Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pētījuma galvenais mērķis bija iegūt informāciju par bērnu ēšanas paradumiem, attieksmi pret programmas pasākumiem un programmas organizāciju.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Latvijā programmas izvērtējums veikts saskaņā ar 2010.gada 3.augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr.737 "Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu augļu un dārzeņu piegādei skolēniem vispārējās izglītības iestādēs" un to nodrošināja Pārtikas, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR".
Lai izvērtētu programmu "Augļi skolai" 2010.-2011.gadā, zinātniskais institūts "BIOR" veica pētījumu laika posmā no 2010.gada novembra līdz šā gada maijam. No programmā iesaistītajām 597 skolām aptaujā piedalījās 130 skolas - to pārstāvji, skolēni un vecāki, lai izvērtētu programmas pirmā gada ieviešanas shēmu, apzinātu skolēnu vēlmes, vajadzības un zināšanas par augļu un dārzeņu lietošanu, arī lai izvērtētu programmas ietekmi uz skolēnu ēšanas paradumiem, augļu un dārzeņu patēriņu un zināšanām par to lietošanu ikdienā. Zinātniskā institūta "BIOR" direktors Rafaels Joffe norāda, ka pētījums atklāja pozitīvu tendenci – bērni sāk arvien vairāk novērtēt labu un pareizu uzturu.
Ābols vai cepums?
"Būtiskas izmaiņas augļu un dārzeņu patēriņā programmas īstenošanas gaitā skolēnu vidū netika konstatētas, kā arī zināšanas skolēnu vidū par to, kuri produkti ir veselīgāki, statistiski nozīmīgā līmenī nepieauga, bet jāatzīmē tas, ka ir pieaudzis to skolēnu skaits, kas izdara izvēli par labu veselīgam uzturam," atklāj "BIOR" uztura speciāliste un pētījuma autore Inese Siksna.
"Pētījums atklāja pozitīvu tendenci – bērni sāk arvien vairāk novērtēt labu un pareizu uzturu."
Rafaels Joffe, „BIOR” direktors
Pētījumā iegūtie dati atklāj, ka pirms programmas ieviešanas 77% bērnu cepuma vietā izvēlētos ābolu, savukārt pēc programmas beigām jau 83% aptaujāto bērnu cepuma vietā labprātāk izvēlētos ābolu. Līdzīga situācija ir ar izvēli starp smalkmaizīti un banānu – rudenī 63% bērnu izvēlētos banānu, nevis smalkmaizīti, bet pavasarī 68% bērnu priekšroku dotu banānam.
ZM parlamentārais sekretārs Eduards Smiltēns atzīst, ka saskaņā ar iegūtajiem pētījuma datiem ir mainījusies bērnu motivācija un uztvere – skolēni izprot, ka augļi un dārzeņi ir jāēd, lai bērni būtu veseli un neslimotu.
"Augļi skolai" novērtēti pozitīvi
"Jebkura programma, kas veicina patēriņu, ir atbalstāma. Bērnu zināšanas un prasmes varbūt nav uzlabojušās šī viena gada laikā, tomēr ir pozitīva tendence, ka skolēni tiešām izdara šo veselīgo izvēli," norāda Sabiedrības veselības departamenta Veselības veicināšanas nodaļas vadītāja Ilze Straume.
Pētījuma autori vēsta, ka programmas gaitā netika konstatētas būtiskas izmaiņas kopējā augļu un dārzeņu patēriņā skolēnu vidū. Atklājās, ka vecāku uzskati tieši ietekmē bērnu izpratni par veselīgu uzturu, tāpēc pētījuma veicēji iesaka veselību veicinošos pasākumos vairāk iesaistīt vecākus vai piedāvāt tiem atbilstošu informatīvu materiālu. Vēl pētījumā secināts, ka zināšanas par veselīgu uzturu palielina varbūtību izdarīt veselīga uztura izvēli, taču šādu izvēli negarantē. Lai veicinātu veselīgu izvēli, ir būtiski gan uzlabot skolēnu zināšanas šajā jomā, gan papildus motivēt skolēnus izvēlēties veselīgus produktus.
"Būtiskas izmaiņas augļu un dārzeņu patēriņā programmas īstenošanas gaitā skolēnu vidū netika konstatētas."
Inese Siksna, „BIOR” uztura speciāliste
Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja, dietoloģe Lolita Neimane uzskata, ka programma "Augļi skolai" ļauj bērniem saprast, ka bez čipsiem pastāv arī dārzeņi un augļi. E.Smiltēns skaidro, ka pētījums ļāva ministrijai identificēt programmas plusus un mīnusus un tā rezultātā veikt uzlabojumus programmas īstenošanā.
Kopumā programmā iesaistītās skolas, skolēni un viņu vecāki šo pasākumu vērtē pozitīvi. Pētījums pilnā, elektroniskā versijā ir pieejams institūta "BIOR" mājaslapā.
Kas ir veselīgs dzīvesveids?
Pētījuma autori pētījuma ietvaros apkopoja spilgtākos bērnu komentārus par veselīgu dzīvesveidu. Veselīgs dzīvesveids, pēc atsevišķu skolēnu domām, nozīmē ievērot diētu, neēst ģenētiski modificētu pārtiku, neēst taukainus produktus, jo tad nebūs problēmas ar holesterīnu, dzīvot veselīgi, neēst pēc pulksten sešiem vakarā, ēst tikai pašu audzētus dārzeņus un augļus, ēst produktus, kas nebojā zobus, nelietot produktus, kuros ir e-vielas. Minēti arī kuriozi veselīga dzīvesveida kritēriji, piemēram, mest kūleņus, ēst garšīgus ēdienus, pūst pūšamos instrumentus, jo tas palīdz plaušām nesaslimt.
Programma "Skolas auglis"
2010./2011. mācību gadā, kad programma "Augļi skolai" tika ieviesta pirmo reizi, tajā piedalījās 537 skolas un svaigus augļus un dārzeņus katru dienu saņēma 1.-6. klašu skolēni. Savukārt jau otrajā programmas īstenošanas gadā – 2011./2011. mācību gadā – pieauga skolu aktivitāte un programmā ir iesaistījušās 687 mācību iestādes, kuru 1.-9. klašu skolēni trīs reizes nedēļā saņem svaigus augļus, dārzeņus vai to asorti.
"Šogad atbalsta programmai finansējums tika trīskāršots, un tas ļāva palielināt bērnu auditoriju, pagarināt augļu un dārzeņu izdales ilgumu, atvieglojot programmas dokumentācijas kārtošanas administratīvo slogu skolām un palielinot atbalsta likmi augļu un dārzeņu piegādātājiem," informē ZM valsts sekretāres vietniece Rigonda Lerhe."Kopumā programmā iesaistītās skolas, skolēni un viņu vecāki šo pasākumu vērtē pozitīvi."
