Aizvadītajā nedēļā Rīgā notikusī sanāksme tika pieteikta kā iespēja pārrunāt aktuālus jautājumus par ES dalībvalstu un kandidātvalstu sadarbību krāpšanas apkarošanā un novēršanā, juridiskās bāzes pilnveidošanu ES finanšu aizsardzībā un naudas efektīvā izmantošanā, jautājumus par nacionālo krāpšanas novēršanas stratēģiju izstrādi un ieviešanu, kā arī iespēja dalīties pieredzē par akcīzes preču kontrabandas novēršanu.
Latvijā kopš 2002. gada Finanšu ministrijai (FM) ir uzticēts pildīt Latvijas Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta (AFCOS - Antifraud Coordination Service) funkcijas.
Krīzes pirmsākumos Latvijas tiesībsargi brīdināja, ka turpmāk pieaugs ekonomisko noziegumu skaits. Uz LV.LV vaicāto preses konferencē, vai Eiropas līmenī tagad, kad krīze jau ieilgusi, ir saskatāma šī tendence, Eiropas krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) Korporatīvās plānošanas un politikas nodaļas vadītājs Lotārs Kūls sacīja, ka šādi dati vēl nav apkopoti, tāpēc OLAF par reālām sekām, krīzes ietekmi uz noziedzīgo nodarījumu skaita pieaugumu secinājumus varēs izdarīt tikai pēc kāda laika. Taču viņš piekrita Latvijas kolēģiem, ka finanšu krīze varētu veicināt kriminālnodarījumu skaita pieaugumu. Jo uzņēmējiem aizvien vairāk jācīnās par resursiem, un varbūtība, ka viņi pievērsīsies kriminālām aktivitātēm, tajā skaitā korupcijai, pieaugot. Tāpēc, viņaprāt, ļoti svarīga ir atbildīgo institūciju sadarbība, lai šos korupcijas un citus riskus novērstu.
ES dalībvalstu Eiropas krāpšanas apkarošanas koordinējošo dienestu apaļā galda sanāksme bija laba iespēja ne tikai stiprināt jau esošos kontaktus, bet arī dalīties labākajā praksē un pieredzē, rezumēja L. Kūls. Viņš minēja, ka ļoti svarīga ES finanšu interešu aizsardzībā ir gan izdevumu aizsardzība, gan ieņēmumu kontrolēšana, ko galvenokārt veido pievienotās vērtības nodokļa un muitas maksājumi. Cīņā pret korupciju viņš norādīja uz nacionālo iestāžu lomu. Tā dalībvalstīs ietver dažādu organizāciju sadarbību un iesaisti dažādās jomās – muitas jomā, lauksaimniecībā un citās. Un ir ļoti svarīgi koordinēt šo sadarbību nacionālā līmenī, lai iesaistītās institūcijas, izmeklēšanas un citas, varētu darboties produktīvi.
Latvijā šīs funkcijas veic Finanšu ministrija.
No riskantākajām korupcijas jomām OLAF pārstāvis minēja publiskos iepirkumus. Savukārt tā kā Latvija ir arī ES robežvalsts, līdz ar to trešās valstis var izmantot Latviju, lai radītu korupcijas riskus un riskus ES finanšu interesēm. „Cīņa pret korupciju, sevišķi kas saistās ar Eiropas Savienības budžetu, ļoti bieži ir starptautisks jautājums,” uz noziegumu globālo dabu norādīja L. Kūls. Ļoti bieži dažādās lietās esot nepieciešams vākt pierādījumus starptautiskā līmenī, jo pārkāpējs var nebūt Latvijas pilsonis.
Uzsver amatpersonu pieskatīšanu
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja vietniece Juta Strīķe atgādināja, ka KNAB virsuzdevums ir novērst un apkarot korupciju valsts amatpersonu darbībā un viena no biroja svarīgākajām prioritātēm vairāku gadu garumā ir kontrolēt amatpersonas, kas pieņem lēmumus saistībā ar ES līdzekļiem. Viens no svarīgākajiem korupcijas novēršanas pasākumiem ir sekot tam, lai amatpersonas nepārkāptu tām noteiktos interešu konflikta ierobežojumus, kā arī atbalstīt iestādes, lai tās ieviestu efektīvus iekšējās kontroles mehānismus.
KNAB uzdevums ir atklāt noziegumus, ko izdara amatpersonas, teica J. Strīķe. Pieredze rādot - ja kāda negodīga amatpersona ļaunprātīgi izmanto savu dienesta stāvokli un piesavinās no iestādes, valsts vai pašvaldību uzņēmuma naudas līdzekļus, tad šī amatpersona nešķiro, vai tie ir valsts budžeta vai ES līdzekļi. Tāpēc, viņasprāt, veiksmīga sadarbība ar ārvalstu partneriem, tostarp OLAF, ir ļoti nozīmīga, lai ātri un sekmīgi izmeklētu noziegumus, kā arī lai tos atklātu.
"Trešās valstis var izmantot Latviju, lai radītu korupcijas riskus un riskus ES finanšu interesēm."
Kā piemēru J.Strīķe minēja 2009. gada septembrī uzsākto kriminālprocesu par Valsts darba inspekcijas amatpersonu prettiesiskām darbībām, fiktīvi noformējot darbā vairākas personas saistībā ar ES fondu projektu īstenošanu.
Eiropas dienestu sadarbības ilustrācijai viņa pastāstīja, ka KNAB jau pirms vairākiem gadiem nodibinājis labus kontaktus ar OLAF, kas arī vainagojies ar rezultātiem, jo birojā ir ierosināts kriminālprocess, balstoties uz OLAF informāciju par bijušo Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā administratoru iespējamām prettiesiskām darbībām. Jo īpaši svarīgi, ka sadarbībā ar OLAF šī procesa ietvaros tika veiktas vairākas izmeklēšanas darbības ārzemēs, iegūta nepieciešamā informācija. „Bez šīs sadarbības, pieļauju, mums būtu lielas grūtības saņemt nepieciešamos pierādījumus,” paskaidroja J. Strīķe. „Lai veiksmīgi atturētu mūsu amatpersonas no iespējamām nelikumīgām darbībām, mums ir nepieciešami gan ātri, gan efektīvi, gan arī uzticības pilni kontakti ar OLAF un tā pārstāvjiem.”
Kontrabanda – arī ES problēma
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes direktors Marjans Burijs savukārt uzsvēra, ka muitas dienestiem ir nozīmīga loma, jo kontrabanda ir ne tikai Latvijas nacionāla finansiāla rakstura problēma, tā ir ES mēroga problēma. „ES finansiālās intereses tiek būtiski ietekmētas kontrabandas dēļ, un mēs cenšamies rast risinājumus arī ar OLAF, kā kļūt efektīvākiem kontrabandas līmeņa mazināšanā,” klāstīja M. Burijs.
No Latvijā ienākošās kontrabandas tabakas izstrādājumiem tiekot izņemti 8 līdz 10 procenti. Kā paskaidroja Muitas kriminālpārvaldes vadītājs, tas atbilst ES praksei, ka ir jāizņem 5 līdz 10 procenti kontrabandas apjoma, tad „tas skaitās normāls dienesta darbs”.
Arī M. Burijs ir pārliecināts, ka situāciju ietekmē finanšu krīze arī tādējādi, ka valstij samazinās resursu iespējas spēt pretstatīt tiesībaizsardzības iestādes un instrumentus pret noziedzību, tai skaitā cīņai ar kontrabandu. Viņš pauda pārliecību, ka Latvijas spējas cīnīties pret korupciju, kontrabandu un citām krāpšanām nemazināsies, bet tikai pilnveidosies, tostarp sadarbībā ar OLAF.
Lielās ES naudas kārdinājumam pietiekami šķēršļi
FM ES fondu stratēģijas departamenta direktore Diāna Rancāne, runājot par finanšu resursu aizsardzību, atgādināja, ka Latvijā 2007.-2013. gada ES struktūrfondu apguves periodā ir pieejami 4,5 miljardi eiro (3,2 miljardi latu), kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā.
„Visi katru dienu dzirdam, cik būtiski ir paātrināt fondu apguvi, ieviest projektus, intensificēt naudas plūsmas, vienkāršot procedūras, atvieglot finansējuma saņēmējiem pieeju fondiem, bieži vien aizmirstot to, kādus riskus šādas ātras, brīžiem varbūt nepārdomātas darbības rada,” viņa norādīja, uzsverot, ka nozīmīgi valstī izveidot tādu sistēmu, kas darbojas efektīvi, gan aizsargājot ES un valsts budžeta resursus, gan rada sekmīgus priekšnosacījumus veiksmīgai ES fondu projektu īstenošanai.
Latvijā līdz šim skandalozi gadījumi ar ES struktūrfondu izkrāpšanu nav konstatēti. Ir aizdomu gadījumi par iespējamu krāpšanu. Pēc FM pārstāves domām, tas ir pateicoties tam, ka izveidota vadības un kontroles sistēma attiecībā uz ES fondiem, proti, koncentrējoties uz preventīvām darbībām un izglītošanu.
Iepriekšējā, 2004.-2006. gada ES struktūrfondu apguves periodā kopumā četros gadījumos bijušas nopietnas aizdomas par iespējamu līdzekļu izkrāpšanu. Finansiālā ziņā tie ir aptuveni 0,2% no attiecināmām izmaksām. Šis cipars esot tik mazs tādēļ, ka izveidotā kontroles vadības sistēma ir pietiekami spēcīga, lai laikus atklātu gadījumus, pirms tos jau var klasificēt kā pārkāpumu.
Jaunākajā, 2007.-2013. gada ES fondu apguves periodā pašlaik ir divi gadījumi, kuros pastāv aizdomas par līdzekļu izkrāpšanu, informēja FM pārstāve, plašāku vai konkrētāku informāciju par to nesniedzot.
"No koruptīviem noziegumiem tiek atklāta tikai kāda aisberga daļa, jautājums - augšējā vai apakšējā."
