Sīkstulība ieperinās izšķērdības frontēs

Trūcīgie taupa vairāk?

DnB Nord bankas „Latvijas barometra” ikmēneša pētījumiem ir apritējis gads, tāpēc eksperti var izdarīt secinājumus par sabiedrības noskaņas maiņu krīzes gada garumā, tostarp par naudas tērēšanas paradumiem un iespējām mazināt cenu ietekmi uz ģimenes materiālo stāvokli. Respondentu atbildes liecina: trūcīgie dzīvo taupīgāk nekā turīgie, turklāt otrie vairāk paļaujas uz papildu pelnīšanas iespējām. Tiesa, gada laikā taupīšanas stratēģija pieaugusi, mēģinājumi papildu nopelnīt samazinājušies. Salīdzinot aptaujātos un viņu atbildes uz citiem jautājumiem, antropologs Roberts Ķīlis secina un prognozē: turīgākie vairāk strādās, mazāk turīgie – vairāk taupīs.

Secinājums, šķiet, ir stereotipisks. Jo netiek ņemts vērā kredītu slogs, kurš, jādomā, pat lielākā mērā attiecas uz tiem, kam iepriekš ienākumi ir bijuši lielāki (ja bankas pievērtām acīm nav izsniegušas hipotekāros kredītus arī cilvēkiem, kam alga ir vien iztikas minimuma līmenī). Tātad vajadzētu būt tā, ka jātaupa ir gandrīz visiem (ņemot arī vērā banku signālus par kredītu maksājumu kavēšanās dramatisko pieaugumu).

Diskusijā naudas trūkuma problēmu uzsvēra ekspremjers Andris Šķēle: „Ir izveidojies totāls likviditātes trūkums privātajā sektorā. Privātā sektorā vienkārši nav naudas. Cilvēkiem nav skaidras naudas. Latvijas Bankas bilance rāda, ka šobrīd cilvēkiem kopumā skaidra nauda ir 850 miljoni latu – tikpat, cik bija 2006. gada martā. Iedomājieties, trīs gadi pagājuši, pasaule ir izmainījusies, visas cenas ir augušas, bet naudas ir palicis gandrīz par ceturto daļu mazāk.”

"Naudu vajag visiem, un tagad ir daudz lielāka patērētāju vara pār pārdevēju, kāda jebkad bijusi."

Investīciju kompānijas „Prudentia” partneris Ģirts Rungainis atgādināja par neseno 20 gadu vēsturi, kurā esam ļoti ātri gājuši un jau aizmirsuši par ziepju taloniem, nonākot situācijā, kādā ir Stendera ziepju fabrika, kas Latvijā vārītas ziepes tirgo Ķīnā, un daudz citu labu piemēru. Latvija ir īstenojusi īstermiņa mērķus - iestājusies Eiropas Savienībā, NATO, pēc trim četriem gadiem būs eirozonā. „Īstenībā nevaram atļauties dzīvot tik labi, kā mums kolektīvi likās pirms pāris gadiem. Tā ir mūsu mentāla problēma, ka mēs gribam ārāk un bez pamatojuma dzīvot labāk. Mūsu dzīves līmenis gan infrastruktūras ziņā, gan individuāli - ko nopelnām, kur un cik tālu braucam, ar ko braucam – ir ļoti labs. Pat ja mēs atkrītam atpakaļ 2006. gadā, vai tie bija mēra laiki? Vai kas tamlīdzīgs?” vērtē Ģ. Rungainis. „Protams, problēma ir pārslēgšanās no īstermiņa mērķiem uz ilgtermiņa, jo skaidrs, ka esam palaiduši garām iespēju sākt būvēt ilgtermiņā bagātāku sabiedrību. Nepietika gudrības.” Viņaprāt, tā nāks, mainoties paaudzēm, kuras būs labāk izglītotas: “Mēs nevaram dzīvot tik labi kā Anglija. Mūsu vērtība ir ģeogrāfija un tranzīts, bet, lai radītu pievietoto vērtību, vajag izglītību.”

