Zemkopības ministrijas Tiešā un tirgus atbalsta departamenta Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane teic, ka priekšlikumu ieviest augļu un dārzeņu programmu Eiropas Savienības skolās izteikusi Eiropas Padome 2007. gadā Kopējā tirgus organizācijas reformas laikā. Eiropas Padome norādījusi, ka ES dalībvalstu skolēnu uzturā krītas svaigu augļu un dārzeņu patēriņš. To vietā bērni un jaunieši izvēlas čipsus, saldinātos dzērienus, saldumus, kas nav veselīga pārtika. Līdztekus ticis veikts pētījums, kas apliecinājis: ES dalībvalstīs dzīvojošie bērni aizvien biežāk aptaukojas un tiem rodas dažādas veselības problēmas, kas var būt saistītas ar nepareiziem ēšanas paradumiem.
Tādēļ Eiropas Padome nāca klajā ar priekšlikumu līdztekus skolas piena programmai nodrošināt skolēniem arī svaigus augļus un dārzeņus. Tā pastāv lielāka iespēja, ka bērni izvēlēsies šos produktus, arī būdami pieauguši.
Programma visas ES mērogā
ES dalībvalstīm līdz 28. februārim Eiropas Komisijai (EK) bija jānosūta savi izstrādātie programmas ieviešanas plāni, tādējādi informējot EK par nodomu ieviest šo programmu nākamajā gadā un iezīmējot noteiktu dalībvalstij paredzētu ES līdzfinansējumu jeb aploksni. EK plānotā Latvijas aploksne 2010./2011. mācību gadam ir 316 332 lati, kas veido 75% no produktu iegādes, piegādes, sabiedrības informēšanas un programmas izvērtēšanas izmaksām. Latvijai no valsts budžeta jāsedz atlikušie 25% jeb 105 444 lati.
"Augļi un dārzeņi bez maksas pienāksies visiem 1.–6. klases skolēniem tajās skolās, kuras būs pieteikušās dalībai programmā."
Programma un tās pasākumu ieviešanas plāns, kas izstrādāts un apstiprināts valdībā, dzīvē realizēties sāks nākamajā – 2010./2011. mācību gadā. Augļi un dārzeņi bez maksas pienāksies visiem 1.–6. klases skolēniem tajās skolās, kuras būs pieteikušās dalībai programmā.
Nosacījumi piegādājamiem produktiem
Programmas laikā skolēni saņems ābolus, bumbierus, lielogu dzērvenes, kāpostus, kolrābjus, burkānus un kāļus. Pamatnosacījums augļu un dārzeņu piegādātājiem: skolai jāpiegādā jau gatava - tīra un pa porcijām fasēta – produkcija, ko skolas darbiniekiem atliek vien skolēniem izdalīt. Tas nepieciešams, lai skolā augļi nav ne jāmazgā, ne jāgriež, ne jāsver un jāfasē.
Svaigi āboli un bumbieri ražotājiem būs jāpiegādā atbilstošā svarā (apmēram 100 g) un veseli, nesagriezti. Šos augļus varēs arī nefasēt, bet tiem jāatbilst visām higiēnas prasībām un jābūt gataviem lietošanai. Arī dzērvenes jāpiegādā veselas un tīras. Pārējie produkti – galviņkāposti, burkāni, kāļi, kolrābji – tīri, sagriezti atbilstoši attiecīgajam svaram un fasēti.
Avots: Zemkopības ministrija
„Augļus un dārzeņus skolām varēs piegādāt arī Latvijas ražotāji,” stāsta Zemkopības ministrijas speciāliste D.Freimane. „Taču šiem produktiem būs jābūt audzētiem, izmantojot integrētās audzēšanas metodes1, kā arī to piegāde no ražošanas vietas līdz skolai nedrīkstēs pārsniegt 300 kilometrus.”
Top noteikumi programmas ieviešanai
Valdībā jau ir apstiprināts programmas ieviešanas plāns. Pašreiz Zemkopības ministrija izstrādā Ministru kabineta (MK) noteikumus, kuros detalizēti noteiks programmas ieviešanas kārtību. Jau pašlaik ir zināmi programmas galvenie nosacījumi.
„Bezmaksas augļu un dārzeņu dalīšanu skolās sāks 2010./2011. mācību gada otrā semestra sākumā, t.i., janvāra pirmās mācību nedēļas, un programmas ilgums būs atkarīgs no tā, cik skolu dalībai programmā pieteiksies,” stāsta D.Freimane.
Patlaban Latvijā 1.–6. klasē mācās aptuveni 100 tūkstoši bērnu. Piemēram, ja programmai pieteiksies visas skolas, tad augļi tiks dalīti trīs dienas nedēļā 11 nedēļu garumā. Ja programmai pieteiksies puse skolu, tad augļi un dārzeņi tiks dalīti 12 nedēļas katru dienu. Ja valdības noteikumu apstiprināšana nekavēsies, tad skolas par savu dalību programmā varēs informēt Lauku atbalsta dienestu jau līdz maija beigām.
"No ražotāja skolai jāsaņem jau izdalīšanai gatavas paciņas. "
Pēc pieteikšanās rezultātu apkopošanas Lauku atbalsta dienests varēs precīzi pateikt, cik ilgā laika periodā un cik bieži augļi un dārzeņi skolām tiks piegādāti.
