Programma "Skolas piens" praksē

Latvijā Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību nodrošina Lauku atbalsta dienests (LAD). "Skolas piens" tiek ieviests saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumiem Nr.106 "Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts Eiropas Savienības (ES) atbalstu piena produktu piegādei izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs". LAD statistika liecina, ka šobrīd programmā "Skolas piens" piedalās 492 izglītības iestādes un šajā mācību gadā ir piegādātas 2373 488 tonnas piena. Iepriekšējā mācību gadā programmā piedalījās 456 izglītības iestādes.

Katru dienu glāze piena

Laika posmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 1.februārim Latvijā programma "Skolas piens" darbojās bez valsts līdzfinansējuma valsts budžeta samazinājuma dēļ. Šobrīd valsts līdzfinansējums ir atjaunots: tie ir 0,33 latu par litru, kas dod iespēju pirmskolas un 1.-4. klašu skolēniem saņemt glāzi piena dienā bez maksas. Valsts līdzfinansējums tiek nodrošināts arī 2012.gadā.

Tas nozīmē, ka tās izglītības iestādes, kuras ir pieteikušās dalībai programmā, katru dienu bērniem izsniedz glāzi piena konkrētā laikā, kas var būt gan no rīta, gan pēcpusdienā. Pienu iespējams arī iekļaut ēdienreizes sastāvā nepārstrādātā veidā, piemēram, piens kā piedeva ķīselim, tādā veidā arī samazinot ēdiena cenu.

Valsts līdzfinansējums attiecas uz pienu bez piedevām, iepakojumā virs 250 ml. Savukārt 5.–12. klašu skolēniem ir iespēja par pazeminātu cenu ik dienu iegādāties glāzi piena vai kefīra, ko nodrošina ES līdzfinansējums programmai "Skolas piens" 0,13 Ls/litru apmērā, ja izglītības iestāde vēlas to piedāvāt. Šāda iespēja skolēniem ir jau no programmas sākuma.

Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vecākā referente Inga Orlova skaidro, ka programmas mērķis ir aptvert pēc iespējas vairāk bērnu, kam nodrošināt bezmaksas glāzi piena dienā.

Izglītības iestādes pasākumā var iesaistīties visa mācību gada laikā, bet, lai programma skolā tiktu ieviesta, iestādei jāatrod piena piegādātājs jeb atbalsta pretendents. Izglītības iestādes var meklēt piegādātāju pašas vai arī pēc palīdzības griezties LAD, kuram kā administrētājam ir zināma informācija par atbalsta pretendentiem.

Latvijā piegādātāji var būt gan piena produktu ražotāji, gan piena produktu izplatītāji, gan pati izglītības iestāde, kā arī pašvaldība, kuras teritorijā darbojas konkrētā izglītības iestāde. Ir gadījumi, kad piena ražošanas uzņēmumi paši meklē skolas, kuras iesaistīt programmā.

LV portāls jautā:  Kā vērtējat programmu "Skolas piens", un kā tā norit jūsu skolā?

Dzidra Straumīte, Bauskas sākumskolas lietvede:

"Bauskas sākumskola piedalās šajā programmā, un gan skolēni, gan pedagogi, gan arī vecāki ir ļoti apmierināti. Bauskas sākumskola piedalās pirmo gadu, iepriekšējā iesaiste programmā bija Bauskas 1.vidusskolai jau no programmas sākuma.

Mūsu skolai "Skolas pienu" palīdz realizēt IU "Jasers", kurš ar šo darbu tiek galā ļoti veiksmīgi. Izveidojusies laba sadarbība, bet "Skolas piena" programmā pārmaiņas pēc dažreiz labprāt varētu saņemt arī jogurtiņus, kas bērniem garšo un piešķirtu dažādību."

Arita Zāle, Liepenes pamatskolas direktore:

"Šobrīd programmā "Skolas piens" nepiedalāmies. Kādreiz bijām iesaistījušies, sadarbojāmies ar A/S "Valmieras piens". Viss noritēja ļoti jauki, bērni ar prieku dzēra pienu, bet sadarbība bija jāpārtrauc, mainoties noteikumiem, jo valsts vairs nepiešķīra līdzfinansējumu.

 Uzskatu, ka ar šo problēmu saskārās vairākas skolas. "Skolas auglis" mums joprojām darbojas, bet "Skolas piens" diemžēl vairs ne."

Ainārs Liniņš, Limbažu sākumskolas direktors:

"Programmā ar prieku piedalāmies. Mēs vērtējam programmu ļoti atzinīgi, jo bērniem tas ir liels atbalsts, viņi zina, ka pie līdzi paņemtās pusdienu maizītes varēs izdzert glāzi piena. Turpmāk arī vēlētos piedalīties, ja šāda iespēja būs. Pagaidām programma skolā noris bez sarežģījumiem."

Sergejs Čevers, Carnikavas pamatskolas direktors:

"Carnikavas pamatskola piedalās otro gadu (pēc gada pārtraukuma). Programma noris ļoti labi, jo jaunāko klašu skolēni labprāt dzer pienu, kas tiek piegādāts skolai divas reizes nedēļā. Skolēniem piena dzeršana tiek organizēta rīta starpbrīžos. Piens ir svaigs, nav bijušas problēmas ar derīguma termiņu. Piena "procedūru" organizē skolas ēdināšanas uzņēmums."

Inga Jātniece, Mārupes pamatskolas direktores vietniece saimnieciskajā darbā:

"Programmā "Skolas piens" piedalāmies pirmo gadu un esam apmierināti, sadarbība ir veiksmīga. Pienu mums dzer 1.-4. klases skolēni. Mēģinām uzraudzīt, lai bērni to neaizmirstu. Tie bērni, kuriem piens garšo, to dzer labprāt, citi ne visai. Atzinīgi vērtējam mūsu ēdināšanas firmas darbu, jo piens tiek piegādāts ļoti garšīgs. Ja arī turpmāk būs iespēja, tad noteikti piedalīsimies vēl."

Valda Elstiņa, Grundzāles pamatskolas direktore:

"Agrāk mums šī programma bija, bet tagad vairs nav, jo radās sarežģījumi ar piegādātājiem. Mums atteica, jo no Valmieras neesot izdevīgi pienu piegādāt, kā arī no A/S "Smiltenes Piens" saņēmām atteikumu, līdz ar to programmā piedalīties nevaram."

Janīna Usāre, Jaunsilavas pamatskolas direktore:

"Jaunsilavas pamatskola ir programmas "Skolas piens" atbalstītāja jau no 2006.gada. Šajā laikā mainījušies piena piegādātāji: "Valmieras pienu" nomainīja "Preiļu siers", mainījies piena dzērāju skaits, bet tradīcija palikusi nemainīga - pēc pirmās mācību stundas plkst. 9.10 visi, kam paredzēta programma, dodas uz skolas ēdamzāli. Neskatoties uz to, ka esam lauku skola, neviens bērns tādēļ no piena krūzes neatsakās, gluži otrādi - gan bērni, gan vecāki ir patiesi apmierināti.

Turku pagastā ir ģimenes, kur bērni ceļas plkst. 6.30, lai pagūtu uz maršruta autobusu, tāpēc piena krūze ir gan kā otrās brokastis, gan palīdz sagaidīt pusdienas. Virtuves darbinieki neuzskata piena sadali un krūzīšu mazgāšanu par apgrūtinājumu."  

Svetlana Jačmeņova, Rīgas Rīnūžu vidusskolas sociālā pedagoģe: