Anitas Jansones-Zirnītes mūžs iesācies 1945. gada 31. jūlijā Rīgā strādnieku ģimenē. Mācījusies Rīgas 29. vidusskolā, J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā un studējusi glezniecību Teodora Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmijā, kur vēlāk iegūts arī mākslas maģistra grāds. Pabeigta arī Latvijas Kristīgā akadēmija.
Darba gaitas no 1971. līdz 1981. gadam aizritēja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, speciālo priekšmetu pedagoga amatā. Jau kopš 1968. gada A. Jansones-Zirnītes darbi izstādīti Vestienā, Mālpilī, Daugavpilī, Mazsalacā, Ventspilī, Bauskā, Ogrē, Cēsīs, Madonā, Burtniekos, Rīgā, Dobelē, Valkā, Erlangenē Vācijā un vairākkārt arī Valmierā.
A. Jansone-Zirnīte ir Mākslinieku savienības biedre kopš 1978. gada un viena no daudzpusīgākajām un ražīgākajām savas paaudzes māksliniecēm. Strādājusi dažādos glezniecības žanros un dažādās tehnikās. Viņas darbos daudz jūtama latviskā mentalitāte, zemes, dabas un latviskās identitātes meklējumi. Galvenā nozīme allaž pievērsta krāsai, faktūrai un otas rakstam.
Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Valsts Mākslas muzejā Rīgā, Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā, mākslas un sabiedriskās iestādēs un privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, Somijā, Zviedrijā, Polijā, Dānijā, Itālijā, Vatikānā, Japānā, ASV un citur.
Māksliniece darbojusies arī stājgrafikā, viņas ofortos liela nozīme pievērsta stāstošiem elementiem, blīvam detaļu kārtojumam, raksturīgi vijīgi līniju ritmi un tehniskas sīkdetaļas. Darinājusi arī grāmatzīmes, kas veltītas latviešu rakstniekiem, kultūras darbiniekiem, un piedalījusies ekslibru izstādēs. Sešdesmito gadu beigās un septiņdesmito gadu sākumā pievērsusies preses grafikai, darinot vinjetes un ilustrācijas žurnālos “Liesma”, “Zvaigzne”, “Padomju Latvijas Sieviete”, bet vēlākajos gados pievērsusies grāmatu mākslinieciskā ietērpa izveidei.
Māksliniece savulaik aktīvi darbojusies sabiedrības labā – radošās jaunatnes nometnēs, Imanta Ziedoņa dižkoku atbrīvotāju grupā, veicinājusi kultūras dzīves attīstību Burtniekos, iesaistoties literatūras un mākslas cikla pasākumu organizēšanā un mākslas darbu izsolēs, vācot līdzekļus senajai Burtnieku baznīcai, kā arī sarakstījusi grāmatu “Laikam klāt laiks’, kas veltīta Lāčplēša svētku Burtniekos un rokoperas “Lāčplēsis” pirmuzveduma divdesmitgadei.
Par radošo un sabiedrisko darbību saņemti vairāki apbalvojumi un literārās prēmijas, arī Valmieras Zonta kluba Rozes balva un goda nosaukums “Burtnieku novada lepnums”.
Vairāk nekā 50 grāmatās varam sastapt A. Jansones-Zirnītes ilustrācijas. J. Baltvilka “Pa vidu vasara”, M. Čaklā “Minkuparks”, M. Zālītes “Vakar zaļajā zālē”, P. Zirnīša “Redzējumi”, P. Zirnīša “Bilžu grāmata par manu draugu Ķūķi, viņa draugiem un dažādiem piedzīvojumiem” un daudzas citas. Ķūķis ir mākslinieces izlolots īpašs tēls, kurš savu dzīvi dzīvo vairākās grāmatās, kas radītas kopā ar dzīvesbiedru dzejnieku Pēteri Zirnīti. “Kādudien Ķūķis sēdēja Burtnieka ezera krastā un klausījās, kā vējš šalca vītolos un niedrēs. Tas pieņēmās spēkā, vareni skanēja paša ezera balss, apņemot Ķūķi no visām pusēm. Ezeram pa visu garum garo mūžu bija sakrājies tik daudz ko stāstīt, un Ķūķis bija ļoti pacietīgs klausītājs.”
Par savām mājām māksliniece sauc Burtniekus. Sirmais Burtnieks, Ziemeļvidzemes daba, gadalaiku maiņa un savas zemes mīlestība allaž ir bijis mākslinieces iedvesmas un spēka avots, kas vienmēr sauc atgriezties mājās, pie savām saknēm – vietā, kas iedvesmo un palīdz uzturēt gaišu skatu nākotnē.
Informācija tapusi sadarbībā ar Burtnieku pagasta bibliotēku.
Avoti: literatura.lv; biblioteka.valmiera.lv.
