NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
01. decembrī, 2016
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Noziedzība
4
4

Senlietu mantračiem grib noteikt stingrākus sodus

FOTO: Freepik

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija nākamajā gadā gatavojas rosināt izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas noteiktu pilnīgu aizliegumu jebkurā veidā tirgoties ar Latvijas arheoloģiskajām senlietām, tai skaitā ierobežojot tirdzniecību arī interneta vietnēs, bet par arheoloģisko senlietu neatļautu tirdzniecību paredzēt brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
īsumā
  • VKPAI gatavojas rosināt izmaiņas Krimināllikuma 229. pantā, to papildinot ar normu, kas paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem par kultūras pieminekļa iznīcināšanu vai bojāšanu ar mērķi nelikumīgi iegūt vēstures senlietas.
  • VKPAI rosinās arī izdarīt izmaiņas likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 7. pantā, paredzot normu, kas vispār aizliegtu tirdzniecību ar Latvijā iegūtām senlietām (datētām līdz 17. gadsimtam ieskaitot).
  • Lai gan pārkāpumi pēdējos gados ir nedaudz mazinājušies, tomēr kopš 2011. gada Latvijā reģistrēti 88 noziedzīgi nodarījumi.
  • Senlietu nelegālu meklēšanu ar metāla detektoriem var uzskatīt par sava veida organizētu noziedzīgu biznesu, ar kuru Latvijā nodarbojas apmēram 100 personas.
  • Daudz ko var darīt zemju īpašnieki, neļaujot veikt nelikumīgas darbības savos īpašumos vai par to ziņojot policijai.

Gan Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI), gan Valsts policija uzskata, ka nelikumīgo darbību apmērus varētu ierobežot tikai ar bargākiem sodiem. VKPAI gatavojas rosināt izmaiņas Krimināllikuma 229. pantā, to papildinot ar normu, kas paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem par kultūras pieminekļa iznīcināšanu vai bojāšanu ar mērķi nelikumīgi iegūt vēstures senlietas. VKPAI rosinās arī izdarīt izmaiņas likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 7. pantā, paredzot aizliegumu tirdzniecībai ar Latvijā iegūtām senlietām (datētām līdz 17. gadsimtam ieskaitot).

Kā LV portāls jau rakstīja skaidrojumā "Mantrači siro pa Latvijas vēstures pieminekļiem. Kā rīkoties, tos sastopot?", patlaban Krimināllikums par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa iznīcināšanu, bojāšanu vai apgānīšanu paredz sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Civillikums savukārt nosaka, ka uz svešas zemes ir aizliegts meklēt apslēptu mantu.

Pārdod interneta vietnēs

Latvijas arheoloģiskajam mantojumam nopietnu apdraudējumu rada metāla detektoru izmantošana senlietu meklēšanai - notiek nezinātniski rakšanas darbi arheoloģiski nozīmīgās vietās. Šādu darbību rezultātā, sajaucot zemes slāņus, tiek neatgriezeniski zaudēta informācija par Latvijas vēstures senākajiem posmiem, par kuriem nav rakstīto avotu vai arī ziņas tajos ir nepilnīgas. Šādā veidā tiek iznīcinātas sabiedrībai nozīmīgas vēsturiskas liecības un izpostīti gan valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi, gan agrāk nezināmas senvietas, kas vēl nav iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Bieži vien iegūtās senlietas tiek pārdotas izsolēs interneta vietnēs, piemēram, www.e-bay.com; www.etsy.com; www.ss.lv. Vietnēs parasti  Vikingu laika artefaktu sadaļā ir atrodamas lapas, kas satur datus par Latvijas arheoloģisko senlietu realizāciju. Ir objektīvs pamats uzskatīt, ka tur piedāvātās arheoloģiskās senlietas pārsvarā tiek iegūtas, veicot nelikumīgu rakšanu arheoloģiskajos objektos, īpaši senkapos, tādējādi nodarot neatgriezeniskus zaudējumus arheoloģiskajam mantojumam.

Postīšana ir nejēdzība pret vēsturi

"Latvijas arheoloģiskais mantojums ir apdraudēts, un to postīšana ir nejēdzība pret Latvijas vēsturi, tam nevar būt nekāda attaisnojuma," preses konferencē teica VKPAI vadītājs Juris Dambis, piebilstot, ka inspekcijai ir izveidojusies laba sadarbība ar Valsts policiju. Taču, viņaprāt, šo noziegumu veiksmīgākai apkarošanai Valsts policijā vajadzētu izveidot nelielu struktūru, kas nodarbojas tikai ar jautājumiem, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu kultūras pieminekļu aizsardzību un noziedzīgās darbības atklāšanu. Līdzīgi tas notiek Itālijā un Francijā, kur nelikumīgu tirgošanos ar arheoloģiskām senlietām cenšas novērst atsevišķas policijas nodaļas.

"Latvijas arheoloģiskais mantojums ir apdraudēts, un to postīšana ir nejēdzība pret Latvijas vēsturi, tam nevar būt nekāda attaisnojuma."

Lai stiprinātu VKPAI darbu pret senlietu mantračiem, VKPAI kopš rudens ir sākusi strādāt jauna speciāliste, kura ir vienīgā Latvijā, kas ārzemēs ieguvusi izglītību nelikumīgu mākslas un antikvariātu priekšmetu aprites apkarošanas jautājumos. Taču J. Dambis uzskata, ka būtu nepieciešami vēl divi darbinieki, lai varētu izsekot arī senlietu nelikumīgai tirdzniecībai internetā.

88 noziedzīgi nodarījumi

"Kopš 2013. gada ir spēkā grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", kas nosaka, ka arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas (ar datējumu līdz 17. gadsimtam ieskaitot) pieder valstij, tomēr arheoloģisko senvietu izlaupīšana Latvijā turpinās," atzīst VKPAI vadītājs J. Dambis. Tiesa gan, valsts īpašuma tiesības neattiecas uz tām senlietām, kuras līdz 2013. gada 30. martam persona bija deklarējusi un kuras likumīgi atrodas īpašnieku kolekcijās.

Lai gan pārkāpumi pēdējos gados ir nedaudz mazinājušies, tomēr kopš 2011. gada Latvijā reģistrēti 88 noziedzīgi nodarījumi, preses konferencē atklāja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš, piebilstot, ka policijā nav tādu ekspertu, kas prastu noteikt, vai atrastie priekšmeti ir arheoloģiskas senlietas, tāpēc notiek aktīva sadarbība ar VKPAI. Postījumi ir vērojami visā Latvijā. VKPAI Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne gan precizēja, ka visvairāk apdraudētās teritorijas ir mazapdzīvotas apkaimes Latgalē un Vidzemē, kā arī Dienvidkurzeme, gar robežu ar Lietuvu.

Viņa uzsvēra, ka mantrači senlietas, lai tās padarītu par preci, kombinē kopā pēc saviem ieskatiem, gan degradējot vēsturi, gan cenšoties panākt lielāku cenu. Viņa gan nevēlējās precizēt, kādas ir senlietu cenas nelegālajās tirgotavās. Profesionālu arheoloģisko izpēti veicina nevis atradumu monetārā vai mākslinieciskā vērtība, bet gan katra atrastā elementa nozīme saistībā ar tā tiešo kontekstu (vietu, dziļumu, fizisko stāvokli, izvietojumu, citiem elementiem apkārtnē utt.), kādā tas atrasts un caur laikiem nonācis līdz mūsu dienām. Jebkura nesaskaņota iejaukšanās arheoloģiskā vietā to iznīcina, liedzot iespēju redzēt kopsakarības, turpinājumus kultūrslāņos un neskaitāmas cilvēces attīstības detaļas, tādā veidā pazaudējot saikni ar vēsturi.

Pārkāpumi konstatēti 90 reizes

Laikā no 2013. gada VKPAI reģionālās nodaļas vairāk nekā 90 reizes ir konstatējušas būtiskus postījumus arheoloģisko pieminekļu teritorijās, kas izdarīti, ar metāldetektoru meklējot senlietas. Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Māris Priednieks skaidroja, ka nelikumīgi iegūtu vēstures senlietu aizsardzība pirms trīs gadiem kļuva par vienu no prioritātēm apkarojamo noziegumu sarakstā. Valsts policija ir uzsākusi kriminālprocesus saskaņā ar Krimināllikuma 228. (kapa un līķa apgānīšana) vai 229. (kultūras pieminekļu iznīcināšana un bojāšana) pantu.

Arheoloģiskās izpētes veikšanas noteikumu pārkāpšana ir arī administratīvi sodāms pārkāpums saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 89.1 un 89.pantu, par kuru pārkāpumu atbildība ir gan fiziskai, gan juridiskai personai. Krimināllietu izmeklēšanas laikā 2016. gadā ir atrasti un izņemti vairāki simti arheoloģisko senlietu.

"Pielikt katrai senvietai sargu vai novērošanas iekārtas nav iespējams."

Atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 7. janvāra noteikumiem Nr. 8 "Mākslas un antikvāro priekšmetu izvešana no Latvijas un ievešana Latvijā" atļauja arheoloģiskā priekšmeta izvešanai no Latvijas nepieciešama priekšmetiem, kas vecāki par 100 gadiem un iegūti izrakumos vai atrasti zemē, uz zemes vai ūdenī, arheoloģisko atradumu vietās vai pieder arheoloģiskai kolekcijai neatkarīgi no šo priekšmetu vērtības.

Turklāt arheoloģiskās izpētes darbiem kultūras pieminekļu teritorijā vai aizsardzības zonā jāsaņem valsts atļauja. Atbilstoši likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 17. pantam par objektiem, kuri atrasti zemē, virs zemes, ūdenī, būvēs vai to daļās un atliekās un kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, tā atradējam nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā jāziņo VKPAI.

Ar nelegālo rūpalu nodarbojas ap 100 personu

J. Lazdiņš stāstīja, ka senlietu nelegālu meklēšanu ar metāla detektoriem var uzskatīt par sava veida organizētu noziedzīgu biznesu, ar kuru Latvijā nodarbojas apmēram 100 personas. Šis bizness ir tik ienesīgs, ka visi darboņi varot iztikt tikai ar šo rūpalu. Senlietu meklēšana "iet kopā" ar 1. un 2. pasaules kara priekšmetu meklēšanu, uzsvēra J. Lazdiņš.

Par nelegālu senlietu rakšanu pērn tika aizturēta trīs personu grupa, arī šogad ir aizturētas vairākas personas. "Protams, darbu turpināsim līdz situācijai, kad vairāk nebūs jārunā par kultūras pieminekļu bojāšanu," solīja J. Lazdiņš.

Senkapu ir ļoti daudz un kā tos nosargāt – variantu īsti nav, sprieda J. Lazdiņš. "Paskatoties uz arheoloģisko mantojumu kopumā, pielikt katrai senvietai sargu vai novērošanas iekārtas nav iespējams," piebilda J. Dambis. "Taču daudz ko var izdarīt zemju īpašnieki, neļaujot veikt nelikumīgas darbības savos īpašumus vai par to ziņojot policijai."

Problēma visā pasaulē

"Mākslas un antikvāro priekšmetu nelikumīga aprite ir problēma visā pasaulē, tā pēc nozīmības ir trešajā vietā pēc ieročiem un narkotikām," zināja teikt J. Dambis. Tāpēc nelikumīgiem darījumiem un tirdzniecības ierobežošanai tiek pievērsta liela vērība. Darbojas arī vairākas starptautiskas konvencijas, kurām Latvija gatavojas pievienoties nākamgad - ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 1970. gada konvencijai par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un nodošanas aizliegšanas līdzekļiem un Starptautiskā privāttiesību unifikācijas institūta (UNIDROIT) konvencijai par zagtajiem vai nelikumīgi izvestajiem kultūras priekšmetiem. To mērķis ir aizsargāt valstu kultūras īpašumu pret zādzībām un laupīšanu starptautiskā līmenī.

Latvija jau ir pievienojusies 1992. gada Eiropas Konvencijai arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU