Jau kopš 2008. gada diskutēta, drīzumā spēkā stāsies jauna pārtikas vispārējās marķēšanas regula par pārtikas informācijas sniegšanu patērētājiem. Par regulas projektu šā gada 6. jūlijā ir panākta Eiropas Komisijas (EK), Eiropas Padomes (EP) un Eiropas Parlamenta (EPP) vienošanās otrajā lasījumā. Tas nozīmē, ka pēc juristu un lingvistu akcepta atliek regulas formāla pieņemšana un publicēšana Eiropas Savienības „Oficiālajā Vēstnesī”. Regula stāsies spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas.
„Regulas ieviešanai būs paredzēts vismaz trīs gadu pārejas periods, jo atsevišķos nosacījumos izmaiņas pārtikas produktu marķēšanā būs diezgan radikālas. Piemēram, runājot par minimālo pieļaujamo burtu lielumu,” skaidro G. Evardsone. „Kaut arī uzņēmēji lielos vilcienos par gaidāmajām izmaiņām bija informēti jau ilgajā regulas projekta izskatīšanas gaitā, vienalga, pārejas posms ir vajadzīgs, lai izmaiņas marķējumā ieviestu fiziski.”
Galvenie jaunumi produktu marķējumā būs šādi.
Minimālais burtu lielums
Minimālais burtu lielums uz etiķetēm drīkstēs būt 1,2 milimetri, un etiķetēm būs jābūt viegli salasāmām.
„Noteiktais 1,2 milimetru burta augstums attieksies uz tādiem burtiem kā „x”, „n”, „a”, „o” – mazajiem, bez pagarinātām kājiņām un bez dažādiem jumtiņiem un mīkstinājuma zīmēm. Precīzs piemērs ir apskatāms regulas projekta pielikumos,” skaidro Veterinārā un pārtikas departamenta pārstāve. „Bet pavisam maziem iepakojumiem, kam lielākās iepakojuma virsmas laukums ir mazāks par 80 kvadrātcentimetriem, noteiktais minimālais mazā burta lielums būs 0,9 milimetri. Tas ir tikai loģisks lēmums, jo visu nepieciešamo informāciju 1,2 mm izmērā uz piecu cepumu paciņas iesaiņojuma sniegt nav reāli.”
"Eiropas Komisija vēl izstrādā kritērijus pārtikas marķējumam, uzsverot labas salasāmības nosacījumus."
EK vēl izstrādās salasāmības kritērijus, kas ietvers prasību iepakojuma fonam kontrastēt ar marķējuma tekstu. Lai neveidotos situācija, ka marķējums uz dzeltena fona uzdrukāts ar zeltītiem burtiem vai uz zila fona ar sudraba burtiem, kā atsevišķiem fasētajiem produktiem tas pašlaik tiešām arī ir.
Obligāti norādāmā uzturvērtība
Pašlaik spēkā esošie normatīvie akti uzturvērtības norādīšanu marķējumā uzskata par brīvprātīgu. Stājoties spēkā jaunajai regulai, uzturvērtības norādīšana marķējumā būs obligāta – piecu gadu laikā kā minimums būs jānorāda šādi lielumi:
- enerģētiskā vērtība;
- tauku,
- piesātināto taukskābju,
- ogļhidrātu,
- cukura,
- olbaltumvielu un
- sāls daudzums 100 gramos vai 100 mililitros produkcijas.
Ražotājs pēc savas izvēles varēs norādīt arī uzturvērtību vienā porcijā. Porcijas lielums gan nav ES līmenī reglamentēts.
Obligātajam paziņojumam par uzturvērtību būs jābūt vienā redzamības laukā: līdzās nosaukumam vai uz iepakojuma sānu malas, vai aizmugurē. Tā ir ražotāja izvēle – kur, bet nosacījums – visa informācija vienkop - ir obligāts.
Pārtikai, kuras iesaiņojuma lielākais virsmas laukums ir mazāks par 25 kvadrātcentimetriem, uzturvērtības informācijas norādīšana obligāta nebūs.
Neskaidrības ar transtaukskābēm
Latvijā pašlaik diskusijas par transtaukskābēm izvērtušās gana plašas – no uzskata par transtaukskābju obligātu norādīšanu, tās iekļaujot vienkop ar pārējo produkta uzturvērtību, līdz galējam noliegumam par to norādīšanas nepieciešamību. Bet vienotu nostāju pašlaik vēl nav izdevies panākt ļoti praktisku apsvērumu dēļ.
