Arī Lietuvas žurnālisti gada beigās rāvušies vaiga sviedros, lai izveidotu ievērojamāko labo un slikto notikumu, populārāko gada personu un vēl daudzus citus sarakstus. Kā tad īsti bijis vairāk - labā vai sliktā?
Gads kultūras galvaspilsētas zīmē
Cilvēka atmiņa, šķiet, aprīkota ar filtru - sliktais tiek aizmirsts vai vismaz piemirsts, bet prātā paliek gaišais. Jauki un skanīgi bija Lietuvas Dziesmu svētki un arheoloģijas dienas. Daudzi interesanti pasākumi bija saistīti ar pilsētas godpilno nosaukumu „Viļņa – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2009” - izstādes, koncerti. Lietuviešiem bija neaizmirstama iespēja aplūkot savdabīgā gruzīnu gleznotāja Pirosmani darbus. Vasarā tika atklāta Nacionālā mākslas galerija.
"Iedzīvotāju ienākumi krasi ruka 2009. gadā, bet jau aplēsts, ka 2010. gadā Lietuvas iedzīvotāju maciņi kļūs vēl liesāki. "
Kultūras galvaspilsētas pasākumi neiztika arī bez saviem skandāliem - tas sakāms gan par līdzekļu šķērdēšanu, gan par atsevišķiem mākslas darbiem, kas tapuši pēc īpaša pasūtījuma. Iespējams gan, ka Viļņas iedzīvotāju vairākums ne vienmēr saprot mākslas augsto lidojumu... Tas sakāms par Nēres upes krastā uzbūvēto Krastmalas arku, kura veidota no sarūsējušām (varbūt tai rūsai arī ir kāda dziļāka nozīme?) caurulēm. Dažs labs esot uzdevis pilsētas mērijai jautājumu, kādēļ tās kanalizācijas caurules neierok zemē?
Krīze augļus vāks vēl šogad
Pie ievērojamākajiem notikumiem 2009. gadā iztaujātie politiķi un žurnālisti pieskaita arī ekonomisko krīzi. Krīzes dēļ mūsu maciņi kļuvuši plānāki un naudu, pat svētkus sagaidot, nesteidzāmies izdot ar plašu vērienu, kā bija ierasts. Parlamentārieši dienu un nakti strādāja, nodokļus celdami, algas un pensijas mazinādami. Iedzīvotāju ienākumi krasi ruka 2009. gadā, bet jau aplēsts, ka 2010. gadā Lietuvas iedzīvotāju maciņi kļūs vēl liesāki: 31. decembrī darbu beidza Ignalinas atomelektrostacija, un tas nozīmē, ka par elektrību maksāsim trešdaļu vairāk un cenas augs arī apkurei, ūdenim utt.
"Dažkārt šķiet, ka Lietuva, Latvija un Igaunija nav māsas, bet māsīcas, kas satiekas vai nu kāzās, vai bērēs. "
Premjerministrs A.Kubiļus nepiekūst stāstīdams, ka valsts ekonomika šogad sākšot atveseļoties, bet ne visi eksperti piekrīt premjerministra optimismam. Kaut gan - vai Lietuvai to grūto gadu trūcis: 1918., 1940., 1941., 1945. utt. Izdzīvoja Lietuva. Cerēsim, ka pagājušais gads ir mūs norūdījis un ka šajā gadā mēs mazāk sūdzēsimies un žēlosimies. Grūtos laikos mēs šo to iemācāmies un arī sākam dziļāk saprast, ka visas investīcijas materiālās lietās ir nedrošas un vienmēr stabils ir tikai tas, kas ir sirdī, ne kabatā.
Vēlējums Baltijas māsām
Baltijas asambleja (Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības organizācija) savu darbu uzsāka 1991. gada 8. novembrī. Latvija 2010. gadā no Lietuvas pārņem Baltijas asamblejas (BA) prezidējošās valsts funkcijas. Kā prioritāte nosaukta ekonomiskā drošība un sadarbība ar Ziemeļvalstīm. Latvijas delegācijas vadītāja Ērika Zommere 28. BA sesijas laikā Viļņā uzsvēra, ka „šodien vairāk nekā jebkad Baltijas valstīm savi spēki jāsaliedē vienotas sociālās, ekonomiskās un finanšu politikas veidošanā, vienotas veselības un izglītības sistēmas izveidē”.
Jauki jau skan. Bieži no augstām tribīnēm tiek teikti aizkustinošie vārdi Baltijas māsām. Bija Baltijas Ceļš, bija kopīga cīņa par neatkarības atgūšanu. Bija.
Tagad citi uzdevumi, ne mazāk svarīgi. Bet - vai jūtam sadarbību? Precīzāk, vai zinām par šo triju valstu sadarbību? Dažkārt šķiet, ka Lietuva, Latvija un Igaunija nav māsas, bet māsīcas, kas satiekas vai nu kāzās, vai bērēs. Varbūt latvieši ir labāk informēti par dzīvi Lietuvā, par kultūras pasākumiem, cilvēku rūpēm un priekiem. Tad pavaicāšu - kad jūs pēdējo reizi redzējāt pozitīvu reportāžu par Lietuvas aktualitātēm savos televīzijas ekrānos? Kad lasījāt analītisku rakstu par Lietuvas saimniecību nopietnā (ceru, ka Latvijā tāda ir) avīzē, žurnālā vai portālā? Vai detalizētu informāciju par to, kā Latvija, Igaunija un Lietuva aizstāv savas intereses Briselē?
"Ja jau spēki jāapvieno, vai tos spēkus nevarētu apvienot arī informācijas apmaiņā?"
Visticamāk, ka Lietuvā par Latviju zina tikpat, cik Latvijā par Lietuvu. Finanšu skandāli, valdības maiņas (pēdējā ziņa 5. janvārī no BNS portālā www.bernardinai.lt: Rīgas mērs paziņo, ka esošā Latvijas valdība kritīšot martā), baumas par iespējamo lata devalvāciju un vēl dažas līdzīgas īsas ziņas. Un viss. Bet ir daudz interesanta, pamācoša (kaut no svešām kļūdām reti kad kāds mācās, bet derētu gan), ir daudz gaišu cilvēku kā Latvijā, tā Lietuvā, ir daudz vēsturisku faktu, ko būtu vērts iepazīt pamatīgāk. Divām pēdējām baltu tautām vajadzētu vairāk zināt vienai par otru...
Par tālākām valstīm saņemam vairāk informācijas. Agrā rītā radio ziņo par plūdiem Bangladešā, par dzelzceļa katastrofu Indijā, par Anglijas galma jaunumiem, par vulkānu izvirdumu Indonēzijā utt., utt. Nu jā, ne Lietuvā, ne Latvijā to vulkānu nav, karalieņu (īstu, ne skaistuma) arī ne.
Lai nu paliek avīzes un žurnāli. Galvenais informācijas avots lielākajai iedzīvotāju daļai tomēr ir „ģimenes draugs televizors”. Kā vienā, tā otrā valstī ir nacionālā televīzija. Vai tiešām nebūtu iespējams vienoties par ciešāku sadarbību tieši informēšanas lauciņā? Ja jau spēki jāapvieno, vai tos spēkus nevarētu apvienot arī informācijas apmaiņā?
Lai 2010. gadā būtu vairāk labu ziņu kā Latvijā, tā Lietuvā!
