Valsts sociālās apdrošināšanas jaunās likuma normas nav krietnas pret darba ņēmēju

Papildinātas definīcijas

Likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” mainījusies darba devēja un darba ņēmēja definīcija.

Termins darba devējs - juridiskā vai fiziskā persona, kas pati nodarbina darba ņēmēju vai apmaksā darba ņēmēja darbu, – papildināts, iekļaujot formulējumu, ka tā ir arī tiesībspējīga personālsabiedrība, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Šveices Konfederācijas vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts nodokļu maksātājs vai citas dalībvalsts komersanta filiāle (pastāvīgā pārstāvniecība), kā arī iekšzemes nodokļu maksātājs - ārvalsts nodokļu maksātāja iznomāta personāla nomnieks. Visiem minētajiem darba devējiem pie attiecīgiem nosacījumiem ir pienākums par saviem darba ņēmējiem iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā ziņojumus.

Savukārt darba ņēmēju saraksts papildināts ar: j) personu, kuru Latvijas Republikā nodarbina ārvalsts nodokļu maksātājs, kam Latvijas Republikā ir pastāvīgā pārstāvniecība, kā arī personu, kuru iekšzemes nodokļu maksātājam iznomā ārvalsts nodokļu maksātājs - personāla iznomātājs, un k) personu, kura ir noslēgusi Civillikuma IV daļas 15. nodaļā paredzēto uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu un attiecībā uz kuru tiek konstatēta vismaz viena no likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta 2.² daļā noteiktajām pazīmēm.

Tātad ir paplašinājies arī darba ņēmēju loks. Taču ne visos gadījumos šīs personas būs darba ņēmēji. Jāņem vērā arī citi normatīvie akti un starptautiskie noteikumi. Ja attiecīgā persona uzrādīs dokumentu, kas apliecina ES vai citās ārvalstīs sociālās apdrošināšanas statusu, tad Latvijas Republikā šīs personas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nemaksās.

Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta 2.^² daļā noteikto uzskata, ka fiziskā persona (maksātājs) gūst ienākumu, par kuru jāmaksā algas nodoklis, ja tiek konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:

1. maksātāja ekonomiskā atkarība no personas, kurai tas sniedz pakalpojumus;
2.  finansiālā riska neuzņemšanās peļņu nenesoša darba izpildes vai zaudētu debitoru parādu gadījumā;
3.  maksātāja integrācija uzņēmumā, kuram viņš sniedz savus pakalpojumus. Integrācija uzņēmumā šā panta izpratnē ir darba vai atpūtas vietas esamība, pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus un citas līdzīgas pazīmes;
4. maksātāja faktisko brīvdienu un atvaļinājumu esamība un to ņemšanas kārtības saistība ar uzņēmuma iekšējo darba kārtību vai citu uzņēmumā nodarbināto fizisko personu darba grafiku;
5. maksātāja darbība notiek citas personas vadībā vai kontrolē, maksātājam nav iespējas piesaistīt darbu izpildē savu personālu vai izmantot apakšuzņēmējus;
6. maksātājs nav pamatlīdzekļu, materiālu un citu saimnieciskajā darbībā izmantoto aktīvu īpašnieks (šis kritērijs neattiecas uz personīgo autotransportu vai atsevišķiem personīgajiem instrumentiem, kas izmantoti darba uzdevumu izpildei).

Precizēta pašnodarbinātā definīcija: līdzās advokātiem, notāriem, prakses ārstiem uzskaitījumā iekļautajām citām fiziskajām personām papildus norādīts, ka to pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā. Ar to ir jāsaprot, ka citas valsts reģistrēta fiziska persona nav uzskatāma par pašnodarbinātu personu.

Par pensijām

Persona ir sociāli apdrošināta darba negadījumu apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai un tai (par to) ir jāveic obligātās iemaksas, sākot ar dienu, kad šī persona ir ieguvusi darba ņēmēja statusu (un vēl citos 5. panta 1. daļā minētajos gadījumos), izņemot pašnodarbinātā statusu. Persona ir sociāli apdrošināta pensiju apdrošināšanai, ja faktiski ir veiktas obligātās iemaksas – tā tagad noteikts likuma 5. punkta 4. daļā.

Likuma Pārejas noteikumu 49. punktā paredzēts, ka Ministru kabinets izvērtē likumā šajā normā noteikto faktiski veikto obligāto iemaksu pensiju apdrošināšanai ietekmi uz personu sociālo nodrošinājumu un līdz 2011. gada 1. oktobrim un turpmāk ik pēc sešiem mēnešiem iesniedz Saeimai ziņojumu par to.

Turklāt likuma 21. punkta 2.¹ daļa nosaka: ja darba devējs nav veicis VSAOI likumā noteiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, persona, par kuru darba devējam tās bija jāveic un kura ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, var veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai. Ministru kabinets reglamentēs noteikumus, termiņus un kārtību, kādā persona veic apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai.

"Citas valsts reģistrēta fiziska persona nav uzskatāma par pašnodarbinātu personu."

Tātad – ja darba devējs nebūs samaksājis nodokli, tad darba ņēmējam pensijas kapitāls neveidosies. Ja uzņēmumam ir regulāri parādi, tiesiskās aizsardzības process (kad dzēš parādus), maksātnespēja utt., tad uz pensijas papildināšanu var necerēt. Un šajā (darba ņēmējiem piedāvātās pašiniciatīvas) sakarā tad jāuzdod arī jautājums: kādā veidā un no kādiem līdzekļiem pensionārs varēs samaksāt pats par sevi nodokli, ja no viņa algas tas jau tika ieturēts? Un kāpēc tas būtu vispār jādara? Nav saprotams, kā valsts var izteikt tik bezkaunīgu piedāvājumu.