Kā paskaidroja D. Rancāne, pārkāpumu ES fondu naudas apguvē, kas nav saistīti ar krāpšanu, ir vairāk - 2% robežās no pieejamā ES struktūrfondu finansējuma. Tie ir administratīvi pārkāpumi, kļūdas vai cita veida neatbilstība, kam visbiežāk ir finansiālas sekas, ja tas ir konstatēts, piemēram, kādā iepirkumu procesā, kas ir riskantākā joma. Arī jaunākajā plānošanas periodā iepirkumu process ir riskantākā joma, kur ļoti bieži ir aizdomas par krāpšanu.
D. Rancāne informēja, ka Finanšu ministrijā, kas atbild par Kopienas finanšu resursu aizsardzību Latvijā, ir izveidota Kopienas finanšu resursu aizsardzības padome, ko vada FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis. Padomē piedalās pārstāvji no VID, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, FM un citām ministrijām, un tajā izskata lietas, kas saistītas ar lielākajiem riskiem, aizdomām par krāpšanām saistībā ar ES naudas apguvi.
Tiesa, perspektīvā riski nemazināsies, tie kļūst arvien nopietnāki, jo, kā teica D. Rancāne, finansējuma apguvei tempi ir pieauguši, taču “cilvēkresursu diemžēl ir tik, cik ir”.
Arī J. Strīķe norādīja: “Protams, mēs nelolojam ilūzijas, ka atklājam visus korupcijas noziegumus, kas notiek Latvijā. Mēs atklājam tikai nelielu daļu. Un ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs no koruptīviem noziegumiem tiek atklāta tikai kāda aisberga daļa, jautājums - augšējā vai apakšējā. Bet pats svarīgākais ir, ka šos gadījumus kā piemērus izanalizē, papildina kādus mehānismus, sistēmas, dokumentus, procedūras, lai turpmāk tas nenotiktu. Un, protams, pats svarīgākais, lai sabiedrība, iestādes, cilvēki mācītos no pieļautajām kļūdām un tās neatkārtotu.”
Savukārt, runājot par ES līdzekļiem, J. Strīķe kā ļoti nozīmīgu minēja personāla atlasi, amatpersonu izvēli attiecībā uz amatiem, kuros jāpieņem lēmumi par lielām naudām: “Jādomā ne tikai par procedūrām, dokumentiem, iepirkumu kontroli, bet arī par tiem cilvēkiem, kas tiek likti amatos – vai viņi ir profesionāli, vai viņi ir godīgi. Jo brīžiem nekādas procedūras neglābj valsts budžetu no izzagšanas.”
Operatīvās lietas aiz klusēšanas atslēgas
Ne Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja pārstāvis, ne KNAB vadītāja vietniece nekomentēja sākto pārbaudi par energokompānijas „Latvenergo” korupcijas skandālu, ne arī to, kā izpaudīsies KNAB un OLAF sadarbība „Latvenergo” lietā.
L. Kūls vien norādīja, ka OLAF cieši sadarbojas ar Latvijas institūcijām, taču par konkrēti vaicāto atteica: „Mums ir vispārīgs noteikums, ka mēs nerunājam par lietām, kas ir izskatīšanas stadijā. Šis ir tas gadījums.”
J. Strīķe sacīja, ka, vadoties no pieredzes, sadarbība ar ārzemju kolēģiem ir ļoti svarīga un jebkuras tās formas palīdz ātrāk novest kriminālprocesu līdz tiesai. Tajā skaitā tika minēta liecinieku pratināšana, kas atrodas ārzemēs, nepieciešamās informācijas iegūšana. „Latvijā ir visas nepieciešamās datubāzes, visas iespējas iegūt informāciju, bet bez palīdzības no ārzemēm mēs nevaram nedz atrast kādu, nedz uzlikt arestu bankas kontiem, nedz nopratināt attiecīgus cilvēkus,” teica KNAB vadītāja vietniece, piebilstot, ka, ņemot vērā kriminālprocesa specifiku, tas viss ir jādara ļoti ātri. Tas nozīmē, ka pēc dokumentu formēšanas ir jābūt ātrai komunikācijai un palīdzībai ar faktiskām darbībām. Piemēram, ja Eiropas organizācija, veicot dokumentu pārbaudes, atklāj, ka Latvijā kāds, iespējams, ir piesavinājies ES līdzekļus vai ar tiem negodīgi rīkojies, tad ir nepieciešams ātri šos dokumentus nogādāt Latvijā, lai pietiekami ātri un efektīvi varētu veikt savas izmeklēšanas.
J. Strīķe neatbildēja uz žurnālistu jautāto, vai kriminālprocesā „Latvenergo” lietā ir aizdomas par ES līdzekļu izkrāpšanu, taču atkārtoja: „Ja amatpersonas zog, viņas nešķiro, vai tie ir valsts budžeta līdzekļi vai ES līdzekļi. No valstiskās domāšanas viedokļa tie ir visi mūsu nodokļu maksātāju līdzekļi, vai tie būtu pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības.” Viņa paskaidroja, ka pašreizējā izmeklēšanas stadijā vairāk informācijas sniegt nedrīkst.
