Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijas Iedzīvotāju reģistrs uzkrāj visu par konkrētu personu tās dzīves laikā ar tiesību aktiem noteiktu informāciju, taču ne visi par visiem jebkuru pieprasīto informāciju varēs saņemt.
Avots: PMLP mājaslapa
Iedzīvotāju reģistrs – vienota iedzīvotāju uzskaites sistēma. To administrē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), un tās sniegtie pakalpojumi ziņu saņemšanai no reģistra ir šādi:
Iedzīvotāju reģistrs ir viena no valstiski nozīmīgākajām datubāzēm, kurā ievietota informācija par vairāk nekā trim miljoniem personu. Tajā tiek uzkrātas ziņas par iedzīvotāju vārdu, uzvārdu, to maiņu; personas dzīvesvietu; personu apliecinošiem dokumentiem un citi dati. Informāciju izmanto ne tikai uzskaitei, bet arī statistisku pētījumu veikšanai, nodokļu prognozēšanai, aprēķināšanai, vēlēšanu un citu valstiski nozīmīgu procesu organizēšanai.
Arī iedzīvotāji kā privātpersonas var izmantot šā reģistra datus, piemēram, sen nesastapta radinieka vai paziņas meklēšanai. Tad jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), kas uztur un administrē šo reģistru un sniedz arī vairākus maksas pakalpojumus.
Kādas ziņas var saņemt no Iedzīvotāju reģistra?
"Iedzīvotāju reģistra galvenais uzdevums ir nodrošināt Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu, kā arī uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību saņēmušo personu uzskaiti Latvijā, likumā noteiktajā kārtībā Iedzīvotāju reģistrā iekļaujot un aktualizējot ziņas par šīm personām.
Šis reģistrs ir vienota iedzīvotāju uzskaites sistēma, kurā ir pieejami aktuālie personas dati. Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas tiek izmantotas statistikai, kā arī dzīvesvietas adreses noskaidrošanai, lai varētu nosūtīt dokumentus, paziņojumus, tai skaitā par vēlēšanām," LV portālam skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
PMLP sniegtie pakalpojumi ziņu saņemšanai no reģistra ir šādi:
Ziņas no reģistra var iegūt PMLP, Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs; informāciju par personas deklarēto vai reģistrēto dzīvesvietu - arī pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā reģistrēta vai deklarēta personas dzīvesvieta (ja pašvaldībai ir tiešsaistes datu pārraide ar Iedzīvotāju reģistru), kā arī portālā www.latvija.lv un PMLP interneta vietnē, izmantojot pieejamos e-pakalpojumus.
Kā sazināties ar meklējamo personu?
Tātad iedzīvotāji var saņemt reģistra informāciju par sevi vai personu, kurai tā ir likumiskais vai pilnvarotais pārstāvis. Par citu personu informāciju fiziskas un juridiskas personas var saņemt tikai uz motivēta iesnieguma pamata.
Lai saņemtu informāciju rakstiski, nepieciešams aizpildīt anketu vai sagatavot pieprasījumu brīvā formā, kurā jānorāda:
Pieprasot ziņas par citu personu, papildus jānorāda ziņu saņemšanas nepieciešamības pamatojums (un, ja iespējams, dokuments, kas to apliecina), ziņu izmantošanas mērķis (ja ar likumu nav noteikta cita kārtība) un dati, pēc kuriem var identificēt personu.
Meklētājam jāuzrāda arī pase, kvīts par pakalpojuma apmaksu un jāiesniedz rakstisks pieteikums, kurā jānorāda meklējamās personas uzvārds, vārds un personas kods vai dzimšanas datums. Papildus iespējams iesniegt iepriekš sagatavotu rakstisku ziņu, kuru nosūtīt meklējamam draugam vai paziņai.
Pārvaldes darbinieki sagatavoto rakstisko ziņu pārsūtīs meklējamam cilvēkam uz viņa reģistrēto dzīvesvietu. Saņemot ziņu no PMLP, meklētā persona pati izlems, vai atsaukties uz pieprasītāja aicinājumu.
"Reģistrs ir izveidots kā vienota valsts iedzīvotāju uzskaites sistēma."
Fizisko personu datu aizsardzības likums aizliedz PMLP izpaust ziņas no Iedzīvotāju reģistra par citu personu, izņemot gadījumus, kad pati meklējamā persona tam ir piekritusi.
Tātad - ja vēlaties sazināties ar kādu no radiem, senu draugu vai paziņu, kura adresi esat pazaudējis vai aizmirsis, PMLP var palīdzēt ar meklējamo personu sazināties.
Izziņas pieprasīšanai nepieciešamie dokumenti
Lai iegūtu izziņu par datiem no Iedzīvotāju reģistra, ir nepieciešami šādi dokumenti:
Ja pakalpojums ir par maksu, PMLP iesaka iegaumēt, ka maksājums jāveic pirms pakalpojuma saņemšanas. Ja maksājums veikts ar pārskaitījumu kredītiestādē vai internetbankā, jāņem vērā, ka maksājuma apstrāde var ilgt vairākas dienas. Ja nauda nav ieskaitīta Valsts kasē (informācija par maksājumu pieejama budžeta elektroniskajā norēķinu sistēmā "eKase"), PMLP nav tiesību sniegt pieprasīto pakalpojumu. Piesakot pakalpojumus paātrinātā kārtībā, pakalpojumu var apmaksāt PMLP teritoriālajā nodaļā ar bankas norēķinu karti.
Ziņas par orgānu izmantošanu pēc nāves
Iedzīvotāju reģistrā tiek uzkrātas arī ziņas par personas atļauju vai aizliegumu izmantot tās ķermeni, audus un orgānus pēc nāves.
Reģistrā iekļautās ziņas par aizliegumu vai atļauju izmantot personas ķermeni, audus un orgānus pēc nāves PMLP izsniedz pēc rakstiska pieprasījuma ārstniecības, izglītības un zinātnes iestādēm, kurām normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības nodarboties ar dzīva vai miruša cilvēka audu un orgānu izņemšanu un izmantošanu.
Lai šādas ziņas iekļautu reģistrā, personai PMLP jāiesniedz īpašs iesniegums. Lai to izdarītu elektroniski, jāaizpilda speciāla tiešsaistes forma.
Iesniegumu var iesniegt klātienē vai pa pastu PMLP teritoriālajās nodaļās; pa pastu Iedzīvotāju reģistra departamentā un elektroniski portālā www.latvija.lv.
Par šo pakalpojumu valsts nodeva nav jāmaksā.
Pienākums deklarēt dzīvesvietu
Iedzīvotājiem ir ne tikai tiesības saņemt informāciju no Iedzīvotāju reģistra, bet arī pienākums gādāt, lai ziņas reģistrā būtu patiesas un precīzas. "Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu, kā arī Latvijā uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību saņēmušo personu pienākums ir sniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ziņas par sevi iekļaušanai Iedzīvotāju reģistrā. Ziņas par personām, kas jaunākas par 18 gadiem vai atrodas ārpusģimenes aprūpē vai aizgādnībā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei sniedz attiecīgo personu likumiskie pārstāvji," norāda iestādes sabiedrisko attiecību speciāliste Undīne Priekule.
"PMLP izsniedz izziņas par personas dzīvesvietu, ģimenes stāvokli, pases datiem un citu reģistrā iekļauto informāciju."
Dzīvesvietas deklarēšanas likumā noteikts, ka cilvēka pienākums ir mēneša laikā kopš viņš pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Tas nepieciešams, lai persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.
Dzīvesvieta ir jādeklarē personai, kura to maina vai kura līdz šim to nav deklarējusi. Dzīvesvietas reģistrācija, ko veikusi pašvaldība pēc savas iniciatīvas, nav uzskatāma par dzīvesvietas deklarēšanu, un personai joprojām saglabājas pienākums deklarēt savu faktisko mītnes vietu.
Dzīvesvietu var deklarēt:
Deklarējot dzīvesvietu, ziņas par personas iepriekšējo dzīvesvietas adresi Iedzīvotāju reģistrā automātiski tiks aizstātas ar ziņām par jauno dzīvesvietas adresi. Līdz ar to personai nav jāvēršas attiecīgajā iestādē, lai iepriekšējās ziņas anulētu.
"Ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei paziņot savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs, kā arī citas izmaiņas Iedzīvotāju reģistrā iekļautajās ziņās par sevi, saviem bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, un par personām, kas atrodas tās aizbildnībā vai aizgādnībā (ar Latvijas konsulārās vai diplomātiskās pārstāvniecības starpniecību), ja šīs izmaiņas izdarītas ārvalstu institūcijās," uzsver U.Priekule.
Par ārvalsts institūcijās reģistrētajām ziņu izmaiņām var paziņot PMLP teritoriālajās nodaļās, kā arī Latvijas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs.
"PMLP var palīdzēt sazināties ar meklējamo personu."
Ikvienai personai ir iespējams elektroniski pārliecināties par to, kādas ziņas par viņu ir iekļautas reģistrā. Ja atklājas kļūda vai neprecizitāte, jāsazinās ar PMLP, lai pārbaudītu, vai reģistrā ievadītās ziņas atbilst šīs iestādes rīcībā esošajiem dokumentiem.
Vēl ir jāņem vērā, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikts: par dzīvošanu bez deklarētas dzīvesvietas Latvijas teritorijā (186.panta otrā daļa) vai par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm, deklarējot dzīvesvietu (190.10 pants), personai var uzlikt naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.
Bezmaksas pakalpojumi
Ja PMLP klients vēlas izziņu saņemt pa pastu, tad par izziņas nosūtīšanu un piegādi jāsamaksā atbilstoši PMLP sniegto maksas pakalpojumu cenrādim.
Uzrādot attiecīgo statusu vai faktu apliecinošu dokumentu, valsts nodevu par ziņu par deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju nemaksā politiski represētās personas; reģistrējot bērnu pirmreizējo deklarēto dzīvesvietu; invalīdi; Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki; pensionāri, kuru pensijas apmērs nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu; personas, kuras atzītas par trūcīgām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Ziņu saņemšanas veidi un termiņi
Reģistrā iekļautās ziņas PMLP izsniedz rakstiski (papīra un elektroniskā dokumenta veidā); izmantojot elektroniskos datu nesējus; tiešsaistes datu pārraides režīmā, izmantojot tīkla lietotāja saskarni (informācijas sistēmas lietotāja grafisko saskarni), informācijas sistēmas (tīmekļa pakalpes datu apmaiņai starp informācijas sistēmām) un speciālas tiešsaistes formas (e-pakalpojumus).
Reģistrā iekļautās ziņas rakstiski un izmantojot elektroniskos datu nesējus, PMLP izsniedz šādos termiņos:
