Varasvīru aicinājumam savilkt siksnas (cilvēki teic, ka dažam jau siksna ap kaklu) lietuvieši piekrīt. Spiesta lieta. Katrs taupa, kā māk, bet - ne vienmēr tā, kā māca „no augšas”.
Pilnas somas, pilnas tvertnes
Nav nekas jauns, ka Lietuvas iedzīvotāji, kas dzīvo pierobežā ar Poliju, iepērkas lielajā kaimiņvalstī. Arī tad, kad zlots bija tikai kādus pāris centu lētāks vai pat vienāds ar litu, jo lielākajai daļai pārtikas produktu pievienotās vērtības nodoklis Polijā bija (un ir) mazāks kā Lietuvā. Tagad jau izskatās, ka uz Poliju iepirkties brauc vai puse Lietuvas. Lietuvieši atgriežas dzimtenē ar produktu pilnām mašīnām un arī pilnām degvielas tvertnēm.
Suvalkos (Polija) nedēļas nogalēs liela daļa pircēju runā lietuviski. Ceļš no Viļņas līdz turienei aptuveni 200 km. Brauciens turp un atpakaļ vidēji maksā 130 litus (26-27 latus), bet, vienā mašīnā braucot vairākiem pircējiem, ceļojuma izdevumi nav nemaz tik lieli.
Ceļā no robežas līdz Suvalkiem nedēļas nogalēs gandrīz vai katrai trešajai automašīnai ir Lietuvas numuri. Poļi apgalvo, ka pēc lietuviešu „ekskursijām” veikalu plaukti izskatoties kā pēc siseņu uzlidojuma.
"Poļi apgalvo, ka pēc lietuviešu „ekskursijām” veikalu plaukti izskatoties kā pēc siseņu uzlidojuma."
Tie paši lietuvieši, kas savā valstī visai kritiski vērtē poļu produkciju, Polijā pērk visus produktus pēc kārtas. Galvenais un noteicošais iemesls - patlaban visas preces Polijā maksā gandrīz trešdaļu mazāk nekā Lietuvā (zemāks PVN, kas vēl vairāk jūtams pēc šī nodokļa paaugstināšanas Lietuvā un poļu zlota kursa krišanās). Piemēram, Polijā sviests ir uz pusi lētāks, lētāks ir cukurs, gaļa, pārtikas eļļa un citi ikdienā nepieciešamie pārtikas produkti. Lietuvieši šajās „pārtikas ekskursijās” speciāli brauc ar jaudīgākām mašīnām: Polijā piepilda arī benzīna tvertnes un uzpilda auto gāzes balonus, jo arī dažāda veida degviela tur lētāka.
Tirgus beidzas deviņos no rīta
Ne visiem poļiem patīk lietuviešu iepirkšanās „ekskursijas”. Poļu pircēji Suvalkos šķendējas: lai nopirktu pudeli piena, veikalā pie kases rindā jāstāv 20 minūtes! Veikalu kasieriem kaimiņvalsts pircēju dienās nākas smagi strādāt. Kur tas redzēts, ka tiek izpārdots gandrīz viss, kas veikala plauktos, un arī kārtīgi iztukšotas noliktavas!?
Uz Poliju jābrauc agri no rīta. Zinātāji stāsta, ka ap pulksten deviņiem Suvalku tirgū jau viss izpirkts. Veikalos jau no rīta tiek iztirgota gaļa. Kā nepirksi, ja tā ir krietni lētāka? Polijā PVN gaļai ir 3%, Lietuvā – 19 procenti! Ja gribi pirkt gaļu, jāpasteidzas. Lietuvieši krauj mašīnās ne tikai pārtikas produktus, bet arī apģērbus, apavus un mājsaimniecības preces, kuru cenas tāpat „atpaliek” no cenām Lietuvā.
"Otrs ceļš ved no galvaspilsētas uz provinci, kur cenas ir zemākas nekā Viļņā."
Nedēļas nogalēs uz Poliju dodas „parastie” pircēji, kas meklē, kur lētāk. Citās dienās darbojas pārpircēji, kas poļu produktus Lietuvā pārkristī par lietuviešu un realizē tirgos. Bet par pārpircējiem – tas jau būs cits stāsts.
Stiprina poļu uzņēmējus
Suvalku un pierobežas veikalu pārdevējas nav visai apmierinātas ar lielo pircēju pieplūdumu, turpretī uzņēmēji - veikalu, kafejnīcu un mazo autoservisu īpašnieki – lietuviešus gaida atplestām rokām. Viņi smej, ka Lietuvas iedzīvotāji ne tikai palielinot viņu uzņēmumu apgrozījumu, bet arī glābjot Polijas tautsaimniecību no ekonomiskās krīzes. Savukārt lietuvieši nopūšas: ko nu tēlot lepnos, ja krīzes aukstā elpa jūtama jau pie paša sliekšņa.
Suvalkos, kur iedzīvotāju skaits ir aptuveni 70-80 tūkstoši, tagad pat ziemas vidū ielas pilnas ar tūristiem. Pēc iepirkšanās lietuvieši iegriežas kafejnīcās, bāros un, ja mašīnai vajadzīgs kāds sīks remonts, izmanto vietējā autoservisa pakalpojumus.
Otrs ceļš – mazpilsētu tirgi
Polija - tas būtu viens Lietuvas pircēju maršruts, otrs ved no galvaspilsētas uz provinci, kur tirgos atsevišķu produktu cenas ir zemākas nekā Viļņas lielajos tirgos un tirdzniecības centros. Utenas (Lietuva) tirgū janvāra beigās gaļas cenu kāpums bija krietni mazāks nekā galvaspilsētā. Jēra gaļas cena palikusi nemainīga – kā pagājušajā gada novembrī, cūkgaļas cena pieaugusi par pāris litiem. Tirgū varēja nopirkt Šaudiņu skārņa kūpinātus gaļas izstrādājumus, kuri marķēti ar kulinārā mantojuma zīmi. Utenas tirgū var iepirkties tie, kas atzīst tikai lietuviešu produktus un kas vienlaikus grib pirkt lētāk. Uz mazu provinces pilsētiņu, kur ir visai mazs iedzīvotāju un reizē – arī pircēju skaits, vest poļu cūkgaļu un vistu stilbus neatmaksājās. Kāda tur peļņa!
"Pēdējā laikā kļūst populāri zemnieku tirdziņi arī Viļņas mikrorajonos."
Pēdējā laikā populāri kļūst zemnieku tirdziņi arī Viļņas mikrorajonos. Tajos savus produktus pārdod zemnieki paši. Šāds darbības veids ir kļuvis par nepieciešamību, jo tā nauda par piena litru, ko maksā pienotavas, dzen vietējo ražotāju izmisumā un bankrotā.
Krustceļš. Kurp dosies Lietuvas pircējs? Pa labi aicina: „Pērc lietuviešu preci!”, pa kreisi vilinājums doties tur, kur lētāk. Pagaidām gan izskatās, ka pircējs vēlas meklēt lētāko. Kaut arī tagad ir gavēņa laiks, laikam tas „vidējais” lietuvietis noskaņots ēst septiņas dienas nedēļā. Tātad - jāmeklē, kur lētāk. Jāizdzīvo. Jāpārdzīvo. Un tā ir katra personīga problēma.
Uzziņai
Polija 2007. gada beigās saņēma ES atļauju līdz 2010. gada beigām piemērot atvieglotas PVN likmes ikdienas pārtikas produktiem:
- 3% PVN likme - gaļai, putnu gaļai, dārzeņiem un augļiem, maizei un graudu produktiem, zivīm, piena produktiem, olām;
- 7% PVN likme - gaļas izstrādājumiem, cukuram, ievārījumam, medum, šokolādei, konfektēm, kafijai, tējai, kakao, eļļai un taukiem, minerālūdenim, atspirdzinošiem nealkoholiskiem dzērieniem, sulām;
- standarta PVN likme Polijā - 22%.
Šogad Lietuvā PVN likme atdzesētai gaļai, putnu gaļai, zivīm paaugstināta no 5 līdz 19 procentiem.
Avots: „Vakaro žinios" 2009. gada 27. februārī
