„Varētu domāt tā: ja nu pēkšņi Igaunijas Bankai rastos iespēja 10 kronu zīmes sadabūt mūsu pagastam tā vairāk, tā būtu piemiņa pagastam un varbūt iznāktu pat katram iedzīvotājam”, prāto Urvastes pagasta vecākais Riho Rons. Viņš ar šādu jautājumu vērsies arī Finanšu ministrijā, bet tur atbildēts: „Tāda iespēja jums ir jau šodien, un katra 10 kronu (LVL 0,45) zīme maksā ne vairāk un ne mazāk kā 10 kronas. Iegādāties var neierobežotā daudzumā, kaut gan kronas tāpat vien glabāt nākotnes vārdā nebūtu prātīgi.”
Igaunijas Bankas pārstāvis Raits Rosve skaidro, ka tāpat vien kādam atdot naudu nevarēs ne banka, ne arī kāda cita valsts iestāde, jo krona noteiktu laiku būs maināma pret eiro. „Tā nepārvērtīsies par parastu papīru, tai vienmēr paliks šī pamatvērtība, kas uzdrukāta uz banknotes. Ja kādam radīsies vēlme vecās banknotes lietot kā suvenīrus, tas būs jāsaskaņo ar Igaunijas Banku.”
Nodokļi ripo kūtrāk, cenas ceļas straujāk
Par naudu informē arī Igaunijas Nodokļu un muitas dienests. Dienesta dati liecina, ka 2010. gada astoņos mēnešos valsts kases ieņēmumi ir bijuši 41,7 miljardi kronu (LVL 1,87 mljrd.), kas ir 67,5% no plānotā. Augustā valsts kasē ienākuši 5,9 miljardi kronu (LVL 0,26 mljrd.), kas sakrīt ar Finanšu ministrijas vasaras prognozēm. Astoņu mēnešu laikā no azartspēļu nodevām iekasēti 216 miljoni kronu (LVL 9,7 milj.), un tas ir vairāk, nekā bija plānots iekasēt visa gada laikā. Pagājušā gada astoņos mēnešos no šiem nodokļiem iekasēti tikai 41,4 miljoni kronu (LVL 1,86 milj.).
"Ja kādam radīsies vēlme vecās banknotes lietot kā suvenīrus, tas būs jāsaskaņo ar Igaunijas Banku."
Sociālā nodokļa ieņēmumi augusta beigās veidoja 18 miljardus kronu (LVL 0,81 mljrd.), kas ir 66,6% no plānotajiem. Šā gada augustā sociālā nodokļa ieņēmumi par 2,5% bija mazāki nekā 2009. gadā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir veidojuši 1,5 miljardus kronu (LVL 0,07 mljrd.), un tas ir 45,4% no plānotā. Tieši augustā šie ieņēmumi ir bijuši 415,5 miljoni kronu (LVL 18,66 milj.) jeb 8,2% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Juridisko personu ienākuma nodokļa ieņēmumi astoņos mēnešos veidoja 2,2 miljardus kronu (LVL 0,10 mljrd.), kas ir 89,1% no plānotā. Augustā šī nodokļa ieņēmumi bija 656,7 miljoni kronu (LVL 29,49 milj.).
Salīdzinot ar 2009. gadu, augustā budžeta ieņēmumi palielinājušies par 167,8%, kas galvenokārt saistīts ar „Eesti Energia” dividenžu izmaksu jūlijā. Līdz ar to šā gada augusts, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, atšķiras ar lieliem ienākuma nodokļa ieņēmumiem.
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi no gada sākuma līdz augusta beigām veidojuši 12,9 miljardus kronu (LVL 0,58 mljrd.), kas ir 67,6% no plānotā. Augustā ieņēmumi no PVN bijuši 1,7 miljardi kronu (LVL 0,08 mljrd.), un tas ir par 2,8% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Akcīzes nodoklis alkoholam augusta beigās devis 1,7 miljardus kronu (LVL 0,08 mljrd.) lielus budžeta ieņēmumus jeb 73,8% no plānotā (par 3,9% vairāk nekā 2009. gadā). Augustā šī ienākuma daļa bija 243,2 miljoni kronu (LVL 10,92 milj.). Deklarētā alus pārdošanas apmērs šogad pārsniedzis pagājušā gada līmeni, bet stipro alkoholisko dzērienu pārdošana augustā samazinājusies.
"Pārtikas cenu celšanās kopumā notikusi nedaudz straujāk, nekā paredzēja Igaunijas Bankas pavasara prognoze."
Šā gada astoņos mēnešos ieņēmumi no tabakas akcīzes nodokļa veidojuši 1,2 miljardus kronu (LVL 0,05 mljrd.), bet no kurināmā akcīzes nodokļa - 3,7 miljardus kronu (LVL 0,17 mljrd.). Plānotie budžeta ieņēmumi izpildīti attiecīgi par 63,4 un 76,8 procentiem.
Igaunijas Statistika informē, ka patērētāja pārtikas grozs augustā nav mainījies un arī inflācija palikusi pagājušā gada līmenī, t.i., 2,9 procenti. „Šā gada pirmajos septiņos mēnešos pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums Igaunijā bija viens no lielākajiem Eiropas Savienībā, sasniedzot gandrīz sešus procentus,” komentē Igaunijas Bankas ekonomists Mārtiņš Lindpere. Daļu no patērētāju cenu pieauguma varētu attiecināt uz eksporta apjoma pieaugumu, taču palielinājās arī mazumtirdzniecības cenas. Nespecializētos veikalos, kur pārsvarā tirgo pārtikas preces, dzērienu un tabakas izstrādājumu cenas otrajā ceturksnī palielinājās par 20% salīdzinājumā ar 18% iepriekšējā gada beigās. Kopumā pārtikas cenu celšanās notikusi nedaudz straujāk, nekā noteikts Igaunijas Bankas pavasara prognozē.
