Valsts ieņēmumu dienests pērn vairākkārt paziņoja par aizturētiem organizētiem grupējumiem, kas nodarbojušies ar noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu. Kā noris šo lietu virzība un kādi ir rezultāti?
Ir pieņemts, ka izmeklēšanas, tiesībaizsardzības iestādes viens no svarīgākajiem un izmērāmajiem rezultātiem ir atklāto noziedzīgo nodarījumu skaits. Tātad, ja ir uzsākts process, tas ir kvalitatīvi izmeklēts un novirzīts kriminālvajāšanas uzsākšanai. Un prokuratūra var celt apsūdzību un virzīt tālāk – vai nu uz tiesu, vai nu iesniegt tiesai vienošanos ar apsūdzēto par vainas atzīšanu un sodu, kā to paredz Kriminālprocesa likums. Taču - tas ir tikai viens no rādītājiem.
Gan krāpšanas, gan naudas „atmazgāšanas” lietas Finanšu policijas pārvalde kvalitatīvi izmeklēt sāka 2007. gadā. Jau pērn sasniedzām labus rezultātus, izmeklējot mūsu kompetencē esošus kriminālprocesuālos virzienus, kas ir nodokļu krāpšana, izvairīšanās no nodokļu nomaksas un naudas „atmazgāšana”. Jauna kvalitāte tika panākta, izveidojot vienotu praksi kopā ar Organizētās noziedzības un citu nozaru specializēto prokuratūru un koriģējot informācijas apriti, kas ir ļoti svarīga finanšu noziegumu izmeklēšanā un atklāšanā. 2007. gads bija kā izmēģinājuma gads, mums veidojās laba sadarbība ar prokuratūru, un lietas aizgāja uz tiesu. Bet nozīmīgākais sagaidāmais rezultāts mūsu, kā arī prokuratūras un tiesas darbam ir tas, ka tiks ietekmēta noziedzīgā vide. Jo, manuprāt, ja tiesībaizsardzības iestādes strādā kvalitatīvi, noziegumu skaitam gadu gaitā ir nevis jāpieaug, bet jāsamazinās – tā ir norma.
Protams, skaitļi atspoguļo rezultātu, taču tie ir salīdzināmi relatīvi.
Tomēr, par cik noziedzīgiem grupējumiem, iesaistītiem uzņēmumiem un aizdomās turamām personām šobrīd ir runa?
Finanšu policijas pārvalde 2008. gadā atklāja un līdz ar to pārtrauca 11 noziedzīgu grupējumu darbību. Tie atšķiras gan pēc vēriena – iesaistīto uzņēmumu un personu skaita –, gan jau legalizētām un vēl legalizēt paredzētajām naudas summām.
Noziedzīga grupējuma atklāšanu mēs definējam brīdī, kad uzsākam procesu un notiek tā aktīva realizācija. Piemēram, pirmajā grupējumā, kurā bija iesaistīts diezgan plašs personu loks, mēs iesaldējām, arestējām un jau esam atzinuši par noziedzīgi iegūtiem gandrīz 700 000 latu. Šī nauda ir izņemta no organizētās noziedzības grupējuma dalībnieku rīcības un jau ieskaitīta valsts budžetā.
Saskaņā ar ES krimināljustīcijas nostādnēm, izmeklējot finanšu noziegumus un naudas „atmazgāšanu”, ļoti būtiska ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu atņemšana. Jo tas ir resurss, kas ļauj turpināt šo darbību. Bet, ja tiesībaizsardzības iestāde prot to identificēt, atrast, iesaldēt un atņemt, tad ir izdarīts lielākais darbs. Pirmajā atklātajā grupējumā pirmajām epizodēm prognozējam virzību jau martā, tas ir ļoti labs rezultāts tik apjomīgas lietas izmeklēšanā. Konsultējamies ar uzraugošo prokuroru. Virzot procesu kriminālvajāšanai, būs svarīgi, cik būs epizodes, cik aizdomās turamie, pierādījumu kvalitāte un kāds viņiem tiks piemērots sods. Jo nākotnē ir svarīgi, lai cilvēki zina, ka, iesaistoties šādās darbībās, viņiem draud. Un ka sods ir adekvāts viņu izdarītajam noziegumam.
Pērn atklātajos noziedzīgajos grupējumos iesaistīti 636 uzņēmumi. Katrā no lietām ir arī atšķirīgs uzsākto kriminālprocesu un arī aizdomās turamo personu skaits.
"2008. gadā Finanšu policijas pārvalde atklāja un pārtrauca 11 noziedzīgu grupējumu darbību."
