Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums prasa sniegt ziņas par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Atbilstoši Eiropas Direktīvas 2009/110EK noteikumiem likumā ir precizēta finanšu iestādes definīcija, iekļaujot tajā terminu "elektroniskās naudas iestāde", kas tiek lietots atbilstoši Maksājumu pakalpojumu likumam.
Elektroniskās naudas iestādes sniedz maksājumu pakalpojumus un veic elektroniskās naudas emisiju. Latvijas Bankas mājaslapā publicētajā elektroniskās naudas 26 institūciju sarakstā ir, piemēram, SIA "ABB Trust", SIA "Alternative Finance", SIA "Baltic Financial Systems", SIA "Dāvanu karte", SIA "Latvijas Mobilais Telefons" u.c.
Likuma 5. panta (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana) pirmajā daļā, kas ir izteikta jaunā redakcijā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu darbību raksturojumā ir iekļauta jauna norāde par informētību - "zinot, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti". Tas attiecas gan uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršanu citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšanu, gan uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšanu vai maskēšanu.
17. pantā (Klienta izpēte) patiesā labuma guvēja noskaidrošanas pienākums papildināts ar nosacījumu, ka likuma subjekts juridiskiem veidojumiem noskaidro arī attiecīgās personas dalībnieku struktūru vai veidu, kādā izpaužas patiesā labuma guvēja kontrole pār šo juridisko veidojumu.
Savukārt 26. panta nosaukums (Klienta izpētes izņēmumi) izteikts jaunā redakcijā –"Vienkāršota klientu izpēte". Tādējādi turpmāk likuma subjektam nav paredzētas tiesības neveikt klienta izpēti likumā noteiktajos izņēmuma gadījumos, bet gan veikt klienta vienkāršoto izpēti, iegūstot un dokumentējot informāciju, kas apliecina, ka klients atbilst izņēmumiem, un pēc darījuma attiecību uzsākšanas jāveic arī to uzraudzība.
Klientu izpētes izņēmumi paredzēti 27. pantā, kas līdz šim definēja īpašos izņēmumus. Tostarp elektroniskās naudas institūcijas ir tiesīgas neveikt klienta izpēti, ja maksimālā elektroniskajā ierīcē uzkrātā naudas summa nav lielāka par summu, kas ir ekvivalenta 500 eiro (iepriekš 150 eiro), un to nav iespējams atkārtoti papildināt.
Grozījumi likumā stājās spēkā 29. aprīlī.
Uz ko likums attiecas
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma apkarošanas likuma 3. pants nosaka, ka likuma subjekti ir personas, kuras veic saimniecisko vai profesionālo darbību: kredītiestādes; finanšu iestādes; nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības; zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā, piemēram, attiecībā uz nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu.
"Noskaidro arī, kā izpaužas patiesā labuma guvēja kontrole."
Likuma subjekti ir arī personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu; izložu un azartspēļu organizētāji un virkne citas juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma, transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai citu preču tirdzniecību un citām likumā definētām darbībām.
Lai novērstu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu saistītas darbības, arī nenorādītajām personām, kā arī valsts institūcijām, atvasinātām publiskām personām un to institūcijām ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Norādītajām personām tiek piemēroti paredzētie tiesiskās aizsardzības mehānismi.
Jābūt kontroles sistēmai
Ievērojot šā likuma 6. pantu (Pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu), juridiskā persona atbilstoši savam darbības veidam izveido un dokumentē, izstrādājot attiecīgas politikas un procedūras, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu.
Iekšējās kontroles sistēma ir pasākumu kopums, kas ietver uz likuma prasību izpildes nodrošināšanu vērstas darbības, paredzot tam resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu likuma subjekta iesaistīšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā.
Atbilstoši šā likuma 7. pantam (Iekšējās kontroles sistēma), izveidojot iekšējās kontroles sistēmu, uzņēmums vai profesionālis paredz vismaz
Kredītiestādēm un finanšu iestādēm, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtēšanas metodiku. Kredītiestādes un finanšu iestādes papildus minētajam paredz, ka par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu atbildīgajam darbiniekam ir pienākums regulāri informēt valdi par atbilstošās iekšējās kontroles sistēmas darbību.
Atbildība un sods
Pēc Latvijas Administratīvā pārkāpumu kodeksa 165.4 panta "Neziņošana par neparastiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem" par neziņošanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par neparastu vai aizdomīgu finanšu darījumu - darbiniekam, kura pienākums ir par to ziņot, uzliek naudas sodu līdz 250 latiem.
Pēc APK165.7 panta "Klienta identifikācijas prasību pārkāpšana" par klienta identifikācijas vai izpētes prasību pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 100 līdz 400 latiem, bet juridiskajām personām - no 150 līdz 500 latiem.
"Par neziņošanu paredzēts naudas sods."
APK 165.8 pants "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai noteiktās kārtības neievērošana" savukārt paredz naudas sodus par atbilstošās iekšējās kontroles sistēmas neieviešanu, kā arī, ja nav iecelts atbildīgais darbinieks, nav nodrošināta viņa apmācība. Naudas sods draud arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu reglamentējošos normatīvajos aktos paredzētās informācijas nesniegšanu noteiktajā termiņā Valsts ieņēmumu dienestam - fiziskajām personām līdz 250 latiem, bet juridiskajām personām - līdz 500 latiem.
Kā redzams, par šādas sistēmas neieviešanu var iedzīvoties visai lielās soda naudās.
