Galvenais iemesls minēts nevis naudas, bet gan laika trūkums. Piemēram, paziņa apgalvo, ka ēd veselīgi, taču ikdienā pusdieno lielveikalā, vakariņās uzsilda gatavu picu, brokasto pa ceļam uz darbu preses tirdzniecības vietās. Viņaprāt, ēst veselīgi nozīmē pie pusdienu porcijas pievienot karoti salātu un laiku pa laikam lielveikalā iegādāties augļus, nepievēršot uzmanību to sezonai.
Pēc ārstu ieteikuma, cilvēkam dienā vajadzētu patērēt vismaz 500 gramus augļu un tikpat daudz dārzeņu, kas patiesībā nemaz nav tik daudz, piemēram, trīs āboli un viens banāns dienā. Pusdienās pie gaļas vai zivīm var ēst, piemēram, sautētus dārzeņus, nevis rīsus vai makaronus. Tās var būt arī pupiņas, kartupeļi, burkāni, bietes. Turklāt diētas ārsti norāda – lai uzņemtu dienas normu, der arī glāze svaigi spiestas sulas. Veselīga uztura rezultātu uzreiz nepamanām, taču ilgtermiņā mūsu imunitāte nostiprinās, kā par brīnumu, pazūd galvassāpes, bezmiegs un virkne citu veselības traucējumu.
Paēst labi un lēti ir jāprot
Vieglākais veids, kā ēst veselīgi - konsekventi pārtikas sarakstā iekļaut noteiktus produktus. Piemēram, pilnībā atteikties no majonēzes, margarīna, krējuma izstrādājuma, balto miltu produktiem – baltmaizes, cepumiem, bulciņām –, gataviem gaļas produktiem – cīsiņiem, sardelēm, desām, sāļām uzkodām, sliktas kvalitātes kečupa, sausajām zupām, produktiem, kas satur palmu eļļu, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un baltā cukura. Tieši lietojot šos produktus, lai it kā ietaupītu naudu, grēkojam visvairāk.
Kādi ir pircēju ieradumi? Piektdienas vakars. Veikals „Nelda”. Pie kases aptuveni desmit cilvēku gara rinda. Vismaz astoņi izvēlējušies baltmaizi, septiņi – desu, sardeles vai cīsiņus, turklāt vairākus iepakojumus uzreiz, trīs – sausās zupas, pieci – majonēzi, vairāk nekā puse – alkoholiskos dzērienus. Un, protams, vēl virkne nevērtīgu produktu, piemēram, konservi, pelmeņi. Nevienā pārtikas grozā neatrodas zaļumi: loki, dilles, pētersīļi. Brīvdienās vajadzētu būt vairāk laika labas maltītes pagatavošanai, taču tā vietā cilvēki iegādājas ātri pagatavojamus produktus un arī nevajadzīgi daudz saldu našķu.
"Pēc ārstu ieteikuma, cilvēkam dienā vajadzētu patērēt vismaz 500 gramus augļu un tikpat daudz dārzeņu."
Vai veselīgs uzturs izmaksā dārgāk? Jā, nereti tā ir, taču vēlāk nav jāizdod kaudze naudas par zālēm.
Ko darīt gadījumā, ja veselība jau cietusi, tāpēc naudas vairs nepietiek gan zālēm, gan labai gaļai, svaigiem zaļumiem un kefīram ar bifidobaktērijām? Viens no ieteikumiem ir izvēlēties lētus, bet pēc iespējas pilnvērtīgākus produktus, kas satur vitamīnus, aminoskābes, nepiesātinātās taukskābes. Atrodiet veikala plauktos pupas, pupiņas, zirņus, griķus, auzu pārslas, putraimus, grūbas, klijas, kas lieliski noder kā milti, cepot, piemēram, kotletes. Krējuma vietā var izmantot dabīgo jogurtu bez cukura vai tīrkultūru. Gandrīz vienmēr iespējams iegādāties pienu vai paniņas par akcijas cenu. No dārzeņiem izvēlieties sarkanās bietes, burkānus, kāpostus – gan svaigus, gan skābētus –, kartupeļus, sīpolus. Augļus ir vērts pirkt sezonas un ar atlaidēm.
Ilglaicīga pieredze lēta un arī veselīga ēdiena gatavošanā ir Ingrīdai Pucei, Ļubļinas Katoļu universitātes doktorantei: „Taupīšanas periodu izdzīvoju studiju laikos. Gāju pie Kalkutas māsām gatavot ēdienu bezpajumtniekiem un reizē apguvu, kā lēti, garšīgi un sātīgi pagatavot dažāda veida dārzeņus. Viens no labākajiem veidiem ir biezeņzupas, kuras gatavo no visa, kas mājās atrodams, – burkāniem, kartupeļiem, kāpostiem, bietēm. Klāt pievieno saceptus sīpolus, labi daudz ķiploku un nedaudz žāvēta speķa. Vēl lētāk iznāk, ja dārzeņu biezeņzupai pievieno buljonu, kas vārīts no kauliem. Garšīgi ir arī sautējumi – burkāni, kartupeļi, bet pašā apakšā nedaudz treknas gaļiņas.
Pašlaik man ir sava teorija – ziemas laikā Latvijā jāēd pākšaugi, jo tie labi uzglabājas. Man draudzene uzdāvināja maisiņu ar cūku pupām – kārtīgi izmērcēju un izvārīju uzreiz visas. Ieliku saldētavā un laiku pa laikam tās gatavoju. Lai labāk garšotu, atklāju, ka vajag apcept uz pannas un pievienot nedaudz krējuma un garšvielas – ķiploku piparus, indiešu garšvielu maisījumu. Divas saujas apēd, un sāta sajūta pusi dienas.
Polijā studiju biedrus cienāju ar lētu un vienlaikus latvisku recepti – miežu putraimu putru ar kartupeļiem. Kad tā jau ielikta šķīvī, pievieno arī saceptus sīpolus un nedaudz tauciņu. Bet tirgū par „kapeikām” nopirku laša atgriezumus, izvārīju zupu un pabaroju piecpadsmit cilvēku. Vasarā varu ieteikt vākt tējas augus, izžāvēt mellenes, augļu gabaliņus un ziemā dzert pašu savākto.”
Tirgus – atklājums no jauna
Tātad, lai veselīgi un lēti paēstu, vajadzīga izdoma un laiks. Dažkārt var palīdzēt arī plānošana. Piemēram, nedēļas nogalē ieplānot, ko un kā gatavot nākamajā nedēļā, tā izvairoties no spontāniem pirkumiem un laika patēriņa lielveikalā. Reizēm var aiziet uz tirgu ar kājām. Pavisam nesen tirgu „no jauna” atklājusi Iveta Vēvere – „Ievas Veselība” redaktores vietniece: „Ja tirgū pērk sezonai atbilstošus dārzeņus – kāpostus, burkānus, bietes un kartupeļus, nevis tomātus, brokoļus un baklažānus, sanāk lētāk nekā veikalā. Arī piena produktus iespējams iegādāties lētāk. Un patiesībā tirgū iepirkties ir pavisam jauki – var aprunāties gan ar piena kundzi, gan izvēlēties kartupelīšus. Miltainākus vai stingrākus? Jūs pankūkas cepsiet vai salātos liksiet? Jauki, vai ne?”
"Jo neveselīgāku ēdienu lietojam, jo vairāk ēdam, lai apmierinātu izsalkumu."
Arī Laura Ikauniece, žurnāla „Veselība” redaktores vietniece, uzskata, ka jostas sažmiegšana ciešāk var stimulēt cilvēkus ēst veselīgāk, izvēloties tirgū pirkto produkciju no vietējiem zemniekiem.
Taču tirgū jāapgūst zināma gudrība, jo tirgus pārdevēja var acīs skatīdamās apgalvot, ka gurķi ir jaunās ražas, turklāt Latvijas. Ja pēc izskata tie atgādina pērn novāktus un to miza nobružāta, tad labāk paļauties uz redzi. Nav vēlams iegādāties pārtiku tad, ja svari aizslēpti aiz augļu kaudzes: izvēlētā prece var izrādīties nedaudz smagāka nekā patiesībā. Taču šie un citi iemesli nemazina tirgus burvību un iespēju iegādāties tajā labus un lētus produktus. Svarīgi atrast patiešām godīgus pārdevējus, kas iemantos jūsu uzticību.
Divreiz vairāk ēdiena
Jo veselīgāk cenšamies ēst, jo vieglāk ieklausīties savā organismā – kādi produkti tam nepieciešami. Dažkārt desa var vairs negaršot, jo šķiet pārāk sāļa un taukaina, bet, piemēram, no majonēzes var palikt pat fiziski slikti. Organisms pamazām kļūst arvien tīrāks. Līdzīgi notiek, ja ilglaicīgi sevi „barojam” ar labu mūziku, saturīgām grāmatām un izcilām filmām. Diez vai pēc tam kādu īpašu baudījumu varēsim gūt, piemēram, no viegli lasāmiem lubu romāniem un lētiem Holivudas jociņiem.
Jo neveselīgāku ēdienu lietojam, jo vairāk ēdam, lai apmierinātu izsalkumu. Organismam ar tukšām kalorijām nepietiek, tās noder vienīgi tauku uzkrāšanai un īslaicīgai enerģijas nodrošināšanai. Lai saņemtu nepieciešamās minerālvielas, vitamīnus, smadzenes raida signālus, ka ēdiens nepieciešams vēl. Lai mazinātu pēkšņi radušos izsalkumu, nopērkam bulciņu vai hamburgeru, no kura organismam labuma nekāda, esam iztērējušies un spiesti vakariņām iegādāties kaut ko vēl lētāku, piemēram, sauso zupu. Atšķirība starp, piemēram, lētāko rupjmaizi un ekoloģiski pagatavotu rudzu maizi ir ārkārtīgi liela. Lai vakariņās rastu sāta sajūtu, pietiek pat ar šķēli ekoloģiskās maizes un glāzi piena.
"Veselīgā dzīvesveida sasniegšana nav vienas dienas jautājums, bet gan process gadu garumā."
Pavisam nesen pēc bērna lūguma iegādājos kilogramu frī kartupeļu. Lai arī pagatavojām kopā ar ceptu liellopu gaļu, paēdusi nejutos. Savukārt ar kilogramu parasto kartupeļu labām pusdienām pietiek divām reizēm, arī izmaksas mazākas. Tātad ēst lētāk nenozīmē ēst nekvalitatīvāku pārtiku. Svarīgi pārdomāt ēdienkarti un ievietot tajā daudzveidīgus, uzturvērtībām bagātus produktus. Tieši krīze var kļūt par pamudinājumu sakārtot un uzlabot ēdienkarti. Galu galā, diez vai vēlamies, lai mazāki ienākumi novestu pie aptaukošanās un virknes veselības problēmu.
Konservanti – „lēnā inde”
Viens no maniem atklājumiem pretī veselīgākam ikdienas uzturam ir portāls www.evielas.lv. Mājaslapā ievietotas fotogrāfijas ar konkrēta ražotāja produktiem, precīzu to e-vielu atspoguļojumu un atšifrējumu. Manuprāt, lieliski, ka mājaslapā veselībai bīstamie konservanti iekrāsoti sarkanā, nedrošie un neieteicamie – dzeltenā un rozā, bet veselībai nekaitīgie – zaļā krāsā. Pietiek tikai palasīt, kāda ietekme uz veselību var būt sarkani un rozā iekrāsotajiem konservantiem, lai apetīte pret šiem produktiem pārietu uz visiem laikiem.
Pārtiku, kas pēc iespējas mazāk pilna ar konservantiem, izvēlas arī vides aktīviste Dace Medne: „Cik iespējams, cenšos ēst veselīgi – vairāk svaigus, bioloģiski audzētus dārzeņus, pēc aukstās metodes spiestas eļļas*, olas, augļus, riekstus, bioloģisko jogurtu un sieru. Kaut ko neveselīgu – karstā eļļā ceptus ēdienus, balto miltu un cukura izstrādājumus, pārtiku ar konservantiem un krāsvielām - gadās apēst tad, ja mani uzcienā. Zinu, ka iztērēju vairāk naudas nekā tad, ja pārtiktu no uzlejamām zupām un makaroniem. Jo īpaši ziemā – trešdaļu no algas tērēju pārtikai. Taču šoziem slimības dēļ neesmu kavējusi darbu nevienu dienu, jūtos fiziski un emocionāli labi un zinu, ka tas, ko pērku, audzēts ar cieņu pret vidi. Man svarīgs arī vides faktors! Tāda lieta kā lēti kartupeļi un lēta eļļa vispār nepastāv. Lielražotājs par preci varbūt prasa mazāk nekā bioloģiskais zemnieks, taču viņa rapšu miglošanas dēļ manai tantei vasarā aizgāja bojā visas bišu saimes. Pavasarī, protams, vieglāk ēst veselīgi arī krīzes laikā – jāķeras klāt visam, kas zaļš un svaigs!”
Var piekrist tiem, kuri apgalvo, ka ekoloģisku pārtiku mūsdienās īsti ēst vairs nav iespējams, jo videi kaitīgas vielas augsnē nonāk kaut vai nokrišņu veidā. Un tomēr, ja jāizvēlas starp pārtiku, kas faktiski ir „lēna inde”, un mazāk kaitīgu vai tikpat kā nekaitīgu, tad nepārprotami priekšroka dodama pēdējai. Bieži vien cenu atlaides piemērotas produktiem, kas nesatur konservantus, un tad ir īstais laiks tos ielikt grozā.
Veselīgā dzīvesveida sasniegšana nav vienas dienas jautājums, bet gan process gadu garumā. Ne vienmēr uzreiz izdodas ēst tikai veselīgi, jo, galu galā, veselīgai ēšanai jābūt nevis sevis spīdzināšanai, bet patīkamam baudījumam.
______________
*Auksti spiestās augu eļļas ir nekarsētas, nerafinētas, paredzētas pievienošanai salātiem u.c., nevis cepšanai. Vērtīgākas par karsētajām, jo satur daudz vairāk nepiesātinātās taukskābes, kas organismā noārda holesterīnu, veicina vielmaiņu un palīdz uzsūkties taukos šķīstošajiem E, D, K, A vitamīniem un β karotīnam.
