Salīdzinot Latvijas iedzīvotāju skaitu un mūsu valstī oficiāli reģistrētos hokejistus (4424) ar lielāko daļu pārējo pasaules čempionāta dalībnieku, varam lepoties, jo ar niecīgiem cilvēku, līdz ar to arī hokejistu resursiem jau 15 gadus esam un arī nākamgad būsim to valstu vidū, kas hokejā nosaka toni.
Ne velti Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans allaž ar lepnumu stāsta, ka Latviju hokeja pasaulē uztver kā līdzvērtīgus partnerus, tur augstā cieņā un attiecas ar lielu pietāti. Pasaulē Latvijas hokeju novērtē, jo mūsu valstī visos vecumos hokejisti allaž bijuši cīnītāji, lai arī ne vienmēr šis spars ir devis gaidītos rezultātus. Slovākijā bija tā reize, kad gaidīts tika vairāk, nekā beigās sasniegts.
Izglābšanās no bezdibeņa
Latvijas izlasei aizvadītajā pasaules čempionātā nevar pārmest cīņasspara vai gribēšanas trūkumu, taču kopējā bilance skaitļu izteiksmē ir negatīva – sešās spēlēs divas uzvaras un četri zaudējumi, no tiem divi pēcspēles metienos. Snieguma ziņā cerīgi iesāktajam turnīram (2:4 pret nākošajiem bronzas medaļniekiem un tā brīža pasaules čempioniem čehiem, un 2:3 pēcspēles metienos pret nu jau jaunajiem pasaules čempioniem somiem) sekoja fiasko spēlēs ar Dāniju (2:3 pēcspēles metienos) un Slovēniju (2:5). Hokejā tās ir valstis, kurām Latvija līdz šim augstākā līmeņa turnīros nebija zaudējusi.
Par laimi, Latvijas hokejam bieži bijis raksturīgi, ka pat no šķietami bezcerīgām situācijām mūsu komandas ir spējušas izkulties ar augstu paceltām galvām. Tā notika arī šajā čempionātā, jo pēc spēles ar Slovēniju, kurā tika piedzīvots viens no kauna pilnākajiem zaudējumiem Latvijas izlases vēsturē, komanda tomēr spēja saņemties. Tobrīd, kad komanda balansēja uz bezdibeņa malas, pat izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks nebija īsti pārliecināts par izglābšanos, taču sekojošās uzvaras pār Baltkrieviju (6:3) un Austriju (4:1) pierādīja, ka Latvijas hokeja potenciāls, par spīti vairāku izlases līderu prombūtnei, joprojām ir elites grupas cienīgs.
Veiksmes trūkums vai likumsakarība?
Pēc cīņas ar dāņiem, kas bija izšķirošā priekšsacīkstēs, O. Znaroks vairākkārt norādīja uz veiksmes trūkumu, jo visu izšķīra viens realizēts pēcspēles metiens. Jā, Latvijai nepaveicās, mēs zaudējām hokeja loterijā. Tajā pašā laikā šī neveiksme, kas bija galvenā visa turnīra laikā, nemaz nav pārsteigums, jo ir acīmredzams, ka dāņi hokeja attīstībā Latvijai ir aizsteigušies garām. Pēc Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) sniegtās informācijas, dāņiem ir mazliet mazāk reģistrētu hokejistu (4058) nekā Latvijā, toties viņiem šosezon septiņi vīri spēlēja pasaules labākajā hokeja līgā – NHL.
No Latvijas pa īstam NHL šosezon spēlēja tikai viens – Kārlis Skrastiņš. NHL spēlētāju skaits tomēr ir konkrētās hokeja paaudzes meistarības rādītājs, tāpēc nevajadzētu brīnīties, ja arī turpmāk pret tādu komandu kā Dānija mums sanāktu klupiens. Strauji progresē arī citas, tā dēvētās vidusslāņa komandas – Vācija jau ir tuvāk labāko septītniekam nekā otrajam ešelonam, bet Norvēģija šajā čempionātā kļuva par lielākā pārsteiguma autoriem, jo iekļuva ceturtdaļfinālā.
"Komanda tomēr spēja saņemties."
Nav vērts zīlēt, kādā vietā būtu Latvija, ja komandā spēlētu Kārlis Skrastiņš, Jānis Sprukts, Mārtiņš Karsums vai ja Lauris Dārziņš pret dāņiem nebūtu guvis savainojumu. Neviena no pasaules čempionāta dalībniecēm nespēlēja savā ideālajā sastāvā! Šajā čempionātā daudz svarīgāk par līderu pienesumu bija komandas kopējā spēle, ko lieliski apliecināja gados jauno Zviedrijas un Somijas izlašu iekļūšana finālā. Pasaules čempionāti ir turnīri, kuros jāspēlē ar tiem resursiem, kādi ir pieejami.
