Kopš izveidošanas 1999. gadā OLAF ir izmeklējis aptuveni 4500 lietas un ir ievērojami palīdzējis aizsargāt ES budžetu pret krāpnieciskām darbībām. Tomēr ir vajadzīgi uzlabojumi, lai palīdzētu OLAF pilnībā atraisīt savu potenciālu. Komisijas ierosinājumā iztirzāti vairāki svarīgi aspekti, kā palielināt OLAF iespējas maksimāli rezultatīvi apkarot krāpšanu, informē EK pārstāvniecība Latvijā.
Par krāpšanas apkarošanu atbildīgais komisārs Aļģirds Šemeta uzsvēris, ka OLAF ir galvenais instruments ES budžeta aizsardzībā un krāpšanas apkarošanā. Ar šo reformu tiek domāts biroju "padarīt vēl spēcīgāku, efektīvāku un spējīgāku, un tas nāks par labu ikvienam Eiropas iedzīvotājam".
Dalībvalstīm lielākas prasības
Viena no galvenajām problēmām, kas apgrūtina krāpšanas apkarošanu Eiropā, ir tā, ka dažas dalībvalstis ļoti reti ierosina tiesvedību saistībā ar OLAF izmeklētajām lietām. Komisija vēlas šo problēmu atrisināt, pastiprinot sadarbību starp OLAF un dalībvalstu iestādēm un paredzot, ka jāuzlabo informācijas apmaiņa par lietām un ar tām saistīto tiesvedību. Katrai dalībvalstij būs jāveido kontaktpunkts, lai sekmētu valsts iestāžu sadarbību ar OLAF. Turklāt dalībvalstīm pēc pieprasījuma būs jāziņo par pasākumiem, ko tās veikušas pēc OLAF ziņojumiem.
Lai uzlabotu OLAF darba efektivitāti, Komisija ierosina striktākus termiņus, proti, ja 12 mēnešu laikā izmeklēšana netiek pabeigta, birojam ir jāziņo Uzraudzības komitejai, kāpēc vajadzīgs termiņa pagarinājums.
OLAF ģenerāldirektors arī turpmāk pieņems galīgo lēmumu par to, kādas lietas birojam jāizmeklē. Tomēr Komisija ierosina izveidot iekšēju biroja struktūru, kas palīdz lēmumu pieņemšanā. Lai nodrošinātu resursu optimālu izmantošanu, priekšlikumā ir noteikts, ka, pieņemot lēmumu par izmeklēšanu, ir jāpamatojas uz de minimis principu. Tas nozīmē, ka OLAF operatīvo prioritāšu noteikšanā ir jāvadās no iespējamās krāpšanas finansiālajām sekām. Ja tas ir efektīvāk, lieta jāizmeklē nevis OLAF, bet gan attiecīgās iestādes, aģentūras vai struktūras līmenī.
Komisija uzsver, ka OLAF jāsaglabā pilnīga neatkarība izmeklēšanas gaitā. Vienlaikus ir nepieciešama cieša sadarbība un informācijas apmaiņa starp biroju un ES iestādēm, lai nodrošinātu ES finansiālo interešu vislabāko iespējamo aizsardzību. Tāpēc ir paredzēta atbilstīga procedūra viedokļu apmaiņai starp OLAF un Eiropas Komisiju, Parlamentu un Padomi. Tādējādi iestādes varētu apspriest OLAF stratēģiskās prioritātes un paust savu viedokli par biroja darba efektivitāti. Tas sniegtu arī skaidrāku priekšstatu par OLAF darbību, kā arī ļautu uzlabot biroja vadību.
Sadarbībai ar trešajām valstīm un kolēģiem
Tā kā lieli ES līdzekļi tiek atvēlēti ārējām attiecībām un starptautiskajai palīdzībai, Eiropas budžets jāsargā arī aiz savienības robežām. Lai darbības ārpus ES veiktos sekmīgi, izšķirīga nozīme ir sadarbībai starp OLAF un starptautiskajām organizācijām un trešo valstu iestādēm, norāda Komisija, ierosinot, ka OLAF piešķirt pilnvaras saziņā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu un attiecīgajiem Komisijas dienestiem noslēgt administratīvas vienošanās ar kompetentajiem dienestiem trešās valstīs.
Tikpat svarīga ir arī sadarbība ar Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) un Eiropas Tiesu sadarbības vienību (Eurojust), tāpēc tā ir jānostiprina. Tam Komisija ierosina OLAF piešķirt pilnvaras noslēgt administratīvas vienošanās ar šīm divām organizācijām.
"Būs jāziņo, kāpēc vajadzīgs izmeklēšanas termiņa pagarinājums."
Pagājušovasar Rīgā notikušajā Eiropas Savienības dalībvalstu krāpšanas apkarošanas koordinējošo dienestu sanāksmē OLAF Korporatīvās plānošanas un politikas nodaļas vadītājs Lotārs Kūls uzsvēra, ka ļoti svarīga ES finanšu interešu aizsardzībā ir gan izdevumu aizsardzība, gan ieņēmumu kontrolēšana, ko galvenokārt veido pievienotās vērtības nodokļa un muitas maksājumi. Cīņā pret korupciju viņš norādīja uz nacionālo iestāžu lomu. No riskantākajām korupcijas jomām OLAF pārstāvis minēja publiskos iepirkumus. Savukārt, tā kā Latvija ir arī ES robežvalsts, trešās valstis var to izmantot, lai radītu korupcijas riskus un riskus ES finanšu interesēm.
Tas, ka atsevišķās valstīs ir lielāks OLAF izmeklēšanu skaits, ne vienmēr nozīmē, ka tieši tajās ir vairāk krāpšanas gadījumu. Jo arī labāka sadarbība ar vietējām iestādēm var būt iemesls, kāpēc birojam nodod vairāk lietu, norādīts vienā no iepriekšējo gadu pārskata ziņojumiem, komentējot informāciju, ka apmēram 55% veikto izmeklēšanu bija saistītas ar sešām dalībvalstīm - Apvienoto Karalisti, Beļģiju, Bulgāriju, Itāliju, Rumāniju un Vāciju.
Nostiprinās procesuālās garantijas
EK reformas priekšlikumos arī norāda uz nepieciešamību nostiprināt procesuālās garantijas (t.i., pamattiesību ievērošanu) attiecībā uz ikvienu personu, kuras darbību izmeklē OLAF. Ikvienam, ko skar izmeklēšana, ir jāzina savas tiesības. Piemēram, personai ir tiesības iepazīties ar kopsavilkumu par izmeklējamo lietu un paust savu viedokli vēl pirms secinājumu izdarīšanas, tiesības uz paša izraudzītas personas palīdzību un tiesības izmantot ES oficiālo valodu pēc savas izvēles. Tiks ieviests arī pārskatīšanas process gadījumiem, kad, iespējams, ir pārkāptas procesuālās tiesības. OLAF darbību arī turpmāk pārraudzīs Uzraudzības komiteja, tādējādi nodrošinot, ka OLAF izmeklēšanu veic pilnīgi neatkarīgi un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem un procedūrām.
EK priekšlikumi reformai ir jāizskata un jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar koplēmuma procedūru.
