NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
26. februārī, 2014
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Pašvaldības
2
1
2
1

Mākslinieciskie kolektīvi – Dziesmu un deju svētku tradīcijas glabātāji

2012.gadā Latvijā darbojās 3820 mākslinieciskie kolektīvi, kuri izveidoti gan kultūras centros, gan pie citiem dibinātājiem. Kopumā 2012.gadā mākslinieciskajos kolektīvos dalību ņēmuši 69 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

FOTO: Evija Trifanova/ LETA

Pagājušajā gadā tika aizvadīti Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. Darbs neapstājas, jo notiek aktīva gatavošanās XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas norisināsies 2015.gada jūlijā Rīgā. Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējīgā attīstībā nozīmīgu vietu ieņem māksliniecisko kolektīvu regulāra un nepārtraukta darbība. Dziesmu un deju svētku procesā galvenokārt iesaistās pašvaldību dibināti mākslinieciskie kolektīvi. Pēdējos gados sarosījušies arī tie kolektīvi, kuri dibinātāji ir nevis pašvaldības, bet izglītības iestādes, biedrības, uzņēmumi.
Māksliniecisko kolektīvu darbības nodrošināšanai atbalstu sniedz valsts un pašvaldības, arī paši kolektīvi meklē iespējas finansējuma piesaistei.
īsumā
  • Dziesmu un deju svētku tradīcijas galvenie veidotāji ir mākslinieciskie kolektīvi.
  • Lielāko daļu māksliniecisko kolektīvu dibinājušas pašvaldības.
  • Pašvaldību pienākums ir atbalstīt to dibinātos kolektīvus.
  • Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā iesaistās arī kolektīvi, kuri dibinātāji ir biedrības, izglītības iestādes, uzņēmumi.
  • Valsts piešķir mērķdotāciju kolektīviem, kuri piedalās Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā.

Dziesmu un deju svētki kļuvuši par nacionālu vērtību. Tradīcijas galvenie veidotāji mākslinieciskie kolektīvi ar saviem priekšnesumiem un darbu izstādēm mūs iepriecina ne tikai svētku laikā, bet arī to starplaikos, piedaloties skatēs, konkursos un kultūras pasākumos.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2012.gadā Latvijā darbojās 3820 mākslinieciskie kolektīvi, kuri izveidoti gan kultūras centros, gan pie citiem dibinātājiem. Kopumā 2012.gadā mākslinieciskajos kolektīvos dalību ņēmuši 69 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Pašvaldības – lielākie atbalstītāji

Lielāko daļu Latvijas māksliniecisko kolektīvu, kuri nodrošina Dziesmu un deju svētku tradīciju, ir dibinājušas pašvaldības. Līdz ar to pašvaldības ir uzņēmušās sniegt kolektīviem nepieciešamo atbalstu darbības nodrošināšanai, izaugsmei un kvalitatīva svētku repertuāra sagatavošanai. Šis pašvaldību pienākums noteikts arī tiesību aktos – Dziesmu un deju svētku likumā un likumā "Par pašvaldībām".

Katras pašvaldības kompetencē ir izlemt par atbalsta formām un to apjomu. Tas atkarīgs gan no pašvaldības budžeta, māksliniecisko kolektīvu skaita, sasniegumiem u.c. faktoriem. Piemēram, Rīgā, piešķirot finansējumu, tiek ņemta vērā kolektīva mākslinieciskā kvalitāte, aktivitāte kultūrvides uzturēšanā un kolektīva darbības sociālā nozīmība.

Pašvaldību atbalsts galvenokārt izpaužas kā atalgojums māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, katrā no pašvaldībām tas ir atšķirīgs.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Indra Vilde informē, ka pašvaldības atbalstīti ir 173 amatierkolektīvi. Finansējums tiek piešķirts kolektīvu vadītāju atalgojumam, tērpu un cita inventāra iegādei kolektīvu dalībniekiem. Ar pašvaldības atbalstu tiek nodrošinātas telpas kolektīva darbībai, dalība dažāda līmeņa konkursos, arī starptautiskos. Ogres novada pašvaldības preses sekretāre Baiba Trumekalne informē, ka pašvaldība ne tikai maksā algas kolektīvu vadītājiem, bet arī atvēl līdzekļus kolektīvu tērpu un apavu, mūzikas instrumentu iegādei, sedz transporta izdevumus un iespēju robežās nodrošina kolektīvu dalību republikas nozīmes un starptautiskos konkursos un skatēs.

"2012.gadā mākslinieciskajos kolektīvos dalību ņēmuši 69 tūkstoši iedzīvotāju."

Lielvārdes novada kultūras darba vadītāja Dace Jansone stāsta: "Salīdzinoši mūsu mazajā novadā uz iedzīvotāju skaitu ir ļoti daudz kolektīvu. Visi tiek augstu novērtēti skatēs. Lai kādi laiki nāktu, cenšamies saglabāt visus savus kolektīvus. Šajā gadā esam pat palielinājuši finansējumu māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojumam." D.Jansone atzīmē: ja kolektīvi iesniedz pieteikumus projektu konkursos un ir nepieciešams līdzfinansējums, pašvaldība vienmēr sniedz savu atbalstu.

Latvijas pašvaldības atbalsta ne tikai to dibinātos mākslinieciskos kolektīvus, bet arī tos, kas darbojas pašvaldību teritorijā un ir citu institūciju dibināti. Piemēram, Rīgā ir 101 citu institūciju dibināts kolektīvs, kuru līdzfinansē pašvaldība, piešķirot līdzekļus kolektīvu vadītāju atalgojumam, transporta izdevumiem dalībai valsts nozīmes reģionālajos pasākumos.

Atbalstot mākslinieciskos kolektīvus, pašvaldības kolektīviem neizvirza īpašas prasības. No kolektīviem tiek sagaidīta augsta mākslinieciskā kvalitāte, jaunu dalībnieku piesaiste, dalība kultūras pasākumos, skatēs un labi rezultāti tajās.

Kopš 2013.gada 1.janvāra spēkā ir MK noteikumi Nr.670, kuri paredz valsts mērķdotāciju pašvaldībām māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Mērķdotācija tiek sadalīta Dziesmu un deju svētku likumā noteiktajiem kolektīviem, kuri gatavojas dalībai svētkos. Kolektīvus var iedalīt divās grupās – kolektīvi, kas gatavo kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem noteikto koprepertuāru, un kolektīvi, kas gatavo kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem noteikto repertuāru un vismaz reizi gadā ir piedalījušies Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumos. Pirmajā grupā ietilpst kori, tautas deju kolektīvi un pūtēju orķestri. Otrajā grupā – folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi, tautas mūzikas grupas, koklētāju ansambļi, amatierteātri un vokālie ansambļi, lietišķās mākslas studijas.

No šā gada valsts atbalsts arī citu institūciju dibinātiem kolektīviem

Šā gada 4.februārī spēkā stājušies MK noteikumi Nr.58, kas nosaka kārtību, kādā tiek sadalīta valsts mērķdotācija to māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kuru dibinātāji nav pašvaldības. Mērķdotācija tiek piešķirta kolektīviem, kuri ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā un gatavo kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem noteikto koprepertuāru un gatavo svētkiem noteikto repertuāru un vismaz reizi gadā ir piedalījušies Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumos.