Tirgošanās sarukusi

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2008. gada pirmo ceturksni pēc darba (tirdzniecības) dienu skaita izlīdzinātiem datiem mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 24,5 procentiem. Par 16,9% krities pārtikas preču apjoms, nepārtikas preču tirdzniecībā tas sarucis par 28,1 procentu.

Saskaņā ar informāciju par apgrozītajām naudas summām šogad pirmajā ceturksnī mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās bija 898,3 miljoni latu (bez auto degvielas – 758,4 miljoni latu). Pagājušā gada pirmajā ceturksnī apgrozījums bijis par 150 miljoniem latu lielāks, savukārt atkal „draudīgā” 2006. gada pirmajos trīs mēnešos – par 90 miljoniem latu mazāks.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums, faktiskajās cenās (tūkst. Ls)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

CSP Tirdzniecības un pakalpojumu statistikas daļā, kura sagatavoja informāciju par apgrozījumu sākot ar 2005. gada pirmo ceturksni, LV.LV paskaidroja, ka šie dati ir faktiskajās cenās un neizlīdzināti. Informācija salīdzināmajās cenās nozīmē, ka apgrozījuma aprēķinam tiek pielietots cenu indekss, kam par bāzi ņemtas 2005. gada vidējās cenas.

Vēsturiskie CSP dati apliecina iepriekšējo gadu tēriņu vēriena pieaugumu.

Mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās

Vēl jāpiebilst, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem inflācija Latvijā 2005. gadā bija 6,9%, 2006. gadā – 6,6%, 2007. gadā – 10,1%, 2008. gadā – 15,3%. Pašreiz inflācija strauji samazinās.

Vieni atsakās no komforta, citi nemaksā un bauda

Varam ietaupīt visur, izņemot komunālos pakalpojumus, jo iztikas minimuma grozā negribīgi samazinās pārtikas daļa, taču ievērojami pieaug izdevumi pakalpojumiem.

Iztikas minimuma patēriņa groza vērtība (latos)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Komunālo pakalpojumu sniedzējiem „zelta klientu fonds” ir pensionāri: lai kā aug maksājumi, indeksē vai neindeksē pensijas, vecākā paaudze rēķinus kārto.

Rēķini ar katru sezonu kļūst lielāki, tāpēc rīdzinieki šopavasar steidza atteikties no apkures.

Aizvadītajā apkures sezonā no oktobra līdz martam rīdzinieku parādsaistības ir septiņi miljoni latu, LV.LV informēja AS “Rīgas siltums” Informācijas daļas vadītāja Linda Rence. Saskaņā ar izrakstītajiem rēķiniem aprīlī rīdzinieki siltumenerģiju patērējuši par 9,5 miljoniem latu. Līdz 20. maijam vēl jānomaksā 8,6 miljoni.

Par ilgstošu nemaksāšanu siltuma piegāde Rīgā šosezon tika pārtraukta vairākiem desmitiem ēku. No siltuma atslēgtās dzīvojamās ēkas lielākoties bijuši jaunie projekti, kuros ir daudz nepārdotu dzīvokļu.

Dzīvē uz kredīta - pārsteigums Eiropai

Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur iedzīvotāju tēriņi pārsniedz ieņēmumus, uzrādījis „Eurostat” pētījums par uzkrājumu līmeņiem 27 bloka valstīs 2007. gadā. Mūsu valstī tas bijis mīnus 4,3 procenti. Negatīvs skaitlis nozīmē, ka mājsaimniecību tēriņi ir lielāki par regulārajiem ieņēmumiem, daļēji finansējot savus izdevumus ar kredītiem un citiem ārpuskārtas resursiem, tostarp ienākumiem no aktīvu pārdošanas.

Lietuvā uzkrājumu līmenis bijis ar niecīgu plusu, Igaunijā nedaudz zem plus 1 procenta. Visaugstākais uzkrājumu līmenis ir Vācijā (16,7%) un Slovēnijā (16,4%). No vecajām bloka zemēm viszemākais (2,2%) – Lielbritānijā.

