Inga Šmate, Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore:
"Transtaukskābju ilgstoša lietošana uzturā var būt kaitīga veselībai. Cilvēkiem ar tendenci uz sirds un asinsvadu saslimšanām, kā arī bērniem tās var sekmēt holesterīna palielināšanos asinīs.
Ir divi tālākas rīcības varianti. Viens no tiem ir ražotāju pašregulācija - ražotājs uz produkta iepakojuma godīgi paziņo visus riskus, paziņo, kāpēc noteiktas izejvielas tiek aizvietotas ar ražošanas procesā izdevīgāko, lētāko un tirgū plaši izplatīto palmu eļļu. Jāatzīst, ka pašlaik Eiropā ražotāju pašregulācija nav attīstījusies sekmīgi.
Otra iespēja. Veselības ministrija sagatavo normatīvos aktus, kas darbosies nacionālā līmenī, ierobežojot transtaukskābju saturu pārtikas produktos. Dānijai ir līdzīga pieredze, aizliedzot noteiktu produktu, kuros transtaukskābes pārsniedz valstī noteiktās normas, realizēšanu tirgū.
"Ir divi tālākās rīcības varianti – ražotāju pašregulācija vai normatīvo aktu sagatavošana."
7. jūlijā Veselības ministrijā tiks sasaukta Uztura padome, kas pieņems lēmumu par turpmāko rīcību.
Sarežģījumus var radīt Ekonomikas un Zemkopības ministrijas nostāja atsevišķos jautājumos, piemēram, pārtikas marķējuma jautājumā. Jāsecina, ka pārtikas normatīvie akti nav draudzīgi patērētājam, bet gan ražotājam. Taču ražotājam, iespējams, nav tik svarīga patērētāja veselība, kā preces nestā peļņa."
Dace Vilcāne, Pārtikas un veterinārā dienesta Novērtēšanas un reģistrācijas centra direktora vietniece:
"Pirms komentāru sniegšanas ir vajadzīgi pamatoti dati no pārtikas ražotājiem par precīzu minētā produkta sastāvu. Tie tiks saņemti 29. jūnijā. Tikai izvērtējot ražotāja sniegto informāciju, PVD sniegs situācijas raksturojumu."
