ES valstu finanšu ministri 13. jūlijā sanāksmē Briselē pieņēma galīgo lēmumu par atbalstu eiro ieviešanai Igaunijā, un nākamgad 1. janvārī Igaunija kļūs par septiņpadsmito eirozonas dalībvalsti. Ministri apstiprināja kursu, pēc kāda Igaunijas kronas tiks mainītas pret eiro, ieviešot ES kopējo valūtu. Tas būs 15,6466 kronas par vienu eiro - pašreizējais kurss, pēc kāda krona ir piesaistīta eiro, vēsta BNS/Reuters.
Igaunijas cenu stāvoklis ir novērtēts kā stabils, tomēr valsts ir brīdināta, ka tai būs jāpaliek modrai, lai saglabātu zemu inflācijas līmeni. Saskaņā ar EK pavasara prognozi šogad un 2011. gadā Igaunijas budžeta deficīts sasniegs 2,5%, bet valsts kopējais parāds paliks 2009. gada līmenī, sasniedzot 7,2% no IKP, taču līdz 2013. gadam tas būtiski palielināsies. Savukārt attiecībā uz valūtas kursa kritēriju komisija uzsver, ka divu gadu laikā, kopš Igaunija piedalās valūtas kursa mehānismā II (VKM II), tās nacionālā valūta krona nav bijusi pakļauta būtiskiem satricinājumiem.
Māstrihtas līguma kritēriji paredz, ka valstī, kas pretendē uz dalību Eiropas Monetārajā savienībā, inflācija nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo gada inflācijas rādītāju trijās ES dalībvalstīs ar viszemāko patēriņa cenu kāpumu, eirozonas kandidātvalstī budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valsts parāds - 60% no IKP.
Igaunijas valsts budžeta deficīts pērn bija 1,7% no IKP, valsts parāds - 7,2% no IKP. Vidējā gada inflācija Igaunijā pēdējos mēnešos ir negatīva.
Pašlaik eirozonā neietilpst 11 ES dalībvalstis - Bulgārija, Čehija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Polija, Rumānija, Ungārija un Zviedrija. Lielbritānija, Dānija un Zviedrija nevēlas ieviest eiro, bet pārējās valstis līdz šim nav atbildušas eiro ieviešanas kritērijiem. Tagad par gatavu ieviest eiro ir atzīta Igaunija.
Kā raksta Somijas avīze „Kauppalehti”, viņu valsts naudas kaltuve izkals Igaunijas vajadzībām eiro monētas, kuru kopējais svars būs aptuveni 600 tonnu. Savukārt eiro banknotes Igaunijas Banka aizņemsies no Somijas un Vācijas centrālajām bankām. Igaunijai nepieciešamo eiro banknošu skaits ir ļoti neliels, un niecīga banknošu skaita drukāšana būtu dārgs pakalpojums, tāpēc speciāli Igaunijas vajadzībām tās drukātas netiks.
Ja apkrāps, ilgi bēdāties par tukšu kontu nenāksies
EK 12. jūlijā ierosināja izmaiņas noteikumos, lai uzlabotu banku kontu turētāju un privāto ieguldītāju aizsardzību. Komisija arī uzsākusi sabiedrisko apspriešanos par apdrošināšanas polišu turētāju aizsardzības iespēju uzlabošanu, tostarp par iespēju izveidot apdrošināšanas garantiju sistēmas visās dalībvalstīs. Attiecībā uz banku kontu turētājiem paredzēts: gadījumā, ja viņu banka bankrotē, viņi savu naudu saņems atpakaļ ātrāk (7 dienu laikā), tiek palielināta arī nodrošinātā summa (līdz 100 000 eiro) un būs pieejama labāka informācija par aizsardzību – kā un kad tā darbojas.
Ieguldītājiem, kuri izmanto ieguldījumu pakalpojumus, EK ierosina ātrāku kompensācijas izmaksāšanu, ja ieguldījumu sabiedrība krāpšanas, administratīvu nelikumību vai kļūdainas darbības dēļ nespēj atdot ieguldītāja līdzekļus. Kompensācijas apjoms palielināsies no 20 000 eiro līdz 50 000 eiro. Ieguldītāji būs arī labāk informēti par to, kad kompensāciju sistēma ir piemērojama un būs labāk aizsargāti pret krāpnieciskām nelikumīgām darbībām gadījumos, kad viņu līdzekļus pārvalda trešā persona.
“Šīs paketes pieņemšana ir jaunākais no Komisijas centieniem palielināt Eiropas finanšu sistēmas pārskatāmību un atbildību, lai novērstu un vadītu turpmākas krīzes. Eiropas patērētāji ir pelnījuši labākus apstākļus. Viņiem vajadzīga pārliecība, ka viņu noguldījumi, ieguldījumi vai apdrošināšanas polises ir aizsargātas, neatkarīgi no tā, kurā Eiropas vietā tie atrodas,” komentējis iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē, aicinot Eiropas Parlamentu un Padomi rīkoties ātri, lai apstiprinātu iesniegto paketi.
Palielina nodokļu maksātāju tiesības atgūt PVN
Ņemot vērā to, ka dalībvalstis novēloti īstenojušas jauno PVN atmaksas procedūru, EK ierosinājusi atvēlēt nodokļu maksātājiem ilgāku laiku PVN atmaksas pieteikumu iesniegšanai. PVN atmaksas direktīva stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, un tajā paredzēta PVN atmaksa par darījumu izmaksām, kas nodokļu maksātājiem radušās dalībvalstī, kurā tie nav reģistrēti. Ar direktīvu ievieš elektronisku sistēmu, kuru izmantojot nodokļu maksātājs iesniedz atmaksas pieteikumu portālā, kas izveidots dalībvalstī, kurā šis nodokļu maksātājs ir reģistrēts. Dalībvalstīm bija jānodrošina, ka šis elektroniskais portāls ir pieejams no 2010. gada 1. janvāra.
Tomēr dažas dalībvalstis novēloti uzsāka savu portālu darbību, citas saskārās ar vairākām tehniskām problēmām to ieviešanā. Lai aizsargātu nodokļu maksātāju tiesības atgūt PVN, nepieciešams pagarināt termiņu atmaksas pieteikumu iesniegšanai par izdevumiem 2009. gadā, atliekot šo termiņu no 2010. gada septembra līdz 2011. gada martam.
Turklāt dalībvalstīm ir atšķirīgi viedokļi par direktīvas tehnisko īstenošanu, tāpēc jāizveido efektīvs mehānisms atsevišķu sīki izstrādātu prasību saskaņošanai. Tālab Komisija ierosina, lai tai tiktu piešķirtas pilnvaras pēc Administratīvās sadarbības pastāvīgās komitejas labvēlīga atzinuma saņemšanas pieņemt tehniskos noteikumus, kas vajadzīgi šādas visu Eiropu aptverošas sistēmas pilnīgas sadarbības spējas nodrošināšanai.
"Ieguldītājiem, kuri izmanto ieguldījumu pakalpojumus, EK ierosina ātrāku kompensācijas izmaksāšanu, ja ieguldījumu sabiedrība krāpšanas, administratīvu nelikumību vai kļūdainas darbības dēļ nespēj atdot ieguldītāja līdzekļus."
PVN atmaksas direktīva aizstāja procedūru PVN atmaksas pieteikumu iesniegšanai papīra formā, kas tika noteikta jau 1979. gadā pieņemtajos tiesību aktos. Saskaņā ar iepriekš spēkā esošo procedūru, kad dokumentus iesniedza papīra formā, nodokļu maksātājiem, lai atgūtu PVN, bija jānosūta rēķinu oriģināli uz visām dalībvalstīm, kurās tie samaksājuši PVN. Jaunās direktīvas mērķis ir vienkāršot šo procesu un mazināt administratīvo slogu, ieviešot elektronisku procedūru, kas ļauj nodokļu maksātājam iesniegt vienu atmaksas pieteikumu dalībvalstī, kurā tas ir reģistrēts.
