Priekšlikuma mērķis ir samazināt administratīvo slogu, izmaksas un juridiskās neskaidrības, kas Eiropas Savienībā ir uzņēmumiem, kam jāievēro atšķirīgās valstu nodokļu sistēmas. Aprēķināts, ka ik gadu uzņēmumi visā ES ietaupīs līdz diviem miljardiem latu. Tiek sagaidīts, ka vienotā UIN bāze arī padarīs ES pievilcīgāku ārvalstu ieguldītājiem un uzņēmējdarbība Eiropas Savienībā kļūs vieglāka, lētāka un ērtāka.
Kā parasti, EK uzsver rūpes par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuriem nav tādu resursu (nodokļu juristi un eksperti, konsultanti un padomnieki) kā lielākiem uzņēmumiem, tāpēc saskare ar dažādiem noteikumiem citās dalībvalstīs tiem bieži rada nepārvaramus šķēršļus. Komisija esot strādājusi, lai nodrošinātu, ka ieteiktie jaunie noteikumi būtu saprotami un izmantojami MVU un arī lielākiem uzņēmumiem. (Tiesa, lasot priekšlikumu direktīvai, tāds iespaids gan nerodas.)
KKUINB uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām dos iespēju konsolidēt visu peļņu un zaudējumus ES, tādējādi atzīstot to pārrobežu darbību. Vienoto konsolidēto nodokļu deklarāciju izmantos, lai noteiktu uzņēmuma nodokļa bāzi, un pēc tam visas dalībvalstis, kurās šis uzņēmums darbojas, būtu tiesīgas aplikt ar nodokli noteiktu daļu no šīs bāzes, izmantojot speciālu formulu, kuras pamatā paredzēti trīs faktori (aktīvi, darbaspēks un pārdevumi). Pēc nodokļu bāzes sadalīšanas dalībvalstis varēs savai daļai piemērot savu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi.
Atbilstīgi ieteiktajai direktīvai ir paredzēts, kā uzņēmumi var izvēlēties pievienoties KKUINB sistēmai, kā tiem jāiesniedz nodokļu deklarācijas, jāsaskaņo attiecīgās veidlapas un kā jākoordinē auditi. Attiecībā uz katru uzņēmumu vai grupu nodokļu deklarācijas par to darbību ES kopumā būs jāiesniedz ar to galvenās dalībvalsts nodokļu iestādes starpniecību, un šī pati dalībvalsts būs atbildīga par attiecīgo pārbaužu koordinēšanu un par tādu papildu pasākumu īstenošanu, kas saistīti ar nodokļu deklarācijām. Saskaņā ar KKUINB uzņēmumiem, kas darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī, būtu jāiesniedz tikai viena nodokļu deklarācija par visu ES teritorijā veikto darbību.
"Pēc nodokļu bāzes sadalīšanas dalībvalstis varēs savai daļai piemērot savu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi."
Jauno nosacījumu skaidrojumos EK min arī konsolidācijas (uzņēmuma/uzņēmumu grupas visas peļņas un zaudējumu, kas radušies dažādās dalībvalstīs, saskaitīšanu, lai noteiktu tīro peļņu vai zaudējumus, galīgo nodokļa bāzi) formulas un aprēķinus. Piemēram, KKUINB grupā ietilpst uzņēmumi A, B, C un D. Uzņēmumi A un B katrs guvuši EUR 10 miljonus lielu peļņu, uzņēmuma C peļņa ir EUR 5 miljoni, bet uzņēmumam D ir EUR 8 miljonus lieli zaudējumi.
Šīs grupas konsolidētā nodokļa bāze ir A+B+C-D = EUR 17 miljoni.
Uzņēmumiem jaunie noteikumi nebūs obligāti. Tie, kuri saredz labumu no saskaņotas ES sistēmas, varēs tajā iesaistīties, bet citi uzņēmumi varēs turpināt darboties savas valsts sistēmā. EK uzsver, ka uzņēmumiem, kam nav nolūka paplašināt savu darbību ārpus savas valsts robežām un kas tāpēc vienmēr būs pakļauti tikai vienai sistēmai, nebūs nevajadzīgi jāpāriet uz jaunu nodokļu sistēmu.
Pēc Eiropas Parlamenta atzinuma saņemšanas dalībvalstīm priekšlikums jāapspriež un jāsaskaņo Padomē. Papildu informācija: http://ec.europa.eu/taxation_customs/taxation/company_tax/common_tax_base/index_en.htm
Diskusijās izteiktās šaubas
Jaunā sistēma ilgus gadus ir apspriesta darba grupās un apakšgrupās. Iepriekš noteiktie termiņi KKUINB ieviešanai vairākkārt ir pārcelti. Dalībvalstīm un ekspertiem ir bijis grūti saskaņot vienotu pozīciju, kurā noteikumus diktē spēcīgākās valstis.
Arī Eiropas Ekonomikas un sociālā komiteja piekrīt, ka KKUINB var sniegt lielu ieguldījumu iekšējā tirgū, "pat ja tas nozīmē lielāku pārskatāmību un tādējādi aktīvāku nodokļu konkurenci", ir uzdevusi virkni jautājumi, ko ir vērts paturēt prātā. 2008. gadā atzinumā "Nodokļu likumdošanas teritoriālās nosacītības ietekme uz rūpniecības pārmaiņām" komiteja norādīja uz riskiem, piemēram:
- Tā kā KKUINB nebūs obligāts uzņēmumiem, tas nozīmēs, ka brīvprātīgo dalībvalstu pārvaldēm būs jāapstrādā divas dažādas nodokļu sistēmas. Vai tas ir saprotams brīdī, kad lielākā daļa dalībvalstu cenšas palielināt sabiedrisko pakalpojumu produktivitāti?
- Izmantojot KKUINB sistēmu, nodokļu atšķirības, kas bija slēptas nodokļu bāzes aprēķinā, tiks atspoguļotas likmēs dalībvalstīs, kuras izvēlējušās piemērot KKUINB. Vai kopējas nodokļu bāzes sistēmas piemērošanas rezultātā neradīsies vēl lielākas likmju (vismaz nominālo likmju) atšķirības? Nodokļu konkurence var palielināties likmju norādīšanas līmenī. Komisijas (2001. gada) pētījumā bija norādīts, ka nominālo likmju atšķirības bija viens no galvenajiem iemesliem ar nodokļu konkurenci saistītajiem ekonomikas traucējumiem.
- Ja nodokļu likmju atšķirībām starp dalībvalstīm, kuras izvēlējušās piemērot KKUINB, ir jāsaglabājas (pretēji nesenajai tendencei tās samazināt), pat jāpalielinās, vai nevar paredzēt ieviest minimālo likmi šīm dalībvalstīm? Šo likmi, piemēram, varētu noteikt zemāku nekā jauno dalībvalstu piemērotās likmes. Minētajās valstīs situācija attiecībā uz ārzemju kapitāla ieplūšanu nemainītos. Pārējās dalībvalstis varētu pieņemt lielāku nodokļu likmi, nebaidoties no pārāk agresīvās ārējās nodokļu politikas, kas skar to ekonomikas kapitālu..
Latvijas pozīcija bijusi noraidoša
Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmēs, kad spriests par kopējo konsolidētu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, Latvijas pozīcija bija neatbalstīt šo iniciatīvu, tomēr ekspertu līmenī Latvija ir piedalījusies darba grupās. Kā viens no argumentiem "pret" savulaik minēts, ka Latvijā liela daļa mazo uzņēmumu darbojas tikai mūsu valsts robežās. Līdz ar to nepieciešamība pēc jauniem apliekamā ienākuma noteikšanas principiem maziem uzņēmumiem tika vērtēta kā apšaubāma.
Virkni argumentu, kāpēc Latvijas pozīcija pret KKUINB ieviešanu ir noraidoša, uzskaitījusi Lilija Ābika ("Par nodokļiem un to ietekmi uz ekonomikas attīstību Latvijā", Latvijas Universitātes izdevums "Raksti", 737. sējums, Ekonomika, VII, 2008), uzskatot, ka konsolidētās UIN bāzes ieviešana:
- var samazināt Latvijas budžeta ieņēmumus, jo sašaurināsies uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze;
- var palielināt izmaksas saistībā ar nepieciešamību palielināt nodokļu administrācijas kapacitāti, it īpaši gadījumā, ja KKUINB tiks piemērota brīvprātīgi un dalībvalstīs vienlaikus pastāvēs divi apliekamā ienākuma noteikšanas modeļi;
- var veicināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ja KKUINB tiks atļauts veidot plašu uzkrājumu spektru vai arī, ja katrā dalībvalstī pastāvēs divi dažādi apliekamā ienākuma modeļi;
- var samazināties ekonomiskā aktivitāte, jo uzņēmējiem būs nepieciešams pārzināt starptautiskos grāmatvedības standartus, uz kuriem būs balstīta vienotā bāze, kā arī sākotnēji būs papildu izmaksas, pārveidojot uzskaites sistēmu un nodrošinot grāmatvedības darbinieku apmācīšanu;
- var aktualizēties nodarbinātības jautājums, jo situācijā, kad Latvijā ienākuma nodoklis tiks aprēķināts pēc kopīgas metodikas, ES dalībvalstu uzņēmumiem, kas veido meitas uzņēmumus Latvijā, nebūs nepieciešamības pēc grāmatvežiem, kuri pārzina iekšzemes likumus, jo nodokļa bāzi var rēķināt kopīgi mātesuzņēmumā;
- var samazināt Latvijas konkurētspēju investīciju piesaistē, jo
samazināsies iespēja izmantot uzņēmumu ienākuma nodokli kā investīciju
piesaistes mehānismu, turklāt viens no labvēlīgas investīciju vides
priekšnoteikumiem ir stabila un nemainīga likumdošana.
"Ir stingri noteikumi izvairīšanās novēršanai."
Var prognozēt, ka, kopējai konsolidētajai UIN bāzes noteikumus ieviešot, būs aktīva rosība – tiklab no uzraugiem, kā arī no tiem, kas nespēs vai nevēlēsies ievērot noteikumus. Jau pašreiz ES viena no lielākajām problēmām ir PVN kontrole, Eiropas Komisija regulāri informē par PVN direktīvas pārkāpumiem dalībvalstīs, turklāt šis pārrobežu nodoklis ir saistīts ar milzīgu krāpšanu.
Atbildot uz jautājumu par vienu no riskiem – vai būs drošības pasākumi, lai aizsargātu dalībvalstis pret to, ka uzņēmumi pārvietos aktīvus, lai gūtu maksimālu labumu no sadalījuma formulas? –, EK norāda: "KKUINB priekšlikumā ir ietverti stingri noteikumi izvairīšanās novēršanai, lai nodrošinātu, ka grupas nevar mākslīgi pārvietot savu peļņu no vienas dalībvalsts uz citu. Taču uzņēmumi joprojām varēs izmantot savu pārvietošanās un uzņēmējdarbības veikšanas brīvību patiesu komerciālu iemeslu dēļ (piemēram, jaunas rūpnīcas ēka citā dalībvalstī), tāpat kā tie to dara šobrīd."
