VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
19. maijā, 2011
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Drošība
1
1

Pakalpojumi, kas nodrošina personas statusu

LV portālam: VILNIS JĒKABSONS, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks

„Latvija nav mērķa valsts ne bēgļiem, ne patvēruma meklētājiem. Labākajā gadījumā viņi vēlas saņemt šeit dokumentu, ka ir bēgļi, lai dotos tālāk uz Skandināviju vai Rietumeiropu,” teic Vilnis Jēkabsons.

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir valsts iestāde, ar kuru laiku pa laikam nepieciešams saskarties ikvienam Latvijas iedzīvotājiem. Bet personu apliecinošu vai ceļojumu dokumentu izsniegšana nav vienīgais, ar ko nodarbojas šī institūcija. Par tās sniegto pakalpojumu klāstu, par iedzīvotāju tiesībām un pienākumiem, kā arī globāliem un lokāliem migrācijas procesiem intervija ar PMLP priekšnieku VILNI JĒKABSONU.

Viss sākas ar pasi un personas statusu

PMLP mājaslapā minēti teju divdesmit dažādi pakalpojumu veidi, ko iestāde sniedz iedzīvotājiem. Kuri no tiem ir galvenie?

Būtiskākais attiecas uz pasēm, kas ir ne tikai personu apliecinošs, bet arī ceļošanas dokuments. Tā kā pase nepieciešama ikvienam valsts iedzīvotājam, mēs tās gan izsniedzam, gan mainām, kad beidzies derīguma termiņš. Nākamais pieprasītākais pakalpojums saistīts ar migrāciju – dažādu izsaukumu un ielūgumu noformēšana personām, kuras vēlas apmeklēt Latviju un kurām nepieciešamas vīzas vai uzturēšanās atļaujas.

Kā trešo jāmin personas statusa noteikšanu. Tas attiecas ne tikai uz nepilsoņu statusu maiņu vai jaundzimušajiem. Paradoksāli, bet arī mūsdienās ir pieauguši cilvēki, kam šāda statusa vispār nav. Daļa no viņiem iznākuši no apcietinājuma un pirms tam bijuši PSRS vai kādas citas valsts pilsoņi, citi vienkārši iemanījušies visus šos gadus nodzīvot bez pases. Sasniedzot pensijas vecumu, izrādās – cilvēkam joprojām ir PSRS pase.

Vēl sniedzam informāciju no Iedzīvotāju reģistra, kas ļauj saņemt ziņas par sevi vai citu personu, atrast kādu cilvēku vai arī uzzināt, kādas personas deklarējušās konkrētā nekustamā īpašumā. Bez šaubām, ir vēl vesela virkne citu pakalpojumu, ar kuriem tiešām sīkāk var iepazīties mūsu mājaslapā www.pmlp.gov.lv.

Pirms gadiem četriem, kad sāka izsniegt jaunā parauga pases, daudziem to saņemšana radīja problēmas un PMLP nodaļās veidojās milzīgas rindas? Kāpēc tā notika, un kāda ir situācija pašlaik?

Katram personu apliecinošam dokumentam ir noteikts derīguma termiņš. 2007. gadā, kad tika ieviestas jaunā parauga pases, daudzi nāca mainīt vecās nevis tāpēc, ka tām beidzās derīguma termiņš, bet tikai tāpēc, lai saņemtu jaunās. Turklāt ne vien pilsoņi – bija arī daudz nepilsoņu. Šī nepamatotā ažiotāža radīja rindas, kurās cilvēki nevajadzīgi stāvēja pa trim, četrām stundām.

"Iegūstot citas valsts pilsonību un atsakoties no nepilsoņu statusa, cilvēki visbiežāk vēlas palikt dzīvot tepat, Latvijā."

Pašlaik šādu īpaši garu rindu PMLP nodaļās nav, taču jau šobrīd jārēķinās, ka 2012., 2013. gadā tolaik izsniegtajām pasēm beigsies derīguma termiņš un iedzīvotāju pieplūdums atkal būs lielāks nekā parasti. Tomēr, ja sākumā šis process ar fotografēšanu un pirkstu nospiedumu noņemšanu bija jaunums arī mums pašiem, tad pašlaik esam to pilnībā apguvuši un spējam strādāt daudz operatīvāk. Domāju, tādas rindas, kā toreiz, noteikti vairs nebūs. Lai iesniegtu dokumentus un nofotografētos, nepieciešamas 10 minūtes. Savukārt, samaksājot lielo valsts nodevu, pasi var saņemt pēc divām dienām, bet parastā kārtībā – pēc divdesmit.

Cik darbinieku ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, un cik liels ir tās budžets?

Ap 570 darbinieku, un gada budžets apmēram 5 miljoni latu. Tomēr mēs nedzīvojam uz nodokļu maksātāju rēķina, jo apmēram tikpat lielu summu iekasējam nodevās un ieskaitām valsts budžetā. 

Un cik klientu jūs gadā apkalpojat?

To ir diezgan grūti fiksēt, jo cilvēki nāk vairākkārt. Vispirms, lai iesniegtu pieteikumu, pēc tam, lai saņemtu dokumentu. 2008. gadā mēs tādu uzskaiti veicām un toreiz apkalpojām ap 700 000 klientu, no kuriem vairāk kā 316 000 izsniedzām jaunā parauga pases. Parasti šis skaitlis gan ir mazāks. 2010. gadā pilsoņu pases tika izsniegtas 181 000 iedzīvotāju.

Kur paliek nepilsoņi

Tik tālu par dokumentiem, bet kāda situācija Latvijā ir ar tās iedzīvotāju juridisko statusu?

Nepilsoņi Latvijas pilsonību var saņemt naturalizējoties. Pagājušajā gadā šo iespēju izmantojuši 2336 cilvēki. Vienlaikus iedzīvotājiem ir tiesības atteikties no pilsonības, taču to var darīt tikai tad, ja pilsonību garantē kāda cita valsts. Pagājušajā gadā šo iespēju izmantoja 245 personas. Savukārt 5889 personas 2010. gadā uzrakstījušas iesniegumus par atteikšanos no nepilsoņa statusa, pārejot galvenokārt Krievijas pilsonībā. Tas ir daudz. Gandrīz divas reizes vairāk nekā vidēji ik gadu pirms tam.

"Neziņojot par savu jauno adresi, cilvēki, pirmkārt, nodara ļaunumu sev."

Galvenokārt tas notiek dažādu praktisku iemeslu dēļ. Piemēram, Krievijas pensijas vai vienkāršāka izceļošana uz šo valsti, jo nav noslēpums - daudzi turp dodas, piemēram, ārstēties vai mācīties. Tomēr, iegūstot citas valsts pilsonību un atsakoties no nepilsoņu statusa, cilvēki visbiežāk vēlas palikt dzīvot tepat, Latvijā, – viņi uzreiz saņem uzturēšanās atļauju un saglabā saikni ar Latviju. Vienīgais, kas jāzina, – saņemot Krievijas vai kādas citas valsts pilsonību un paliekot dzīvot Latvijā, mēneša laikā nepieciešams par to informēt PMLP.

Cik ir šādu cilvēku, kas pieņēmuši Krievijas pilsonību?

Ņemot vērā, ka runa ir par trešajām personām, Krievijas puse šo informāciju neizpauž, tāpēc mēs zinām tikai personu skaitu, kas rakstījuši iesniegumus ar lūgumu piešķirt uzturēšanās atļauju. Jo vispirms pilsonība tiek piešķirta (Krievijas vai kādas citas valsts), un tikai pēc tam mēs atņemam pilsoņa vai nepilsoņu statusu. Nav pieļaujama situācija, ka cilvēks paliek ar divām pasēm. Lai gan šādus gadījumus nereti fiksējam. Piemēram, kādam uzņēmējam, lai atvieglotu ceļošanu, bija gan Latvijas pilsoņa, gan Zviedrijas pase.

Kas notiek, ja cilvēks neziņo par statusa maiņu?

Tas ir viņa pienākums, un tālāk jau darbojas kontroles mehānismi, kam agrāk vai vēlāk tamlīdzīgas situācijas jāfiksē.

Kāda ir Latvijas atbildība par personām, kas atteikušās no pilsonības vai nepilsoņa statusa?

Par šiem cilvēkiem pilnībā atbild valstis, kuru pilsoņi viņi ir. Tāpat kā Latvijas valsts aizsardzībā atrodas ne tikai pilsoņi, bet arī personas, kurām tā izsniegusi nepilsoņu pasi un piešķīrusi bezvalstnieka vai bēgļa statusu. Savukārt uzturēšanās atļaujas valstij nekādus pienākumus neuzliek. Tas ir dokuments, kas konkrētai personai ļauj legāli dzīvot mūsu valstī. Uzturēšanās atļaujas nepieciešamas arī tiem, kas ieradušies Latvijā strādāt.

Patvēruma meklētājus mēs neinteresējam

Tas jau ir jautājums pa migrāciju. Kā pašreizējie globālie procesi ietekmē vai nākotnē ietekmēs Latviju?

