VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
24. maijā, 2011
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Politika
4
4

Latvijas ārpolitika - nepārtrauktības princips, vērtības, jaunas vēsmas

LV portālam: ĢIRTS VALDIS KRISTOVSKIS, ārlietu ministrs

Ģ.V. Kristovskis: „Mēs esam ES un Eiroatlantiskās telpas dalībvalsts. Taču Latvijas ārpolitikā pastāv abi virzieni un intereses. Dienvidu virziens – Centrāleiropa un arī Austrumu partnerības valstis – Baltkrievija, Ukraina, Moldova – ir loģisks papildinājums Skandināvijas telpai.”

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Latvijas ārpolitikas pamatprincipi kopš neatkarības atgūšanas pašos pamatos ir nemainīgi: orientēšanās uz Rietumu demokrātijas valstīm, dalība Eiropas Savienībā un NATO. Taču notikumi pasaules politikā arī Latvijas līmenī nevar palikt bez attieksmes un vērtējuma. LR ārlietu ministrs ĢIRTS VALDIS KRISTOVSKIS intervijā stāsta par aktualitātēm.

Kā vērtējat Eiropas Savienības vienoto ārpolitiku – vai ES jau spēj runāt „vienā balsī” vai tomēr pārsvaru gūst dalībvalstu divpusējās intereses?

Dalībvalstu atsevišķās intereses nekad nepazudīs. Tās pastāvēs. Tāpēc nevaram teikt, ka ES ārpolitika attīstās pēc vienas pazīmes. ES augstā pārstāve Ketrina Eštone patlaban ļoti daudz strādā, lai izveidotu Eiropas Ārējās darbības dienestu. Taču tas ir sarežģīti, un izveide joprojām atrodas attīstības procesā. Dalībvalstu ārlietu ministru sadarbība ar šo dienestu nostiprinās, un esmu pārliecināts, ka dienests atradīs savu vietu un pārstāvēs saliedētu ES ārpolitiku.

Vienlaicīgi šis dienests veidots tā, lai katras valsts iekšpolitika un ārpolitika netiktu ierobežota. Ja valstij kādā starptautiskās politikas jautājumā ir sava nostāja, tā Ārlietu padomē tiek pieņemta zināšanai un netiek izslēgta vai ignorēta. Piemēram, Vācijas nostāja Lībijas jautājumos bija atturīga, savukārt Francija izrādīja ļoti aktīvu pozīciju. Katrai no šīm valstīm ir savas intereses, sava vēsture. To citas valstis saprot. Uzskatu, ka kopējās ES ārpolitikas princips darbojas, un tā kļūs arvien spēcīgāka.

Vai ES Ārlietu dienestā beidzot ir pieņemts kāds no Latvijas nācis darbinieks? Gada sākumā vairāku valstu politiķi tā veidošanā saskatīja problēmas, jo liels pārsvars bija tā dēvēto veco valstu diplomātiem.

Varu atbildēt īsi – jā. Pašlaik par to runāt vēl ir pāragri, taču ceru, ka jau drīz varēšu sniegt precīzāku informāciju par to, kur un kādā amatā būs pārstāvis no Latvijas.

"Uzskatu, ka kopējās ES ārpolitikas princips darbojas un tā kļūs arvien spēcīgāka."

Vai tas būs Latvijas interesēm stratēģiski svarīgā valstī?

Jā.

Vai Latvijā pietiekami spējam izmantot to, ka mums Eiropas Komisijā ir savs komisārs – Andris Piebalgs, kurš atbild par attīstības politiku?

Viens pavisam svaigs piemērs – 20. maijā Rīgā notika starptautisks diskusiju forums „Āfrikas platforma”. Tajā piedalījās vairāki ietekmīgi Āfrikas valstu politiķi. Viņus uz šo forumu aicinājām kopā – Andris Piebalgs kā EK komisārs un es kā Latvijas ārlietu ministrs. Foruma mērķis – veicināt uzņēmēju interesi par šo kontinentu.

