Kāpēc budžetā pustukša ir PVN ieņēmumu aile?

Latvija PVN paaugstināšanu saskaņoja ar Starptautisko Valūtas fondu. Tas ir patēriņa nodoklis, ko maksā pircēji, taču skaļi pret PVN likmi ir uzstājušies arī tie, kuri pēc gadu mijas paaugstināja cenas ne par trim, pieciem vai 16 PVN likmes pieaugušajiem procentiem, bet pat pusotras reizes. Taču, lai kādas kuram intereses – fakts ir tas, ka PVN ievākums 2009. gada budžetā tiešām ir vismazākais pret plānoto. Kāpēc?

Uz LV.LV jautājumiem atbild Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietnieks Jānis Nesaule un Galvenās nodokļu pārvaldes Nodokļu kontroles darba plānošanas un analīzes daļas priekšniece Rita Bukmane.

PVN reģistrā ir gandrīz 81 tūkstotis PVN maksātāju. Pēdējos gados šim skaitlim ir tendence pieaugt. Kāds ir objektīvais pieauguma iemesls - starptautiskās tirdzniecības aktivizēšanās, grozījumi likumos, mazo uzņēmēju iestāšanās PVN maksātājos? Varbūt PVN reģistrā ilgi saglabājas “mirušās dvēseles”?

J. Nesaule: PVN reģistrā reģistrēto personu skaits pakāpeniski pieaug visās maksātāju grupās, saglabājas arī proporcijas – nav tā, ka vienā vai otrā grupā būtu vērojams dinamiskāks pieaugums nekā citās. Tas attiecas tiklab uz nerezidentiem, kuriem jāreģistrējas no pirmā darījuma, kā arī rezidentiem - fiziskām personām, saimnieciskās darbības veicējiem un juridiskām personām.

Un nekādā gadījumā nevar būt runa, ka šo skaitu palielina „mirušās dvēseles”. 2007. gadā no apliekamo personu skaita ir izslēgti vairāk nekā 4000, 2008. gadā vairāk nekā 5000, šā gada pirmajā ceturksnī – 2000 reģistrēto personu. Tieši izslēgšanā šā gada tendence rāda palielinājumu.

Kādos gadījumos personu izslēdz no PVN reģistra?

J. Nesaule: Nodokļa maksātājs pēc savas iniciatīvas var izstāties no PVN reģistra, ja viņam darījumu apgrozījums vairs nesasniedz likumā noteiktos 10 000 latu, kad reģistrācija ir obligāta. Pēc VID iniciatīvas izslēgšana notiek trijos gadījumos: ja persona nav sastopama juridiskajā adresē; ja pēc VID pieprasījuma neiesniedz kontrolei dokumentus, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu PVN deklarācijā. Šajā ziņā VID ir kļuvis stingrāks - 2007. gadā piespiedu izslēgšana piemērota 2,9 tūkstošiem, 2008. gadā - 3,7 tūkstošiem, šogad pirmajā ceturksnī jau pusotram tūkstotim personu. To ietekmē gan ekonomiskā situācija, gan nodokļu disciplīnas vājināšanās.

"PVN maksājumos apgrozās ļoti lielas summas."

Tiesa, reģistrā vēl saglabājas neaktīvie uzņēmēji, kuri ir maksātnespējas procesā, un to skaits pēdējā laikā pieaug, jo arī šis process ir ilgstošs - kamēr administrators realizē īpašumus un veic citas maksātnespējas procesa darbības, nodokļu maksātājs paliek PVN reģistrā.

Finanšu policijas Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova šoziem intervijā LV.LV sacīja, ka Eiropas Komisija cīņā pret ļaunprātībām ar PVN kā svarīgu noteikusi riska grupu savlaicīgu identificēšanu un izslēgšanu no PVN reģistra. Latvijā ļoti operatīvi notiekot izslēgšana no PVN maksātāju reģistra.

R. Bukmane: Izslēgšana no PVN reģistra ir darbietilpīgs process. Turklāt ne jau tikai atklātie fiktīvie uzņēmēji jāizslēdz. Bijām seminārā Igaunijā, viņi runāja tikai par desmitiem izslēgto. Mums ir daudz  informācijas par PVN maksātājiem, priekšnodokļa atskaitījumiem, ātri varam konstatēt mēģinājumus manipulēt ar šo nodokli. Jāuzsver, ka PVN maksājumos apgrozās ļoti lielas summas.

PVN reģistra datu uzticamība svarīga arī citu valstu nodokļu administrācijām un komersantiem?

J. Nesaule: PVN maksātāju reģistrācijā Eiropā ir vienots princips. Mums ir speciāla PVN sistēma „VIES”, kas caur Briseli kā centru nodrošina informācijas apmaiņu par PVN maksātājiem un veiktajiem darījumiem. Piemēram, ja Latvijas uzņēmējs grib uzsākt darbību ar kādu Lietuvas uzņēmēju, viņam ir jāzina, vai potenciālais partneris ir PVN maksātājs. Uzņēmējs var pārliecināties, vai viņam ir PVN numurs kopējā ES reģistrācijas bāzē. Visās 27 ES dalībvalstīs caur Briseli šī sistēma nodrošina ceturkšņa informāciju par darījumiem. Saskaņā ar jauno kārtību, kurai jāstājas spēkā 2010. gadā, šī  informācija būs mēneša griezumā. Tātad, apmainoties ar šīm ziņām, var atklāt darījumus, kur ar PVN ir manipulēts, organizēti fiktīvi darījumi. Tam seko VID kontroles darbinieki auditos un kontroles pasākumos.

R. Bukmane: „VIES” arī nodrošina iespēju Valsts ieņēmumu dienestam veikt PVN kontroli darījumos starp Latvijas un citu dalībvalstu nodokļu maksātājiem. Šī sistēma mums ir labi izstrādāta, sākot jau ar deklarāciju ievadīšanu. Ja priekšnodokļa atšifrējumā ir darījumi ar Eiropas partneriem vai pārskatos par piegādēm uz Eiropu, tie tiek salīdzināti automātiski, jo mūsu sistēmā ir iebūvēti visu valstu PVN algoritmi. Nesakritības uzreiz parādās.

PVN ieņēmumi ir nozīmīgākais budžeta ieņēmumu avots. Un arī šim gadam ir ļoti augsts šī nodokļa plāns – 1,24 miljardi latu. Taču PVN ieņēmumu neizpilde ir visdramatiskākā – tikai trīs ceturtdaļas no plānotā. Mazumtirgotāji, atsevišķu nozaru pārstāvji nemitas apgalvot, ka tas ir šogad ieviesto augstāku nodokļa likmju dēļ. Kurās preču pakalpojumu grupās PVN ieņēmumi sarukuši visstraujāk?

J. Nesaule: PVN ir visietilpīgākais nodoklis un ir problēmas ar šo nodokli, ieņēmumi turpina samazināties, un tas iespaido kopējos budžeta ieņēmumus. Tiesa, jāņem vērā, ka 2009. gada budžets jau vienreiz tika grozīts un ieņēmumu plāni samazināti. Tagad tiek gatavoti nākamie grozījumi, jo atzīts, ka nodokļu plāni ir pārāk augsti, tie ir nereāli.

Bet pārējie nodokļu ieņēmumi rāda pieaugumu? Kādā veidā ekonomiskā lejupslīde visvairāk ietekmē tieši PVN ieņēmumus?

J. Nesaule:  Mēs apkopojam deklarācijas un analizējam šo informāciju. PVN ir atkarīgs no darījumu vērtības. Pēc deklarācijām redzam, ka kopējā darījumu vērtība šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, ir samazinājusies par 14,8 procentiem. Paskaidrošu arī par likmes paaugstinājumu, jo visbiežāk karstās diskusijās mēdz apgalvot, ka šie 3% (ja runājam par pamatlikmes palielinājumu no 18 uz 21%) ieņēmumiem neko nedeva, drīzāk otrādi. Nav tiesa, likmes pielikums atstāja iespaidu uz ieņēmumiem, taču nekompensēja vispārējo kritumu.

Visjūtamāk darījumu vērtība ir samazinājusies ar 21% likmi apliekamajos darījumos  - par 18 procentiem. Kas to ietekmēja? Mazumtirdzniecības apgrozījuma lejupslīde, stagnācija nekustamo īpašumu tirgū un kredītu plūsmas samazinājums, kas iepriekš bija galvenie  pieprasījuma uzturētāji. Jau 2008. gada beigās PVN ieņēmumus sāka ietekmēt tirdzniecība, arī pirktspējas mazināšanās, bezdarba pieaugums, jo iedzīvotāji sāka iepirkties apdomīgāk.

Nodokļu ieņēmumos vienu piekto daļu veido ieņēmumi no preču izlaišanas brīvam apgrozījumam. Tas ir imports. Šogad janvārī un februārī imports, salīdzinot ar  attiecīgo pagājušā gada periodu, ir samazinājies par 37,9 procentiem. Protams, ka importa krasais samazinājums šā gada sākumā būtiski iespaidoja PVN ieņēmumus, kas saruka par 25,6 procentiem.. Pērn pirmajā ceturksnī vairumtirdzniecības PVN iemaksas bija 145 miljoni latu, šā gada pirmajā ceturksnī tikai 103,75 miljoni, samazinājums ir par 28,9 procentiem. Kā jau teicu, samazinājās imports, un loģiski, ka samazinājās PVN iemaksas.

Mazumtirdzniecības iemaksas pērn pirmajā ceturksnī bija 56,64 miljoni latu, bet šā gada pirmajā ceturksnī 54,35 miljoni, samazinājums par 4 procentiem.

"Finansiālās situācijas dēļ arvien vairāk uzņēmumu prasa atmaksāt PVN un vēlas šo naudu atgūt ātrāk."

Būvniecības PVN iemaksas, kas pērn pirmajā ceturksnī bija 48 miljoni latu, šogad samazinājās līdz 37,3 miljoniem latu, tas ir, par 22,4 procentiem.

Jūs teicāt – pārējie nodokļi rāda pieaugumu. Lūk, uzņēmumu ienākuma nodokļa plāns pirmajā ceturksnī rādīja izpildi ar uzviju - 145% no plāna. Tāpēc, ka līdz pārskata iesniegšanai ienāca avansa maksājumi par 2008. gada rādītājiem. Tagad uzņēmumi prasa atpakaļ pārmaksu. Tāpēc jau aprīlī UIN plāns ir izpildīts vairs tikai 36 procentu apmērā.

Likumdevējs, ejot pretī uzņēmējiem, pieņēma maksātājiem labvēlīgu normu pagarināt maksājuma termiņu, protams, arī  tas ietekmē ieņēmumus. 1. janvārī termiņa pagarinājums bija maksājumiem 14 miljonu latu apmērā, aprīlī – jau 70 miljoniem latu.

Drīz būs gads kā Latvijā tiek runāts par PVN atmaksāšanas problēmu. It kā nemainīga tiek minēta atmaksājamā summa – 400 miljoni latu? Vai tiešām tā nesarūk?

J. Nesaule: Gada laikā ir palielinājies nodokļa atmaksas īpatsvars no iemaksām, taču summāri pārmaksas samazinās. Pērnvasar PVN pārmaksas bija 428  miljoni latu, šopavasar marta beigās - 377,28 miljoni.

Pērn martā atmaksu īpatsvars pret iemaksām bija 32,4%, šogad martā 43 procenti. Turklāt gada nogalē atmaksu īpatsvars bija 48%, tātad gandrīz puse no iemaksātā PVN. Attiecīgi – tas ietekmē PVN ieņēmumus budžetā. Finansiālās situācijas dēļ arvien vairāk uzņēmumu prasa atmaksāt PVN un vēlas šo naudu atgūt ātrāk.

Savulaik uzņēmēji nereti PVN atmaksu neprasīja, daļēji arī psiholoģisku iemeslu dēļ – bailēs no VID kontroles, jo, ja nu kaut kas nav kārtībā, var ne tikai nodokli neatgūt, bet arī iedzīvoties uzrēķinā. Tagad uzņēmēji jūtas pārliecinošāk, turklāt visiem vajag naudu un apgrozījuma kapitālu.

Kuru nozaru pārstāvji šogad pieprasa atmaksāt vislielākās summas?

J. Nesaule: Šogad pirmajā ceturksnī lielākās atmaksas saņēmuši vairumtirgotāji, sauszemes transporta uzņēmumi un par operācijām ar nekustamo īpašumu. Vairumtirdzniecībai gan atmaksas samazinājušās par 9%, tas korelējas ar iepriekš teikto par importa samazinājumu – viņi mazāk iemaksāja un viņiem bija mazāk ko atprasīt. Savukārt sauszemes transportā atmaksas ir pieaugušas par 21%, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, un nekustamo īpašumu biznesā pieaugušas par 9,6 procentiem.

SVF eksperti, šoziem pētot situāciju ar PVN, brīnījušies, ka Latvijā ir tik liela atmaksājamā summa, ka atmaksāšana pieaug straujāk nekā eksports un ka to var prasīt tik ilgā termiņā – triju gadu laikā. Kas ir izdarīts, lai saīsinātu termiņu, par kuru iespējams prasīt PVN atmaksu, jo, kā savulaik teica ekspremjers Ivars Godmanis, pēc trim gadiem ar “papīriem” vairs nevar tikt skaidrībā.

J. Nesaule: Likums nosaka iespēju pieprasīt PVN atmaksu par trīs gadu periodu. Šajā ziņā korekcijas uz mazāku termiņu nevar būt, jo jau šāds termiņa ierobežojums tiek uzskatīts par diskriminējošu un diskutablu, un ne jau šā termiņa samazinājumu prasīja Valūtas fonds.

Tā kā pārmaksu summa ir simtos miljonu latu un bija pat jautājums, kas notiktu, ja visu šo summu pieprasītu visi uzreiz, mēs esam izanalizējuši, cik ir reāli atmaksājamais PVN. Kopējā summā tie ir 80 procenti.

"2008. gadā PVN atmaksas veiktas vidēji 18 dienās."

Jo ir arī neatmaksājamās un uzreiz neatmaksājamās summas. Piemēram, fiziskām personām, kas mirušas, kur ar atmaksām nevaram tikt skaidrībā, kamēr nav mantotājs, nāktos atmaksāt 38 000 latu, juridiskām personām, kas ir likvidācijas procesā, - 1,4 miljonus. Ir Komercreģistrā nepārreģistrējušies uzņēmumi – viņiem aplēstā pārmaksa sasniedz 3,3 miljonus latu.

R. Bukmane: Nav tā, ka nevar gūt skaidrību arī par trīs gadu periodu, taču, protams, ir atšķirība, vai pārbaudu nodokļa maksātāja vienu deklarāciju vai par trim gadiem. Jo auditoram ir jāpārbauda atbilstoši tām likuma normām,  kādas konkrētajā periodā un cik ilgi bija spēkā.

Cik ilgā laikā likums paredz atmaksāt PVN?

R. Bukmane: Likumā pateikts, ka pārmaksātais PVN jāatmaksā 30 dienu laikā. Savukārt, ja ir uzsākts nodokļa maksātāja audits, atmaksas termiņš pagarinās līdz audita beigām.

2008. gadā 26% no pārmaksu atmaksu pieprasījumiem atmaksa veikta 10 dienās, 27% gadījumu – no 11 līdz 20 dienām, 46% - no 21 līdz 30 dienām. Un tikai 1% gadījumu pārmaksas atmaksas ir veiktas ilgāk par 30 dienām. Pērn atmaksas ir veiktas vidēji 18 dienās.

Starp tiem, kuriem PVN atmaksa pārsniedz 30 dienu termiņu, ir uzņēmēji, par kuriem notiek kriminālprocess. Taču, ja 18 mēnešu laikā procesa ietvaros nav izvirzīta apsūdzība, tad PVN jāatmaksā. To nosaka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 28. panta trešā daļa.

J. Nesaule: Ir pārstrādāta PVN deklarācija, kas ir spēkā no 1. janvāra. Tagad katru mēnesi, kad PVN reģistrētais maksātājs iesniedz deklarāciju, viņš uzreiz pievieno pieprasījumu par PVN pārmaksas atmaksu. Iepriekš bija kārtība, ka bija jāraksta iesniegums.

R. Bukmane: Nodokļa maksātājs var norādīt, ka pārmaksāto PVN vēlas ieskaitīt PVN vai citu nodokļu turpmākos maksājumos. VID arī skatās, vai kādā no nodokļiem nav parādu. Likums “Par nodokļiem un nodevām” paredz ieskaitīt atmaksājamo PVN aktuālo nodokļu parādu segšanai.

PVN budžeta plāns nepildās, vai ieņēmumus vēl samazina izdevumi PVN atmaksāšanai?

J. Nesaule: Secība ir citāda. PVN sistēmā ir nodokļa bruto iemaksas, atmaksas un ieņēmumi. Pārmaksāto PVN atmaksājam no bruto iemaksām, paliek summa, ko uzrādām, kā nodokļa ieņēmumus.

VID uzsācis PVN pārmaksu paātrinātas atmaksas procesu visgodprātīgākajiem uzņēmējiem.

J. Nesaule: SVF uzskatīja, ka uzņēmēji jāatbalsta gan ar nodokļa maksājuma termiņa pagarinājumu, kā arī īpaši jāiet pretī eksportētājiem. Tāpēc 24. martā tika pieņemts rīkojums par nodokļa maksātāja augstas uzticamības statusa piešķiršanas procesu.

R. Bukmane: Tiem nodokļu maksātājiem, kuriem ir piešķirts augstas uzticamības statuss, PVN pārmaksa tiek atmaksāta vai novirzīta uz nodokļiem un citiem obligātiem maksājumiem ne ilgāk kā trīs darba dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi tiek izraudzīti pēc objektīviem kritērijiem, tie ir uzņēmumi, kuriem ir liels eksporta darījumu apjoms vai preču piegādes uz ES valstīm.

Vai PVN atmaksas prasītāji mēdz riskēt – pieprasīt to nepamatoti?

J. Nesaule: Jā, ir gadījumi, kad PVN atmaksas pieprasītāji riskē. Kā apliecinājumu tam var minēt, ka 2008. gadā pieņemti lēmumi par PVN pārmaksas atteikšanu 43,1 miljona latu apmērā jeb 7% no pieprasītās summas, bet 2009. gada 1. ceturksnī – 10,9 miljonu latu (7%) apmērā.