„Rīgai un Latvijai 2014. gads būs īpašs notikums, jo vienota kultūras programma vesela gada garumā pie mums vēl nekad nav notikusi,” teic Eiropas kultūras galvaspilsētas direkcijas vadītāja Diāna Čivle. Seminārs, kurā organizatori tiks aicināti sākt iesniegt priekšlikumus pasākumu programmai kultūras galvaspilsētas gadam, notiks jau 26. maijā.
Galvenais uzsvars šoreiz uz piedāvājuma kvalitāti, nevis kvantitāti. Turklāt ierosinājumiem noteikti jāsasaucas ar sešām tematiskām līnijām, uz kurām balstīta kultūras galvaspilsētas programma – Rīgas pieteikums: okeāna alkas; Brīvības iela; izdzīvošanas komplekts; ceļu karte; Rīgas karnevāls; dzintara ādere.
Tiesa, lai pienācīgi sagatavotos lielajam notikumam, turpmāko gadu laikā Rīgā iecerēts īstenot pasākumu pilotprojektus. Viens no tādiem ir, piemēram, tematiskajai līnijai izdzīvošanas komplekts piederošais „Survival kit”, ko varējām vērot jau pērn mūsdienu kultūras foruma „Baltās naktis” gaitā, kad mākslinieki izgāja ielās un apmetās kafejnīcu vai veikalu skatlogos, lai ar dažādiem paņēmieniem rādītu mūsdienu izdzīvošanas stratēģijas.
Otra jau piedzīvotā aktivitāte saistās ar tematisko līniju Rīgas karnevāls. Iepriekšējos Rīgas svētkos pilsētnieki pulcējās kopīgai muzicēšanai krastmalā ar līdzatnestiem sitaminstrumentiem un jebkāda veida skanošiem sadzīves priekšmetiem. Tā bija akcija „Pilsēta – orķestris”. Abas aktivitātes paredzētas arī šovasar un nākamajās vasarās, līdz 2014. gadā tās sasniegs savu kulmināciju.
Kultūras mažors
„Kultūras programmai esam devuši nosaukumu „Force Majeure” un ar šiem vārdiem saprotam kultūras pozitīvo mažoru. Cilvēki ir aicināti nākt, piedalīties, iesaistīties speciāli viņiem gatavotā jautrā, priecīgā notikumā,” stāsta D.Čivle, piebilstot, ka jau pieteikuma izstrādes gaitā Eiropas kultūras galvaspilsētas direkcija tikās ar pilsētniekiem, lai noskaidrotu viņu viedokli un interesējošās lietas. Apspriedes ar dažādu sfēru pārstāvjiem direkcija organizēs arī turpmāk. Tas tāpēc, ka iesaistīt cilvēkus kultūras norisēs un izvilkt viņus no mīkstajiem klubkrēsliem pie televizoru ekrāniem ir viens no topošā projekta mērķiem.
"Seminārs, kurā organizatori tiks aicināti sākt iesniegt priekšlikumus pasākumu programmai kultūras galvaspilsētas gadam, notiks jau nākamnedēļ."
D.Čivle ir pārliecināta, ka šobrīd, kad Latvijā un citur pasaulē vērojama iedzīvotāju nevēlēšanās līdzdarboties kultūras procesos, ir svarīgi meklēt ceļus, kā atkal mudināt viņus piedalīties. Sēžot mājās, cilvēki aizvien vairāk iegrimst problēmās, jūtas neapmierināti un nelaimīgi. „Katrs cilvēks ir radošs, un ir vienalga, vai tas izpaužas kā pasīva vērošana vai kā līdzdarbošanās,” skaidro direkcijas vadītāja.
Ne tikai Rīgā
Lai arī Rīgas oficiālais partneris ir Sigulda un pieteikums izstrādāts tiešā sadarbībā ar šo pilsētu, direkcijas vadītāja ir pārliecināta, ka pievienosies arī vēl citas pašvaldības un programmas aktivitātes būs baudāmas arī citviet Latvijā. Piemēram, piedalīties apņēmušās arī Eiropas kultūras galvaspilsētas pretendentes Cēsis un Liepāja. Kopā ar direkciju jau pārrunāta atsevišķu ideju realizēšana.
D.Čivle lēš, ka piedalīties, visticamāk, vēlēsies arī Rīgas reģiona pašvaldības, piemēram, Jūrmala: „Mēs jau pieteikuma gatavošanas posmā rosinājām pašvaldības domāt par savu piedāvājumu un veidiem, kā kļūt par daļu no notikuma, jo šie tomēr būs pasākumi, kuri var tikt izvesti arī ārpus Latvijas robežām.”
"Lai pienācīgi sagatavotos lielajam notikumam, turpmāko gadu laikā Rīgā iecerēts īstenot pasākumu pilotprojektus."
Tikmēr sadarbība ar otru 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu – Ūmeo Zviedrijā – jau sākusies. Vēl pagājušajā nedēļā ar priekšnesumiem Rīgā viesojās Ūmeo koris. Galvaspilsētā arī ciemojusies Ūmeo pašvaldības delegācija, kas vēlējās iepazīties ar Rīgas domes darbības principiem. Abas jau apspriedušās par citiem kopīgiem projektiem. Pēc D.Čivles domām, airBaltic tiešais reiss no Rīgas uz nelielo universitātes pilsētiņu Ūmeo ar 114 tūkstošiem cilvēku tikai veicinās abu pušu iedzīvotāju savstarpējo domu apmaiņu un sadarbību dažādās jomās.
Iespējami divi scenāriji
Eiropas Savienība kultūras programmas īstenošanai piešķīrusi 1,05 miljonus latu. Direkcijas vadītāja gan nezināja teikt, cik lielu daļu šīs summas veidos no kopējā budžeta, kas varētu tapt skaidrs 2012. gadā. Ņemot vērā citu valstu pieredzi, kā, piemēram, Viļņas, kura pērn nesa Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, direkcija apzinās ekonomiskās krīzes radītos ierobežojumus un iespējamos draudus. Tāpēc, gatavojot pieteikumu, direkcija kopā ar Rīgas domes finansistiem izstrādāja divus iespējamos budžeta scenārijus – optimistisko, ja ekonomiskā atveseļošanās galvaspilsētā notiek strauji, un pesimistisko – ja tas notiek pakāpeniski, lēni. „Jebkurā gadījumā katrs no scenārijiem ļaus mums realizēt lielu, vienotu kultūras programmu,” saka D.Čivle.
UZZIŅAI
Iepazīties ar Rīgas pieteikumu Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanai var:
- Rīgas domes mājaslapā http://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_today/kulturas_galvaspilseta/default.htm
- Eiropas kultūras galvaspilsētas mājaslapā
http://www.riga2014.org/?object_id=384
"Kad Latvijā un citur pasaulē vērojama iedzīvotāju nevēlēšanās līdzdarboties kultūras procesos, ir svarīgi meklēt ceļus, kā atkal mudināt viņus piedalīties."
Informāciju par gaidāmo notikumu un iespējām iesaistīties brīvprātīgo statusā var meklēt arī Eiropas Kultūras galvaspilsētas direkcijas informācijas kioskos, kas tiks uzstādīti Rīgas pasākumu norises vietās.
Galvenie mērķi, īstenojot 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas kultūras programmu „Force Majeure”
- Veicināt radošumu un inovatīvu pieeju
- Parādīt Eiropas kultūras daudzveidību un rosināt starpkultūru dialogu
- Veicināt pilsonisko viedokļu daudzveidību un multikulturālismu
- Akcentēt nepieciešamību padziļināt attīstības jēdzienu pilsētas pārvaldes kontekstā
- Izcelt un prezentēt kultūras, izglītības un tautsaimniecības nozaru kopsakarības
- Īstenot Rīgas kultūras attīstības vīziju un popularizēt to Eiropā
- Realizēt Rīgas ambīcijas straujā un mērķtiecīgā kultūras jomas attīstībā
- Izvirzīt līdzdalības principu kultūras attīstības pamatā
- Uzsvērt lokālās un kultūras attīstības svarīgumu
Eiropas kultūras galvaspilsētas
- Eiropas kultūras galvaspilsētas tradīcijas pirmsākumi ir 1985. gada 13. jūnijā. Iniciatīvas mērķis bija veicināt dažādu Eiropas pilsētu kultūras mantojuma pieejamību, izplatību, popularizēt pilsētu identitāti un dzīvotspēju, kā arī veicināt Eiropas mākslinieku un inteliģences sadarbību.
- 2010. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas ir Pēča Ungārijā, Esene Vācijā un Stambula Turcijā.
- 2011. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas ir Tallina Igaunijā, Turku Somijā.
- 2012. gadā – Maribora Slovēnijā un Gimaraiša Portugālē.
- 2013. gadā – Košice Slovākijā un Marseļa Francijā.
