Vienotā tirgus aizsākums
Par vienotā tirgus aizsākumiem var runāt, sākot ar 1957.gadu, kad tika noslēgts līgums, ar kuru tika izveidota Eiropas Ekonomikas kopiena. Tas kopienā ļāva atcelt muitas barjeras un ieviest vienotu muitas tarifu, kuru piemēroja ārpus kopienas valstu precēm.
1985.gada jūnijā EK priekšsēdētājs Žaks Delors (Jacques Delors) publicēja "Balto grāmatu", kas paredzēja septiņu gadu laikā atcelt visas fiziskās, tehniskās un ar nodokļiem saistītās barjeras, kas ierobežoja brīvu pārvietošanos. 1987.gada jūlijā, stājoties spēkā Vienotajam Eiropas aktam, pakāpeniski sāka veidoties vienotais tirgus, bet jau 1992.gadā Ž.Delora vadībā sāka īstenot vienotā tirgus principus.
Vienotā tirgus pamatā bija trīs politikas jomas:
Galvenais mērķis radīt pakalpojumu sniegšanas brīvību sauszemes transporta jomā, kā arī izveidot noteikumus kopējai gaisa transporta politikai un kravu pārvadājumiem.
Uzdevums nodrošināt, lai neviena vienošanās uzņēmumu starpā, neviens valsts iestāžu sniegts atbalsts un neviens negodīgs monopols netraucētu brīvu konkurenci vienotā tirgū.
- patērētāju aizsardzības politika
Galvenais mērķis visiem patērētājiem nodrošināt vienāda – augstākā līmeņa aizsardzību, preču un pārtikas produktu drošumu un aizsargāt no negodīgiem tirgotājiem.
Vienotais tirgus šodien
Vienotais tirgus 2012.gadā atzīmē savu 20.gadadienu, tādēļ ir iespējams atskatīties uz 20 gadu laikā sasniegtajiem rezultātiem. ES pilsoņiem šobrīd ir brīvas pārvietošanās tiesības, jo ES teritorijā ir atceltas gan preču muitas procedūras, gan personu robežkontrole. ES valstis lielākajai daļai preču ir pieņēmušas principu par valsts tiesību normu savstarpēju atzīšanu. Tas nozīmē, ka jebkurai precei, kas likumīgi ir izgatavota un pārdota vienā dalībvalstī, ir jāļauj nonākt tirgū visās pārējās ES dalībvalstīs.
Ir samazinātas nodokļu barjeras, daļēji izlīdzinot dalībvalstīs noteiktās PVN likmes, nodrošināta finanšu pakalpojumu un publisko iepirkumu pieejamība. Konkurences dēļ ir samazinājušās aviobiļešu cenas par 40% un mobilo tālruņu cenas par 70 procentiem.
Tāpat ir uzlabota strādājošo mobilitāte, nodrošinot diplomu kvalifikācijas novērtējumu savstarpēju atzīšanu. Iespēju mācīties ārzemēs ir izmantojuši vairāk nekā 2,5 miljoni studentu, un vairāk nekā 23 miljoniem uzņēmumu ES vienotais tirgus ir sniedzis iespēju savu produkciju un pakalpojumus piedāvāt ap 500 miljoniem ES patērētāju.
ES secinājumos par vienoto tirgu ir atzīts, ka līdz pilnīgai personu pārvietošanās brīvībai vēl tālu, jo pastāv šķēršļi, kas aizvien traucē cilvēkiem neierobežoti nokļūt citā ES valstī vai pildīt kāda konkrēta darba pienākumus.
Latvijas ieguvumi vienotajā tirgū
Atzīmējot ES vienotā tirgus 20.gadadienu, no 2012.gada 15.oktobra līdz 20.oktobrim visā ES norisinājās Vienotā tirgus nedēļa, kuras sauklis bija "Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi". Nedēļas laikā notika dažādi tematiski pasākumi, sniedzot iespēju valsts pārvaldes pārstāvjiem un iedzīvotājiem apspriest vienotā tirgus veidošanā sasniegtos rezultātus, problēmas un kopīgi rast jaunas idejas.
Latvijā šā gada 17.oktobrī norisinājās "Vienotā tirgus forums uzņēmējiem". Forumā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts par Latvijas ieguvumu minēja piekļuvi pusmiljardu lielam turīgu patērētāju tirgum, kas Latvijas uzņēmējiem ir sniegta vienotā tirgus ietvaros. Ekonomiskās izaugsmes ziņā lielāku ieguldījumu uzņēmējiem sniedzot nevis ES struktūrfondi, bet tieši uzņēmēju piekļuve ES vienotajam tirgum.
D.Pavļuts uzsvēra, ka arī Latvijas eksportspēja strauji augusi, pateicoties Latvijas kā ES vienotā tirgus sastāvdaļai. Eksporta apjoma īpatsvars esot pieaudzis un sasniedzis vēsturiski augstāko atzīmi. Latvijai iepriekš ir bijusi tikai viena dominējošā eksporta nozare – kokmateriāli, taču šobrīd notiek eksporta struktūras dažādošanās un pieaug preču pievienotā vērtība. Latvija 2011.gadā uz ES dalībvalstīm eksportēja:
- koksni un tās izstrādājumus – 20%;
- metālus un to izstrādājumus – 15%;
- lauksaimniecības un pārtikas preces – 15%;
- mašīnas, mehānismus un elektriskās iekārtas – 12%;
- ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkciju – 10%;
- minerālos produktus – 9%;
- pārējās preces – 13%.