Dažu valstu elektroniskie portāli uzsāka darbību ļoti vēlu, un ir saņemtas daudzas sūdzības no uzņēmējiem, kurās norādītas dažu tehnisku iezīmju atšķirības starp dažādu dalībvalstu portāliem to praktiskās darbības ziņā. Lai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz uzņēmējdarbību, Komisija ir stingri aicinājusi dalībvalstīs pēc iespējas drīzāk nodrošināt savu elektronisko sistēmu pilnvērtīgu darbību.
Inovatīva programma plāno dzelzceļa satiksmi, samazinot gaidīšanas laiku un vilcienu kavēšanos
Īstenojot pētniecības projektu, kas no ES finansējuma ir saņēmis 2,6 miljonus eiro, šovasar eiropiešiem jāpiedzīvo mazāk aizķeršanos, braucot ar vilcienu. Projektā ARRIVAL ir izstrādāta moderna programmatūra, kas efektīvāk plāno vilcienu satiksmi un reālajā laikā pārrauga traucējumus, vienlaikus nemazinot drošību. Dzelzceļa pārvadātāji visā Eiropā jau tagad izmanto pētījuma rezultātus, lai nodrošinātu efektīvāku dzelzceļa tīklu izmantošanu tiklab grafiku veidošanā, kā neparedzētu traucējumu likvidēšanā. Izstrādātajiem algoritmiem ir potenciāls izmantojums arī citās jomās, piemēram, ceļu satiksmes navigācijas sistēmās, rūpniecības darba plūsmas sistēmās, e-komercijā, vienādranga tīklos, režģiskās skaitļošanas tīklos un veselības aprūpē, informē EK pārstāvniecība Latvijā.
Ir iegājies, ka pārrāvumus dzelzceļa pārvadātāji risina, pavisam maz izmantojot datorus (parasti grafiskas programmas, kas attēlo notiekošo). Jaunās metodes spēj noteikt optimālos vilcienu grafikus un to, kas notiks, ja vilcieni kavēsies. ARRIVAL panākumu pamatā ir izstrādātie jaunie algoritmi, kurus var izmantot, lai efektīvāk organizētu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību.
"Nelikumīgu tirdzniecību ar cigaretēm bieži vien izmanto, lai finansētu citas ļaundarības, piemēram, terorismu un organizēto noziedzību."
ARRIVAL algoritmi jau izmantoti jauna kustības saraksta sastādīšanai Holandes dzelzceļa sistēmā, kas aptver 5500 vilcienu dienā - tagad tas ir viens no efektīvākajiem Eiropas dzelzceļa tīkliem. Piemērojot ARRIVAL algoritmus, Berlīnē gaidīšanas laiks starp vilcieniem pazemes dzelzceļa tīklā ir samazināts no 4 uz 2 minūtēm. Šveices dzelzceļš ir īstenojis optimālu plānošanas grafiku papildu vilcieniem augsta riska koridoros, kuros tiek ekspluatēti gan preču, gan pasažieru vilcieni. Arī citi dzelzceļa pārvadātāji visā Eiropā ir ieinteresēti ieviest šo tehnoloģiju. Itālijā izmēģinājumi Palermo un Dženovas dzelzceļa stacijās ir par 25% samazinājuši kavēšanos. Uzlabojot dzelzceļa efektivitāti, jaunā algoritmu tehnoloģija sniedz labumu visiem eiropiešiem, kuri izmanto vilcienus. Caurmērā viens eiropietis gadā pa dzelzceļu nobrauc 800 km.
ARRIVAL projektā no 2006. līdz 2009. gadam strādāja pētnieki no 12 augstskolām (Grieķijā, Spānijā, Itālijā, Vācijā, Šveicē un Holandē) un Francijas dzelzceļa sabiedrības SNCF (Société Nationale des Chemins de fer Français).
Eiropas plašākajā IKT pētījumu pasākumā „ICT 2010” šoruden no 27. līdz 29. septembrim Briselē varēs uzzināt arī citus ES finansēto IKT pētījumu veiksmes stāstus. Būs izstādīts vairāk nekā 100 eksponātu, kas liecina par jaunākajiem sasniegumiem ciparu tehnoloģijās, kuri izstrādāti ar ES finansējumu.
