Dāņu profesora Stēna Stendera pētījums par transtaukskābju saturu un to iespaidu uz cilvēka veselību uzņēmuma "Laima" ražotajās jogurta vafelēs "Selga" uzvilnīja jaunu diskusiju vilni saistībā ar pārtiku un cilvēka veselību. Tika skarti visdažādākie pārtikas drošības aspekti, tostarp izskanēja arī doma noteikt Latvijā ražotajai pārtikai augstākus kvalitātes standartus nekā citās ES valstīs.
Mūsu ražotāji to uzskata par izkropļotu konkurenci, kas nav pamatota un uzskatāma par prettiesisku. Vēl jo īpaši tādēļ, ka citu valstu ražojumi, kas būs atbilstoši ES prasībām, veikalu plauktos, vienalga, atradīsies līdzās pašmāju ražojumiem. Un – ar ko šajā ekonomiskajā situācijā "balsos" patērētājs? Protams, ar savu maciņu - par zemāko cenu. Tas Latvijas ražotājus un mediķus ļoti satrauc.
LV portāls jautā: Vai Latvijā ražotā pārtika salīdzinājumā ar importēto
ir kvalitatīvāka un nekaitīgāka patērētājiem?
Foto: www.unity.lv
Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits:
"Pēdējā laikā sabiedrībā un mediju telpā daudz ir runāts par Latvijā ražotās pārtikas drošību, ietekmi uz patērētāju veselību un dažādiem ar šīm lietām saistītajiem faktoriem. Kā Latvijas ražotāju pārstāvis es vēlreiz gribu atkārtot un uzsvērt: Latvijā tiek ražota droša, kvalitatīva un patērētājiem nekaitīga pārtika. Ļoti iespējams, pie mums ražotā pārtika ir viena no kvalitatīvākajām visā Eiropā. Tam ir ļoti daudz pamatojumu. Neiedziļinoties tajos visos, minēšu vienu no galvenajiem: mūsu – Latvijas – zeme, kuras potenciālu neesam izmantojuši 20 gadus, ir ekoloģiski tīra, nepiesārņota, līdz ar to viss, kas tajā izaudzēts, no tās gūts, ir ekoloģiski tīrs un drošs.
Latvijas pārtikas ražotāji visiem spēkiem līdz šim ir atbalstījuši un turpinās atbalstīt rūpes par veselīgu uzturu un veselīgu dzīvesveidu kā tādu. Vēl vairāk, tieši ražotāji ir veselīgos un ilgmūžīgos Latvijas iedzīvotājos visvairāk ieinteresētie, tādēļ ka viņi ir mūsu galvenie un aprūpējamākie klienti.
Savukārt mēs nepiekrītam veidam, kā Latvijas Veselības ministrijas amatpersonas, izmantojot patērētāju nezināšanu, šīs rūpes izrāda. Brīžiem rodas iespaids, ka atsevišķi ierēdņi ir ieinteresēti pacientu skaita uzturēšanā, nevis mazināšanā.
"Ļoti iespējams, Latvijā ražotā pārtika ir viena no kvalitatīvākajām visā Eiropā. "
Didzis Šmits
Vietējie ražojumi konkurē tirgū ar ārvalstu produkciju, un Eiropas Komisijas regulas un citi starptautiskie normatīvie akti teorētiski nosaka vienādas prasības visiem. Savukārt prasību izpildi nodrošina katras valsts pārtikas veterinārais dienests.
Jebkura valsts, kurai rūp savas nacionālās intereses, īpašu uzmanību kontrolēs pievērš tieši importa produktiem, jo to izcelsmi un sastāvu izsekot ir daudz grūtāk nekā pašu mājās ražotajai produkcijai. Turklāt ārvalstu ražojumi nav pakļauti Latvijas PVD atzīšanas procedūrām, kas ir vienas no stingrākajām Eiropā, tādēļ varu pilnīgi pamatoti apgalvot, ka Latvijā ražotie pārtikas produkti ir vieni no patērētājiem drošākajiem un kvalitatīvākajiem."
 |
| Foto: Boriss Koļesņikovs, LV |
"Patlaban aktuālais veselīga uztura jautājums, kas parādījies sabiedrībā diezgan saasinātā veidā, Veselības ministrijas darba kārtībā ir bijis jau labu laiku. Esam runājuši gan ar ražotājiem, gan reklāmas industrijas un mediju pārstāvjiem. Pārtikas ražotāji šobrīd ir izrādījuši iniciatīvu kopēja sadarbības memoranda noslēgšanā par labas prakses un godīgas politikas veidošanu, kas apliecina viņu sociālo atbildību patērētāju priekšā.
Veselības ministrija savukārt apliecina, ka mūsu politika nebūs radikālākais ceļš ar aizliegumiem, bet mēs varam rast kompromisu gan iedzīvotāju, gan ražotāju interesēs. Ja sāls, cukura, transtaukskābju un citu kaitīgu vielu līmeni produktos regulē arī citas Eiropas valstis, tad Latvijai - ar mūsu sirds asinsvadu saslimstības rādītājiem - tas jādara nešauboties. Tikai nebūsim naivi, katra valsts vispirms aizsargā savus ražotājus, attiecīgi arī mēs nedrīkstam pakļaut riskam mūsu ražotājus, un jebkādi ierobežojumi vienādi ir jāattiecina arī uz importētajiem pārtikas produktiem.
Tas ir garāks process, bet ir iespējams, ejot tehnisko noteikumu saskaņošanas ceļu Eiropas institūcijās. Konkrēti esam jau to darījuši, piemēram, jautājumā par solāriju apmeklēšanas ierobežošanu par 18 gadiem jaunākiem bērniem u.tml. Tā mēs redzam iespēju atbalstīt mūsu ražotājus, jo esmu pārliecināts, ka vienlīdzīgā konkurences cīņā ar ārzemju ražotajiem produktiem mūsu ražotāji ir pārāki un ar lielāku elastību piemēroties prasībām. Un pat ja kādā posmā ir nepieciešamas īstermiņa investīcijas, tās atmaksāsies jau ilgtermiņā.
"Mūsu zemkopji būs tikai ieguvēji, ja Latvijas ražotāji vairāk izmantos pašu zemē un saimniecībās audzēto. "
Juris Bārzdiņš
Turklāt atcerēsimies – Latvijā zemnieki neaudzē palmas un palmu eļļa (galvenais augu tauku, t.sk. transtaukskābju, avots pārtikas rūpniecībā) ir importa produkts, kurš, tāpat kā daudzās e-vielas, sāls un nu jau arī cukurs, nav ražoti Latvijā. Mūsu zemkopji būs tikai ieguvēji, ja Latvijas ražotāji vairāk izmantos pašu zemē un saimniecībās audzēto, turklāt, samazinot minētās vielas savā ikdienas uzturā, ieguvēji būs arī iedzīvotāji.
Gribu aicināt visus aktīvi turpināt gan diskusiju, gan viedokļu apmaiņu veselīgu izvēļu jautājumos un darīt to ar pārbaudītiem un patiesiem faktiem, jo jebkura neprecizitāte vai nepārdomāti apgalvojumi rada mūsu patērētāju neuzticību. Valsts interese ir mūsu iedzīvotāji, jo aktuālais demogrāfijas jautājums, tas nav tikai veicināt jaundzimušo skaitu, bet arī pilnvērtīgi un veselīgi nodzīvot katra cilvēka mūžu, nemirstot no saslimšanām vai atkarībām, no kurām var izvairīties."
