Eiropas kultūras galvaspilsētas (sākotnēji – Eiropas kultūras pilsētas) tituls ir izveidots, lai veicinātu Eiropas tautu tuvināšanos. Šo iniciatīvu uzsāka Eiropas Savienības Padome 1985.gadā pēc grieķu aktrises Melinas Merkuri (Melina Mercouri) ierosmes. Par pirmo Eiropas kultūras pilsētu tika noteikta Atēnas.
Organizatori
Kad Eiropas Savienības Padome 2010.gada 10.maijā pieņēma lēmumu apstiprināt Rīgu par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014, tika pieņemts lēmums veidot nodibinājumu "Rīga 2014". Nodibinājums "Rīga 2014" ir organizācija, ko izveidojusi Rīgas pašvaldība, lai nodrošinātu Rīgas kā 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu sagatavošanu un norisi.
Nodibinājums vada un koordinē programmas veidošanā iesaistītos, nodrošina komunikāciju kampaņu, izstrādā un vada iedzīvotāju līdzdalības un brīvprātīgo programmas, kā arī īsteno publiskā un privātā sektora sadarbības veicināšanu. Nodibinājuma "Rīga 2014" kodolu veido cilvēki, kuri gatavoja Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikumu. Konkursu un uzaicinājumu veidā tiek piesaistīti visi projekta īstenošanai nepieciešamie darbinieki.
Nodibinājumu vada Diāna Čivle, Eiropas kultūras galvaspilsētas direkcijas vadītāja.
"Programma tiks atklāta 2014.gada janvāra vidū."
Rīgas domes paspārnē ir izveidota Uzraudzības padome – pārraugoša institūcija, kuras sastāvā ietilpst visu ar projekta "Rīga 2014" īstenošanu saistīto valsts un pašvaldību institūciju, kā arī nevalstiskā sektora pārstāvji.
Uzraudzības padome pārrauga projektu sagatavošanas, ieviešanas un realizācijas gaitu, veic finanšu uzraudzību un risina stratēģiskās vadības jautājumus. Uzraudzības padomes locekļi par savu darbu atlīdzību nesaņem.
Atbalstot šo lielo notikumu, Valsts prezidents Andris Bērziņš ir piekritis kļūt par Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 patronu.
Prezidents atzinīgi novērtējis nodibinājuma "Rīga 2014" ieceres, plānus un līdz šim paveikto, kā arī uzsvēris citu valstu vēstnieku lielo interesi. Viņš mudina tos plaši informēt un iesaistīt savu valstu vadītāju aicināšanā uz krāšņākajiem 2014.gada pasākumiem.
"Nākamais gads, kad kādai no Latvijas pilsētām varētu piešķirt šādu statusu, varētu būt 2027. Tādēļ šobrīd ir jāpaveic labākais un izcilākais, lai tas paliktu spilgtā atmiņā līdz nākamajam kultūras metropoles gadam Latvijā," uzsver nodibinājuma "Rīga 2014" vadītāja Diāna Čivle un programmas vadītāja Aiva Rozenberga.
Programma
Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas nosaukums ir Force Majeure jeb nepārvarama vara, kas zināmā mērā ir ļoti drosmīgs.
"Šāds nosaukums izvēlēts, jo, pirmkārt, tas ir starptautiski saprotams, to nenāksies tulkot citās Eiropas valodās. Tāpat šādas izvēles mērķis ir bijis radīt intrigu," stāsta programmas vadītāja A.Rozenberga.
Force Majeure mērķis ir stiprināt pārliecību, ka kultūra var mainīt cilvēku un pilsētu dzīvi uz labu, ka kultūra var kļūt par glābšanas un izdzīvošanas instrumentu, tramplīnu jaunām un drosmīgām idejām. Kultūra ir spēks, kas spēj pārmaiņas pavērst pozitīvā gultnē.
"Rīga 2014" programmu veido sešas tematiskās līnijas. Tās aptver dažādas Force Majeure šķautnes:
- Okeāna alkas aicina ielūkoties cilvēka tieksmē pēc garīgām vērtībām un zināšanām;
- Brīvības iela veltīta varas un brīvības tematikai;
- Izdzīvošanas komplekts piedāvā seno prasmju un moderno zināšanu sinerģiju;
- Ceļu kartes tematiskā līnija aicina ikvienu iepazīt ikdienas steigā nepamanīto Rīgu un domāt par pilsētas attīstību;
- Dzintara ādere piedāvā iedzīvināt vēsturisko Dzintara ceļu, aptverot Baltijas jūru, Vidusjūru un Melno jūru, veidojot jaunu Eiropas kultūras sadarbības tīklu;
- Rīgas karnevāla pasākumi uz mirkli ļauj kļūt par to, par ko mēs vēlētos būt, iejukt karnevāla virpulī un priecāties.
Katrā no tematiskajām līnijām plānoti 20 līdz 30 pasākumi, kuru veidošanā aktīvi būs jāiesaistās arī pašiem rīdziniekiem.
Rīgas piedāvātajā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas koncepcijā nozīmīga loma paredzēta tā dēvētajiem mobilajiem centriem, kas paredz kultūras projektu decentralizāciju un līdzcilvēku plašu iesaistīšanu Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas norisēs ne tikai ārpus pilsētas centra, bet arī citās Latvijas pilsētās un Eiropas valstīs. Gatavību sadarboties oficiāli paudusi Jūrmala, Daugavpils, Jelgava, Kuldīga, Dobele, Tukums, Limbaži, Staicele, Aloja, Salacgrīva, Balvi un Ventspils. Rīga savu programmu veido ar domu, ka šim statusam jākļūst par ieguvumu visai valstij, un Rīga šajā reizē būs kā vārti uz pārējo Latviju.
Pasākumi
"Liela daļa Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas pasākumu notiks pilsētvidē, kas ikvienam interesentam būs pieejami bez maksas. Programma ir veidota tā, lai būtu ievērots līdzsvars starp maksas un bezmaksas kultūras programmas pasākumiem," atzīst Diāna Čivle.
Programma tiks atklāta 2014.gada janvāra vidū. Viens no atklāšanas pasākumiem būs unikāla akcija – cilvēki dzīvajā ķēdē no rokas rokā nodos grāmatas no vecās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas uz jauno Gaismas pili.
"Viens no atklāšanas pasākumiem būs unikāla akcija – cilvēki dzīvajā ķēdē no rokas rokā nodos grāmatas no vecās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas uz jauno Gaismas pili."
Dalībnieku skaita ziņā vērienīgākais notikums 2014.gadā būs Pasaules koru olimpiāde, kas jūlijā vienos 20 000 koristu no gandrīz 90 pasaules valstīm.
Vairāk nekā 200 Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas pasākumu notiks ne tikai Rīgā, bet arī oficiālajā partnerpilsētā Siguldā, arī citās Latvijas pilsētās.
Ar pasākumu programmu var iepazīties "Rīga 2014" mājaslapā, sadaļā "Programma".
Budžets
| Rīga 2014 | Miljoni LVL | % |
| Kopējais budžets | 17,13 | 100 |
| Rīgas pilsēta | 6,9 | 40 |
| Valsts | 5,98 | 35 |
| Sponsori | 1,71 | 10 |
| Citi avoti (ES grants, Eiropas projektu finansējums, ieņēmumi, u.c.) | 2,54 | 15 |
Ieguvumi
Eiropas Savienības iniciatīvas par Eiropas kultūras galvaspilsētu galvenais mērķis ir uzsvērt Eiropas kultūru bagātību, daudzveidību un to kopīgās iezīmes, kā arī veicināt labāku savstarpēju sapratni Eiropas pilsoņu vidū.
Šis gads ir nozīmīgs visai Latvijai, jo Rīga ar šo gadu gan pilsētu, gan Latvijas valsti iezīmē spilgtāk un izteiksmīgāk Eiropas un pasaules kultūras kartē. Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss dos arī lielāku ekonomisko aktivitāti visai Latvijas tautsaimniecībai, vairos rīdzinieku, Rīgas pilsētas un valsts labo tēlu.
"Jau pašlaik Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas veidošana ir aktivizējusi Latvijas kultūras procesus starptautiskā dimensijā," stāsta D.Čivle. "Jācer, ka gada kultūras notikumi sniegs iedvesmu iedzīvotājiem iegūt jaunas prasmes un pieredzi, kas uzlabos viņu dzīves kvalitāti."
2014.gada programmas notikumi bagātinās jau tradicionāli esošo Rīgas kultūras pasākumu klāstu ar jaunām norisēm. Eiropas kultūras galvaspilsētas gads būs iespēja Latvijai piesaistīt starptautisko uzmanību 2015.gadā gaidāmajai prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē.
Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss Rīgai sniedz ne tikai iespēju parādīt Latvijas kultūras īpašo vietu Eiropā, veicinot tūrisma attīstību un palielinot pilsētas ietekmi starptautiski, bet arī piedāvā Latvijas iedzīvotājiem izbaudīt, priecāties un lepoties par mūsu kultūras mantojuma bagātību.
Uzziņai
www.riga2014.org - ne vien pieejams 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu kalendārs, bet arī katram iespēja veidot savu pasākumu izlasi, padziļināti iepazīt pasākumu saturu, māksliniekus, kultūras notikumu aprakstus Eiropas un pasaules kultūras kontekstā.