Ierosina vienotus nosacījumus trešo valstu sezonas darbiniekiem
EK 13. jūlijā iesniedza priekšlikumu direktīvai par sezonas nodarbinātību, lai izveidotu vienotu ieceļošanas un uzturēšanās procedūru ES, un tajā tiek definētas trešo valstu valstspiederīgo sezonas darbinieku tiesības. “Tādās nozarēs kā lauksaimniecība, dārzkopība un tūrisms ES darba devēji kļūst arvien vairāk atkarīgi no darbaspēka piedāvājuma no trešajām valstīm, jo šāda veida sezonas darbam ir pieejams arvien mazāks skaits ES pilsoņu. Tajā pašā laikā, lai aizsargātu pret ekspluatāciju šos sezonas darbiniekus, kuri bieži vien ir neaizsargāti un pakļauti riskam, mums ir jānodrošina viņiem labāki apstākļi un drošs juridiskais statuss. Tieši tas tiks panākts ar jauno direktīvu, un esmu pārliecināta, ka šodienas priekšlikums veicinās sezonas rakstura migrācijas plūsmu efektīvu pārvaldību,” pārliecināta iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma.
Šis priekšlikums ietilpst pasākumu kopumā, kas tika ierosināts 2005. gada Legālās migrācijas politikas plānā un vēlāk apstiprināts Stokholmas programmā, ko Eiropadome pieņēma 2009. gada decembrī. Tā kā ir paredzams, ka sezonas darbaspēka pieejamība ES arvien samazināsies, labi organizētas legālās imigrācijas politikas attīstībai arī turpmāk būs svarīga loma darbaspēka trūkuma mazināšanā un ES demogrāfisko problēmu risināšanā.
Sasprings cīņai pret nelikumīgu tabakas tirdzniecību
EK 15. jūlijā paziņoja, ka ir noslēgts daudzgadu nolīgums ar „British American Tobacco” (BAT) par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu kopīgiem spēkiem. Saskaņā ar to BAT sadarbosies ar Eiropas Komisiju, krāpšanas apkarošanas biroju OLAF un dalībvalstu tiesībsargājošām iestādēm, lai palīdzētu apkarot cigarešu kontrabandu un viltošanu. Nolīgumā paredzēts, ka BAT Komisijai un dalībvalstīm nākamo 20 gadu laikā izmaksās iespaidīgas summas – pavisam 200 miljonus ASV dolāru (134 miljonus eiro). Tas būs ievērojams atbalsts ES cīņā pret nelikumīgu tabakas izstrādājumu tirdzniecību, kas ik gadus ES un dalībvalstīm nolaupa miljardus.
Viltotu un kontrabandas ceļā ievestu tabakas izstrādājumu dēļ ES un dalībvalstis ik gadus zaudē līdz pat 10 miljardiem eiro kā neiekasētus nodokļus. Turklāt viltošana un citi kontrabandas veidi rada paralēlu nelegālu piegādes ķēdi, kas kaitē legālajiem izplatīšanas kanāliem un rada negodīgu konkurenci legāli izplatītiem oriģinālizstrādājumiem. Nelikumīgu tirdzniecību ar cigaretēm bieži vien izmanto, lai finansētu citas ļaundarības, piemēram, terorismu un organizēto noziedzību.
Nolīgumā paredzēti stingri noteikumi un procedūras attiecībā uz sadarbību un informācijas apmaiņu, lai tiesībsargājošās iestādes varētu bargāk vērsties pret noziedzniekiem Eiropā un visā pasaulē. BAT izmantos jau izveidotās piegādes ķēdes kontroles, nostiprinot iedibināto analīzes procesu klientu atlasei un uzraudzībai, lai palielinātu iespējas izsekot konkrētiem iepakojumiem un lai nodrošinātu plašāku atbalstu Eiropas tiesībsargājošām iestādēm cīņā pret nelikumīgu tirdzniecību ar cigaretēm.
