Latvija kā ES dalībvalsts jau iepriekš paudusi viedokli, ka Vienotā tirgus akta pasākumu īstenošanā vadmotīvam un mērķim jābūt ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai Eiropā, kas gan radītu jaunas darbavietas, gan celtu vienotā tirgus konkurētspēju.
Vienotais tirgus vēl pilnībā nedarbojas
Kā norāda Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktora vietnieks Gints Zadraks, Eiropas vienotajā tirgū jau pastāv četras pamatbrīvības: darbaspēka, preču, pakalpojumu un kapitāla brīva kustība. "Tas viss it kā ir, tomēr pilnvērtīgi vēl nedarbojas. Joprojām pastāv dažādi šķēršļi, piemēram, vienā valstī dibinātam uzņēmumam citā valstī rodas problēmas, jo ieviesti kādi subjektīvi ierobežojumi. Arī mūsu uzņēmēji praksē pieredzējuši, ka Latvijas uzņēmumam citā valstī neļauj tikpat veiksmīgi darboties kā vietējam komersantam.
Tādēļ Eiropas Komisijas (EK) ideja ir tāda, ka vienotais tirgus ir jāstiprina, to nepieciešams integrēt dziļāk, lai šīs iekšējās robežas arvien samazinātu. Protams, aizvien pastāvēs attāluma un valodas barjeras, kuras visā pilnībā neizzudīs nekad, bet ir lietas, ko var uzlabot, un Komisijai un citām ES institūcijām ir vēlme pie tā strādāt. Eiropai īpaši svarīgi tas ir krīzes un pēckrīzes apstākļos, kad sevišķi nepieciešams balstīt ekonomiku un nodrošināt izaugsmi. Kaut arī dabā nav redzamu robežu, šie šķēršļi ir jūtami, piemēram, atšķirīgā normatīvajā regulējumā. Dažādās valstīs ir visai izsmalcināti protekcionisma pasākumi. Ja vienoto tirgu izdosies iekustināt tā, lai tas darbotos efektīvāk, tad tam būs liels ekonomiskais potenciāls, kas var paaugstināt gan atsevišķu ES valstu, gan ES vidējo iekšzemes kopprodukta līmeni," spriež G. Zadraks.
"Vienotā tirgus akta pasākumu īstenošanā vadmotīvam un mērķim jābūt ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai Eiropā."
"Tas vajadzīgs arī tādēļ, lai pārkāptu protekcionisma nolūkos būvētās barjeras. Latvijā dažkārt dzirdams viedoklis, ka vajadzētu arī pašiem spēcīgāk aizsargāt savu tirgu, bet tā ir īstermiņa domāšana. Ja Eiropa neattīstīsies kopumā, mēs zaudēsim indiešiem, ķīniešiem, amerikāņiem, visiem."
EK 12 pasākumu kopumi, kas līdz 2012. gada beigām jāpaveic vienotā tirgus jomā, ir saistīti ar darba ņēmēju mobilitāti, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finansējumu, patērētāju aizsardzību, kā arī iekšējā tirgus digitalizāciju, nodokļu sistēmu un Eiropas tīkliem. To mērķis ir atvieglot ikdienu visiem vienotā tirgus dalībniekiem: uzņēmumiem, iedzīvotājiem, patērētājiem un darbiniekiem.
Finansējums MVU un darbaspēka mobilitātes paaugstināšana
EK uzsver, ka vienotā tirgus akts būs ārkārtīgi svarīgs vairāk nekā 20 miljoniem Eiropas MVU, kuriem finansējuma trūkuma dēļ nereti ir grūtības, cenšoties veidot jaunas darbavietas, laist tirgū jaunus ražojumus vai pilnveidot infrastruktūru. Ņemot vērā MVU īpatsvaru Latvijas tautsaimniecības struktūrā, arī mūsu valstij ir izdevīgi, ka EK lielu uzmanību pievērsusi tieši šā uzņēmējdarbības sektora attīstības sekmēšanai, kā pirmo rīcības virzienu minot finansējuma pieejamības veicināšanu.
"Lielie komersanti, kam ir pietiekami finansiālie resursi, Eiropas tirgū īsteno savus mērķus, jo spēj noalgot vajadzīgos speciālistus, izpētīt attiecīgās valsts, kuras tirgū vēlas ieiet, normatīvos aktus, pielāgot savus produktus, procedūras, dokumentāciju. Bet mazais komersants to nespēj. Tieši tam ir nepieciešamas šīs reformas, šo neredzamo robežu nojaukšana. Šajā kontekstā ir ļoti patīkami, ka Komisija arī finanšu pieejamības jautājumu ir izvirzījusi kā prioritāti," skaidro G. Zadraks.
"Kaut arī nav dabā redzamu robežu, šķēršļi ir jūtami, piemēram, atšķirīgā normatīvajā regulējumā."
"Ideja ir tāda, ka riska kapitāla fondu finansējumu varētu padarīt pieejamāku arī pārrobežu kontekstā, lai šie fondi spētu vienkāršāk piesaistīt līdzekļus arī no citām valstīm un arī investīcijas veikt citās valstīs. Taču, kā tas tiks panākts, kādi būs šie vienotie riska kapitāla fondu statūti, redzēsim turpmākajā pusgadā."
Lai veicinātu darba ņēmēju mobilitātes paaugstināšanu, kā prioritārais pasākums ir iezīmēta profesionālo kvalifikāciju direktīvas pārskatīšana. "Visa pamatā ir doma, ka darbaspēkam būs mazāk pārvietošanās ierobežojumu. Latvijai šajā ziņā veidojas duāla situācija. No vienas puses, mēs gribam, lai darbaspēka kustība būtu brīvāka, bet, protams, jo vairāk cilvēku aizbrauks, jo mūsu ekonomikai klāsies grūtāk šeit," spriež G. Zadraks.
Pārrobežu tirdzniecība tiešsaistes režīmā
"Digitālā vienotā tirgus attīstību esam definējuši kā vienu no Latvijas lielākajām prioritātēm, un tas ir iekļauts arī EK Vienotā tirgus akta projektā. Latvijai nozīmīgas ir plānotās aktivitātes digitālā vienotā tirgus attīstībai, no kura ieguvēji būtu gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi un pārvaldes struktūras. Eiropai ir nepieciešami tādi tiesību akti, kas nodrošina elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas savstarpēju atzīšanu visā tās teritorijā, un šajā nolūkā ir nepieciešams pārskatīt e-paraksta direktīvu, lai elektroniskās darbības notiktu droši un bez šķēršļiem. Šī pasākuma īstenošana paplašinātu Latvijas uzņēmēju eksporta iespējas, nodrošinot ātru pārrobežu tirdzniecību tiešsaistes režīmā.
Šajā jomā Latvijai ir liels potenciāls: mēs neatrodamies Eiropas vidū, nevaram tepat aiz stūra pārdot maksātspējīgam vācietim vai francūzim savus produktus vai pakalpojumus. Esam pietiekami tālu, un šī digitālā vide, e-pakalpojumi, e-komercija starptautiskā līmenī varētu būt mūsu iespēja," uzskata G. Zadraks. "Pakalpojumus vai preces interneta vidē, piemēram, kaut vai no Ludzas vai Rīgas ātri varētu pārdot. Ja nepievērsīsim uzmanību šai digitālajai videi un mēģināsim veidot biznesu tikai ar tradicionālajiem veidiem, tad šis ģeogrāfiskā attāluma sindroms būs grūtāk pārvarams. Jo īpaši tādēļ, ka tomēr esam mazāk maksātspējīgs reģions. Digitālā vide visām valstīm ir svarīga, jo internetā iepērkas arvien vairāk cilvēku."
"Vienotajā tirgus aktā ir iekļautas arī tās prioritātes, ko nosauca Latvija."
Taču saistībā ar digitālā vienotā tirgus attīstību īpaši aktuāla kļūst patērētāju tiesību aizsardzība. Šo Vienotā tirgus akta pasākumu kopumu G. Zadraks skaidro šādi: "Patērētājam ir jārada lielāka drošība, ka, iepērkoties citā valstī, viņa tiesības tiks vairāk aizsargātas. Ja tā nebūs, tad visticamāk viņš neiegādāsies Latvijā kādu preci tikai tādēļ vien, ka baidīsies par savu tiesību aizsardzību, un pārrobežu tirdzniecība neattīstīsies. Tādēļ ir paredzēti vairāki pasākumi, lai patērētāju uzticēšanos tirgum veicinātu. Galvenais šeit ir ārpustiesas strīdu izskatīšanas mehānismi, ko ar savu regulējumu dotu jauna ES direktīva. Ja patērētājs zinās, ka viņa problēma, piemēram, ar Polijas vai Igaunijas interneta veikalā nopirktu preci tiks atrisināta, jo būs radīta institūcija, kas spēs piekļūt attiecīgajam tirgotājam, viņš arī iepirksies drošāk un aktīvāk."
Ļoti svarīga joma vēl ir Vienotā tirgus aktā paredzētās izmaiņas saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām. Šeit galvenais jaunums ir ES patenta ieviešana. "Šis jautājums tiek pieminēts jau daudzu gadu garumā, bet īpaši nebija pavirzījies uz priekšu. Tagad ir skaidrāk iezīmējusies ideja par vienotu patentu, gan ne visu 27 ES valstu, bet mazliet šaurākā mērogā, un Latvijā tajā skaitā ir iekļauta. Šobrīd ir tā, ka uzņēmējam ir jāiegūst tās ES valsts patents, kurā viņš vēlas strādāt. Jo vairāk valstu, jo vairāk patentu, un izmaksas ir ļoti lielas. Ja tiks ieviests vienotais patents, tās varētu samazināties par 80 procentiem," spriež G. Zadraks.
Kā top Vienotā tirgus akts
Šobrīd EK aicina Eiropas Padomi atbalstīt Vienotā tirgus aktā identificētos pasākumus un piešķirt tiem augstu prioritāti likumdošanas izstrādes gaitā. Mēneša laikā tiks sagatavoti attiecīgi ES Ministru padomes secinājumi par Vienotā tirgus aktu, kurus pieņems Konkurētspējas ministru padomē maija beigās.
"Šo vienotā tirgus atjaunošanu kā savu prioritāti pasludināja Žozē Manuels Barrozu tad, kad viņš otrreiz stājās Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatā," informē G. Zadraks. "Aprīlī nule publicētais Vienotā tirgus akts ir otrais dokuments. Pirmais, kam bija konsultatīvs raksturs, tika publiskots pērn 28. oktobrī, un tajā bija iekļauti priekšlikumi par 50 dažādiem pasākumiem ES vienotā tirgus stiprināšanai. Tie bija kā pamats sabiedriskai apspriešanai, lai dalībvalstu valdības, patērētāju organizācijas, komersanti par šiem pasākumiem četru mēnešu laikā sniegtu savus atzinumus. Apspriešana noslēdzās 28. februārī, un Vienotā tirgus akts, par kuru tagad runājam, ir tās rezultāts. EK plāns bija tāds, ka šis darbs ir jāveic steidzami, to nedrīkst izvērst uz pieciem vai desmit gadiem. Bet 50 pasākumu acīmredzami bija par daudz – to vienkārši nevar izdarīt."
Tāpēc EK noteica: dokumentā ir jāiekļauj tikai vissvarīgākās prioritātes. Tā radās minētie 12 virzieni, un pie katra nosaukti reāli pasākumi, normatīvo aktu projekti – direktīvas Eiropas Savienības līmenī un vēl arī citas aktivitātes, kas būtu jāpaveic tuvākajā nākotnē, bet pēc 2012. gada.
"Dažādās valstīs ir visai izsmalcināti protekcionisma pasākumi. "
G. Zadraks skaidro: "Protams, Latvija ir salīdzinoši maza valsts, bet mūsu viedoklis tiek sadzirdēts un ņemts vērā. Divdesmit septiņu valstu blokā, ejot vienā solī ar citām, ne tik mazām valstīm, bet kas domā tāpat, varam savu viedokli sekmīgi virzīt uz priekšu. Tas arī skaidri redzams, jo Vienotajā tirgus aktā ir iekļautas arī tās prioritātes, ko nosauca Latvija."
EK vēlas, lai minētie 12 rīcības virzieni un visas nepieciešamās procedūras ES likumdošanas procesa ietvaros tiktu apstiprinātas līdz nākamā gada beigām.
Arī Latvija sagatavos nacionālās nostādnes, izsakot vērtējumu, kuras no mūsu valsts skatupunkta ir vissvarīgākās prioritātes un kuras varētu īstenot lēnāk.
EM ir izsūtījusi informāciju un sākotnējo novērtējumu par šiem 12 priekšlikumiem gan pārējām ministrijām, gan citām valsts iestādēm un sabiedriskajām organizācijām, kuras ir iesaistītas attiecīgajās jomās (un sadarbojās jau iepriekš, gatavojot atzinumus pirmajam dokumentam), lai līdz maija beigām definētu vienotu pozīciju.
"Taču esam ieinteresēti uzklausīt arī jebkura Latvijas iedzīvotāja, uzņēmēja viedokli, kurš vēlas uzlabot kādas konkrētas lietas savā sektorā. Kaut arī pašlaik nav iespējams mainīt minētās 12 prioritātes, turklāt tās ir iezīmētas diezgan vispārīgi, ierosinājumi ļoti var noderēt turpmākajā darbā, kad tiks spriests par konkrētiem direktīvu punktiem," uzsver G. Zadraks.
