Laiks pierakstīt savus tēriņus
Latvijas iedzīvotāji paši atzīst, ka trešā daļa no visa iztērētā ir nepārdomāti vai lieki tēriņi, un, ja no tiem atteiktos, tad varētu šo naudiņu izlietot citām vajadzīgākām lietām. Tādi secinājumi rodami “Swedbank” veiktajā pētījumā, kura nolūks bija noskaidrot, vai iedzīvotāji plāno savas naudas ceļus un kā to dara.
Daudzām ģimenēm, kādam tās loceklim zaudējot darbu vai cita iemesla dēļ esot spiestām iztikt ar zemākiem ienākumiem nekā līdz šim, rodas jautājums, kā tālāk dzīvot. Senāk, kad naudu nevajadzēja īpaši skaitīt, cilvēki izdotajiem latiem īpaši līdzi nesekoja, taču tagad sāk tos pierakstīt un plānot tēriņus. Talkā nāk arī internets un citas modernās tehnoloģijas. Pašlaik Latvijas iedzīvotājiem internetā tiek piedāvāts lejupielādēt mājas grāmatvedi, vairākās vietnēs ir atrodamas dažādas tabulas, kuras var aizpildīt gan virtuāli, gan izdrukāt un ikdienā pierakstīt ar roku; kā palīgs izmantojams arī ekskluzīvais budžeta plānotājs mobilajā tālrunī. Saviem klientiem pretimnākšanu izrāda arī bankas. “Swedbank” izveidojusi universālu interneta rīku – naudas plānotāju, kas jebkuram internetbankas lietotājam palīdz uzskaitīt savus ienākumus un izdevumus.
Sievietes ģimenēm pērk pārtiku un apģērbu
“Swedbank” nule prezentētajā pētījumā kopumā aptaujāts 1000 cilvēku vecumā no 18 līdz 68 gadiem, kas dzīvo dažādās Latvijas vietās. Kā liecina aptauja, 93% iedzīvotāju seko līdzi saviem ikmēneša izdevumiem, tostarp 42% vīriešu uzskaita gan ienākumus, gan izdevumus, bet sievietes vairāk seko līdzi izdevumiem, taču tos neuzskaita.
Vairāk nekā puse aptaujāto iedzīvotāju (51%) norādījuši, ka saviem izdevumiem seko līdzi interneta bankā. Nākamā populārākā metode izdevumu uzskaitei ir visu tēriņu pierakstīšana; šo paņēmienu izmanto 25% aptaujāto, bet 21% respondentu krāj pirkumu čekus, tādējādi līdzi rēķinot iztērēto naudu. Pētījums liecina, ka savu izdevumu kontrolēšanai cilvēki mēdz izmantot arī visai radošus risinājumus, piemēram, sadala naudu pa vairākiem makiem vai arī iepērkas un maksā par pakalpojumiem, norēķinoties tikai ar elektronisko maksājumu karti.
"Latvijas iedzīvotāji paši atzīst, ka trešā daļa no visa iztērētā ir nepārdomāti vai lieki tēriņi."
“Swedbank” Ikdienas pakalpojumu daļas Attīstības virziena vadītāja Ieva Use stāsta: “Ja mēs skatāmies, kādi ir paradumi sievietēm un vīriešiem, tad ir atšķirība, par ko parasti maksā sievietes un par ko – vīrieši. Sievietes savu naudu lielākoties tērē, pērkot pārtiku, arī apģērbus un apavus, un plāno šos izdevumus. Uz sievietes pleciem ģimenēs parasti gulstas arī maksājumi par veselību un izglītību. Savukārt vīrieši ļoti racionāli un stabili atbild par ģimenes un pašu izdevumiem saistībā ar mājokļa apsaimniekošanu un kredīta lietām. Lielākoties vīrieši ģimenē maksā arī par internetu, transportu un, izrādās, – arī par atpūtas un kultūras pasākumiem.”
“Swedbank” savā aptaujā centās noskaidrot visu rēķinu veidus, kādi ģimenēm vispār ir jāmaksā. Saraksta augšgalā ir nonācis elektrības rēķins, tam seko interneta, mobilā telefona un ūdens rēķini un tikai pēc tam – dzīvokļa vai mājas apsaimniekošanas maksa. Te jāpiebilst, ka ne visiem šādi rēķini jāmaksā, jo privātmāju īpašniekiem tie ir atšķirīgi. Zināma daļa cilvēku īrē dzīvokli un tad maksā par īri dzīvokļa īpašniekam, bet viņu ir mazāk.
Tomēr, kad tika uzdots jautājums, kuri rēķini tiek apmaksāti prioritāri, tad kā pirmos iedzīvotāji apmaksā hipotekāro kredītu un autolīzingu.
Cilvēki vēl arvien pērk nevajadzīgi daudz pārtikas
Analizējot ekonomiskās situācijas ietekmi uz ikmēneša budžetu, aptauja liecina, ka cilvēku paradumi naudas tērēšanā ir mainījušies. Kopumā 77% respondentu pēdējā laikā ir samazinājuši savus ikmēneša tēriņus. Visvairāk jeb 79% aptaujāto samazinājuši izdevumus apģērbu un apavu iegādei, 77% – pēdējā laikā atpūtai un kultūrai, 60% mazāk naudas atvēl arī pārtikas iegādei.
Bankas pārstāvji atgādina, ka mēs par savu vēderu gan padomājam un bieži vien pat esam pārēdušies. Visvairāk varbūt vajadzētu ekonomēt tieši uz pārtikas rēķina. Kā liecina 2007. gada dati, viens pilsētas iedzīvotājs nedēļā izmet atkritumos 1 kg neapēstās pārtikas. Bet varētu būt citādi: viņš varētu par šo lieko kilogramu mazāk nopirkt, tādējādi arī mazāk tērējot.
"Visvairāk varbūt vajadzētu ekonomēt tieši uz pārtikas rēķina."
Daudzi “Swedbank” aptaujātie atzīst – samazinot izdevumus, viņi ir tikuši vaļā arī no kāda nelāga ieraduma, piemēram, pārstājuši smēķēt, lietot alkoholu. Tāpat raduši iespēju tos vaļaspriekus, kas prasa lielus tēriņus, nomainīt ar lētākām izklaidēm. Samazināti izdevumi mājdzīvnieku uzturēšanai un mājokļa labiekārtošanai.
Ja atskatāmies uz laikiem, kad Latvijā bija tā dēvētie turīgie gadi, tad “Swedbank” apkopotie pētījuma dati liecina, ka tad ģimenes savā ikdienā sāka izmantot preces un pakalpojumus, ko vēl nesen uzskatīja par ekskluzīviem, un kopumā vairāk tērēja mājokļa iekārtošanai, ceļojumiem un apģērbam. Savukārt, tiklīdz ienākumi samazinās, cilvēki meklē iespējas ietaupīt un galvenokārt iegādājas pirmās nepieciešamības preces.
Iespēja saskatīt, kur pazūd nauda
“Sarūkot ikmēneša ienākumiem, ir būtiski apjaust svarīgāko – kur paliek jūsu nauda, vai tā tiek izmantota efektīvi. Kā mēs noskaidrojām, tad parasti neefektīvi vai neapzināti var tikt izlietoti pat līdz 30% ikmēneša ienākumu. Tāpēc, pārvaldot savu līdzekļu izlietojumu, gandrīz vienmēr ir iespējams atrast papildu naudu esošā budžeta ietvaros un tādējādi spēt saglabāt ierasto dzīves kvalitāti,” norāda I. Use, prezentējot “Swedbank” interneta vietnē atrodamo naudas plānotāju, kas palīdz efektīvi uzskaitīt savus ienākumus un izdevumus, jo tajā atsevišķi izdalīts, cik tērēts pārtikai, cik komunālajiem maksājumiem, cik degvielai un tamlīdzīgi. Kad cilvēks redz, cik un kam tērē, tad pārstāj ļauties impulsīviem pirkumiem un ievēro savas noteiktās prioritātes. Cilvēks var arī secināt, kādi ir viņa iepirkšanās paradumi, kurā grupā viņš var sevi iekļaut.
Žurnāliste Alla Petropavlovska pēc tam, kad mēnesi godprātīgi izmantoja “Swedbank” naudas plānotāju, secināja: “Esmu ļoti haotisks cilvēks, jo nekad nekādā veidā neesmu sekojusi saviem tēriņiem. Šajā eksperimentā iesaistījos, lai noskaidrotu, kā to saprast, ka visa mana nauda pazūd... It kā neko īpaši netērēju, jo ir citi laiki. Izveidoju sadaļas nevajadzīgajiem, muļķīgajiem tēriņiem. Bija dažas lietas, kas mani iepriecināja, un es tagad atvainojos savai mašīnai, kuru visu laiku lamāju, ka tā “rij” benzīnu – nemaz tik daudz naudas tā neprasa. Nesaprotams man šķiet tas, ka es maz ēdu, jo man nav laika, bet ļoti daudz naudas tiek tērēts pārtikai. Tāpēc vēlos izpētīt, kuriem pārtikas produktiem tā tiek iztērēta tādā daudzumā. Pateicoties šim rīkam, beidzot pamanīju, kas notiek ar naudu. Otrs solis man ir visgrūtākais – cīnīties ar savu raksturu un mēģināt domāt līdzi, vai tas, ko pērku, patiešām ir vajadzīgs.”
Eksperimentā ar “Swedbank” naudas plānotāju iesaistītā māksliniece Elita Patmalniece saka – būtu labi, ja varētu mazāk tērēt komunālajiem maksājumiem un īrei, kas veido lielākās tēriņu summas. “Man šķiet, tas galīgi neder, ka mēs dzīvojam tāpēc, lai maksātu īri. Tāpat es sapratu, ka kaut kas nav kārtībā ar pārtikas iegādi: nopirktais netiek apēsts vai nopērk par daudz. Ļoti grūti ir kaut ko sakrāt. Man liekas, ka labāk uzreiz nopirkt un tad kaut kā tikt pie iztērētās naudas.”
Neļaut naudai kontrolēt cilvēku
Naudas plānošanas centra vadītāja Signe Bierande norāda: “Budžeta plānošanas pamatā ir trīs galvenie soļi: izdevumu plānošana, sekošana līdzi tēriņiem, izdevumu analīze un secinājumi. Diemžēl daļa sabiedrības, lai gan ir mainījusi attieksmi pret naudu un sākusi uzraudzīt savus tēriņus, tomēr nav tikusi līdz pilnvērtīgai budžeta plānošanai – trūkst trešā soļa. Proti, neseko reāla darbība, lai uzlabotu savu finanšu veselību. Kamēr ikdienā reāli netiks izpildīti visi trīs soļi, nevaram runāt par savu finansiālo drošību ilgtermiņā.”
Naudas plānošanas centra (NPC) un tā dibinātāja “GE Money Bank” pētījuma dati nesaskan ar “Swedbank” pētījumu un liecina, ka teju puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju šobrīd regulāri plāno budžetu, bet 36% to dara reizumis. Vēl 59% iedzīvotāju sākuši vairāk sekot līdzi saviem tēriņiem, taču tikai 19% tos analizē.
"Sarūkot ikmēneša ienākumiem, ir būtiski apjaust svarīgāko – kur paliek jūsu nauda, vai tā tiek izmantota efektīvi."
Kā informē S. Bierande, NPC joprojām ir vienīgā organizācija Latvijā, kas iedzīvotājiem nodrošina bezmaksas konsultācijas par finanšu jautājumiem un piedāvā dažādus instrumentus un ekspertu padomus, kā plānot savu budžetu efektīvāk, kā arī izglīto sabiedrību finanšu jautājumos un īpaši cenšas izglītot cilvēkus personiskā un ģimenes budžeta plānošanā.
“Kopā ar “GE Money” esam izveidojuši naudas kontrolieri, kas ir bezmaksas mobilajā telefonā ielādējama programma un nav piesaistīta konkrētas bankas kartei, tā ir virtuāla, vienīgi prasa lielu pašdisciplīnu,” par šā gada jaunumu stāsta S. Bierande. “Pēc veikala apmeklējuma ievadām summu, un programma veic visus trīs plānošanas soļus. Plānošana, sekošana līdzi tēriņiem un pēc tam varam analizēt tēriņus. Tā var redzēt, kur nauda pārtērēta, kur var ietaupīt, savukārt, sākoties nākamajam finansiālajam mēnesim, varam sekot līdzi, vai neizšķiežam pārāk daudz naudas pārtikai. Kā jau iepriekš bija redzams, tas mums labi padodas. Tāpēc savā mājaslapā vissparnaudu.lv dodam praktiskus padomus, kā ietaupīt, gan gatavojot ēst, gan svinot svētkus, gan daudzās citās situācijās, ko dzīve piedāvā.
S. Bierande iesaka – nevajag pazemināt savu dzīves kvalitāti, vairs netērējot naudu, bet tērēt prātīgi, nepērkot to, ko nevajag. Ir jāiemācās mainīt pieradumus. Psihologi uzskata, ka mainīt pieradumus iespējams 30 dienu laikā, ja to dara ļoti pašdisciplinēti. “Acīmredzot bankas ir sapratušas, ka jāpalīdz cilvēkiem, un es priecājos, ka “Swedbank” ir ko tādu uzsākusi. Vienīgais, mēs kopīgi varētu iet soli tālāk, domājot par jauniem, visiem pieejamiem naudas plānošanas rīkiem,” rosina NPC vadītāja.
NPC mudina saņemties un sākt plānot izdevumus arī tiem, kuri vēl to nedara: neļauj naudai kontrolēt tevi, kontrolē naudu un nepārtērējies!