Pirmajā grupējumā, kura darbība tika pārtraukta pērn 6. martā, iesaistīti simts uzņēmumi, ierosināti 9 kriminālprocesi un 9 aizdomās turētas personas. Šajā gadījumā runa ir par 6,5 miljonu latu legalizāciju. Otrajā grupējumā, kas tika atklāts tai pašā mēnesī, ierosināts viens kriminālprocess, aizdomās tiek turētas trīs personas. Trešais grupējums, kuru policija atklāja un apturēja 11. un 12. aprīlī īstenotā sarežģītā operācijā, nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju sevišķi lielos apmēros. Runa ir par 13,6 miljoniem latu. Šī grupējuma lietā par aizdomās turētām atzītas deviņas personas un izsekota vairāk nekā 160 uzņēmumu iesaiste shēmā. Līdzīgi mēs varētu runāt par pārējo grupējumu „dosjē”. Lieki piebilst, ka lietas ir apjomīgas un sarežģītas.
Kāds sods paredzēts par grupu noziegumiem?
Krimināllikuma 195. panta trešā daļa par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu organizētai grupai paredz brīvības atņemšanu uz laiku no 5 līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Likumā šī daļa tika iekļauta 2008. gadā. Kopš pērnā gada arī par izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir spēkā šī trešā daļa – par organizēto grupu, kad sods ir brīvības atņemšana uz laiku no 5 līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu un atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no 2 līdz 5 gadiem, ar policijas kontroli uz laiku līdz 3 gadiem. Sodi pietiekami nopietni.
Skatīsimies, kāda būs prokuratūras prasība un kādus sodus piemēros tiesa.
Līdz šim nodokļu krāpšanas lietās, kas ir izskatītas tiesā, tikpat kā nav bijis spriedumu ar brīvības atņemšanu, jo tiesa biežāk piemēro nosacīto vai naudas sodu. Manuprāt, tas cilvēku neattur no turpināšanas.
Vai par nodokļu noziegumiem līdzīgi maiga prakse ir visā Eiropā? Pirms gadiem 17 Latvijā tika runāts pat par nodokļu cietumu.
Grūti spriest par visas ES praksi. Tikai pērn sāka darboties tiesu informatīvā sistēma, kur tiešsaistē var paskatīties tiesas spriedumus.
Kopš 2007. gada, kad virzām nodokļu krāpšanas un naudas „atmazgāšanas” lietas, tikai tagad varam sākt analizēt tiesas praksi. Jo process ir samērā ilgs - ja mēs gadu izmeklējam, tad gadu notiek process starp prokuratūru un tiesu, un tad tiesa. Tas ir labākajā gadījumā. Vēl ir pārsūdzības iespējas. Būtiski ir apzināties, cik labi kopumā strādā sistēma – izmeklēšana, prokuratūra, tiesa. Tad ir sagaidāms optimālais rezultāts. Ja tikai viens posmiņš strādās, tas nebūs efektīvi.
Ir gadījies arī tā, ka mēs noziegumu atklājam, tiek piespriests nosacīts sods, un – pēc kāda laika šo pašu personu atkal pieķeram šādā likumpārkāpumā.
Kāda ir nodokļu administrācijas loma nodokļu krāpšanas apkarošanā?
Vairumā ES valstu nodokļu administrācija neveic operatīvās darbības un izmeklēšanas darbu. Latvijā Valsts ieņēmumu dienests ir izveidots līdzīgi kā Nīderlandē, kur nodokļu administrācijā darbojas mūsu Finanšu policijai līdzīga struktūrvienība. VID loma ir ļoti svarīga nodokļu pārkāpumu apkarošanā ar administratīvām metodēm, tai skaitā veicot preventīvos pasākumus, kas samazina PVN krāpšanas riskus. Jo svarīga ir savlaicīga PVN maksātāju riska grupu identificēšana un izslēgšana no PVN reģistra. Mēs sadarbojamies, apmaināmies ar informāciju, lemjot par administratīvo vai kriminālprocesuālo metožu piemērošanu. Pasaulē ir aprēķināts, ka kriminālprocesuālā piemērošana ir visdārgākais process. Lai pārkāpumus identificētu un novērstu, svarīga ir nodokļu maksātāju izglītošana, audzināšana un disciplinēšana. Tāpēc VID veic tematiskās pārbaudes, auditus – tās ir administratīvās metodes, kas nodrošina nodokļu disciplīnas ievērošanu.
ES nodokļu un muitas komisārs Kovāčs paziņojis, ka Eiropas Komisija jo īpaši pastiprinās cīņu pret pievienotās vērtības nodokļa “karuseļa shēmām”.
