Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Iekšpagalmu tīrīšana Latvijas pilsētās tiek organizēta dažādi. Vienviet galvenais ir sētnieks, citur – traktors, bet vēl citur – sniegs un tikai sniegs...
FOTO: A.F.I
LV.LV aptaujātie namu apsaimniekotāji – Rīgas pašvaldības SIA – norāda, ka apsaimniekošanas maksā, ko dzīvokļu īpašnieki izliek kā trumpi, pieprasot teritoriju pie mājas sakopt, šādi lielie sniega darbi nemaz nav paredzēti. Taču vienlaikus stāsta, ka pašreizējos apstākļos tie īpaši nešķiro, kam kura teritorija pieder, bet iespēju robežās mēģina sniegu novākt.
Tikmēr privāto māju īpašnieki (ar retiem izņēmumiem) bez jebkādas kurnēšanas kopā ar savām ģimenēm šķūrē sniegu vēlu vakaros, agri rītos, lai ietves gar māju un pašu pagalmi būtu tīri, bet pie mazajām šķērsielām dzīvojošie, pat necerot uz pašvaldības palīdzību, tīra arī šo ielu brauktuves, lai pašu mašīnas varētu tikt cauri.
Taču gan ģimenes mājas, gan daudzdzīvokļu mājas ir privātīpašums. Vienīgi lielās mājas sadalītas daudzos mazākos īpašumos. Tad kādēļ šie desmiti un simti dzīvokļu īpašnieku, saprotot, ka šoziem patiešām ir ārkārtas apstākļi, nevar notīrīt durvju priekšu vai vismaz dažus metrus ap saviem auto? Tad faktiski arī visa iebrauktuve būtu tīra, jo auto taču novietoti rindā cits aiz cita. Kāpēc nevarētu izšķūrēt ceļu līdz atkritumu tvertnēm, lai pašiem nav jākūņojas pa sniegu un arī izvedējmašīna varētu piebraukt?
Talkas varētu rīkot dzīvokļu īpašnieku biedrības, ja tādas šajos namos ir. Taču reāli šādas aktivitātes redzamas ļoti reti un īstenībā kārtība un principi, pēc kādiem tiek tīrītas piebrauktuves pie daudzdzīvokļu mājām, ir atšķirīgas ne vien galvaspilsētā, bet arī citās Latvijas pilsētās.
LV.LV jautā: Kas un kā tīra daudzdzīvokļu māju iekšpagalmus?
Ģirts Beikmanis, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, „Cēsu dzīvokļu pārvaldes” valdes priekšsēdētājs:
„Iekšpagalmi jātīra vai nu mājas īpašniekam, vai valdītājam. Situācijas var būt ļoti dažādas. Manā ieskatā, pareizākā situācija ir tā, ka mājas privatizācijas procesā ir privatizēts arī tai piegulošais zemesgabals. Līdz ar to mikrorajonā šīs teritorijas vairs nepieder pilsētas pašvaldībai un māju apsaimniekotāji pēc dzīvokļu īpašnieku rīkojuma ar tās uztur kārtībā. Tas ir maksas pakalpojums, un dzīvokļu īpašnieki var lemt – vai tas vajadzīgs un cik lielā apjomā, vai arī iespējams tikt galā pašu spēkiem. Tā ir normālākā versija.
Mūsu prakse Cēsīs ir tāda, ka māju apsaimniekošanas maksā pa lielam iekļauta arī iekšpagalmu tīrīšana, bet saistībā ar sniega izvešanu tiek izmantoti līdzekļi, kas domāti neparedzētiem gadījumiem. Protams, šie tēriņi tiek saskaņoti ar dzīvokļu īpašniekiem.
Rīgā māju apsaimniekošanas uzņēmumu komunikācija ar dzīvokļu īpašniekiem ir daudz vājāka un tiem vienkārši ir jāizvērtē situācija, un, ja ir tāda nepieciešamība, šīs teritorijas jātīra.
Bet ir vēl viens variants. It sevišķi Rīgā mēdz būt tā, ka zeme pie daudzdzīvokļu mājām pieder zemes īpašniekiem, kuri pat ierobežo auto kustību iekšpagalmos un tamlīdzīgi. Tad īstenībā šīs attiecības nosaka zemes nomas līgumi un līgumi par šīs teritorijas apsaimniekošanu.
Kopumā mans viedoklis ir tāds, ka pašvaldībai ar iekšpagalmu tīrīšanu nav jānodarbojas.”
Uģis Vidauskis, Rīgas domes sabiedrisko attiecību speciālists:
„Piebraucamie ceļi, kas ir pašvaldības teritorijā, ir jātīra izpilddirekcijai, bet konkrētiem īpašumiem piegulošās teritorijas ir jāatbrīvo no sniega māju apsaimniekotājiem. Nav tā, ka pašvaldība to ļoti šķirotu pa metriem, ja tehnika tajā vietā atrodas, tad pašvaldība šo ceļu iztīra. Bet pateikt, ka tai ir pienākums tīrīt visur, gan nevar, jo izpilddirekcijām finanšu resursi ir ierobežoti.
Taču par katru konkrētu vietu ir jāpēta un jārunā atsevišķi. Jo iekšpagalmus tīra gan izpilddirekcijas, gan namu apsaimniekotāji, kas turklāt var būt pašvaldības un arī privātie uzņēmumi. Ja zeme pieder privātīpašniekam, tad attiecīgā teritorija jātīra tam, ar kuru ir noslēgts apsaimniekošanas līgums.
Kādreiz bija Rīgas domes saistošie noteikumi, kuros bija noteikts, ka iedzīvotājiem jānotīra platība ap savām uz ielām novietotajām automašīnām. Tagad atklāts ir jautājums par to, ka šādu prasību normatīvajos aktos varētu atjaunot un arī piemērot sodus par to, ka teritorija ap mašīnām nav sakopta, bet tas nenotiks tūlīt.”
Raitis Veidemanis, Ventspils pašvaldības SIA „Ventspils labiekārtošanas kombināts” izpilddirektors:
„Pašvaldībai piederošie koplietošanas ceļi un pašvaldībai piederošās zemes robežās sniega tīrīšanas darbus kā pakalpojumu publiskā iepirkuma kārtībā pasūta pilsēta. Iekškvartālos tie lielākoties notiek pa dienu, darba laikā, kamēr uz iebrauktuvēm nav novietotas mašīnas.
Par teritoriju kopšanu pie privatizētām daudzdzīvokļu mājām mums ir līgumi ar šo namu apsaimniekotājiem. Tad, kad tie uzskata, ka vajadzīgi mūsu pakalpojumi, ar mazgabarīta tehniku iebrauktuves arī tīrām. Tas ir maksas pakalpojums, kuru apsaimniekotāji var pirkt arī no citiem uzņēmumiem. Ja brauktuves vai ietves nav notīrītas, tad attiecīgie apsaimniekotāji tiek administratīvi sodīti.”
Aleksandrs Pavlovskis, Rīgas pašvaldības SIA „Juglas nami” valdes priekšsēdētājs:
„Saskaņā ar 08.07.2008. Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 125 12. pantu: „Rīgas priekšpilsētu izpilddirekcijas atbild par pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo pagalmu, piebraucamo ceļu uzturēšanu, labiekārtošanu un remontu.” Kā tas izpaužas?
Kad uzkrita pirmais sniegs, Ziemeļu izpilddirekcija ar 250 latiem mums apmaksāja šo iekšpagalmu tīrīšanu. Es saprotu, ka viņiem naudas nav, tādēļ mēģinām tīrīt paši. Mums ir viena speciāla tehnikas vienība – mersedess (mašīna) ar lāpstu, bet tā ne visur var tikt klāt. Vēl ir noslēgts līgums par traktora nomu, maksājam 15 latus stundā, bet to izmantojam galvenokārt tur, kur jātīra jumti un nevar piekļūt iznomātie pacēlāji. Jumtu problēma tagad ir daudz lielāka nekā iekšpagalmu tīrīšana.
Agrāk Rīgas domes 54. saistošajos noteikumos bija reglamentēts, ka katram iedzīvotājam ap savu mašīnu, kas nolikta iekšpagalmā, sniegs jānotīra piecu metru attālumā, bet tas laikam vairs nav spēkā. Mūsu sētnieki tiek ar šīm lietām galā: tīra sniegu dienu un nakti ar rokām, ar lāpstām.
Speciāli turēt sniega tīrīšanas tehniku mēs nevaram, cik tad daudz ziemu mums te ir? Redz, pērn sniegs sākās tikai februārī, vienīgi šogad jau novembrī sāka tos jokus dzīt. Joki slikti. Citur iedzīvotāji arī paši mazliet pakustas. Tur, kur ir normāli iedzīvotāji. Dažiem iespējams dabūt kādu tehniku, tad izmanto to. Piemēram, Veldres ielā 9 iedzīvotāji paši iztīrījuši piebrauktuvi, patīkami skatīties.
Kur mašīnas nav iesaldētas, tur viss ir iztīrīts. Bija tādas runas – tagad samazināsim sētnieku skaitu, algosim kādas firmas kā ārpakalpojumus. Kad ziemas stihijas nav, tad varbūt tā arī varētu darīt, bet tagad vajadzīgi daudz un uzreiz tie sētnieki. Sētnieks tomēr ir primārais un galvenais, kas tiek ar sniegu galā.
Mums apsaimniekošanā ir 400 māju. Pašlaik izveidotas 17 dzīvokļu īpašnieku biedrības, un ar tām, protams, ir vieglāk un labāk sadarboties. No otras puses, pašiem iedzīvotājiem šīm biedrībām ir jāuzticas, tām jābūt autoritātei.
Pēdējo gadu laikā esam veikuši lielu darbu, lai mājās būtu vismaz namu komitejas un māju vecākie. To esam panākuši, un kļuvis vieglāk strādāt. Vismaz ir, ar ko kontaktēties, jo problēmu ir daudz. Dažreiz gan tas mājas vecākais varbūt nav tas gudrākais, bet bļaustīgākais. Tomēr labāk tāds, nekā nav nekāda.”
Līga Briķena, SIA „Namu apsaimniekošana” (Rīga) investīciju un attīstības vadītāja:
„Mums ir darba atmosfēra un mazliet citādāka pieeja sniega novākšanas lietām. Protams, stresu šī puteņainā ziema rada. Bet mēs bijām gatavi, ka ziema pienāks, un bijām saplānojuši vajadzīgos resursus. Pieļauju, ka pašvaldības uzņēmumos viss smagums gulstas uz sētnieku pleciem, viņiem ar tiem sniega kalniem ir jātiek galā. Pie mums sētnieks ir persona, kas reizi dienā savāc sadzīves piesārņojumu. Sniega tīrīšanai esam izveidojuši speciālu resursu vadības tabulu, kurā ieļauta traktortehnika, kas arī sadalīta dažādos līmeņos – lielāki un mazāki traktori, kuri piemēroti dažādiem objektiem.
Mūsu klientu centrs 24 stundas diennaktī seko līdzi laika apstākļiem, un, tiklīdz sāk snigt, zvana visiem kontaktiem pēc mūsu resursu tabulas, un visi ierodas objektos. Tad vēl mums ir kvalitātes nodaļa, kuras darbinieki jau no rīta sešos sāk apbraukāt visus objektus, un pusdeviņos no rīta uzņēmuma vadībai uz galda ir fotogrāfijas, kurās redzama reālā situācija.
Apsaimniekošanas līgumos paredzēts, ka astoņos no rīta sniegam ir jābūt notīrītam un pie tā arī turamies. Mums ir aptuveni 20 traktoru. Ir viens traktors, kas strādā, piemēram, Purvciemā, vairāki mazie objektos atrodas stacionāri, piemēram, bērnudārzos, kuru teritorijas apsaimniekojam.
Kopumā loģistika ir izveidota pa rajoniem, lai tehnikai nav jāveic lieli attālumi.
No objektiem esam jau izveduši sniegu, tīrām arī jumtus. Mums ar māju apsaimniekošanu nodarbojas divi uzņēmumi. SIA „Namu apsaimniekošana” vairāk orientēta uz komercobjektu un jauno dzīvojamo namu apsaimniekošanu – sākot no „Skanstes virsotnēm” un beidzot ar „Duntes ozoliem”, kopumā aptuveni 80 objektu.
Un ir SIA „HouseMaster”, kas apsaimnieko 30 sērijveida dzīvojamo māju. Arī apsaimniekošanas maksas mums ir zemākas nekā pašvaldības namu pārvaldēm. Bet problēma ir tāda – lai mājas mainītu apsaimniekotāju, ir jāsasauc kopsapulce, un, kā zināms, to izdarīt ir diezgan grūti; ir arī cilvēki, kuri baidās no pārmaiņām, jo iesakņojies tāds stereotips, ka namu pārvaldes ir kaut kas stabils, bet privātais apsaimniekotājs nav tik uzticams. Bet to trīsdesmit namu dzīvokļu īpašnieki, kas ir riskējuši un mums uzticējušies, visi ir apmierināti.
Sniega izvešana un savākšana ir pieredzes un plānošanas jautājums. Mūsu noteiktā apsaimniekošanas maksa ir pamatota uz aprēķiniem. Pašlaik ar to iztiekam. Vai par šādu maksu varētu strādāt kāds cits uzņēmums – grūti spriest. Mums patiešām ir ļoti precīzi jāstrādā, arī darbinieku funkciju sadalē. Mums nav neviena lieka cilvēka, ir liela disciplīna un kārtība, līdz ar to arī augsta darba efektivitāte.
Māju apsaimniekošanas maksā neietilpst uzkrājumi un kapitālie remonti. Tad rīkojam atsevišķas sapulces un katrs dzīvokļa īpašnieks lemj, kādus darbus labāk darīt. Vieni lemj par renovāciju, citi – tikai par jumta nomaiņu, bet mēs savukārt nodrošinām savu ekspertu konsultācijas, palīdzam tikt galā arī ar organizatoriskajiem darbiem.
Ar iekšpagalmos stāvošajām mašīnām tiekam galā tā: ir traktori, kas tīra brauktuves, un vēl ir brigāde (vīri ar lāpstām), kuras uzdevums ir notīrīt sniegu ap mašīnām. Par to, ka iedzīvotājiem pašiem būtu jātīra ap savām mašīnām, mēs pat nedomājam – tas nav tas komforta līmenis, ko mēs saviem klientiem piedāvājam.”
Anna Igaune, Rīgas pašvaldības SIA „Purvciema nami” labiekārtošanas darbu daļas vadītāja:
„Švaki ar tiem iekšpagalmiem iet. Ņemam traktorus nomā, tagad atkal nezinām, vai varēsim paņemt... Nav mums savas tehnikas. Sētnieciņi paši tīra. Ņemam nomā no vienas firmas traktorus, cik jau drīkstam paņemt. Uz gabaldarbiem. Parasti strādā divi traktori. Pirms nedēļas visas sētas izbrauca, tagad atkal brauks.
Mums apsaimniekošanā ir 232 mājas. Tagad jau nav zināms, kas būs ar namu pārvaldēm, bet domājam, ka vajadzētu savu traktoriņu. Cauru dienu strādājot, tas izbrauktu visu rajonu. Lielākoties mēs tīrām iebrauktuves pie mājām, taču tās nav mūsu. Bet ko lai darām? Tās ir pašvaldības īpašums.
Agrāk, kad bija Vidzemes priekšpilsētas direkcija, tad priekšpilsēta brauca tīrīt, piemēram, Varavīksnes gatvi, bet tagad vairs netīra. Mēs tagad ņemam traktoru un tīrām, jo cilvēki nevar izbraukt. Agrāk tīrījām pa nakti, bet tas ir ļoti slikti, jo visur stāv mašīnas. Traktors tīra braucamās daļas, lai var piebraukt ātrā palīdzība. Tīram no septiņiem rītā, paļaujamies uz sētniekiem. Tur, kur ir labi sētnieki, viss ir notīrīts.
Cilvēki it kā zina, ka ap savām mašīnām sniegs ir jānotīra, bet neviens to nedara. Lūk, Dzelzavas ielā 53 paši notīrījuši – viss tīrs un glīti, tā būtu normāli. Bet mūsu mājās ir ļoti maz dzīvokļu īpašnieku biedrību. Nav, kas iedzīvotājus kādiem darbiem organizētu. Citus gadus nevienu traktoru neņēmām, sētnieki visu iztīrīja. Bet tagad nejaudā. Jo kas tad strādā? Tikai tie vecie sētnieki, un viņiem viss ir labi. Jaunie sētnieki mēnesi pastrādā un - aiziet! Saka – kam man to vajag, tas ir par smagu! Mums arī tagad trūkst divu sētnieku.”
Aiga Priede, Tukuma novada sabiedrisko attiecību speciāliste:
„Tukumā iekšpagalmus centralizēti tīrām ar mazo traktoriņu, un iespēju robežās sniegs no pagalmiem tiek izstumts. Šis pakalpojums ir iekļauts māju apsaimniekošanas maksā. Savukārt iedzīvotāju pienākums ir ap savām automašīnām, kas stāv ielu malās vai iekšpagalmos, trīs metru attālumā sniegu attīrīt. To paredz Tukuma novada domes saistošie noteikumi Nr. 35 „Par Tukuma novada teritorijas un tajā esošo ēku un būvju uzturēšanu un izmantošanu”.
Ja sniegs ap mašīnu nav notīrīts, tad tiek sastādīts administratīvais protokols un auto īpašniekam jāmaksā sods.”