Atcerieties, kad iestājāmies ES, daudzi uztraucās – tūlīt Latviju pārpludinās migranti no trešajām pasaules valstīm. Pēc tam pievienojāmies Šengenas līgumam. Atkal tas pats uztraukums, un atkal nekā. Jo fakts ir tāds, ka Latvija nav mērķa valsts ne bēgļiem, ne patvēruma meklētājiem. Labākajā gadījumā viņi vēlas saņemt šeit dokumentu, ka ir bēgļi, lai dotos tālāk uz Skandināviju vai Rietumeiropu. Sliktākajā - robežsargi tos notvēruši, nelegāli šķērsojam mūsu valsti, un viņiem neatliek nekas cits kā uzdoties par patvēruma meklētājiem. Un, ja cilvēks uzraksta iesniegumu, ka lūdz patvērumu – mūsu pienākums to izskatīt. Turklāt izskatot jāņem vērā, vai uzturēšanās šīs personas izcelsmes valstī viņu apdraud un rada briesmas dzīvībai.

"Vairāk nekā gadu dzīvesvietu ir iespējams deklarēt internetā."

Piemēram, pēc Gruzijas un Krievijas konflikta Latvijā pieauga patvēruma meklētāju skaits no Gruzijas. Cilvēkam sagrauta māja, viņš zaudējis iedzīvi, bet Latvijā dzīvo radinieki, tāpēc viņš lūdz tam piešķirt bēgļa statusu. No humānisma viedokļa to var saprast, bet vienlaikus viņam nav nepieciešama starptautiska aizsardzība, jo valsts šim cilvēkam nekādus draudus nerada un līdz ar to bēgļa statuss nepienākas. Šādos gadījumos var prasīt vienīgi uzturēšanās atļauju.

Secinājums – pateicoties savai neapskaužamai ekonomiskai situācijai, mēs neesam interesanti bēgļiem, patvēruma meklētājiem un viesstrādniekiem no trešajām pasaules valstīm. Vismaz kaut kāds labums! Tātad arī tie bēgļu tūkstoši, kas šobrīd ieplūst Eiropā no Ziemeļāfrikas, līdz Latvijai nenonāks?

Visticamāk, nenonāks. Ja nonāks, katrs gadījums tiks izvērtēts individuāli. Ņemot vērā ne tikai kopējo situāciju valstī, bet arī attiecīgajā reģionā. Eiropā ir speciālas izpētes grupas, kas apmeklē šīs riska valstis, detalizēti iepazīstas ar situāciju, apstrādā to un gatavo atskaites, kas publiski pieejamas un pārējiem noder par sava veida špikeriem.

Tomēr viesstrādnieki Latvijā ir? Cik daudz?

Pērn izsniegtas 2212 atļaujas nodarbinātībai pie noteikta darba devēja. Tas ir gandrīz pusotras reizes mazāk nekā 2007. un 2008. gadā, jo, kā zināms, ekonomika un migrācija ir ļoti cieši saistītas – jo straujāk attīstās ekonomika un ir nepieciešamība pēc papildu darba rokām, jo vairāk speciālisti tiek meklēti arī ārpus valsts robežām. Protams, nav izslēgta arī nelegāla viesstrādnieku nodarbināšana. No tā nav pasargāta neviena valsts, bet tā jau ir Valsts robežsardzes kompetence.

Kāpēc nezinām, cik cilvēku pamet Latviju

Kā PMLP jūt pretējos procesus – to, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji pašlaik pamet valsti?

Ja Latvijas valstspiederīgais pamet valsti uz vairāk nekā sešiem mēnešiem (vienalga, ar mērķi strādāt, mācīties vai ceļot), viņam saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumu tas jāpaziņo, reģistrējot savu dzīvesvietu ārzemēs. Diemžēl liela daļa likuma prasības ignorē. Pērn tikai no 7496 personām saņemti iesniegumi par pārcelšanos uz dzīvi ārzemēs, kaut gan mēs skaidri zinām, ka emigrējušo iedzīvotāju reālais skaits ir lielāks. Turklāt pārsvarā dzīvesvietu ārzemēs reģistrē tās personas, kas devušās uz pastāvīgu dzīvi. Tāpēc, cik aizbraukuši vienkārši peļņā, mēs objektīvi fiksēt nevaram. Mēs gan vienmēr aicinām cilvēkus rast laiku un paziņot, ja tie ir pārcēlušies uz dzīvi ārzemēs, jo tādā veidā Iedzīvotāju reģistrā būs aktuāla informācija, kā ar šīm personām iespējams sazināties, ja tas kādam būtu nepieciešams.

Neziņojot par savu jauno adresi, cilvēki, pirmkārt, nodara ļaunumu sev. Viņi padarījuši sevi neatrodamu un nepieejamu, un tas atsevišķos kritiskos brīžos (mantojums, nenokārtotas finanšu vai juridiskas saistības) valsts iestādēm apgrūtina sazināšanos ar viņiem. Savukārt tam var būt tādas nepatīkamas sekas kā zaudētas iespējas vai augstas soda sankcijas.

Rodas jautājums, cik pilnīgs ir Iedzīvotāju reģistrs, ja tas neaptver visu informāciju?

Iedzīvotāju reģistrā ir ļoti daudz un precīza informācija, bet diemžēl mēs nevaram panākt, lai visi 100 procentīgi pildītu likuma prasības. Ar laiku nepieciešamo informāciju saņemam, un darbs pie datu kvalitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti. 

Acīmredzot līdzīga ir situācija ar dzīvesvietas deklarēšanu tepat, Latvijā?

Padomju laikā tas tika panākts ar pierakstu sistēmu un represīvām metodēm, kad vajadzēja veselu kaudzi dokumentu, lai izrakstītos vai pierakstītos jaunā dzīvesvietā. Tagad, respektējot cilvēka tiesības brīvi pārvietoties, dzīvesvietas deklarēšana ir viņa paša atbildība. Mūsu uzdevums bija radīt sistēmu, lai iedzīvotājiem tas būtu maksimāli vienkārši un ātri izdarāms, tādēļ nu jau vairāk nekā gadu dzīvesvietu ir iespējams deklarēt internetā. Elektroniski tas izdarāms ļoti vienkārši un ātri, turklāt neprasa nekādus izdevumus. Un šī sistēma garantē, ka persona nedeklarēsies tādā adresē, kādā nemaz neeksistē.

Bet vai var deklarēties citas personas dzīvoklī vai īpašumā, pašam īpašniekam to nezinot?

Jā, no tā diemžēl izvairīties nevaram, jo ir arī negodīgi cilvēki. Tomēr vienlaikus ikvienai personai ar mūsu starpniecību bez maksas iespējams noskaidrot, vai viņa dzīvoklī jeb īpašumā nav deklarējies kāds svešinieks. Un pēdējā laikā šī iespēja tiek izmantota arvien biežāk. Jāsaka, vairums cilvēku Latvijā godprātīgi uzrāda savu dzīvesvietu (cita lieta ar tiem, kas valsti pamet). Tomēr ir personas, kas, mēģinot izvairīties no tiesvedības, uzturnaudu maksāšanas vai citu iemeslu dēļ, apzināti sniedz maldinošu informāciju, gan nepārtraukti mainot deklarēto dzīvesvietu, gan deklarējoties vietās, kur nedzīvo. Gribu atgādināt, ka par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm personai var uzlikt naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Vai ar jūsu starpniecību iespējams sameklēt kādu cilvēku, kura atrašanās vieta nav zināma?

Jā, mēs sniedzam šādu pakalpojumu, bet arī tas iespējams vienīgi, ja meklētā persona deklarējusi savu aktuālo dzīvesvietu. Lai uzsāktu meklēšanu, jāvēršas ar iesniegumu jebkurā PMLP nodaļā, un tālāk visu jau izdarīs mūsu darbinieki. Likums mums aizliedz izpaust datus par trešajām personām, tādēļ meklētā drauga vai senas paziņas adresi nodaļā neviens neizsniegs, taču PMLP darbosies kā starpnieks. Respektīvi, mēs nosūtām informāciju meklētai personai, ka ar viņu kāds cenšas sazināties, un tālāk jau pati persona izlemj atsaukties aicinājumam un atklāt savus datus vai ne.

UZZIŅAI

Izsniegto darba atļauju skaits nodarbinātībai pie noteikta darba devēja dažādos gados

2006. gadā - 2386 atļaujas,
2007. gadā - 4935 atļaujas,
2008. gadā - 5356 atļaujas,
2009. gadā - 2439 atļaujas,
2010. gadā - 2212 atļaujas.

Naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā uzņemto personu skaits

2004. gadā - 16 064
2005. gadā – 19 169
2006. gadā – 16 439
2007. gadā - 6826
2008. gadā – 3004
2009. gadā - 2080
1010. gadā – 2336

Ārzemnieku skaits, kas valstī uzturas ar derīgām pastāvīgās uzturēšanās atļaujām*

2004. gadā – 25 466
2005. gadā – 26 976
2006. gadā – 29 489
2007. gadā – 30 836
2008. gadā - 33 055
2009. gadā – 34 354
2010. gadā – 36 349
2011. gadā – 42 054 * 2011. gada 1. janvārī

Izskatīti iesniegumi par atteikšanos no Latvijas nepilsoņu statusa

2004. gadā – 2861
2005. gadā – 2578
2006. gadā - 2787
2007. gadā – 2676
2008. gadā – 2097
2009. gadā – 2853
2010. gadā - 5889

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU