījumus, laika zīmogā nav iespējams norādīt atpakaļejošu datumu.
"E-paraksts apliecina, ka dokumentu konkrētā brīdī ir parakstījusi konkrēta persona."
E-paraksts apliecina, ka dokumentu konkrētā brīdī ir parakstījusi konkrēta persona. Tāpēc to nevar iegādāties cita persona, piemēram, e-parakstu nevar nopirkt savam aizņemtajam priekšniekam. Iegādājoties e-parakstu, cilvēks saņem PIN kodu – tikai savai zināšanai un lietošanai.
Virtuālā e-paraksta mājaslapā www.eparaksts.lv soli pa solim izklāstīts, kā to var iegādāties.
Autentifikācijai nepieciešama vai nu viedkarte (ja tāda ir), vai internetbankas kodu karte (pašreiz šī iespēja ir triju banku – Citadeles, SEB un Swedbank – klientiem). Tuvākajā laikā šī iespēja būs vēl divu internetbanku klientiem.
Lai iegādātos e-parakstu, vispirms jāsagatavo pieteikums, autentificējoties e-paraksta mājaslapā, jānorāda pases dati un pases derīguma termiņš. Sagatavoto (izdrukāto) Personas identifikācijas pieteikumu e-paraksta saņemšanai var iesniegt gandrīz 60 Latvijas bibliotēkās. To saraksts publicēts portālā www.eparaksts.lv. (Bibliotekārs tiek auditēts, un visām personām tiek pieprasīta izziņa par nesodāmību.) Bibliotēkas darbinieks pieteikuma datus pārbaudīs un apliecinās, apstiprinot pieteikumu portālā.
Portālā ir norādītas e-paraksta cenas, parakstu var nopirkt vienai parakstīšanās reizei, kas maksā 29 santīmus. Var pirkt arī komplektus, tad viens e-paraksts ir lētāks.
E-paraksta iegādes procedūrā tiek parakstīts distances līgums no LVRTC puses. Kad līgums apstiprināts, klientam jāizveido savs PIN kods. Pēc tam tiek izveidota viņa parakstīšanās sertifikāts.
Ar savu virtuālo e-parakstu var parakstīt savus augšuplādētos dokumentus, uz kuriem tiek norādīts parakstīšanas laiks un laika zīmoga uzlikšanas laiks. Parakstītais dokuments, piemēram, līgums e-paraksta portālā ir pieejams 24 stundas. Tātad pie tā diennakts laikā pats var piekļūt no jebkura datora. Lai dokumentu saglabātu sev, tas ir lejuplādējams uz datora vai ierakstāms zibatmiņā.
Par pilnvaras pieņemšanu jājautā tiesai
Komersantus interesē, kā un vai elektroniski var iesniegt tiesai notāra apstiprinātu pilnvaru. Piemēram, ja Rīgā pilnvaras devējs pie notāra ir pilnvarojis personu nākamajā dienā pārstāvēt viņu tiesā Daugavpilī.
G. Ozols skaidro, ka elektronisko dokumentu regulējums attiecas uz visu valsts pārvaldi, bet tiesām ir savs atsevišķs regulējums. Ir tiesas, kuras tos pieņem, bet var gadīties, ka tiesa var atteikt pieņemt e-dokumentu. Lai par to pārliecinātos, vispirms būtu jāsazinās ar konkrēto tiesu.
Vai e-pilnvara aizsargāta no "bezpajumtnieku" biznesa?
Jau tradicionālajā komersantu reģistrēšanās veidā ir bijis gana daudz mīklainu gadījumu, kad uz bezpajumtnieku vārda (ar viņu pasi) reģistrēti uzņēmumi vai noformēti cilvēki valdē. Kas ir filtri, kas novērš krāpniecību, dokumentus parakstot elektroniski?
LVRTC pārstāvis skaidro, ka aizsardzības mehānisms ir pats elektroniskais dokuments. Elektronisko dokumentu likums nosaka prasības iestādēm, bet vienlaikus ir ļoti stingras prasības elektroniskā dokumenta izveidotājam, kuru nodrošina LVRTC, proti, kādā veidā šim dokumentam ir jābūt aizsargātam. Un e-dokuments veidots tā, ka pēc tā parakstīšanas to nav iespējams rediģēt vai mainīt, nesagraujot e-parakstu, kas šo dokumentu aizsargā. Tādā ziņā elektroniskā pilnvara ir vēl drošāka nekā papīra veida pilnvara, uzskata U. Lapsiņš. Taču jāuzmanās, lai personas rekvizīti (viedkarte un parole), kas nepieciešami e-parakstam, nenonāktu svešās rokās.
Personu lietošanas līmenī dokumentu nav iespējams izmainīt, ja nu vienīgi kāds šim nolūkam pieslēdz ļoti jaudīgas tehnoloģijas, taču tad ir jautājums, kādam jābūt dokumentam, lai tas atmaksātos. Protams, simtprocentīgas garantijas neviens nedos, jo "gludekli neviens nav atcēlis", paironizē U. Lapsiņš.
Kad elektroniskais dokuments neder
Elektronisko dokumentu likuma 3. panta (Elektroniskais dokuments) sestā daļa definē izņēmuma gadījumus, kuros šā likuma noteikumi nav piemērojami: līgumiem, ar kuriem tiek radītas vai nodotas tiesības uz nekustamo īpašumu, izņemot nomas tiesības; līgumiem, kuri saskaņā ar likumu nav spēkā, ja tie nav apliecināti likumā noteiktajā kārtībā; galvojuma līgumiem, ja galvojumu piešķir, un ķīlas nodrošinājumiem, ja tos sniedz personas, kuras darbojas nolūkos, kas nav saistīti ar šo personu arodu, uzņēmējdarbību vai profesiju; darījumiem ģimenes tiesību un mantojuma tiesību jomā.
