Pārtikas rūpniecība valstī – viena, lēmēju – daudz

Pārtikas rūpniecība, kas ietver arī pārtikas un dzērienu ražošanu, ir lielākā Latvijas apstrādes rūpniecība un veido 23,6% no apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības. No kopējā IKP tie ir 2% jeb 255 milj. latu. Pārtikas ražošanā ir nodarbināti virs 20% no visiem apstrādes rūpniecībā strādājošajiem valstī.

Latvijā 2010. gada beigās darbojas 333 dzīvnieku izcelsmes un 374 augu izcelsmes pārtikas produktu ražošanas uzņēmumi. Lielākais uzņēmumu skaits ir maizes un miltu izstrādājumu sektorā – 175 - un zvejas produktu apstrādē – 117 uzņēmumi. Pārtikas rūpniecības eksports 2010. gadā veidoja 17,6% (818 milj. latus) no visa Latvijas eksporta vērtības. Galvenokārt tie ir bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni, graudaugu un piena produkti. Tātad runa ir par lielu un valstij nozīmīgu rūpniecību, kas visos laikos saglabās savu nozīmību – cilvēks ēd un ēdīs, un, jo veselīgāka būs pārtika, jo veselāka visa sabiedrība. Šī ir joma, kurā visiem iesaistītajiem jādarbojas koordinēti un vienoti.

Kas par ko lemj pašlaik

Veselības ministrijas (VM) kompetencē ir šādi ar pārtikas jomu saistīti jautājumi:

• Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2004. gada 13. aprīļa noteikumiem Nr. 286 "Veselības ministrijas nolikums" ministrija īsteno sabiedrības veselības veicināšanas politiku, izstrādā veselības veicināšanas programmas, nodrošina dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes prasību kontroli un monitoringu, izstrādā ieteikumus juridiskām un fiziskām personām jautājumos, kas saistīti ar veselības veicināšanu, izglīto sabiedrību par veselīgu dzīvesveidu.
• Saskaņā ar 1998. gada 19. februāra likuma "Pārtikas aprites uzraudzības likums" 19. pantu VM veido un koordinē uztura politiku, analizē uztura izraisīto slimību monitoringa rezultātus, organizē priekšlikumu sagatavošanu un informē sabiedrību, bet Veselības inspekcija kontrolē dzeramā ūdens nekaitīguma prasību izpildi publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos, tādēļ VM ir tiesības ierobežot dzeramā ūdens izmantošanu.
• Atbilstoši Pārtikas aprites uzraudzības likuma 19. panta 2. daļas deleģējumam VM ir izveidota Uztura padome, kuras darbības mērķis ir veicināt uztura politikas īstenošanu. Padomi vada veselības ministrs, un tās sastāvā ir pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Latvijas Tirgotāju asociācijas un citām organizācijām.

Ekonomikas ministrija saskaņā ar MK 2010. gada 23. marta noteikumiem Nr. 271 "Ekonomikas ministrijas nolikums" izstrādā un īsteno ārējās tirdzniecības politiku, politiku rūpniecībā un tirdzniecībā, mazo, vidējo uzņēmumu un mikrouzņēmumu attīstībā, tirdzniecības regulēšanā un konkurences veicināšanā. Savukārt EM pārraudzības iestāde Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra saskaņā ar MK 2003. gada 23. decembra noteikumiem Nr. 746 "Valsts aģentūras "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" nolikums" veicina investīciju projektu izstrādi un atbalsta konkurētspējīgus projektus, izstrādā priekšlikumus valsts atbalsta programmām un analizē komercdarbības vidi.

Finanšu ministrija saskaņā ar MK 2003. gada 29. aprīļa noteikumiem Nr. 239 "Finanšu ministrijas nolikums" īsteno politiku valsts budžeta un finanšu vadības, muitas, nodokļu un nodevu sistēmas, publisko iepirkumu, komercdarbības atbalsta, iekšējā audita, grāmatvedības un komercsabiedrību revīzijas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanā.

"Nevienai no padomēm nav uzdevuma risināt problēmjautājumus, kas skar pārtikas nozari kopumā. "

Viena no Zemkopības ministrijas funkcijām ir politikas dokumentu un normatīvo aktu izstrāde pārtikas higiēnai, drošībai un kvalitātei gan Latvijā, gan ES līmenī. Tāpat ZM piedalās Pārtikas kodeksa un dažādās citās darba grupās, kurās risina pārtikas nozares jautājumus. ZM, ievērojot MK 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 245 "Zemkopības ministrijas nolikums" 5.2. apakšpunktā noteikto, piedalās pārtikas aprites un lauku attīstības politikas izstrādāšanā un īstenošanā.

Savukārt saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pārtikas aprite attiecas tikai uz tām darbībām, kas nodrošina pārtikas atbilstību nekaitīguma un kvalitātes prasībām. Jebkuri pārtikas aprites un tās uzraudzības jautājumi tiek regulēti ar Pārtikas aprites uzraudzības likumu un reglamentēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr.178/2002, ar ko paredz vispārīgus pārtikas aprites principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz pārtikas nekaitīgumu procedūras.

Pārtikas drošības uzraudzību un kontroli veic ZM pārraudzības iestāde Pārtikas un veterinārais dienests. Tā darbinieki uzrauga un kontrolē visus pārtikas aprites posmus (izņemot nefasētu dzeramo ūdeni), atzīst un reģistrē pārtikas uzņēmumus un kontrolē to darbību, veic riska faktoru izpēti un analīzi, kontrolē pārtikas plūsmu robežšķērsošanas vietās, brīvajās zonās un muitas noliktavās, veic valsts intervences iepirkumu, nodrošina sadarbību ar starptautiskajām pārtikas kontroles organizācijām, izvērtē pārtikas un uztura bagātinātāju atbilstību, kontrolē personas, kuras piedalās pārtikas kvalitātes shēmās, uzrauga laboratorijas.

No padomes uz padomi

Pārtikas aprites valsts uzraudzību Latvijā koordinē MK izveidotā Pārtikas padome (darbojas saskaņā ar MK 2002. gada 26. februāra noteikumiem Nr. 86 "Pārtikas padomes nolikums"). Padomi vada zemkopības ministrs, un tās sastāvā ir speciālisti no Zemkopības, Ekonomikas, Veselības un Iekšlietu ministrijas, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta. Pārtikas aprites uzraudzības likuma 18. pants noteic Pārtikas padomei sagatavot priekšlikumus par valsts politikas prioritātēm pārtikas apritē, izvērtēt pārtikas nekaitīguma un pārtikas ražošanas attīstības politiku, attīstīt un koordinēt to, izvērtēt pārtikas kontroles programmas un Pārtikas un veterinārā dienesta finansiālo nodrošinājumu.

Pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 19. panta 1. daļu, 72. panta 1. daļas 2. punktu un MK 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 245 "Zemkopības ministrijas nolikums" 17. punktu, Zemkopības ministrijā (ZM) saskaņā ar 2010. gada 14. aprīļa rīkojumu "Par Pārtikas nozares konsultatīvo padomi" ir izveidota Pārtikas nozares konsultatīvā padome, kas veicina pārtikas nozares attīstību – sniedz priekšlikumus par pārtikas nozares šķēršļu un apgrūtinājumu risinājumiem, par noieta tirgus veicināšanu, pārtikas apriti, sadarbību ar izejvielu piegādātajiem un tirdzniecības uzņēmumiem, nodrošina pārtikas nozares organizāciju iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā. ZM 2010. gada 14. aprīlī noslēdza sadarbības līgumu ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, lai kopīgi attīstītu pārtikas nozari un sagatavotu normatīvo aktu projektus.

"Noteikumu projekts „Pārtikas nozares padomes nolikums” atrodas saskaņošanā pie nozaru organizācijām."

Uzskaitījums ir garš, bet tas ļauj vienuviet pārskatīt, kas un kā iesaistās pārtikas nozares darbībā. To dara vairāku ministriju izveidotas dažādas padomes, taču katra no tām uz pārtiku raugās tikai no sava šaura kompetences skatījuma. Nevienai no padomēm spēkā esošie normatīvie akti neuzdod risināt problēmjautājumus, kas skar pārtikas nozari kopumā.

Situācijai jāmainās

ZM iesniegtais un valdībā 2011. gada 22. martā vētītais informatīvais ziņojums vēsta, ka kompleksu skatījumu uz pārtikas nozari (pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13. pantu) var gūt, izveidojot jaunu un vienotu Pārtikas nozares padomi, kura veicinās nozares attīstību, analizēs problēmjautājumus un sniegs priekšlikumus to risināšanai. Padomes vadību uzņemtos zemkopības ministrs, un tās sastāvā būtu pārstāvji no Finanšu, Ekonomikas, Veselības ministrijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Latvijas Tirgotāju asociācijas un citām iesaistītajām organizācijām.

Iecerēts, ka Pārtikas nozares padome pārņems Pārtikas nozares konsultatīvās padomes un Pārtikas padomes kompetencē esošos jautājumus, izvērtēs citu tautsaimniecības nozaru ietekmi uz pārtikas nozari, saskaņos viedokļus, nodrošinās informatīvo saikni. Tādēļ nepieciešams veikt grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, izslēdzot no tā Pārtikas padomi un nosakot, ka koordināciju un konsultatīvo darbību turpmāk veiks Pārtikas nozares padome.

"Jaunā Pārtikas nozares padome sāks darboties ne vēlāk kā šā gada 1. septembrī. "

Pēc tam kad likums būs stājies spēkā, ZM veiks nepieciešamos grozījumus Pārtikas nozares padomes nolikumā, pārņemot Pārtikas padomes uzdevumus. Kamēr visi grozījumi nebūs guvuši likumīgo spēku, Pārtikas padome un Pārtikas nozares padome veiks savas funkcijas un uzdevumus.

Protokollēmums noteic termiņus

Tātad viss mainīsies, un lielākās pilnvaras pārtikas nozarē būs zemkopības ministram, kas ņems vērā visu padomes dalībnieku redzējumu par nozares darbību un attīstību. Līdz ar to vislielākā atbildība būs uzlikta Zemkopības ministrijai. Tiktāl viss ir loģiski un iepriecinoši.

Pēc pirmā iespaida sarūgtina... termiņi, kas izlasāmi MK 2011. gada 22. marta sēdes protokolā. Protokollēmums šajā jautājumā noteic:

"2. Zemkopības ministrijai sagatavot un zemkopības ministram līdz 2011. gada 1. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā tiesību akta projektu par Pārtikas nozares padomes izveidi, kas koordinē ar pārtikas nozari saistītos jautājumus. Padomes sastāvā iekļaut arī Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Veselības ministrijas un citu iesaistīto iestāžu un organizāciju pārstāvjus.

3. Zemkopības ministrijai sagatavot un zemkopības ministram līdz 2011. gada 31. decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, aizstājot Pārtikas padomi ar Pārtikas nozares padomi.

4. Zemkopības ministrijai pēc attiecīgo grozījumu stāšanās spēkā sagatavot un zemkopības ministram līdz 2012. gada 1. decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā nepieciešamos grozījumus Pārtikas nozares padomes nolikumā, pārņemot Pārtikas padomes uzdevumus."

Kā protokollēmums saprotams

Uz jautājumu, kādēļ tik nesarežģītam, bet nozarei vitāli svarīgam jautājumam noteikts turpat divus gadus garš izpildes termiņš (pat likuma atvēršana nevarētu to tik ļoti saildzināt), ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Nozaru ekonomikas nodaļas vecākā referente Līga Sējāne teic, ka noteikumu projekts "Pārtikas nozares padomes nolikums" jau ir izstrādāts un atrodas saskaņošanā pie nozaru organizācijām. Pēc tam kad būs apkopoti nozaru organizāciju ierosinājumi, ZM projektu iesniegs Ministru kabinetā saskaņošanai ar ministrijām un apstiprināšanai valdībā.

"Pēc noteikumu stāšanās spēkā Pārtikas nozares padome varēs uzsākt darbu un veikt ar pārtikas nozari saistīto jautājumu koordinēšanu, negaidot protokollēmuma 3. un 4. punkta izpildi," cerīgi saka vecākā referente.

Tātad tas nozīmē, ka jaunā Pārtikas nozares padome sāks darboties ne vēlāk kā šā gada 1. septembrī, uz ko ļoti gaida pārtikas rūpniecībā iesaistītie uzņēmēji. Tas, ka vēl nebūs izpildīts protokollēmuma 3. un 4. punkts, netraucēšot jaunajai padomei darboties, tālruņa sarunā apgalvoja ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore Rigonda Lerhe, jo uz Pārtikas nozares padomi attiecoties tikai lēmuma 2. punkts. Termiņi – šā gada decembris un 2012. gada decembris – Pārtikas nozares padomes darbību neietekmēs, bet tie šādi noteikti tāpēc, ka līdztekus nepieciešamajiem grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā saistībā ar pārtikas nozares koordināciju ZM šajā likumā ir uzdots veikt vēl citas izmaiņas.