Latvijas hokeja izlase šobrīd turas uz Rīgas "Dinamo" pleciem jeb, precīzāk būtu teikt, tiek veidota no "Dinamo" produkta. Pasaules čempionātā Latvijas izlasē spēlēja 12 "dinamieši", un tā bija lielākā viena kluba pārstāvniecība vienā komandā. Neapšaubāmi, bez "Dinamo" pienesuma izlasei klātos vēl grūtāk, taču tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka arī nākotnē var gadīties precedenti, kad pēc grūtas sezonas kāds vai kādi hokejisti uz palīdzēšanu izlasei nerausies, kā šoreiz Jānis Sprukts, vai viņi būs jāpierunā. Kontinentālā hokeja līga (KHL) Latvijas hokejam kopumā ir kā glābējsalmiņš, taču rada arī zināmas problēmas, kaut vai izlases sakarā.
Nākotnes perspektīvas
Tomēr Latvijas hokeja nākotne, raugoties no valstsvienības pozīcijām, šobrīd nav zemē metama – ir labi spēlētāji brieduma gados (Masaļskis, Pujacs, Reķis, Cipulis, brāļi Rēdlihi, Dārziņš un citi), netrūkst jau lielā hokeja garšu apostījušu neseno junioru (Sotnieks, Cibuļskis, Džeriņš, Bukarts, Meija), un ir vesela virkne jauniešu, kuri klauvē vai tuvākajos gados klauvēs pie hokeja lielās skatuves durvīm. Tas, ka nākamajā sezonā visas trīs Latvijas izlases, arī junioru (U-20) un jauniešu (U-18), spēlēs elites grupās, ir rādītājs pats par sevi.
Salīdzinājumā kaut vai ar piecus gadus veciem notikumiem Latvijas hokejs, pateicoties Rīgas "Dinamo" projektam, šobrīd piedzīvo savus ziedu laikus. Labs hokejs Latvijā ir vērojams visu gadu, vietējie spēlētāji augstākā līmeņa hokeja rūdījumu var gūt mājās, jo viņiem nevajag kost sūrajā leģionāru maizē. Jaunajiem puikām ir uz ko tiekties, jo ir ne tikai Rīgas "Dinamo", bet arī jauniešu komanda HK "Rīga", kas spēlē pret vienaudžiem Krievijā. Nākamajā sezonā tiks izveidota vēl viena jauniešu komanda HK "Rīga 2", kas spēlēs KHL jauniešu līgas B grupā.
"Pasaules čempionāti ir turnīri, kuros jāspēlē ar tiem resursiem, kādi ir pieejami"
Materiāls ir labs, un ar kvalificētu treneru darbu arī turpmāk Latvija bez lielām problēmām spēs saglabāt vietu starp labākajiem, jo īpaši tagad, kad pasaules čempionātu izspēles formula būs mainīta. Jau no 2012. gada pasaules čempionāta, kas norisināsies Zviedrijā un Somijā, 16 dalībnieces būs sadalītas divās grupās pa četrām komandām. Pēc apļa turnīra katras grupas četras labākās komandas iekļūs ceturtdaļfinālā, un tikai katras grupas vājākā komanda izkritīs uz 1. divīziju.
Latvijas hokejam šāda sistēma ir izdevīgāka, jo vairs nebūs vienas izšķirošās spēles priekšsacīkstēs, kā līdz šim, un vienu pieļauto kļūdu būs iespējams labot nākamajos mačos pret citām sava līmeņa komandām. Diemžēl šobrīd vēl nevar pateikt, kuri pretinieki Latvijas izlasei trāpīsies nākamgad, jo, Somijas izlasei kļūstot par pasaules čempioniem, komandu sadalījums grupās, vadoties pēc IIHF ranga, vairs nebija iespējams – tad sanāktu, ka vienā grupā spēlē Somija un Zviedrija. To IIHF nepieļaus, jo zustu jēga čempionātu vienlaikus rīkot divās valstīs.
Tālākā perspektīvā – Soču ziemas olimpiskās spēles
IIHF hokeja izlašu rangā Latvijas valstsvienība arī pēc pasaules čempionāta Slovākijā saglabāja 12. vietu, kas pats par sevi nav slikts rādītājs. Diemžēl šī pozīcija neiepriecina, ja to aplūko 2014. gada ziemas olimpisko spēļu, kas notiks Krievijas kūrortā Sočos, perspektīvā. Automātisku ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm iegūs deviņas labākās IIHF ranga izlases pēc 2012. gada pasaules čempionāta. Latvijas izredzes iekļūt labāko deviņu skaitā ir drīzāk teorētiskas nekā reāli sasniedzamas, jo tad pēc gada ir jāaizvada izcili veiksmīgs pasaules čempionāts.
Līdz ar to arī šoreiz cīņa par olimpisko ceļazīmi mūsējiem būs jāizcīna kvalifikācijas turnīrā, kurš notiks 2013. gada februārī un kurā 12 komandas sadalītas trīs grupās spēlēs par trīs ceļazīmēm uz Sočiem. Ja Latvijas izlasei izdosies ceturto reizi pēc kārtas realizēt olimpisko sapni, tas atkal būs jauns atskaites punkts pašmāju hokeja attīstībā.