Pārtika pamazām kļūst lētāka

Galveno pārtikas produktu cenas veikalos kopš šā gada janvāra ir samazinājušās, izņemot sviestu, eļļu, maizi, cukuru un kafijas pupiņas – kopā šos produktus varētu arī dēvēt par „dienišķo maizi”. Arī tirgos galveno pārtikas produktu cenas kopš janvāra ir samazinājušās, izņemot medum, kūpinātām reņģēm, skābētiem gurķiem, burkāniem, tomātiem, ķirbjiem, salātiem un dzērvenēm.

“Ražotāji un tirgotāji nesteidzas ar strauju cenu pazeminājumu, gaidīdami pircēju reakciju. Daži, kuri ir apsviedīgāki, izmanto šo situāciju, apsteidzot konkurentus, un iet patērētājiem pretī. Līdz ar to iezīmējas divas cenu veidošanas tendences. Viena, kas iezīmē stīvu stabilitāti, otra - elastīgus meklējumus,” uzskata Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

Ēdīsim „zaļi” un mājās

Latvijā pārtikas cenām vairs nav lielas iespējas kristies, lai gan vēl ir uzcenojuma daļa, kura var samazināties, 14. maijā intervijā Latvijas Radio atzina Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme.Veikalos cenas samazinās joprojām uz piegādātāju rēķina - veikali spiež ražotājus, lai iegūtu lielāku atlaidi un nevajadzētu atteikties no savas peļņas daļas. Pārdošanā lielākoties ir vietējā pārtika, un produkta pašizmaksas lielāko daļu veido zemnieku izmaksas. Lai gan iespējas vēl samazināties cenām ir, tās nav lielas, jo ir jāizdzīvo gan zemniekiem, gan pārstrādātājiem. Ja kritīsies elektrības un gāzes cenas, varēs samazināt ražošanas izmaksas. I. Jaunzeme prognozē, ka arī apģērbs kļūs lētāks, jo tirgotājiem nākas domāt, kā ievilināt pircējus veikalā un pārdot preci: “Naudu vajag visiem, un tagad ir daudz lielāka patērētāju vara pār pārdevēju, kāda jebkad bijusi.”

"Samazinās arī vidējā pirkuma vērtība. To veicina gan pārtikas produktu cenu kritums, gan tas, ka cilvēki iepērkas taupīgāk."

Iedzīvotāji šogad īpaši aktīvi pērk dārzeņu un garšvielu sēklas, BNS atstāsta lielveikalos uzzināto. Pieprasījums pēc sēklām audzis gan Rīgā, gan reģionos. Vairāk kā citos pavasarus tiek pirktas ne tikai salātu, diļļu, loku un citu zaļumu sēklas, ko var audzēt arī uz balkona puķu kastē, bet arī biešu, burkānu, kā arī citu dārzeņu sēklas.

Iedzīvotāji arī vairāk sākuši gatavot ēdienu mājās un iepērkas taupīgi. Par to liecina miltu, kā arī putraimu pārdošanas pieaugums. Vidējā pirkuma vērtība gan kļūst pieticīgāka. To ietekmē gan pārtikas cenu kritums, gan tas, ka cilvēki iepērkas taupīgāk. Viens no galvenajiem izvēles kritērijiem ir cena. Visās produktu grupās visvairāk pērk to, kam ir cenu akcija.

Sarūk mantas apdrošināšana

Gada pirmajā ceturksnī Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus samazinājās par 17%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu.

“Lejupslīde ir vērojama visos galvenajos tirgos, kas saistīti ar transportu - būtiski ir samazinājušies jaunie darījumi autolīzinga tirgū - šogad pirmajā ceturksnī par 83 procentiem. Ir samazinājusies automašīnu reģistrācija - par 74%, arī pārdoto jauno automašīnu skaits gada pirmajā ceturksnī ir samazinājies par 78%. Tas viss ietekmē apdrošināšanas tirgu, jo samazinās to jauno objektu skaits, kurus varētu apdrošināt,” skaidro risku apdrošināšanas sabiedrības “Balta” stratēģijas, mārketinga un klientu attiecību direktors Valters Kaže.