Ņemot vērā, ka ir svarīgi pārvarēt globālās ekonomiskās krīzes radītās sekas, jaunas starptautiskās sadarbības stiprināšanai un jaunu eksporta tirgu meklēšanai ir īpaša nozīme. Attīstības sadarbības piedāvātās iespējas Āfrikas kontinenta valstīs Latvijas uzņēmējiem līdz šim ir bijusi maz pazīstama joma, kurā pašlaik darbojas vien nedaudzi. Tomēr ir latviešu uzņēmēji, kas tur apgūst ES līdzekļus. Tie ir ievērojami, desmitos miljonu eiro vērti projekti, kuros viņi gatavojas piedalīties. Tas nav vienkārši. Tomēr tās ir pazīmes, ka mēģinām Āfrikā atrast sadarbības partnerus.

Šajā virzienā ir izskanējusi arī Valsts prezidenta Valda Zatlera iniciatīva – viņš mani uzrunāja par nepieciešamību sadarboties ar Magribu jeb Ziemeļāfrikas arābu valstīm. Tās pazīstu diezgan labi, jo kā EP deputāts biju parlamentārās sadarbības komitejas loceklis ar šo valstu grupu. Ziemeļāfrikas nemieri gan šajos plānos ieviesa korekcijas, tāpēc tos nācās atlikt, tomēr mums jādomā par tālākajiem izaugsmes soļiem.

Līdzekļu ierobežotības dēļ par jaunu vēstniecību atvēršanu domāt vēl nevaram, taču ar vienu vēstniecību Āfrikā, kas atrodas Ēģiptē, arī nevaram samierināties. Tas ir bagāts kontinents, un arī pašiem uzņēmējiem jācenšas veidot tiešie divpusējie kontakti, jāizmanto ES dotās iespējas. „Āfrikas forumā” gribējām pievērst uzmanību tam, ka Latvijai šāda interese ir, iepazīstināt ar sadarbības mehānismiem, lai uzņēmējiem rastos jaunas ierosmes.

Bet vai pašai Latvijai ir vienota ārpolitika? Nedomāju oficiālā līmenī, bet īstenoto pasākumu ziņā, ko var saukt arī par reālpolitiku. Politikas analītiķi saka: reizēm rodas iespaids, ka Latvija sniedz pretējus signālus par to, kurā virzienā ejam – uz ES vai atpakaļ uz Krieviju.

Uzskatu, ka tur nav lielas pretrunas. Mēs esam ES un Eiroatlantiskās telpas dalībvalsts. Tas pasaka visu. Taču Latvijas ārpolitikā pastāv abi virzieni un intereses. Dienvidu virziens – Centrāleiropa un arī Austrumu partnerības valstis – Baltkrievija, Ukraina, Moldova – ir loģisks papildinājums Skandināvijas telpai. Mums ir svarīgi visi šie virzieni.

"Attīstības sadarbības piedāvātās iespējas Āfrikas kontinenta valstīs Latvijas uzņēmējiem līdz šim ir bijusi maz pazīstama joma."

Protams, esam ES un NATO valsts un ar Krieviju runājam no šādām pozīcijām. Taču nekad nebūsim situācijā, kad varēsim pateikt: „Austrumi mūs neinteresē.” Latvijā ir pietiekami daudz uzņēmēju, kuri savas biznesa intereses attīsta tieši Austrumu virzienā, un viņiem vienmēr šķitīs, ka pareizā ārpolitika ir tā, kas vērsta uz valstīm, kurās viņi darbojas. Tas nav saprātīgs ceļš – pateikt „nē” sadarbībai ar valstīm, ar ko vēsturiski mums ir bijusi sarežģīta totalitārā pagātne. Mums skaidri jāsaprot, kāds ir mūsu vērtību pamats un ko pārstāvam, taču ar Austrumu kaimiņiem jārunā neatkarīgi no tā, ko viņi domā un kāda ir viņu politiskā pārliecība vai kādreiz arī tuvredzība. Mums jābūt gudrākiem un pietiekami elastīgiem.

Latvijas prezidents vizītes laikā Maskavā apsolīja vislielāko atbalstu bezvīzu režīmam ar Krieviju.

Mēs par bezvīzu režīmu ar Krieviju iestājamies tikpat lielā mērā, cik to dara visa Eiropas Savienība, kura uzskata, ka šāds režīms ir nepieciešams. Tikai, izsakot šo atbalstu, es neaizmirstu piebilst, ka šāda režīma ieviešana ir ilgtermiņa jautājums. Tas ir arī Krievijas modernizācijas, vērtību, ekonomiskās sadarbības, attieksmes pret kaimiņvalstīm jautājums. Ja Krievija ar ES izvirzītajām prasībām tiks galā, nav pamata uzturēt vīzu režīmu. Taču – vai tas notiks pēc desmit vai divdesmit gadiem... Skaidrs, ka tas nebūs nākamgad vai pat pēc pieciem gadiem. ES nedos nekādas atlaides tikai tāpēc, ka tā ir Krievija.

Latvijas vēstniecības arvien aktīvāk sadarbojas ar latviešu diasporu. Vai šis darbs tiks paplašināts vēl vairāk, padarīts efektīvāks?

Ārlietu ministrija, uzņemoties sadarbību ar latviešu diasporu, ar PBLA, jaunām organizācijām, beidzot pielikusi punktu sarunām par to, kam tas būtu jādara. Janvārī mēs parakstījām sadarbības līgumu ar PBLA. Diemžēl Ārlietu ministrijas darbinieku skaits, salīdzinot ar 2007. gadu, tika samazināts par 25 procentiem, līdzīgi samazināti finanšu līdzekļi. Tas nav ļāvis tik ātri virzīties uz priekšu.

Jūnijā Latvijā ieradīsies PBLA pārstāvji, arī tās priekšsēdētājs M. Sausiņš, un Ārlietu ministrijā kopīgi izstrādāsim stratēģisko sadarbības programmu, plānu diasporas lietās. Vasarā no Spānijas atgriezīsies vēstnieks Rolands Lappuķe, un viņš būs tas speciālo uzdevumu vēstnieks, kura pienākumos ietilps darbs ar latviešu diasporu ārzemēs. Negribam dalīt cilvēkus pēc tā, kurā laikā viņi atstājuši Latviju, tāpēc programma attieksies uz visiem.

Notiek arī jaunas un ļoti pozitīvas lietas. Piemēram, pēc pašu izceļojušo iniciatīvas Anglijā ir nodibināta vietējā rūpniecības kamera – jauni, enerģiski latvieši sanākuši kopā, Londonas centrā atvēruši savu biroju. Un mēģina koordinēt to latviešu darbu, kas tur strādā, – bet jau citā kvalitātē. Viņi izveidojuši kontaktus arī ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Esmu ar viņiem ticies gan Anglijā, gan Rīgā. Cik varu, vienmēr iedrošinu šādiem pasākumiem, cenšos uzturēt ar viņiem kontaktus un atbalstīt.

Lai gan patlaban par jaunu vēstniecību atvēršanu runāt nevaram, tomēr kā tiks nodrošinātas Latvijas intereses augošajās jaunajās un lielajās ekonomikās – Brazīlijā, Indijā, arī visā dienvidu puslodē? Vai plānots, piemēram, pārstrukturēt vēstniecību tīklu?

Mums jāizvēlas, kādu stratēģiju varam veidot ar esošajiem līdzekļiem. Patlaban Latvijai ir 44 vēstniecības un pārstāvniecības, un šo skaitu nepieciešams uzturēt. Tika samazināts darbinieku skaits, bet vēstniecības darbojas. Vēstniecības izveidošana ir diezgan liels ieguldījums. To slēgt – tas nozīmē ieguldījumu zaudēšanu. Taču, tā kā viena no manām prioritātēm ir uzņēmējdarbības veicināšana, nepieciešams atvērt vēstniecības tur, kur mums ir lielākās eksporta vai sadarbības intereses.

"Mēs par bezvīzu režīmu ar Krieviju iestājamies tikpat lielā mērā, cik to dara visa Eiropas Savienība."

Tiekoties ar uzņēmējiem, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vai Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem, lūdzu, lai viņi apzina savas intereses un pasaka: mums noteikti vajag vēstniecību, piemēram, Brazīlijā, jo tur veidojas ļoti aktīva ekonomiskā darbība. Pagājušajā gadā Brazīlijā bija valsts sekretārs ar uzņēmējiem, šovasar uz turieni brauks premjerministrs Valdis Dombrovskis kopā ar uzņēmēju delegāciju. To visu gatavojam kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Saistībā ar šo plānoto vizīti Brazīlijā Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru šonedēļ rīkos arī speciālistu diskusiju "Eksports uz Brazīliju: jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem".

Kā attīstās sadarbība ar Indiju?

Vairākas augstskolas Latvijā grib nodrošināt izglītības „eksportu”, un Indijas studenti labprāt uz šejieni gribētu braukt mācīties. Bet viņiem ir problēmas ar vīzu iegūšanu, tāpēc Indijas puse būtu ļoti ieinteresēta, ka mēs tur atvērtu vēstniecību. Patlaban izskatām iespēju kooperēties kopīgi ar lietuviešiem. Bet Indija kā liela valsts negrib to, ka ir šādas apvienotās vēstniecības, tāpēc jāmeklē risinājums.

Pirms pāris nedēļām esam pieņēmuši politisku lēmumu – sūtīsim savu diplomātu uz Kišiņevu neatkarīgi no tā, ka tur patlaban mūsu uzņēmējiem nav lielu interešu. Bet Latvijas kompānijas Moldovā īsteno vairākus ES pārvaldības projektus, kurus ieguvušas konkursa ceļā. Pirms divām nedēļām tur biju vizītē, izskatījām iespējas īrēt telpas Lietuvas vai Zviedrijas vēstniecību ēkās. Tā arī ir inovatīva, līdzekļus taupoša pieeja.

Jūsu pēdējā nozīmīgākā vizīte bija Gruzijā – valstī, ar kuru Latviju saista īpašas vēsturiskas un arī emocionālas saiknes.

Gruzijā mani uzņēma Valsts prezidents Mihails Saakašvilli un ārlietu ministrs Grigols Vašadze. Bija sarunas ar cilvēkiem, kuri gatavo Gruzijas un Eiropas asociatīvo līgumu un tālākās integrācijas jautājumus. Gruzijā ir vairāki projekti, kur mūsu uzņēmēji ir administratori ASV fonda ieguldījumam, kas saistīts ar interneta modernizāciju. Gruzijas Optiskā tīkla projekta īstenošanā nozīmīgu ieguldījumu ir devuši Latvijas konsultanti.

Tikos arī ar Latvijas Valsts policijas amatpersonu, kura darbojas Eiropas Savienības Novērošanas misijā. Latvija cenšas Gruziju politiski atbalstīt visos jautājumos, kas viņiem ir svarīgi. Latvija uztur prasību par Gruzijas suverenitāti, teritoriālo vienotību un integritāti. Diemžēl Krievijas un Gruzijas karš viņiem radījis daudz problēmu. Kamēr šīs attiecības ir saspringtas, kamēr ir šis iesaldētais konflikts, tikmēr Gruzijai ir sarežģīti domāt par to, ka varētu ātri iekļūt ES un NATO.

Izmantoju iespēju atbalstīt Ketrinas Eštones izteikto kritiku sakarā ar to, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, nesaskaņojot ar Gruzijas pusi, bija apmeklējis Dienvidosetiju un Abhāziju. Tas neatbilst starptautiskai civilizētai starpvalstu komunikācijai, kā tam būtu jābūt attiecībās starp ES, Gruziju un Krieviju. Pagājušajā nedēļā Gruzijā bija Latvijas Saeimas delegācija, lai piedalītos starptautiskā konferencē un iepazītos ar šīs valsts situāciju.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU