Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
30. decembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts jaunais Personu apliecinošu dokumentu likumprojekts, ko sagatavojusi Iekšlietu ministrija. Topošais likums paredz, ka turpmāk katrs pats varēs izvēlēties, kādu dokumentu saņemt – identifikācijas karti, pasi vai abus šos dokumentus.
Jauns likums nenozīmē, ka pilnībā tiek mainīta līdzšinējā personu un to tiesisko statusu apliecinošu dokumentu veids, saturs, lietošanas, nodošanas un izņemšanas kārtība. Likumprojektā saglabātas visas nozīmīgākās pašlaik spēkā esošā Personu apliecinošu dokumentu likuma normas, kas nosaka personu apliecinoša dokumenta vai pagaidu dokumenta turētāja pienākumus, dokumentu nodošanas un izņemšanas kārtību, kā arī gadījumus, kad minētie dokumenti kļūst lietošanai nederīgi.
Taču jaunais likums papildināts ar normām attiecībā uz elektroniskajām identifikācijas kartēm – to izsniegšanu un lietošanu, kā to paredz Ministru kabineta noteiktais 2010. gada 10. februāra rīkojumā „Par Elektronisko identifikācijas karšu koncepciju”.
Uzsākot likuma grozījumu projekta sagatavošanu, izrādījās, ka grozījumu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošā likuma normu apjoma. Līdz ar to atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem „Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” tika izstrādāti nevis grozījumi, bet tapa jauns likumprojekts.
Iekšlietu ministrijas sagatavotajā „Personu apliecinošu dokumentu likumprojektā” nav rakstīti pantu nosaukumi un projekts nav sadalīts nodaļās. „Tas darīts ar nolūku, lai likuma struktūra būtu vienkāršāka un tajā iekļautās normas lasītājam būtu vieglāk uztveramas. Tāpat, atšķirībā no pašreiz spēkā esošā likuma, jaunajā projektā ir izņemta arī virkne dažādu nosacījumu, kas attiecas, piemēram, uz izsniedzamo dokumentu saturu vai paraugiem, jo to lielā mērā nosaka pārnacionāli (ES) tiesību akti un starptautiski standarti, tādēļ šādas normas ir lietderīgāk ietvert attiecīgos Ministru kabineta noteikumos,” skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs.
Likumprojekts vēl jāsaskaņo ar Valsts kanceleju un citām institūcijām, bet spēkā tas varētu stāties 2011. gada pirmajā pusē – pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā un Saeimā.
Vienlaikus ar likuma stāšanos spēkā jābūt pieņemtai arī virknei Ministru kabineta noteikumu. Likumprojektā norādīts pilnvarojums Ārlietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai pieņemt 11 jaunajam likumam atbilstošus noteikumus. Iekšlietu ministrija prognozē, ka jaunais likums varētu stāties spēkā 2011. gada 20. maijā.
Likumprojektā noteikts, ka Latvijā tiks izsniegtas sešu veidu identifikācijas kartes jeb personas apliecības:
Likumprojektā noteikts, ka ES dalībvalstu iedzīvotāju un trešo valstu pilsoņu personas apliecības ir vienlaikus arī uzturēšanās atļaujas, tādējādi vairs nebūs nepieciešamas attiecīgi speciālās ielīmes pasēs vai A5 formāta reģistrācijas apliecības, kā tas ir šobrīd.
"Personai vienlaikus varēs būt derīga viena pase un viena derīga personas apliecība."
„Pēc jaunās kārtības stāšanās spēkā, ārvalstnieks, kurš Latvijā būs saņēmis uzturēšanās tiesības, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē varēs saņemt speciālu plastikāta kartes formāta identifikācijas dokumentu, ko būs iespējams ikdienā ērti nēsāt līdzi un nepieciešamības gadījumā uzrādīt gan valsts iekšienē, gan arī dodoties uz citām Šengenas zonas valstīm,” stāsta A. Rjabcevs.
Šādu praksi, atbilstoši ES direktīvai, šogad plāno ieviest visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Un vēl – līdz šim no ārzemniekiem regulāri tika saņemtas sūdzības par to, ka pašreizējais dokumenta formāts ir ļoti neērts lietošanai.
Jaunais likumprojekts paredz, ka, tāpat kā līdz šim, Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, sasniedzot 15 gadu vecumu, būs obligāti jāsaņem personu apliecinošs dokuments. Jauninājums būs tas, ka turpmāk katrs pats varēs izvēlēties, kādu dokumentu saņemt – identifikācijas karti, pasi vai abus šos dokumentus. Tas pats attieksies uz gadījumiem, kad personai būs beidzies iepriekšējā dokumenta derīguma termiņš vai tā vēlēsies saņemt jaunu dokumentu cita iemesla dēļ – persona varēs izvēlēties personas apliecību, pasi vai abus dokumentus. Personai vienlaikus varēs būt derīga viena pase un viena derīga personas apliecība.
Iekšlietu ministrija prognozē, ka elektroniskās identifikācijas kartes jeb personas apliecības ieviešanai būs arī pozitīva finansiāla ietekme. Precīzi valsts nodevu apmēri par identifikācijas karšu izsniegšanu gan vēl nav zināmi, jo saskaņā ar likumprojektā paredzēto deleģējumu tos noteiks ar Ministru kabineta noteikumiem.
Tomēr paredzams, ka šīs valsts nodevas apmērs varētu būt mazāks nekā šobrīd par pases saņemšanu, kas standarta gadījumā ir 15 lati. Turklāt, tā kā identifikācijas kartē būs iekļauti arī nepieciešamie līdzekļi elektroniskā paraksta radīšanai, kartes turētājam vairs nebūs jāiegādājas atsevišķa elektroniskā paraksta viedkarte, kas, saskaņā ar uzticamā sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja informāciju, maksā, sākot no Ls 19,99. Elektroniskā paraksta radīšanas funkcionalitāte tiks nodrošināta, saņemot jauno personas apliecību.
Projektā iekļauta norma, kas nosaka Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa identitātes apliecināšanas kārtību gadījumā, kad persona pirmo personu apliecinošu dokumentu saņem, sasniedzot 15 gadu vecumu, kā arī gadījumā, kad bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, personu apliecinošu dokumentu Latvijā saņem pirmo reizi.
Ar projektu tiek ieviesta jauna norma, ka personu apliecinošu vai pagaidu dokumentu personiski saņem pati persona, kura sasniegusi piecpadsmit gadu vecumu pašlaik noteiktā četrpadsmit gadu vecuma vietā. Savukārt, gadījumā ja persona nav sasniegusi piecpadsmit gadu vecumu, personu apliecinošu vai pagaidu dokumentu saņem personas likumiskais pārstāvis.
"Latvijā 15 gadu vecumā personu apliecinošu dokumentu pirmoreiz saņem mazāk nekā 10% to ieguvēju – lielākā daļa bērnu vismaz vienreiz pasi ir noformējuši pirmajos dzīves gados, dodoties kopā ar vecākiem ceļojumos."
Tiesiskais regulējums radīs jaunu pienākumu vecākiem, kuru bērns sasniedzis 15 gadu vecumu un saņem pirmo personu apliecinošu dokumentu. Likumprojekts paredz, ka šādā gadījumā kopā ar bērnu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē nāksies ierasties arī likumiskajam pārstāvim vai citam pilngadīgam radiniekam, kas apliecinās bērna identitāti. Kā skaidro A. Rjabcevs, šāda prasība tiek ieviesta drošības apsvērumu dēļ, lai, pieņemot dokumentus personas pirmās pases noformēšanai, būtu iespējams veikt precīzu personas identifikāciju.
Šī prasība gan skars visnotaļ nelielu iedzīvotāju daļu, jo, kā informē Iekšlietu ministrija, Latvijā 15 gadu vecumā personu apliecinošu dokumentu pirmoreiz saņem mazāk nekā 10% to ieguvēju – lielākā daļa bērnu vismaz vienreiz pasi ir noformējuši pirmajos dzīves gados, dodoties kopā ar vecākiem ceļojumos.
„Personas apliecības izmērs 85,60×53,98 mm atbilst jau pierastajam maksājumu kartes vai vadītāja apliecības izmēram, kas nozīmē, ka personas apliecību varēs ērti ievietot makā ikdienas lietošanai. Personas sejas attēls (fotogrāfija) uz personas apliecības, līdzīgi kā jaunā parauga pasēs, būs attēlots melnbalts, jo dokumenta personalizācijai tiks izmantota lāzergravēšanas tehnoloģija, kas nodrošina augsta līmeņa aizsardzību pret viltošanu.
Arī pārējā informācija uz personas apliecības būtiski neatšķirsies no tās, kas atrodas pases datu lapā, t.i., informācija par personu, dokumentu un izdevējiestādi, kā arī mašīnlasāmā zona kartes reversā,” skaidro A. Rjabcevs.
Lai nodrošinātu personas apliecības izmantošanu ceļošanai un līdzvērtīgu aizsardzību kā pasēm, tajās tiks iekļauta arī bezkontakta mikroshēma ar dokumenta turētāja datiem (t.sk. biometrijas datiem). Papildus tiks iekļauts arī otrs elektronisks komponents – kontakta mikroshēma (līdzīga kā banku kartēm), kurā ietverti personai unikāli autentifikācijas un elektroniskā paraksta radīšanas dati, kurus personas apliecības turētājs varēs izmantot, lai tiešsaistē (internetā) apliecinātu savu identitāti un dokumentiem pievienotu elektronisko parakstu.