PVN tiek akcentēts tāpēc, ka šā nodokļa krāpšana ir visizplatītākā. Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra rezulūcijā “Koordinēta stratēģija, lai uzlabotu cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā” atzīts, ka ar krāpšanu saistīto kopējo nodokļu zaudējumu apjoms gadā ir no 200 līdz 250 miljardiem eiro, kas atbilst 2,25% no ES iekšzemes kopprodukta. Tostarp 40 miljardi eiro ir saistīti ar PVN krāpšanu. Tā nav tikai Latvijas problēma. Lielajās Eiropas zemēs – Lilbritānijā, Itālijā – runa ir par miljardiem eiro izkrāptas nodokļu naudas. Manuprāt, Latvijā ir izveidoti labi mehānismi, izraudzīta pietiekami laba stratēģija un taktika salīdzinājumā ar citām valstīm. Būtiska praksē ir informācijas apmaiņa starp kolēģiem, kā arī valstu likumi. Latvija ir viena no retajām, kur ļoti operatīvi notiek izslēgšana no PVN maksātāju reģistra.
Jābūt gudram.
Lai identificētu krāpšanu?
Nē, lai izveidotu shēmu.
Nevajag par zemu novērtēt mūsu cilvēkus. Tas ir viens. Otrs – krāpšanai izvēlas to valsti, kurā šādus nodomus var realizēt ar zemākiem izdevumiem. Kolīdz krāpniekiem dzīve sarežģījas, viņi meklē citu mītnes zemi „shēmu biznesa” iedibināšanai.
Nodokļu krāpšana ir starptautisks „bizness”?
Grupējumi un indivīdi, kas nodarbojas ar finanšu noziegumiem, nestrādā tikai vienā pilsētā, vienā reģionā. Visos nopietnos grupējumos, ko mēs atklājām pērn, naudas plūsma notika starptautiskā līmenī. Gan ar Lietuvu un Igauniju, gan Ķīnu un citām tālām zemēm. Jo garāks ir naudas plūsmas posms, jo naudai grūtāk izsekot, jo ir vairāk iespēju noslēpt un iznīcināt pēdas, izmeklēšanā sagatavoties nopratināšanas un pārējām darbībām. Jo sarežģītāks un attīstītāks grupējums, jo sarežgītākas shēmas tas izmanto.
Globalizācija veicina šādu noziegumus?
Papildu iespēju noziedzīgajai videi sniedz internets, IP pieslēgumi interneta bankai, iespēja brīvi pārvietoties, pārvietot dokumentus, naudu, preces. Tas ir veicinoši.
Kādi ir ES soļi, lai aizstāvētu sabiedrību?
ES iniciatīva ir stratēģijas izstrāde, kas ir izklāstīta Eiropas Komisijas 2008. gada 1. decembra paziņojumā. Komisijas ierosinātie pasākumi sagrupējami trīs kategorijās. Pirmās kategorijas pasākumu mērķis ir novērst iespēju, ka potenciālie krāpnieki ļaunprātīgi izmanto PVN sistēmu, laikus identificēt un izslēgt nodokļu riska grupas no PVN reģistra. Otrās kategorijas pasākumiem ir jāuzlabo ar PVN saistīto gadījumu atklāšanas instrumenti; tiek paredzēts ieviesttiešsaistes pieslēgumu starp nodokļu administrācijām un laikus apmainīties ar informāciju. Paredzēta arī operatīva informācijas nosūtīšana starp dalībvalstīm. Jo būtiskākais nodokļu kaitējums, ko izdara „karuseļu” veidā, ir tā saucamie missing trader – pazudušie tirgotāji, ko izveido uz īsu laika posmu, noformē dokumentus, izlaiž preci, realizē to, bet PVN budžetā nesamaksā. Tā ir visas ES problēma. Tāpēc komisārs ir uzsvēris svarīgumu. Un trešās kategorijas pasākumiem jāpalielina iespēja iekasēt neiekasētos nodokļus un sodīt krāpniekus.
"Krāpšanai izvēlas to valsti, kurā šādus nodomus var realizēt ar zemākiem izdevumiem."
Ir paredzēta arī bezstrīdus piedziņa citu dalībvalstu teritorijā. Tās realizācijai tiks izstrādāta jauna direktīva, kura harmonizēs piedziņas pasākumus un nodrošinās nodokļa uzrēķināšanu.
Vai saņemat ES partneru atbalstu izmeklēšanā?
Mēs izmantojam „Eurojust”palīdzību. Tas ir ES justīcijas orgāns, kas nodrošina operatīvu tiesiskās palīdzības lūgumu saņemšanu un palīdzību, kā arī konsultācijas sākotnējā posmā, jo katrā dalībvalstī ir savas nianses, piemēram, kādus dokumentus vajag pievienot tiesiskās palīdzības lūgumam. Un diezgan veiksmīgi sadarbojamies arī ar Eiropolu, kurā drīzumā Latvijai būs sakaru virsnieks.
Valsts budžetā ir dramatiska situācija ar PVN izpildi, ir domstarpības par PVN atmaksāšanu, vai tā tiek prasīta arī ļaunprātīgi?
Tad tā ir PVN krāpšana un arī organizētās noziedzības darbības lauciņš. Ar to nodarbojas tā dēvētās “baltās apkaklītes”. Taču nebūtu pareizi teikt, ka šīs personas “specializējas” tikai PVN izkrāpšanā. Jo viņi nodarbojas arī ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tajā skaitā arī naudas „atmazgāšanu” caur fiktīvu uzņēmumu kontiem. Missing trader ir PVN izkrāpšana. Nevar uzlikt rozā brilles un izlikties, ka pie mums tādu pretlikumīgu darbību nav. Ja ir visā pasaulē, tas nozīmē, ka būs arī pie mums. Svarīgi, cik operatīvi mēs tās atklājam, izmeklējam un kāda ir tālākā rīcība. Ja ir aizdomas par nelikumīgu PVN atmaksas prasījumu, mēs izmeklējam un saucam pie kriminālatbildības. Tagad šāda veida krāpšana notiek viltīgāk - pieprasa nelielas summas, tā cerot, ka būs grūtāk atklājami. Jā, tam nepieciešami papildu instrumenti, tādi kā, piemēram, konkurenti informē.
Kas ir šīs personas? Vai arī konsultāciju uzņēmumi?
Nodokļi ir saistīti ar uzņēmējdarbību. Bet ir cilvēks, kas izdomā shēmu, naudas plūsmu, viņam jābūt sakariem bankās, pastāv iespēja, ka var būt mēģinājumi nodibināt kontaktus arī ar VID amatpersonām, lai saņemtu informāciju, lai nokārtotu nelegālu un pretlikumīgu naudas plūsmu.
Tātad kontaktiem ir jābūt.
Noteikti, grupējums piesaista visdažādākos speciālistus savas darbības nodrošināšanai, lai producētu fiktīvus dokumentus, fiktīvās naudas plūsmas, fiktīvas naudas atmaksu reāliem uzņēmumiem - klientiem, kas izmanto viņu pakalpojumus. Uzņēmējiem ir jāsaprot: ir jāatturas no darbībām ar fiktīviem uzņēmumiem, jo sekas tam var būt kriminālatbildība par iesaistīšanos.
Shēmās atrastie uzņēmēji dievojas, ka nav pat nojautuši, ka biznesa partneris nodarbojas ar krāpšanu.
Ir dažādas situācijas. Ir uzņēmēji, kuri reģistrē firmu uz cita, piemēram, bezpajumtnieka, vārda. Baltkrievijā vai citur iepērk preci, atved Latvijā un te pārdod reālam uzņēmumam, saņem pilnu summu, tai skaitā arī PVN, no reāla klienta un pēc tam vienkārši pazūd. Tas bomzis direktors paliek, bet veiklais darbonis pazūd, nodibina citu firmu un turpina darījumus. Tā nav naudas „atmazgāšana”. Un tas uzņēmums, kas nopirka šo preci, tiešām reāli šajā gadījumā cieš. Bet ir situācijas, kurās uzņēmēji zina, uz ko viņi iet. Kad nav ne preces, ne pakalpojumu, nekā. Tikai dokumenti. Piemēram, veikts dārgs remonts kādam uzņēmumam, kurš reāli neeksistē. Pārskaitīta nauda, uzņēmums izņēmis skaidro naudu un atmaksājis atpakaļ. Ja izmeklēšanā šo visu ķēdīti pierādām, tad ko taisnoties, ka viņš ir apkrāpts, jo pats ir iesaistīts, labi zina, kad ko norakstīja, lēti nopirka, noformēja dokumentus. Tā ir nodokļu nemaksāšana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.
Vai Latvijas sabiedrība ir neiecietīga pret nodokļu krāpniekiem?
Studējot maģistrantūrā, iepazinos ar interesantu pētījumu. Tajā galvenā atziņa bija, ka nodokļu maksāšana ir ļoti saistīta ar vispārējo sabiedrības kultūru un nodokļu kultūras līmeni, lai sabiedrībai būtu skaidri saprotams, kur nodokļu nauda aiziet. Tāpat arī - ja tu esi ko kriminālu nodarījis, tev jāsaņem adekvāts sods.