Tas, ka šādas normas tiek izstrādātas un pieņemtas, apliecina, ka Latvijā darbinieks ir pilnīgi neaizsargāts un absolūtā atkarībā no sava darba devēja. Un šādas likuma normas, manuprāt, ir amorālas. Jo tad jau varbūt mums vispār nevajag likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, ja tas neaizsargā cilvēka sociālās tiesības? Varbūt labāk saņemt naudu bez nodokļa kā mikronodokļa maksātājiem un maksāt to pašam privātajos pensiju fondos?

Nekustamā īpašuma apsaimniekotājs

Likumā koriģētas normas attiecībā uz nekustamā īpašuma apsaimniekošanā nodarbinātajiem. Fiziskā persona, kura veic sava nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, un ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II grupas invalīds vai kuras pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, nav obligāti sociāli apdrošināmā persona.

Fiziskā persona, kura veic sava nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, ir pakļauta pensiju apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai.

Kā izriet no iepriekšminētā, izņēmums attiecas tikai uz to fizisko personu – pensionāru vai invalīdu –, kura veic savas mājas, zemes apsaimniekošanu, bet nevis kaimiņa mājas apsaimniekošanu. Līdz ar to uz namu apsaimniekotājiem (pensionāriem), kas strādā kā pārvaldnieki pie citiem darba devējiem, tas neattiecas.

Maksātāju atbildība par citiem likuma pārkāpumiem

Ja nav iespējams noteikt periodu, kurā darba devējs ir nodarbinājis personu, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, uzskatāms, ka persona ir jau nodarbināta trīs mēnešus. Šādā gadījumā nodokļu administrācija no darba devēja piedzen obligātās iemaksas, kas aprēķinātas no 16.^¹ panta 1. daļā minētās atlīdzības apmēra par trijiem kalendāra mēnešiem, ieskaitot to kalendāra mēnesi, kurā pārkāpums ir atklāts.

Parāda atgūšana no personas

Būtiski mainījies likuma 27.¹ pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atgūst sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu un izdienas pensiju pārmaksātās summas par pagājušo laiku, bet ne vairāk kā par triju gadu periodu, skaitot no pārmaksas konstatēšanas dienas. Aģentūras lēmumu par pārmaksas atgūšanu izpilda Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Līdz šim VSAA pieprasīja mistiskas pārmaksas no cilvēkiem par 10 gadiem, jo iepriekš likumā tā bija rakstīts. Pēc vairākām tiesu prāvām šī netaisnīgā norma no likuma izslēgta.

Ja personai ir piešķirts sociālās apdrošināšanas pakalpojums, valsts sociālais pabalsts vai izdienas pensija, VSAA ietur pārmaksas atgūšanai ne vairāk kā 10 procentu no katra piešķirtā sociālās apdrošināšanas pakalpojuma, valsts sociālā pabalsta vai izdienas pensijas. Ieturējumus neveic no bērna piedzimšanas pabalsta, vienreizējā pabalsta pārdzīvojušajam laulātajam un apbedīšanas pabalsta.

Ja personai nav piešķirts sociālās apdrošināšanas pakalpojums, valsts sociālais pabalsts vai izdienas pensija vai to izmaksa ir pārtraukta, iepriekš piešķirto un izmaksāto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu vai izdienas pensiju pārmaksu atgūst tiesu izpildītājs, pamatojoties uz VSAA amatpersonas izpildrīkojumu.

Ja saistībā ar personas nāvi ir radusies sociālās apdrošināšanas pakalpojuma, valsts sociālā pabalsta vai izdienas pensijas pārmaksa, kredītiestāde vai valsts akciju sabiedrība „Latvijas Pasts” pēc VSAA rakstveida pieprasījuma to atmaksā aģentūrai, pārskaitot attiecīgo summu no personas konta uz aģentūras pieprasījumā norādīto kontu un atskaitot kredītiestādes vai „Latvijas Pasta” komisijas maksu par pārskaitījumu. Pārmaksu atmaksā apmērā, kas nepārsniedz mirušās personas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā pieejamo naudu.

"Kā pensionārs varēs samaksāt par sevi nodokli, ja no viņa algas tas jau tika ieturēts?"

Kā redzams, likumā netrūkst diskutablu, pat apšaubāmu normu. Jo diez vai ir normāli prasīt no miruša cilvēka parādu bez mantinieku apstiprināšanas. Turklāt iespējams, ka mantinieki nekad arī neuzzinās, ka šāds maksājums ir veikts.

Atgūtās sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu un izdienas pensiju pārmaksas ieskaita attiecīgajā speciālajā budžetā vai valsts pamatbudžetā, no kura attiecīgais maksājums ir finansēts.

VSAA noraksta un izslēdz no bilances tās uzskaitē esošo parādu summas, kas sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, valsts sociālo pabalstu un izdienas pensiju saņēmēju vainas dēļ veidojušās kā pārmaksas, kuru piedziņa nav iespējama, jo parādnieks ir miris vai parāda piedziņai iestājies triju vai 10 gadu noilgums atkarībā no administratīvi tiesisko vai civiltiesisko attiecību esamības, vai kas nepārsniedz 35 procentus no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta.

Sociālās apdrošināšanas pakalpojumu un pensiju piegāde dzīvesvietā

Ja persona dzīvesvietā saņem vairākus VSAA administrētos pakalpojumus (piemēram, pensijas, pabalstus) un par katra piegādi dzīvesvietā saskaņā ar normatīvajiem aktiem paredzēta maksa, aģentūra iekasē vienu maksu par piegādi, pamatojoties uz lielāko izmaksājamā pakalpojuma apmēru.

Uzziņai

Obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas apmērs 2011. gadā (% no iemaksu objekta)

Avots: VSAA