„Ņemot vērā dalībvalstīs iegūtos zinātniskos pierādījumus un pieredzi, EK tuvāko trīs gadu laikā izstrādās ziņojumu par transtaukskābēm pārtikas produktos. Pašlaik vēl nav globālu un neapstrīdamu pierādījumu tam, cik daudz dabiski izveidojušos transtaukskābju satur paši produkti (piemēram, dzīvnieku tauki, gaļa, piens) un cik to veidojas produkta hidrogenizācijas jeb hidrogenēšanas procesā (piemēram, augu eļļu piesātinot ar ūdeņradi). Ja vēl var noteikt aptuveno daudzumu dabisko transtaukskābju, tad, produktus hidrogenizējot, to daudzums ir atkarīgs no hidrogenēšanas procesa: vai tas veikts pilnībā, vai daļēji (tieši daļēji hidrogenētajos augu taukos var būt visaugstākais transtaukskābju saturs). Tādēļ kādu unificētu skaitli nosaukt nav iespējams. Lai nonāktu pie vienota viedokļa, visi pētījumi ir jāapkopo. Balstoties uz EK ziņojuma rezultātiem, varēs aptuveni noteikt transtaukskābju daudzumu produktos ES līmenī,” skaidro G. Evardsone.
"Vienotu nostāju par transtaukskābju norādīšanu marķējumā vēl nav izdevies panākt."
Ja, piemēram, ir datubāze par piesātināto tauku vai ogļhidrātu vidējo saturu katrā produkta izejvielā, tad par transtaukskābēm dati datubāzē nav pieejami par visām izejvielām. Vidējo transtaukskābju saturu var noteikt tiem produktiem, kuros šī viela veidojas dabiskā procesā. Hidrogenētajiem produktiem transtaukskābju saturs katrā konkrētajā gadījumā ir atšķirīgs. Analīzes, lai noskaidrotu šo taukskābju daudzumu, ir ļoti dārgas – līdz pat 100 eiro vienam produktam. Iespējams, ka jāveic analīzes vairākām izejvielām jeb produktiem, kas ietilpst vienā gatavajā gala produktā. Tādēļ ES vēlas apkopot jau esošo analīžu datus un pētījumu rezultātus, lai varētu lemt par tālākām darbībām.
Informēšana par alergēniem un nanodaļiņām
Alergēni fasētās produkcijas marķējumā ir jānorāda jau patlaban, bet jaunajā regulā būs īpaši uzsvērts, ka 14 konkrētie alergēni turpmāk būs obligāti norādāmi arī nefasētajai pārtikai. Turklāt alergēni būs marķējumā jāizceļ – vai nu ar spilgtām rakstu zīmēm, burtu stilu vai fona krāsu. Tostarp kafejnīcās, restorānos. Kā to izdarīt?
„Katra dalībvalsts varēs izstrādāt savus noteikumus, kādā veidā nefasētās pārtikas tirgotāji informēs patērētājus par obligāti norādāmajām sastāvdaļām, tai skaitā īpaši izceļamiem alergēniem,” stāsta G. Evardsone. „Kafejnīcās, restorānos, visticamāk, informācija būs norādīta ēdienkartē, bet precīzi zināsim vien tad, kad būs izstrādāti Latvijas Ministru kabineta noteikumi. Pašlaik vēl jāsagaida pašas regulas spēkā stāšanās.”
Līdz šim produktiem, kas satur aspartāmu vai aspartāma-acesulfāma sāli, bija jābūt norādei: „Satur fenilalanīna avotu”. Turpmāk šīs vielas saturošiem produktiem marķējumā būs jānorāda: „Satur aspartāmu (fenilalanīna avotu)”, ja sastāvdaļu sarakstā aspartāms/aspartāma-acesulfāma sāls būs norādīts tikai ar atsauci uz e-vielas numuru. Šo prasību ierosinātāji balstījās uz pētījumu, ka aspartāms tiek pievienots atspirdzinošajiem dzērieniem. Ja šos dzērienus lieto grūtnieces lielā daudzumā, var sākties priekšlaicīgas dzemdības.
Vēl marķējumā obligāti būs jānorāda, ja produktā izmantots ar pārtikas inženierijas palīdzību iegūts nanomateriāls.
Izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšana
Jau patlaban ir obligāta prasība norādīt izcelsmes valsti liellopu gaļai, arī medum, olīveļļai un svaigiem augļiem un dārzeņiem, bet šī prasība neattiecas uz citu dzīvnieku gaļu un piena produktiem. Liellopu gaļai ir jānorāda, kur dzīvnieks ir dzimis, kur nobarots un kur nokauts, lai veidotos izsekojamības ķēde. Turpmāk noteikums par izcelsmes valsts obligātu norādīšanu atteiksies arī uz cūkgaļu, aitas, kazas un putnu gaļu.