Līdzīga tendence ir arī īpašuma apdrošināšanas tirgū, kas ir otrs būtiskais apdrošinātāju mērķa segments. Jo pirkuma līgumu skaits gada pirmajā ceturksnī samazinājies par 21%, būvju un ēku ierakstīšana zemesgrāmatā - par 34%, dzīvokļu reģistrācija - par 69 procentiem.

Grāmatas nepērkam vai nelasām?

Jebkura valdība var tikt apvainota tumsonībā, ja tā ķeras klāt „svētām” lietām, kā gadu mijā iznāca ar PVN palielināšanu grāmatniecībai no pieciem līdz 21 procentam. Politiķiem pret to iebilst ir cēli. Saskaņā ar profesionāļu - Latvijas Grāmatnieku ģildes – datiem šogad janvārī apgrozījums bijis par 29% mazāks nekā pērn janvārī, februārī - par 36,58%, bet martā apgrozījuma kritums sasniedzis 40 procentus.

Tātad grāmatniecībā apgrozījums ir sarucis vairāk nekā vidēji valstī. Tomēr valdībai, pirms solīt atkal samazināt likmes, vajadzētu pakonsultēties ar nodokļu administratoriem, lai precīzi noskaidrotu, vai likmju “šķērēs” ir iespējamas manipulācijas ar PVN atmaksas prasījumiem. PVN kā nekā Eiropā tiek uzskatīts par „visviltīgāko” nodokli.

Bet patērētājs, kamēr nav iespējas pirkt jaunas grāmatas, var ieskatīties kādā no padsmitiem plauktā atrodamajām drukātu padomu krājumiem. “Dzīvo katru dienu tā, it kā tā būtu pēdējā. (Viena tāda tiešām arī būs.),” iesaka Bredlijs Trevors Grīvs izdevumā “Grāmata draņķīgai dienai”. Iespējams, latvieši ir pārāk burtiski sapratuši daudzos padomus, ja reiz iztērējušies līdz pēdējam kreklam.

Visi no plastiskajām operācijām neatsakās

No pērnā gada decembra līdz šā gada martam par 25–30% ir samazinājies apgrozījums plastiskajā ķirurģijā, intervijā BNS biznesa informācijas portālam „Baltic Business Service” šopavasar stāstīja plastikas ķirurgs Jānis Ģīlis. Pacientu pamatplūsmu plastikas ķirurģijā vēl joprojām nodrošinot Latvijas iedzīvotāji. Otra daļa esot cilvēki, kas brauc no ārzemēm pēc kāda konkrēta ķirurģiskā pakalpojuma. Liela daļa starp tiem ir latvieši, kuri strādā vai mācās ārzemēs.

Kļūstam azartiskāki

Pērn televīziju veiksmes spēlēs, kuras Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija arī uzskata par azartspēlēm, cilvēki iztērējuši 1,5 miljonus latu, bet laimējuši pusmiljonu, šopavasar rakstīja „Latvijas Avīze”. Izložu un azartspēļu tirgus šā gada pirmā ceturkšņa finanšu dati liecina, ka šogad cilvēki kļuvuši vēl aktīvāki virtuālās laimes meklēšanā. „Spēlē pa tālruni” apgrozījums pirmajos trijos mēnešos sasniedzis 1,188 miljonus latu (pērn šajā periodā 0,394), tātad trīskāršojies.

Starp citu, Latvijas Universitātes asociētā profesore Margarita Dunska, arī Ekonomikas terminu apakškomisijas vadītāja, diskusijā par “Latvijas barometra” rezultātiem ieteica neaizrauties ar jaunajiem krīzei atrastajiem sinonīmiem “dižķeza” un “dižķibele”, jo visa pasaule lieto starptautisko vārdu un grieķu vārds „krīze” nozīmē arī lēmumu pieņemšanu. Kas pašreiz Latvijā ir ļoti svarīgi - pieņemt lēmumus krīzes laikā, lai rastu izeju no smagās situācijas.