Nepieciešamību izdot MK noteikumus, lai valsts finansējumu varētu saņemt arī ne tikai pašvaldību dibināti mākslinieciskie kolektīvi, komentē Latvijas Nacionālā kultūras centra direktores vietniece Signe Pujāte: "Līdz šim gadam spēkā bija Ministru kabineta noteikumi, kas noteica, kādā veidā pašvaldībām sadala mērķdotāciju kolektīviem, kas iesaistās Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanā. Vēlāk tika konstatēts, ka liela daļa Rīgas māksliniecisko kolektīvu, kas iesaistās Dziesmu un deju svētkos un piedalās tautas mākslas procesā, nav pašvaldības iestāžu dibināti. Šie kolektīvi darbojas pie augstskolām, pie nevalstiskajām organizācijām, komersantiem. Bija radusies situācija, ka Rīgā vairāk nekā 100 kolektīvu vadītāji nevarēja saņemt valsts mērķdotāciju. Tāpēc tika pieņemts lēmums par vēl vieniem Ministru kabineta noteikumiem."

"Šogad valsts atbalstu saņēmuši 114 mākslinieciskie kolektīvi, kuru dibinātāji nav pašvaldība."

Mērķdotācija 2014.gadam ir jau sadalīta starp 114 mākslinieciskajiem kolektīviem, lielākā daļa no finansējuma saņēmējiem darbojas Rīgā, viens kolektīvs Jelgavas novadā un trīs – Rēzeknes pilsētā.

Piešķirtais finansējums nav liels, koprepertuāra gatavotājiem – koriem, tautas deju kolektīviem un pūtēju orķestriem – mērķdotācija ir 576 eiro apmērā 2014.gadam. Savukārt folkloras kopām, etnogrāfiskajiem ansambļiem, tautas mūzikas grupām, koklētāju ansambļiem, amatierkolektīviem un vokālajiem ansambļiem – 289 eiro 2014.gadā. Kā norāda aptaujāto kolektīvu vadītāji, arī šāds atbalsts tiek novērtēts, tomēr tas vairāk ir morāls.

Daļai kolektīvu jārūpējas par sevi pašiem

Lielai daļai māksliniecisko kolektīvu, kuru dibinātāji nav pašvaldības, ir apgrūtināta finansiālā situācija. Kolektīvu vadītāji nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu, kā arī paši kolektīva dalībnieki nereti par saviem līdzekļiem gādā tērpus un citu nepieciešamo inventāru, sedz izmaksas dalībai pasākumos un konkursos.

Vairāku aptaujāto Rīgas māksliniecisko kolektīvu, kuri nav dibināti pie pašvaldības, vadītāji norāda – kolektīvu finansiālais stāvoklis ir smags un finansējums nav pat pietiekams kolektīvu vadītāju darba algai. Pamatā šādi kolektīvi darbojas uz pašiniciatīvu, un nepieciešamo finansējumu nodrošina tā dalībnieki. Tiek meklētas iespējas iegūt papildu finansējumu, vēršoties pie sponsoriem vai sniedzot projektu pieteikumus konkursos. Nodibinājuma "Deju un dziesmu fonds" deju ansambļa "Pērle" vadītājs Raimonds Dzintars stāsta: "Lielākoties visu apmaksā paši dalībnieki, meklējam iespējas dažādos projektos. Esam vērsušies arī pie sponsoriem, bet līdz šim saņēmām atteikumus."

Līdzīga situācija ir daudziem kolektīviem. Rīgas Latviešu biedrības tautas deju ansambļa "Vija" mākslinieciskais vadītājs Jānis Vilcāns norāda, ka tiek dejots vecos un salāpītos tērpos, jo nav līdzekļu jaunu tērpu iegādei. Arī sponsoru nav izdevies piesaistīt, lai gan mēģinājumi ir bijuši.

Nepietiekamais finansējums māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojumam rada zināmas problēmas. Latvijas Universitātes biedrības "Juventus" vidējās paaudzes deju kolektīva "Dancis" vadītājs Rolands Juraševskis norāda, ka tiek ieguldīts liels darbs, kas netiek pienācīgi novērtēts finansiālā ziņā. Līdz ar to kolektīviem ir grūti piesaistīt jaunus vadītājus, jo tie redz, ka atalgojums padarītajam nav adekvāts.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU