Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kultūras pieminekļu izpētē aizliegts izmantot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai, piemēram, metāla detektorus, izņemot, ja to atļāvusi Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
FOTO: www.shc.hu
Par grozījumiem, kas iekļaujami likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", un jautājumiem, kas vēl nesen raisīja speciālistu diskusijas, ir panākta vienošanās.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis norāda, ka sarunu gaitā izstrādāta iespējami labākā likuma grozījumu redakcija. Tagad likums satur arī senlietu definīciju; tādu ierīču kā metāla detektori lietošanas ierobežojumu; kārtību, kādā jāziņo par atrastajām senlietām; pašvaldības lomu kultūras pieminekļu saglabāšanas finansēšanā, kā arī pārejas noteikumus.
J.Dambis informē, ka likumā nav iekļauts, taču līdztekus risināts arī jautājums par to, kādā veidā jaunie zinātnieki pētnieki varēs iesaistīties objektu izpētē. VKPAI ar Latvijas Kultūras akadēmiju ir noslēgusi sadarbības līgumu un paredzēts nākotnē tādus slēgt arī ar citām augstākajām mācību iestādēm. J.Dambis uzskata, ka ir rasts labākais veids – sadarbība ar mācību iestādēm plānošanā un apsekojumu īstenošanā. Uz objektiem vienlaicīgi dosies ne vien pētnieks, bet arī atbildīgais inspektors. Šādas kopdarbības rezultātā iegūs abas puses, izpēte tiks dokumentēta, un VKPAI nonāks konkrētās izpētes vietas apsekošanas akts.
Likumā nostiprināta senlietu uzraudzība un kontrole
Likuma 2.pants papildināts ar senlietu definīciju. Tā noteic, ka senlietas ir cilvēka apzinātas darbības rezultātā radīti priekšmeti – artefakti, piemēram, rotas lietas, ieroči, darba rīki, sadzīves priekšmeti, keramikas izstrādājumi, monētas veselā vai fragmentārā veidā, kas atrasti zemē, virs zemes vai ūdenī.
Arī 4.pants ir papildināts, un tagad tas paredz, ka kultūras pieminekļus, tai skaitā senlietas, ir aizliegts izvest ārpus Latvijas Republikas, bet šo vērtību pagaidu izvešana iespējama tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Likuma 7.pants nosaka īpašuma tiesības uz kultūras pieminekļiem. Tas papildināts ar 4.daļu: arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes un ūdenī atrastās senlietas, ar datējumu līdz 17.gadsimtam ieskaitot, pieder valstij, un tās glabā publiskie muzeji.
Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Lilita Vilsone skaidro: balsojot par to, ka zemē, virs zemes vai ūdenī atrastās senlietas pieder valstij, tiek pieņemts, ka šī norma būs jāpiemēro neatkarīgi no tā, kam piederošā zemē senlietas tiks atrastas. Tādēļ svarīgi apzināties šādas normas iekļaušanas pamatotību.
Nelegāli izraktai un apritē nonākušai senlietai nav iespējams konstatēt tās atrašanas vietu un nav iespējams to konfiscēt.
J.Dambis uzsver, ka nelegālie rakšanas darbi visā Eiropā notiek ļoti plaši. Kad nelegāli izraktā senlieta nonāk apritē, nav iespējams vairs konstatēt, kur tā atrasta, un nav iespējams to arī konfiscēt. Šīs likuma normas noteikšana ir vienīgais veids, kā apturēt nelegālo rakšanu. Arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Ungārijā, Dānijā, Lietuvā, Islandē, Igaunijā, spēkā ir līdzīgs regulējums.
VKPAI Juridiskās un pieminekļu uzskaites daļas vadītāja Līga Ābele norāda: norma, kas paredz valsts tiesības uz vēl neatrastām senlietām, ir saskaņota ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskiem līgumiem.
Latvija ir apņēmusies atzīt sabiedrības intereses, kas saistītas ar kultūras mantojuma vērtību, veicot izpēti, interpretēšanu, identificēšanu, un nodrošināt aizsardzību, saglabāšanu un atbilstošu pasniegšanu.
L.Ābele uzsver: neatklāti kultūras priekšmeti jeb senlietas pieder valstij, ja nav pierādāma to iepriekšēja piederība. Ja identificētā lieta atbilst senlietu definīcijai, tad uz to attiecas visi likumā noteiktie ierobežojumi.
LU Latvijas Vēstures institūta direktors Guntis Zemītis skaidro, ka šis likuma grozījums neattiecas uz zemes dzīlēs atrastiem dabas izcelsmes resursiem, bet vienīgi uz cilvēka darbības rezultātā radītām lietām. G.Zemītis atgādina, ka privātais īpašums Latvijā laukos sāka veidoties tikai pēc 1849.gada Vidzemes zemnieku pagaidu likuma pieņemšanas. No tā izriet, ka priekšmeti, kas ir senāki, pēc loģikas nevarētu būt kādas personas privātīpašums.
Ko iesākt, ja savā īpašumā atrasta senlieta?
Tātad likumā paredzēts noteikt, ka priekšmeta izcelsmes robežšķirtne datējama ar 17.gadsimtu ieskaitot.
J.Dambis skaidro: pārejas noteikumos ir iekļauts nosacījums, ka senlietas, kas jau šobrīd atrodas īpašumā fiziskām vai juridiskām personām, ir iespējams reģistrēt un tās paliek īpašumā. Savukārt viss, kas būs atrasts pēc 2013.gada 3.marta un atbildīs senlietu definīcijai, saskaņā ar likumu piederēs valstij.
Ja pašlaik kādam pieder, piemēram, 11. vai 14.gadsimta senlieta, tā ir jāreģistrē, tādējādi nodrošinot šī priekšmeta saglabāšanu personas īpašumā. Šim nolūkam ir iespēja, izmantojot Iekšlietu ministrijas Informācijas centra elektroniskajā pakalpojumā "Kultūras objektu apraksta veidošana" piedāvāto formu, līdz likuma spēkā stāšanās brīdim izveidot atrastās senlietas aprakstu un to iesniegt VKPAI, lai to identificējot konkrētajai senlietai nepiemērotu valsts īpašuma tiesības. Ar reģistrētām senlietām īpašnieks varēs rīkoties pēc saviem ieskatiem.
Savukārt, ja senlietu nereģistrēs, tad pēc 2013.gada 3.marta tā kļūs par valsts īpašumu; tad, ja persona laidīs šo senlietu tirdzniecībā, radīsies problēma, jo faktiski priekšmets kvalificējams kā nolaupīts.
Viss, kas būs atrasts pēc 2013.gada 3.marta un atbildīs senlietu definīcijai, saskaņā ar likumu piederēs valstij.
VKPAI speciāliste L.Ābele uzsver: pastāv valsts īpašuma prezumpcija, un tādā situācijā valstij nebūs jāpierāda savas īpašumtiesības uz kādas personas nelegāli iegūtu senlietu. Persona var censties pierādīt apstākļus, kas viņu no valsts īpašuma tiesību prezumpcijas atsvabina, bet jebkurā gadījumā tas nav valsts, bet gan personas pienākums.
J.Dambis norāda: situācijā, kad cilvēks atrod lietu, kas varētu būt senlieta, ir jāinformē VKPAI, bet izbraukšanu uz vietas un apsekošanu veiks inspekcijas speciālists.
Pašlaik spēkā esošā likuma 17.pants paredz, ka par atrastu senlietu jāziņo 10 dienu laikā. Grozījumos noteikts, ka par objektiem, kuri atrasti zemē, virs zemes, ūdenī, būvēs vai to daļās un atliekās un kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, kā arī par to atrašanās vietu un apstākļiem, atradējam nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā rakstveidā jāziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.
Ierobežojumi metāla detektoru izmantošanā un pieminekļu aizsardzības zonās
Saskaņā ar grozījumiem 21.pantā kultūras pieminekļu izpētē aizliegts izmantot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai, piemēram, metāla detektorus, izņemot, ja to atļāvusi VKPAI. Bez nekustamā īpašuma īpašnieka (vadītāja) atļaujas kultūras piemineklī aizliegts veikt kultūras pieminekli pārveidojošas darbības, un arī šeit ir spēkā metāla detektoru izmantošanas aizliegums.
G.Zemītis norāda, ka metāla detektorus, protams, to īpašniekiem tādēļ konfiscēt nevar, bet toties būs ierobežota to lietošana kultūras pieminekļu teritorijā.
Senlietas atradējam nekavējoties, bet ne vēlāk kā 5 dienu laikā, rakstveidā jāziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.
Grozījumi 23.pantā paredz, ka kultūras pieminekļu aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi, piemēram, būvniecību, zemes reljefa mākslīgu pārveidošanu, mežsaimniecisko darbību, iepriekš neidentificētu priekšmetu, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, izcelšanu no zemes vai ūdens drīkst veikt tikai ar VKPAI atļauju.
Galvenais ieguvums – legāls ierocis cīņai ar nelegālo senlietu tirdzniecību
Pieminekļu aizsardzības speciālisti un vēsturnieki atzīst, ka likuma grozījumi galvenokārt bija nepieciešami, lai pārtrauktu nelegālo senlietu tirdzniecību un nacionālās bagātības aizplūšanu no valsts. J.Dambis norāda, ka šī problēma pastāv visā pasaulē. Mākslas priekšmetu un senlietu nelegālā tirdzniecība ir otrs ienesīgais "netīrais" bizness uzreiz aiz narkotiskajām vielām, un apkarot to var vienīgi, identificējot, aprakstot un publiskojot ziņas par atrastajiem arheoloģiskajiem priekšmetiem.
J.Dambis uzsver, ka svarīgi ir likuma grozījumus pieņemt līdz martam, kad līdz ar sniega kušanu un siltāka laika iestāšos atsākas nelegālā senlietu meklēšanas un rakšanas sezona.
G.Zemītis uzskata, ka ikvienam ir jāsaprot: senlietas pieder valstij, un tagad tas būs nostiprināts arī likumā "Par pieminekļu aizsardzību". Jautājums, kas perspektīvā vēl jāatrisina, ir pieminekļu pieejamība pētniekiem. Pašlaik birokrātiskie šķēršļi pat arheologiem liedz apmeklēt pilskalnus, kaut gan šādas ekspedīcijas dod iespēju apzināt esošo kultūras pieminekļu stāvokli un atklāt jaunus izpētes objektus. Šobrīd šis darbs ir VKPAI kompetencē, bet G.Zemītis ir pārliecināts, ka lielāks ieguvums būs, ja inspekcija un arheologi savus spēkus apvienos.
Tā kā galvenais darbs priekšlikumu izstrādē, saskaņošanā un grozījumu iekļaušanā likumā jau ir paveikts, pastāv iespēja, ka tieši pirms Ziemassvētkiem Saeimas sēdē šo likumprojektu pieņems galīgajā lasījumā.