Ekonomikas ministrs atzīmēja, ka kopš Latvijas iestāšanās ES 2004.gadā preču eksports uz ES ir dubultojies un īpašs pieaugums ir bijis tieši pēdējos gados. Turklāt ES vienotais tirgus veido 70% Latvijas eksporta.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone norādīja, ka, lai gan eksporta apjomi ir divkāršojušies, tomēr imports Latvijā turpina pārsniegt eksportu uz ES dalībvalstīm. Tādēļ L.Menģelsone uzdeva jautājumu, vai patiesi ir līdzvērtīgi dalības priekšnoteikumi un vienādas iespējas visiem ES vienotā tirgus dalībniekiem.
Vienotajam tirgum jauni izaicinājumi
"II vienotā tirgus aktu" EK pieņēma šā gada 3.oktobrī, turpinot iestrādes, kuras EK izklāstīja "I vienotā tirgus aktā", un paredzot virzību uz stabilāku un sekmīgāk integrētu vienoto tirgu.
"I vienotā tirgus aktu" EK pieņēma 2011.gada aprīlī kā atbildi uz finanšu un ekonomisko krīzi un nepieciešamību veicināt izaugsmi. Pirmais akts ierosināja 12 galvenos pasākumus, lai veicinātu Eiropas konkurētspēju, radītu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un papildu darba vietas, tajā pašā laikā palīdzot atjaunot iedzīvotāju un uzņēmēju uzticību vienotajam tirgum.
"Līdz pilnīgai personu pārvietošanās brīvībai ir tālu, jo pastāv šķēršļi, kas traucē cilvēkiem netraucēti pārvietoties uz citu ES valsti vai pildīt kāda konkrēta darba pienākumus."
Lai turpinātu vienotā tirgus pilnveidošanu, EK pieņēma "II vienotā tirgus aktu", izvirzot četrus jaunās izaugsmes virzītājspēkus un 12 svarīgākos pasākumus.
1. Pilnīgi integrētu tīklu izveide vienotajā tirgū
Vienotā tirgus stūrakmens - efektīvi un pilnībā integrēti transporta un enerģētikas tīkli. Ir nepieciešama ES dalībvalstu cieša apņemšanās veidot konkurētspēju un nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus visā ES. Lai to īstenotu, ir jāveic vairāki pasākumi:
- iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus atvērt izvērstākai ES iekšējai konkurencei;
- uzlabot jūras transporta vienoto tirgu;
- pieņemt pasākumus Eiropas vienotās gaisa telpas izveides paātrināšanai;
- pieņemt pasākumus, kas garantētu spēkā esošo ES enerģētikas tiesību aktu piemērošanas efektivitāti.
2. Pilsoņu un uzņēmumu pārrobežu mobilitātes veicināšana
Brīva pārrobežu kustība ir vienotā tirgus pamats un viens no ES balstiem, tomēr joprojām pastāv praktiski un tiesiski šķēršļi iedzīvotāju, uzņēmējdarbības un ieguldījumu finansēšanas mobilitātei. Tādēļ EK ierosina:
- pilnveidot portālu EURES tā, lai tas kļūtu par visaptverošu pārrobežu darbā iekārtošanas un darbā pieņemšanas rīku;
- ieviest noteikumus nolūkā mobilizēt ilgtermiņa investīciju fondus privātiem uzņēmumiem un ilgtermiņa projektiem;
- modernizēt maksātnespējas procedūras pārrobežu lietās, kā arī sniegt ieguldījumu vides veidošanā, kas piedāvā otro iespēju uzņēmējiem, kuru uzņēmējdarbība nav bijusi veiksmīga.
3. Atbalsts digitālajai ekonomikai visā Eiropā
Digitālai ekonomikai ir saimnieciska nozīme un plaša ietekme, piemēram, ražīguma izteiksmē, kā arī sabiedrības problēmu risināšanā. EK vēlas līdz 2015.gadam pabeigt vienotā digitālā tirgus izveidi un ierosina:
- atvieglināt e-tirdzniecību ES, vienkāršojot maksājumu pakalpojumu izmantošanu, uzlabojot to uzticamību un konkurētspēju;
- pievērsties svarīgākajam iemeslam, kura dēļ nav pietiekamu ieguldījumu ātrdarbīgos platjoslas pieslēgumos;
- izveidot elektronisko rēķinu sagatavošanas standartu publiskā iepirkuma procedūrās, kas būtiski samazinātu izdevumus.
4. Sociālās uzņēmējdarbības, kohēzijas un patērētāju uzticēšanās stiprināšana
Vienotā tirgus sekmīgums ir atkarīgs arī no tā, kādu ekonomisko un sociālo partnerību tas var veidot. Patērētājiem jājūtas drošiem, un visiem iedzīvotājiem ES jābūt iespējai izmantot vienotā tirgus piedāvātās iespējas. EK ierosina:
- uzlabot noteikumus par produktu drošību un to, kā šie noteikumi tiek piemēroti;
- pieņemt pasākumus, lai visiem nodrošinātu pieeju bankas kontam, kā arī lai garantētu konta apkalpošanas maksājumu pārredzamību un salīdzināmību, kā arī atvieglinātu bankas konta maiņu.
Lai jaunos izaugsmes virzītājspēkus sāktu īstenot, "II vienotā tirgus akts" ir jāpieņem ES institūcijām. Tostarp EK ir apņēmusies līdz 2013.gada pavasarim nākt klajā ar visiem svarīgākajiem tiesību aktu priekšlikumiem, kas izriet no "II vienotā tirgus akta", bet līdz 2013.gada beigām - ar neleģislatīvo aktu priekšlikumiem.
