Sociālo iemaksu parādi var ietekmēt pensijas, bet ne pabalstus

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas pārstāvju uzklausīšanas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem konkrēti ieteikumi problēmas risināšanai gan neradās, tomēr kļuva skaidrs – situācija ir nopietna, un tai jāmeklē risinājums.

Sociālo iemaksu parādi ir gan privātajiem uzņēmumiem, gan sabiedriskā sektora iestādēm, un īpaši strauji tie pieauguši kopš 2008. gada. Lielākie sociālo iemaksu parādi izveidojušies uzņēmumiem, kas strādā pārtikas ražošanā, mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā (izņemot motociklu un automašīnu tirdzniecību), kā arī būvniecībā. No privātajiem uzņēmumiem sociālo iemaksu parādu rekordiste ir „Liepājas osta” ar 15 miljonu latu parādu.

Tomēr parādnieki ir ne tikai privātie uzņēmēji. Pirms tikšanās ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem VID izsūtīja sarakstu ar 23 valsts pārvaldes un pašvaldības iestādēm, kurām 2011. gada 7. februārī bija izveidojies sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds. Sarakstā bija gan skolas, gan pašvaldības, gan cietumi un pat ministrija.

Sociālo iemaksu parādu rekordiste sabiedriskajā sektorā februāra sākumā bija Murjāņu Sporta ģimnāzija ar gandrīz 50 tūkstošu latu parādu. Savukārt par Labklājības ministrijas (LM) iekļūšanu šādā sarakstā ministrijas parlamentārajam sekretāram Andrejam Staķim deputātiem bija skaidrojums: ministrija iekļuvusi parādnieku sarakstā, jo nebija laikus samaksājusi bērnu piedzimšanas pabalstu - bērnu esot piedzimis vairāk, nekā sākotnēji plānots, un nu jau parāds ir segts.

Visus parādus atgūt neizdosies

Gada sākumā sociālo iemaksu parādi sasnieguši 122 miljonus latu, februārī tie bija 117 miljoni. Tā ir aptuveni viena desmitā daļa no summas, kas gadā tiek izmaksāta pensijās, bet ar to pietiktu, lai divus gadus nodrošinātu tā dēvēto māmiņu algu izmaksu. Jau šobrīd pensiju un pabalstu izmaksai tiek izmantoti sociālā budžeta ietaupījumi. Taču tie nākamgad beigsies, tāpēc plānots aizņemties naudu no valsts budžeta.

LM Finansēšanas politikas nodaļas vadītāja Linda Liepa prognozē: ja šie parādi vēl pieaugs, tas situāciju pasliktinās un aizņēmums no valsts pamatbudžeta varētu palielināties.

"Ir gadījumi, kad piedziņu vērš pret dažus santīmus lieliem parādiem – tas valstij rada vienīgi zaudējumus."

Sociālo iemaksu parādu dati mainās, turklāt sociālo iemaksu parādu segšanai tiek novirzīti citos nodokļos pārmaksātie līdzekļi, komisijai skaidroja Valsts ieņēmuma dienesta (VID) pārstāvji – kāds savus parādus nomaksā, kādam iestājas maksātnespēja, nāk klāt jauni parādnieki, tādēļ pateikt precīzu sociālo iemaksu parādu summu nemaz nav iespējams. Tai pašā laikā nevar lolot cerības, ka izdosies piedzīt visus sociālo iemaksu parādus. Pašreiz par reāli piedzenamiem var uzskatīt apmēram 50 miljonus.

Minimālos parādus piedzīt nevajadzētu

Deputāte Liene Liepiņa rosina ieviest kādu minimālo parādu robežu, zem kuras parādus nepiedzen. Ir gadījumi, kad piedziņu vērš pret dažus santīmus lieliem parādiem – tas valstij rada vienīgi zaudējumus, sacīja deputāte, uzsverot, ka šādai rīcībai trūkst loģikas un saimnieciskuma.

Viņai piekrīt arī VID pārstāve Santa Garanča. VID ir vairākkārt ieteicis pieņemt grozījumus, lai noteiktu minimālo summu, kuru piedzīt nav saimnieciski. Pagaidām attiecībā uz nodokļiem šādas kārtības nav, bet arī praksē ar santīmu parādiem VID nestrādājot.

"Ir prettiesiski darba ņēmēju nostādīt situācijā, kuru viņš patiesībā nevar ietekmēt. Galu galā - pienākums maksāt nodokļus ar likumu ir uzlikts darba devējam."

No Saeimas deputātu puses VID izskanēja vēl kāds pārmetums. Deputātei Silvai Bendrātei vairāki mazie uzņēmēji esot teikuši, ka dienests „piever acis” uz lielo uzņēmumu pārkāpumiem un parādiem, bet līdz sīkumam kontrolējot mazos uzņēmumus. „Nevaru piekrist, ka VID ir tāds stils,” saka S. Garanča. VID, piedzenot nodokļu parādus, strādā ar jaunākajiem un lielākajiem parādiem. Tomēr uzņēmēju attieksme mēdzot būt dažāda. Esot tādi, kas uzskata: „Ir krīze, un nevienam nekas nav jāmaksā.” „Visi gaida nodokļu amnestiju,” atzīst S. Garanča.

Saņems mazākas pensijas

Kamēr uzņēmēji gaida nodokļu amnestiju, līdz ar šā gada sociālo iemaksu parādiem riskam var tikt pakļauti darba ņēmēji. Kad kāds sociālo iemaksu parādnieks dzēš daļu parāda, to proporcionāli sadala uz visiem attiecīgā maksātāja darbiniekiem, par kuriem izveidojies parāds. Tātad, par katru tiek samaksāta kāda maza parāda daļa.

Pagaidām tas darbiniekus gan neietekmē, bet nākotnē tas var atsaukties uz pensiju lielumu. Saeima pērn pieņēma grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī. Pirms tam persona skaitījās sociāli apdrošināta, ja par viņu bija deklarētas sociālās iemaksas. Tomēr gadās, ka darba devējs, izmaksājot algu, ietur nodokļus, arī sociālo nodokli, taču valsts budžetā to nesamaksā – tātad, paliek valstij parādā. Līdz šim bija noteikts: cilvēks ir sociāli apdrošināts arī tad, ja sociālās iemaksas faktiski nav veiktas - nodoklis paliek vien uz papīra.

"No šā gada pensiju uzkrājumā tiek ieskaitītas tikai par darbiniekiem faktiski veiktās sociālās iemaksas."

Līdz ar grozījumiem likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” mainījās kārtība attiecībā uz pensijām. Tagad sociāli apdrošinātas ir tikai tās personas, par kurām ir veiktas reālas iemaksas – nodoklis ir ne tikai aprēķināts, bet arī samaksāts valsts budžetā. Tiesa, likumā kā kompromiss iekļauta norma – ja darba devējs nodokli nav nomaksājis, cilvēks var samaksāt sociālās iemaksas viņa vietā, taču tādu kārtību gan arodbiedrības, gan darba devēju organizācija uzskata par absurdu.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) sociālo jautājumu eksperte Irina Homko komisijas sēdē atgādināja, ka jau 2001. gadā Satversmes tiesa izsprieda šo jautājumu un atzina, ka ir prettiesiski darba ņēmēju nostādīt situācijā, kuru viņš patiesībā nevar ietekmēt. Galu galā - pienākums maksāt nodokļus ar likumu ir uzlikts darba devējam. "Ja cilvēks no savas algas jau ir samaksājis nodokļus, viņam ir jāsaglabā tiesības uz sociālo apdrošināšanu," saka I. Homko.

Diskusija turpināsies

„Ja darba devējs par strādājošajiem nav veicis nepieciešamās sociālās apdrošināšanas iemaksas, tas sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķinu neietekmēs, jo šajā gadījumā vērā tiek ņemtas deklarētās, nevis faktiski veiktās sociālās iemaksas. Savādāk ir ar pensijām, jo no šī gada pensiju uzkrājumā tiek ieskaitītas tikai par darbiniekiem faktiski veiktās iemaksas. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, par kuriem darba devējs šogad šīs iemaksas nebūs veicis, būs jārēķinās ar mazāku pensiju,” pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātu tikšanās ar VID speciālistiem norāda komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Diskusija turpināsies, deputāti apkopos arī informāciju no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras par reālo situāciju un riskiem iedzīvotājiem. Komisija nolēma lūgt arī VID iesniegt papildu informāciju par uzņēmumu sociālās apdrošināšanas iemaksu parādiem nozaru griezumā, kā arī informāciju par uzliktajām un iekasētajām soda naudām.