Tāpat kā skolas piena programmā, arī šajā skolām redzamā vietā būs jānovieto informējoši plakāti sabiedrībai par konkrētās skolas piedalīšanos. Programmas īstenošanas laikā skolai jāveic skolēnu izglītojoši pasākumi, stāstot par augļu un dārzeņu veselīgo ietekmi uz cilvēka organismu. To paredzēts veikt mācību programmu ietvaros veselības mācības stundās.
Arī augļu un dārzeņu ražotājiem, kuri vēlēsies piegādāt skolām produktus, būs jāpiesakās Lauku atbalsta dienestā. Pieteikumā būs jānorāda, kādus augļus un dārzeņus ražotājs varēs piegādāt, to daudzums, kā arī atsevišķos gadījumos – konkrētās skolas nosaukums un adrese, kam produktus domāts vest. Piegādāt augļus un dārzeņus skolām drīkstēs tikai ražotāji un to dibinātas kooperatīvās sabiedrības, kas apstiprinātas Lauku atbalsta dienestā.
Avots: Zemkopības ministrija
„Būtu labi, ja ražotāji varētu piegādāt skolām visu klāstu, nevis – viens dzērvenes, cits – kāpostus, vēl cits – ābolus. Protams, ka lauksaimnieki ir specializējušies, tādēļ acīmredzot viņiem būs jākooperējas savstarpēji, lai sagatavotu jau nokomplektētas piegādes. Programmas pasākumu plāna sagatavošanas laikā bija liela ražotāju interese par produktu piegādi. Atbalstu šai programmai ir izteikuši pārstāvji no Latvijas Augļkopju asociācijas, biedrības „Latvijas Dārznieks”, Latvijas Lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas un citām nozares nevalstiskajām organizācijām,” stāsta D.Freimane.
"Piegādāt augļus un dārzeņus skolām drīkstēs tikai ražotāji un to dibinātas kooperatīvās sabiedrības, kas apstiprinātas Lauku atbalsta dienestā."
Aptuvenā 100 g porcijas cena varētu būt 11 santīmu. Kā teikuši paši ražotāji, šī naudiņa sedzot produktu pašizmaksu, to fasēšanas un piegādes izmaksas. Protams, viss atkarīgs no transportēšanas attāluma, kā arī uzņēmuma loģistikas.
„Skolas piens” – joprojām darbojas!
Pretēji sabiedrībā valdošajam uzskatam, ka skolas piena programmas vairs nav, tā Latvijā joprojām darbojas, taču no 2009. gada bez Latvijas valsts atbalsta. Skolas piena programmu pašlaik apmaksā no ES līdzekļiem - 13 santīmu par litru piena, un to var saņemt ikviens skolēns neatkarīgi no vecuma. Ar nosacījumu - ja skola ir lēmusi šajā programmā piedalīties. Skolēnam nākas piemaksāt piena porcijas atlikušo vērtību, ja tā pārsniedz 13 santīmus – ražotājiem to vairs nekompensē.
„Arī šajā mācību gadā skolās piens programmas ietvaros tiek piegādāts. Jāteic, ka programmā iesaistījušos skolu un ražotāju skaits ir ļoti strauji samazinājies,” teic nodaļas vadītāja.
Jau 2007./2008. gadā skolu skaits, kas saņēma pienu, samazinājās apmēram par 4 procentiem. Daudzi uzņēmumi nespēja apgādāt ar pienu visas skolas, vienlaikus arī ir sadārdzinājušās piena ražošanas un tā loģistikas izmaksas.
"Skolās piens joprojām tiek piegādāts, bet programmā iesaistījušos skolu un ražotāju skaits ir ļoti strauji samazinājies."
Šajā mācību gadā piena programmā piedalās 34 Latvijas skolas, kuras saņem pienu no 16 uzņēmumiem; jau piegādātas 32,8 tonnas piena. Salīdzinājumā ar iepriekšējo, 2008./2009. mācību gadu piena piegādātāju kritums ir 82 procenti, apmēram tikpat – arī skolu.
Iespējams, kraso skolu un piegādātāju kritumu šajā mācību gadā ietekmējis pērnais, piena ražotājiem ļoti smagais gads un arī lielās neskaidrības skolu sistēmā, kas radās vasarā pirms skolas gada sākuma.
„Par labu šai programmai jāteic, ka ir mainīta regula un tagad iespējas skolas piena lietošanai ir daudz elastīgākas,” par izmaiņām informē D.Freimane. „Piemēram, šo ES apmaksāto daļu skolēniem var piedāvāt arī jogurtā, kefīrā, biezpiena sieriņā, pienā ar augļu sulu – gandrīz jebkurā piena produktā. Un to var iekļaut arī ēdienreizē, piemēram, pievienot saldajiem ēdieniem – ķīselim, uzputenim, sacepumam ar pienu un līdzīgos ēdienos, kas satur pienu. Protams, tas ļautu skolēnu pusdienām kopsummā kļūt vai nu lētākām, vai arī „klasiskās” skolas naudas ietvaros bagātinātos piedāvājums. Tas skolēnu vecākiem būtu liels atspaids.”