„Tomēr EK turpmāko trīs gadu laikā veiks izpēti, vai un cik šī informācija patērētājiem ir svarīga un vai tā vairos administratīvo slogu,” teic Veterinārā un pārtikas departamenta pārstāve. „EK vērtēs arī to, kura dzīvnieka gaļai būs jānorāda visi trīs parametri: dzīvnieka dzimšanas, nobarošanas un kaušanas vieta. Mēs uzskatām, ka šie lielumi ir jānorāda visiem gaļas veidiem, un arī mūsu gaļas ražotāji pilnībā to atbalsta, vērtējot situāciju Latvijas gaļas tirgū.”
Nefasētas gaļas tirdzniecībai Latvija atbilstoši regulas prasībām izstrādās savus noteikumus, kādā veidā vitrīnā būs norādāma informācija par gaļas izcelsmi. Tas, vai izcelsmes valsts, kas būs norādīta, piemēram, uz cenu zīmes vitrīnā, atbildīs realitātei, būs atkarīgs no tirgotāju godaprāta. Jo jau pašlaik ir jānorāda izcelsmes valsts, piemēram, zemenēm.
"Alergēni marķējumā būs jāizceļ gan fasētajai, gan arī nefasētajai pārtikai."
Izcelsmes valsts piena produkcijai (neskaitot svaigpienu) arī turpmāk būs brīvprātīga – tāpat kā līdz šim. Tātad arī turpmāk fasētajam pienam, kefīram, sieram marķējumā varēsim lasīt: „Izgatavots Eiropas Savienībā”. Kādēļ tā, ja piens arī ir dzīvnieku izcelsmes produkts?
„Šajā diskusijā dalībvalstis radikāli sašķēlās „par” un „pret” piekritējos. EK pati uzskata, ka šai informācijai piena produktiem ir jābūt brīvprātīgai, bet Parlaments stingri nostājās obligātuma pozīcijās. Kāds būs gala rezultāts, precīzi nav zināms, līdz regula stāsies spēkā. Arī saistībā ar piena produkciju EK tuvākajos gados veiks izvērtējumu, vai nepieciešams norādīt izcelsmes valsti pienam, pienam kā sastāvdaļai, neapstrādātiem produktiem, produktiem ar vienu sastāvdaļu u.tml.,” norāda G. Evardsone.
„Pārstrādātam pienam, piemēram, izcelsmes valsts ir tā pēdējā pārstrādes vieta, ko arī marķējumā norāda. Tas pats sakāms par desām, kurās izmanto ne vien gaļu, bet daudz citu izejvielu, no kurām katra var būt nākusi no dažādas valsts. Kā ražotāju marķējumā pašlaik norāda desas izgatavotāju un fasētāju? Pašreizējais regulējums obligāti nenoteic norādīt izcelsmes valsti desu sastāvdaļām – tad marķējums būtu patērētājiem jāizsniedz īpašā grāmatiņā, jo uz iepakojuma visu izejvielu izcelsmes valstis nebūtu iespējams satilpināt. To var būt ļoti, ļoti daudz.”
Cik ūdens gaļas šķēlē
Ja veikala plauktā redzēsim skaistu, lielu šķiņķa gabalu, kas patiesībā sastāv no vairākiem maziem gabaliem (kopā satur enzīmi), būs jābūt norādītam „formēta gaļa”. Tieši tāpat arī ar zivs gabalu: ja tas būs „salikts”, būs jānorāda „formēta zivs”.
Saistībā ar gaļas izstrādājumiem, kas izskatās pēc sagriezta gaļas gabala šķēlēs, porcijās vai sadalītas gaļas vai liemeņa, produkta nosaukumā būs jānorāda produktam pievienotā ūdens saturs, ja tas būs vairāk nekā pieci procenti no galaprodukta svara.
Gaļas un zvejniecības produktiem, ja tiem būs pārstrādes gaitā pievienotas hidrolizētas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, arī būs jānorāda olbaltumvielu saturs vai to izcelsme. Savukārt par desu apvalkiem, ja tie būs neēdami (plastikāta u.tml.), ražotājam marķējumā būs obligāti jāsniedz informācija.
Godīgas informēšanas prakse
Regulas projektā ir iekļauts pants par godīgas informēšanas praksi. Tas noteic, ka patērētājus nedrīkst maldināt par produkta raksturu, identitāti, īpašībām, sastāvu, daudzumu, derīgumu, izcelsmi un ražošanas un izgatavošanas veidu. Ja ražotājs savu patērētāju nemaldinās un marķējums (arī sveramajai produkcijai) būs korekts, vēl nav teikts, ka tikpat godprātīgs būs arī tirgotājs. Ne viens vien, zemeņu laikā iepērkoties tirgū, būs pamanījis uzkrītošo daudzumu „Latvijas” zemeņu. Ogas nopērkamas tādā daudzumā, ka šķiet: visa Latvija ir viens vienīgs zemeņu lauks...
Jauns ir arī punkts par to, ka marķējuma noformējumā, aprakstā vai attēlā nedrīkst iekļaut norādi, kas liek noprast par konkrēta pārtikas produkta vai sastāvdaļas klātbūtni, lai gan minētā dabīgi esošā komponente vai sastāvdaļa faktiski ir aizstāta ar citu.
„Te ir runa gan par Latvijā populārajiem „krējuma izstrādājumiem” un „siera izstrādājumiem”, gan arī par produkta imitāciju,” skaidro G. Evardsone. „Ja uz iepakojuma ir zemenes vai avenes, bet sastāvdaļu sarakstā izlasām, ka ir pievienoti aromatizētāji, nevis ogu piedeva, tad to var uzskatīt par patērētāju maldināšanu. Turpmāk šāda prakse nedrīkstēs būt.”
"Vai izcelsmes valsts, kas būs norādīta uz cenu zīmes vitrīnā, atbildīs realitātei, būs atkarīgs no tirgotāju godaprāta."
Latvijā, piemēram, jogurtam ir divu veidu nosaukumi – „Aveņu jogurts” un „Jogurts ar aveņu garšu”, pie kā patērētāji jau pieraduši. Vai šī kārtība varēs turpmāk pastāvēt?
„Kad saskaņojām noteikumus EK, tad mums aizrādīja, ka šis mūsu pierastais marķējums nav korekts. Mums šos punktus lika svītrot,” G. Evardsone ir atklāta. „Kāpēc? Tāpēc, ka patērētājiem ir jālasa viss marķējums, ne tikai nosaukums. Un tas savā ziņā ir arī loģiski, jo atšķirību „Aveņu jogurts” un „Jogurts ar aveņu garšu” ievēro Latvijas ražotāji – to noteica Latvijas noteikumi. Bet šādas nianses, informāciju dublējot, varēja neievērot un arī neievēroja citu ES dalībvalstu ražotāji, kuru produkcija atradās Latvijas veikalu plauktos. Tādēļ patērētājam ir jālasa sastāvdaļu saraksts marķējumā.”
„Atkārtoti sasaldēts”
Jaunums ir arī tas, ka saldētajai produkcijai būs jānorāda datums, kurā produkts ir pirmo reizi sasaldēts. Cik reizes tad jau saldēto produkciju drīkst atkārtoti saldēt?
„Vienu reizi saldēt drīkst putnu gaļu un mehāniski atdalītu gaļu, malto gaļu. Par pārējo – sarkano gaļu – nekur nav pateikts, ka nedrīkst saldēt vairākkārt. Arī zivis. Bet, ja produkcija tiks sasaldēta vairākkārt, tad blakus tirdzniecības nosaukumam būs jābūt norādei „Atkārtoti sasaldēts”. Tādēļ regulas projekts paredz, ka turpmāk būs jānorāda gan produkta pirmais saldēšanas datums, gan, ja nepieciešams, teksts „atkārtoti sasaldēts”, lai patērētāji būtu par to informēti un viņiem būtu izvēles iespējas – pirkt šo produkciju vai ne,” skaidro G. Evardsone.
Šis punkts attieksies uz fasētu gaļu, gaļas izstrādājumiem un neapstrādātiem zvejniecības produktiem. Līdztekus būs obligāti jānorāda ūdens procentuālais daudzums saldētajā produktā, ja tas ir lielāks par pieciem procentiem.
Alkohols pašlaik vēl „neaiztikts”
Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem ļoti plašas diskusijas bijušas par obligātu enerģētiskās vērtības un sastāvdaļu norādīšanu marķējumā. Arī šai produktu grupai EK tuvākajos gados pētīs, kuriem dzērieniem, tostarp fasētajiem alkoholiskajiem kokteiļiem, obligāti būtu jānorāda enerģētiskā vērtība un sastāvdaļas, un izstrādās ziņojumu. Lēmumi par marķējumu alkoholam vēl sekos.
