Jau vairākus mācību gadus skolēniem Latvijā ir iespēja bez maksas baudīt kultūras pasākumus programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros. Programma ir valsts finansēta, un tās īstenošana tiek uzskatīta par ieguldījumu gan izglītības, gan kultūras un sociālajā jomā. Arī skolās norāda – ja veiksmīgi izdodas piemeklēt pasākumu no plašā piedāvājuma klāsta, tad ieguvēji ir visi.
Programmā ietvertās kultūras norises tiek izvēlētas projektu konkursā, ko organizē Valsts kultūrkapitāla fonds. Konkurss notiek reizi gadā, un tajā tiek finansēti projekti, kuros tapušās mākslinieciski augstvērtīgās kultūras un mākslas norises ir regulāri pieejamas visu mācību gadu.
“Latvijas skolas soma” ir valsts finansēta kultūrizglītības programma kopš 2018./2019. mācību gada. Tās mērķgrupa ir ikviens pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības līmeņa izglītojamais.
Programmu īsteno izglītības iestādes, kuras mācības organizē klātienē, ik gadu saņemot finansējumu atbilstoši audzēkņu skaitam.
Programmu administrē Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC).
Pagājušā gada oktobrī tā tika nostiprināta arī Izglītības likumā (grozījumi stājās spēkā 2023. gada 31. oktobrī), nosakot, ka kultūras norises kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros ir viens no mācību līdzekļiem līdzās mācību literatūrai, izdales materiāliem, iekārtām, aprīkojumiem u. c.
Izglītības likumā arī sniegts pamatojums – kultūras norises “dod iespēju regulāri pieredzēt daudzveidīgas Latvijas kultūras vērtības atbilstoši valsts pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības standartos noteikto mērķu sasniegšanai”. Šāda kultūrizglītības programma “sniedz iespēju iepazīties ar savlaicīgi plānotām un ar izglītības programmas mācību saturu un mācību procesu attiecīgajā mācību gadā saskaņotām kultūras un mākslas vērtībām, kā arī kultūras un mākslas tradicionālām un laikmetīgām norisēm”.
Izglītības likuma grozījumu anotācijā paskaidrots plašāk: “Programma “Latvijas skolas soma” veidota uz demokrātijas un iekļaujošas pieejas principiem, ietekmējot kultūras, izglītības un sociālo jomu.
Programmā “Latvijas skolas soma” piedalās visi skolēni bez atlases, un tās ietekme tālāk sniedzas arī uz skolēnu ģimenēm.
Īpaši Covid-19 pandēmijas apstākļos, izmantojot digitālos risinājumus, paplašinājās vecāku un citu ģimenes locekļu iesaiste un saskare ar Latvijas kultūras un mākslas izpausmēm, tā stiprinot zināšanas un piederības sajūtu savai valstij.
Vienlaikus norādāms uz programmas “Latvijas skolas soma” ietekmi uz kultūras nozari – tā katru gadu nodrošina kultūras norises lielam skaitam bērnu un jauniešu, kā arī veicina kultūras institūciju un radošo profesionāļu nodarbinātību, līdz ar to arī ienākumus, kas tiešā veidā sekmē finanšu ieplūšanu atpakaļ valsts budžetā nodokļu veidā. Vienlaikus tiek radītas iespējas attīstīt inovatīvas kultūras norises un radošus meklējumus, veidojot nākotnes auditoriju visplašākajam kultūras izpausmju spektram.”
Programmas “Latvijas skolas soma” eksperte komunikācijas jautājumos Inga Bika LV portālam norāda, ka programmas ietvaros skolēniem tiek piedāvāts iepazīt desmit kultūras nozares – mūziku, teātri, deju, cirku, vizuālo mākslu, kino, arhitektūru, dizainu, kultūras mantojumu, literatūru un grāmatniecību.
Katru semestri kultūras norises kādā no šīm jomām pieredz vairāk nekā 230 000 Latvijas skolēnu.
Kultūras norises skolas izvēlas pašas no kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” tīmekļvietnes katalogā iekļautajām kultūras norisēm. Iespējams izvēlēties arī kādu citu – katalogā neiekļautu – norisi, taču tad tas jāsaskaņo ar LNKC programmas “Latvijas skolas soma” nodaļu.
“Galvenais, lai izvēlētās kultūras norises sniedz māksliniecisku baudījumu, raisa pārdomas par personīgi nozīmīgiem un sabiedriski aktuāliem jautājumiem, izklaidē un vienlaikus palīdz paplašināt redzesloku,” norāda programmas eksperte komunikācijas jautājumos.
Kultūras piedāvājumu klāstā ir gan tādas norises, kas apmeklējamas klātienē kultūras iestādē vai skolā, gan tādas, kas pieejamas digitāli tiešsaistē vai ierakstā.
“Skolotāji kultūras norises izmanto kā resursu, kas dažādo mācību procesu, palīdz skolēniem apgūt mācību saturu un sasniegt izglītības standartā noteiktos mērķus,” pauž I. Bika.
To, ka kultūras norises tiek izvēlētas atbilstoši mācību saturam un tam, kā šo norisi iespējams tajā iekļaut, apliecina arī Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta 2023. gadā analizētie dati par to, kādu nozaru norises programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros skolotāji kopā ar skolēniem pieredzējuši visbiežāk pēdējā mācību gada laikā.
Aptaujas rezultāti liecina, skolās visbiežāk tika pieredzētas kultūras mantojuma nozares norises, kā arī mūzikas un teātra pasākumi.
Vismazākā interese bijusi par norisēm dejas un cirka nozarēs.
I. Bika norāda, ka aptauja ļāvusi arī noskaidrot, kādi iemesli visvairāk ietekmēja konkrētās kultūras nozares norises izvēli pēdējā mācību gada laikā. Skolotāji pārliecinoši norādījuši, ka izvēlē svarīga ir iespēja saistīt nozares piedāvājumu ar mācību saturu un tēmām (74% respondentu).
Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētījums parāda, ka skolotāji programmu “Latvijas skolas soma” vērtē atzinīgi, proti, aptaujā šīs programmas vidējais novērtējums 5 punktu skalā sasniedza 4,47 punktus.
I. Bika turpina: “95% skolotāju uzskata, ka programma ir jāturpina, 73% pedagogu atzina, ka izmanto kultūras norises konkrēta mācību priekšmeta satura apguvei, 82% tās izmanto klases stundās. Savukārt skolēni visaugstāk vērtē iegūtās kultūras pieredzes pozitīvo ietekmi uz emocionālo labsajūtu un mentālo veselību.”
Arī Baibas Zeiļakas, programmas “Latvijas skolas soma” koordinatores Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā, viedoklis saskan ar minētās aptaujas rezultātiem.
Viņa LV portālam stāsta, ka prioritāri tiek izvēlētas kultūras norises, kas papildina mācību procesu, sniedzot skolēniem pieredzi, ko nevar iedot klasē notiekošajās stundās.
Visaktīvāk mācību procesā programmas piedāvātās iespējas izmanto mūzikas, literatūras un vēstures skolotāji. Skolēni programmas norises uzņemot atsaucīgi – piedalās visi.
“Klašu audzinātāji novērtē tematiskas koncertlekcijas novembrī vai maijā, jo katru gadu izdomāt, kā uzrunāt dažāda vecuma skolēnus par patriotiskām tēmām, nav viegli,” norāda B. Zeiļaka.
Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā visapmeklētākās kultūras norises bija Latvijas Bankas simtgades izstāde “Vērtību zīmes” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un filmas “Dvēseļu putenis”, “Bedre”, “Māsas”, “Mātes piens” un “Mana brīvība”.
Savukārt Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas direktores vietnieces Dženetas Ošiņas ieskatā, īstenojot programmu, pats svarīgākais uzdevums pedagogam ir atrast kvalitatīvu, bērnu vecumam un kultūras norises cenai atbilstošu pasākumu, kas, kā viņa apgalvo, lielajā piedāvājuma klāstā nemaz neesot tik vienkārši. “Taču, ja tas izdevies, ir garantēts, ka visi skolēni būs sajūsmā par piedāvāto iespēju,” pieredzē dalās Dž. Ošiņa.
Direktores vietniece īpaši izceļ programmas nevienlīdzības mazināšanas aspektu, jo tā nodrošina, ka visiem bērniem kultūras pasākumi ir bez maksas.
“Uzskatu, ka programmu iespējams skatīt, pirmkārt, kā dāvanu Latvijas bērniem, otrkārt, ieguldījumu latviešu kultūras nākotnē, jo, iespējams, kāds no skolēniem satiks kādu latviešu mākslinieku, kas ietekmēs viņa nākotnes karjeras virzību un sniegs cerību par nākotni latviešu mūzikā, literatūrā vai jebkurā citā kultūras nozarē.”
Savukārt Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas skolēni šajā mācību gadā visatzinīgāk novērtējuši “Laboratorium zinātnes skolas” nodarbību “Mākslas un zinātnes krustpunkti”.
Programmā ietvertās kultūras norises tiek izvēlētas projektu konkursā, ko organizē Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF).
Konkurss notiek reizi gadā, un tajā tiek finansēti projekti, kuros tapušās mākslinieciski augstvērtīgās kultūras un mākslas norises ir regulāri pieejamas visa mācību gada laikā, ietver mākslinieciskiem izteiksmes līdzekļiem izteiktu saturisko vēstījumu, sekmē izziņas procesu, rosina diskusiju un emocionālo līdzpārdzīvojumu, ir veidotas, ņemot vērā nepieciešamību pielāgoties norises vietai (skolas zālei, klasei utt.), satura un formas ziņā (t. sk. norises ilgums) atbilst noteiktam skolēnu vecumposmam un inovatīvā veidā palīdz apgūt mācību un audzināšanas darba saturu, norādīts LNKC tīmekļvietnē.
|
